Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 667

Rīgā 2021. gada 23. septembrī (prot. Nr. 62 10. §)

Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā

1. Atbalstīt grozījumus Valsts civilās aizsardzības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu") (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.).

2. Iekšlietu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto Valsts civilās aizsardzības plānu Valsts kancelejā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

(Ministru kabineta
2021. gada 23. septembra
rīkojums Nr. 667)

Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā

Izdarīt Valsts civilās aizsardzības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 26.augusta rīkojumu Nr.476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu") (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.) (turpmāk - plāns) šādus grozījumus:

1. Izteikt plāna saturā skaitli un vārdus "8.pielikums Epidēmija" ar skaitli un vārdiem "8.pielikums Epidēmija, pandēmija".

2. Aizstāt plāna sadaļā "Plānā lietotie saīsinājumi un abreviatūras" tekstu "LJA ‒ VAS "Latvijas jūras administrācija"" ar tekstu "JA - VSIA "Latvijas Jūras administrācija"".

3. Aizstāt plāna sadaļā "12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā" tekstu "Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs sastāv no grupām un tā sastāvā ietilpst" ar tekstu "Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši risināmiem jautājumiem";

4. Izteikt plāna sadaļā "12.Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā" tabulu "Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs" šādā redakcijā:

"Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs
Darbības jomas Atbildīgā institūcija
Veselība un medicīna Veselības ministrija (NMPD)
Sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju koordinēšana Iekšlietu ministrija (VUGD)
Cilvēku pārvietošana (evakuācija) Iekšlietu ministrija (VUGD)
Sabiedriskā kārtība un drošība Iekšlietu ministrija (VP)
Transporta infrastruktūra Satiksmes ministrija
Sakaru nodrošinājums Satiksmes ministrija
Pārtikas un ūdens nodrošinājums Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums Ekonomikas ministrija
Enerģētika Ekonomikas ministrija
Kultūras mantojuma un arhīvu saglabāšana Kultūras ministrija
Civilā sektora krīzes komunikācijas koordinācija Valsts kanceleja
Var tikt iesaistīti jebkuras jomas darbībā Labklājības ministrija
Finanšu ministrija
Kultūras ministrija
Tieslietu ministrija
Aizsardzības ministrija
Ārlietu ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija
Krīzes vadības padomes sekretariāts
Valsts drošības dienests
Satversmes aizsardzības birojs
Militārās izlūkošanas un drošības dienests
Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra "

5. Aizstāt plāna 1.pielikuma tabulas 13.punktā ailē "Apdraudējumi" vārdus "Epidēmijas - gripas pandēmija" ar vārdiem "Epidēmijas, pandēmijas".

6. Svītrot plāna 4.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" tekstu:

" - Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam;

- Vides monitoringa pamatnostādnes 2014.-2020.gadam;"

7. Papildināt plāna 4.pielikuma sadaļu "Saskaņojuma veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu" ar šādu atzīmi:

"

";

8. Svītrot plāna 6.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 23.punktu";

9. Svītrot plāna 7.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" tekstu " - Ministru kabineta 2015.gada 5.oktobra rīkojums Nr.611 "Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam;" un tekstu " - Vides monitoringa programma 2015.-2020. gadam;";

10. Aizstāt plāna 7.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 10.punkta ailēs "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji" vārdus "Valsts meža dienests" ar abreviatūru "VMD";

11. Izteikt plāna 8.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums).

12. Izteikt plāna 9.pielikuma sadaļu "Riska kopsavilkums" šādā redakcijā:

"Riska kopsavilkums

Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana, un tās rada lielus ekonomiskos zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.

Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts kompetentās iestādes.

Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla pārvietošana.";

13. Izteikt 9.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" šādā redakcijā:

"Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Veterinārmedicīnas likums;

‒ Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns un Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

‒ Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība";

‒ Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi";

‒ Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumi Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas";

‒ Noteiktu epizootiju apkarošanu reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.";

14. Izteikt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana (bīstamības modelēšana, prognozēšana, agrīnās brīdināšanas sistēmas, riska novērtēšana u.c.), uzturēšana un pārbaude 2020.-2027.gads ZM

PVD

ZM

PVD

PVD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums"

15. Svītrot 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 1.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" vārdu "masveida";

16. Izteikt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 2.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:

"Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par dzīvnieku iespējamo saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību un par profilakses pasākumiem";

17. Aizstāt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 3.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" vārdus "uz dzīvnieku masveida" ar vārdiem "par dzīvnieku";

18. Aizstāt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 10.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" vārdus "masveida iznīcināšanas" ar vārdu "nogalināšanas";

19. Izteikt 10.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" šādā redakcijā:

"Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

‒ Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzības plāns;

‒ Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

‒ 2012/535/ES Komisijas Īstenošanas lēmums (2012.gada 26.septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā;

‒ Eiropas Komisijas 2020.gada 14.augusta Īstenošanas Regula (ES) 2020/1201 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

‒ kaitīgā organisma Xylella fastidiosa konstatēšanas gadījumā piemēro Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumus Nr.640 "Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)".";

20. Aizstāt 10.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 3.punkta ailē "Izpildītāji" abreviatūru "LAAD" ar abreviatūru "VAAD";

21. Izteikt 10.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 10.punkta ailē " Izpildītāji" tekstu šādā redakcijā:

" ZM

VMD";

22. Svītrot 14.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" tekstu:

" - Ministru kabineta 26.03.2014. rīkojum Nr.130 "Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam";".

23. Papildināt 14.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"3.1 Pastiprinātas kontroles veikšana robežšķērsošanas vietās Pēc nepieciešamības IEM

VARAM

VVD RDC

VRS

PVD

VVD RDC

VRS,

VUGD,

PVD,

NMPD,

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes,

LVĢMC,

Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras pārvaldītāji

"

24. Izteikt 16.pielikuma sadaļu "Riska kopsavilkums" šādā redakcijā:

"Riska kopsavilkums

Ugunsgrēks ir nekontrolēta degšana (liesmas, gruzdēšana, sarkankvēle) ārpus speciāli paredzētās vietas, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, rada materiālos zaudējumus un kaitējumu videi.

Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojātas elektroierīces vai nepareiza to ekspluatācija, tīša dedzināšana, bojāta apkures sistēma vai tās nepareiza ekspluatācija, bērnu rotaļas ar uguni un citi iespējamie iemesli.

Ugunsgrēka izraisīto seku apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kur būtiskākie seku mazināšanas nosacījumi ir reaģēšanas laiks un atbilstoša rīcība. Ugunsgrēka izraisītās sekas var palielināties, ņemot vērā pirmo reaģētāju tehnisko un cilvēku resursu trūkumu.

2020.gadā valstī reģistrēto notikušo ugunsgrēku objektu grupās apkopojums ir norādīts 16.1.attēlā. Ugunsgrēks ir vērtējams kā vidējs risks.

16.1. attēls Ugunsgrēki objektos.
Informācijas avots : Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2020.gada operatīvā darba analīze "

25. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7, Ministru kabineta 2020.gada 11.septembra rīkojums Nr.505) noteikto pasākumu īstenošana (valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanas pilnveidošana; VUGD amatpersonu, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzību, kvalifikācijas paaugstināšana un apmācība; ugunsdrošības stāvokļa analīze; ugunsdrošības risku novērtēšanas instrumenta ieviešana u.c.) 2020.-2023.gads IEM

VUGD

VUGD

IEM IC

VUGD

IEM IC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"

26. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 5.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:

"Ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana";

27. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 13.punkta ailē "Par izpildi atbildīgā institūcija" tekstu šādā redakcijā:

" NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes";

28. Aizstāt 17.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 1.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji", 13.punkta ailē "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji", 15.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji" abreviatūru "LJA" ar abreviatūru "JA".

29. Svītrot 20.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 9.punktu;

30. Svītrot 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 2.punktu;

31. Aizstāt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē "Izpildītāji" un sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs" un "Par izpildi atbildīgā institūcija" abreviatūru "LJA" ar abreviatūru "JA".

32. Aizstāt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu "Vraka aizvākšana" ar tekstu "Vraka bīstamības novērtēšana un/vai vraka aizvākšana".

33. Papildināt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

"26. Organizēt, veikt un kontrolēt jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas darbības saskaņā starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām Pēc negadījuma TNGIIB TNGIIB TNGIIB Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
27. Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana Pēc nepieciešamības TNGIIB TNGIIB TNGIIB Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"

34. Izteikt 22.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana Pastāvīgi Glābšanas darbu vadītājs VUGD

VP

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs"

Pašvaldības

VVD

VUGD

VP

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs"

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums"

35. Svītrot 22.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 15.punktu;

36. Papildināt 23.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" ar tekstu šādā redakcijā:

"‒ Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 13.Pielikums "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana";

‒ ICAO Dok. Nr. 9973 AN/486 "Rokasgrāmata par palīdzības sniegšanu aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm";

‒ ICAO Dok. Nr.9962 AN/482 "Rokasgrāmata par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas politiku un procedūrām".";

37. Svītrot 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 4.punktu;

38. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 5.punkta ailē "Izpildes termiņš" tekstu " 2020.gads" ar tekstu " 2021.gads";

39. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 6.punkta ailē "Izpildes termiņš" tekstu "2020.gads" ar tekstu "2022.gads";

40. Izteikt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:

"Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana, organizēšana un to rīkošana, nodrošinot mācības visiem iesaistītajiem dalībniekiem, ja noticis liela mēroga komerciālās aviācijas nelaimes gadījums (tajā skatā bīstamo vielu noplūde)";

41. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē "Izpildes termiņš" tekstu "Pēc nepieciešamības" ar tekstu "Reizi gadā";

42. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs" tekstu "Glābšanas darbu vadītājs" ar tekstu "Glābšanas darbu vadītājs, koordinējot darbības ar TNGIIB";

43. Papildināt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 25.punktu šādā redakcijā:

"25. Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana Pēc nepieciešamības TNGIIB TNGIIB TNGIIB Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"

44. Papildināt 24.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18. Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana Pēc nepieciešamības TNGIIB TNGIIB TNGIIB Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"

45. Izteikt 26.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra darbības nodrošināšana un apmācības organizēšana Pēc nepieciešamības IEM IEM

VP

VDD

VUGD

IEM IC

NVA

IEM

VP

VDD

VUGD

IEM IC

NVA

Ministrijas un padotības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"

46. Papildināt 28.pielikuma tabulas sadaļu "Starptautiskā līmenī" ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Eiropas Kopienas vienotā sakaru un informācijas sistēma (CECIS Marine Pollution) jūras piesārņošanas gadījumā Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs NBS JS KAD Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas apmaiņas un palīdzības pieprasīšanas sistēma jūras piesārņošanas gadījumā."

47. Izteikt 34.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums);

48. Aizstāt 35.pielikuma sadaļas "IV. Plāna īstenošanai noteiktie pasākumi" tabulas 2.punkta ailē "Izpildes termiņi" skaitļus "01.06.2020." ar vārdu "Pastāvīgi";

49. Izteikt 36.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums);

50. papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar 38.pielikumu (4.pielikums).

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

1. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā

8. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA

Riska kopsavilkums

Epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta (Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 6.punkts). Atkarībā no infekcijas slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmijas var atšķirties pēc intensitātes saslimušo skaita ziņā, ģeogrāfiskās izplatības, skarto iedzīvotāju grupu loka un norises ilguma. Savukārt pandēmija ir epidēmija, kas skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas vai kontinentus.

Infekciju slimības izplatības īpatnības ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā, iedzīvotāju imunitātes, vakcinācijas aptveres, dzīves apstākļiem un sanitārās kultūras līmeņa, gadalaika (dažām infekcijas slimībām raksturīga sezonalitāte), ģeogrāfiskām un klimatiskajām joslām, klimata pārmaiņām, kā arī veikto pretepidēmijas pasākumu efektivitātes.

Epidēmiju un pandēmiju iespējamība palielinās situācijās, ja, piemēram, ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums. Palielinās cilvēku skaits, kam nepieciešama medicīniskās palīdzība vai īpaša aprūpe, kā arī evakuācijas laikā, masveida izmitināšanas vietās un citur, kur lielā daudzumā uzturas un pulcējas cilvēki ir paaugstināts risks vides piesārņojumam, kas veicina infekciju slimības ievešanu un izplatīšanos. Tāpat epidēmijas un pandēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu pārnešanas gadījumā.

Šobrīd Latvijā par aktuālāko uzskatāma SARS-CoV-2 infekcija (turpmāk - Covid-19 infekcija). Kopš pirmajiem reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem 2019.gada nogalē Uhaņas (Vuhaņas) provincē, Ķīnā, saslimšanas gadījumi reģistrēti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kopā šobrīd vairāk kā 200 valstīs un teritorijās. Pasaules Veselības organizācija 2020.gada 30.janvārī paziņoja, ka Covid-19 infekcija ir sasniegusi pandēmijas līmeni. Līdz 2020.gada beigām pasaulē inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta vairāk nekā 84 miljoniem cilvēku, no kuriem vairāk kā 1,8 miljoni ir miruši. Latvijā pirmais ar Covid-19 inficētais gadījums konstatēts 2020.gada 3.martā, kopā Latvijā līdz 2020. gada beigām saslimuši vairāk kā 40 tūkstoši cilvēku, miruši vairāk kā 650 pacienti. Epidemioloģiskie dati liecina, ka pilieni, kas izdalās no augšējiem elpošanas ceļiem, arī sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā, var nonākt cita cilvēka elpceļos, līdz ar to gaisa - pilienu ceļš ir visizplatītākais apskatāmās infekcijas pārnešanas veids. Ilgstoša inficētas personas klātbūtne līdz aptuveni 2 metru attālumam vismaz 15 minūtes ir saistīta ar augstāku pārnešanas risku.

Vienlaikus epidēmijas risks saglabājas ar gripas strauju izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3 000 pacienti tiek hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumus skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami pieaugt.

Epidēmija vai pandēmija ir vērtējama kā augsts risks un tās iestāšanās gadījumā būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte, kā arī liela strādājošo skaita saslimšana vai darba nespēja, aprūpējot saslimušos bērnus, var ietekmēt citu sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem, glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem pasākumiem.

Vienlaicīgi Covid-19 un gripas infekcijas izplatīšanās novēršanai ir pieejami efektīvi līdzekļi - vakcinācija.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Epidemioloģiskās drošības likums;

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums;

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums;

‒ Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai";

‒ Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem";

‒ Gatavības plānošanas un rīcības pasākumus ārkārtas situācijām, t.sk. gripas pandēmijai nosaka 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi";

‒ Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā";

‒ Valsts katastrofu medicīnas plāns.

 

EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k. Pasākuma nosaukums Izpildes termiņš Lēmuma pieņēmējs Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1. Vakcinācijas pret infekcijas slimībām nodrošināšana un kompensāciju mehānismu pilnveidošana visām vecuma grupām 2020.-2027.gads VM NVD

SPKC

ZVA

NVD

SPKC

Ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2. Prevencijas un iedzīvotāju un profesionāļu informēšanas pasākumi par infekcijas slimībām, vakcinācijas nozīmi, sagatavotību un sagaidāmo rīcību epidēmijas un pandēmijas gadījumā, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv) 2020.-2027.gads VM SPKC

NMPD

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

Oficiālais izdevējs - VSIA "Latvijas Vēstnesis"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3. Veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmaceitiskās darbības jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana 2020.-2027.gads VM VM

SPKC

NMPD

ZVA

VI

NVD

VM

SPKC

NMPD

ZVA

VI

NVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4. Valsts materiālo rezervju pilnveidošana, uzglabāšana, uzturēšana un atjaunošana 2020.-2027.gads VM VM VM un padotības iestādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5. Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība 2020.-2027.gads IEM

VARAM

VUGD

IEM IC

Ministrijas un padotības iestādes

Pašvaldības

Komersanti

VUGD

IEM IC

Ministrijas un padotības iestādes

Pašvaldības

Komersanti

-
6. Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība 2020.-2023.gads IEM IEM IC

VUGD

VP

NMPD

IEM IC

VUGD

VP

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7. Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apmācības plānošana un organizēšana Pēc nepieciešamības Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas VUGD

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

VUGD

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

-
8. Cilvēkdrošības mācību kursa ieviešana vispārējās izglītības sistēmā, tajā iekļaujot klimata pārmaiņu jautājumus un iespējamās darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajām sekām Pastāvīgi IZM

IEM

VUGD

IZM

IEM

VUGD

vispārējās izglītības iestādes -
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1. Informācijas saņemšana par infekcijas slimības uzliesmojumu un masveida izplatīšanos, un operatīvo dienestu informēšana un apziņošana Pēc nepieciešamības Ģimenes ārsti

Laboratorijas

Ģimenes ārsti

Laboratorijas

Ģimenes ārsti

Laboratorijas

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2. Medicīniskās palīdzības organizēšana, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana, nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniegšanas ierobežošana un attālinātu konsultāciju sniegšana, monitoringa nodrošināšana, iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana u.c. pasākumu īstenošana Pēc nepieciešamības SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3. Pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plāna 2.pielikumā "Gatavība un rīcība infekcijas slimības izraisīta apdraudējuma un ārkārtas situācijas laikā" noteiktam Pastāvīgi SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

VI

ZVA

RAKUS

Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

VI

ZVA

NVD

RAKUS

Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija

-
4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana inficētajiem un nepieciešamības gadījumā stacionēšana atbilstoši hospitalizācijas plānam, kā arī pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem Pēc nepieciešamības VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam Pēc nepieciešamības VM NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

VI

SPKC

PVD

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

VI

SPKC

PVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6. Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apziņošana un sasaukšana Pēc nepieciešamības Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju

priekšsēdētāji

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju nolikumos noteiktās personas Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju nolikumos noteiktās personas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7. Lēmuma pieņemšana un epidemioloģisko pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību pretepidēmijas komisijas lēmumiem, pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu darbību un pakalpojumiem Pēc nepieciešamības SPKC

NMPD

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

-
8. Valsts materiālo rezervju izmantošana Pēc nepieciešamības Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs Reaģēšanas pasākumos iesaistītās institūcijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9. Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana 1 mēnesis Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

2. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā

34. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks

Nr. p.k. Mācību veids Īss scenārija apraksts Mācību organizators Plānošanas gads Norises gads
vietēja līmeņa mācības
1. Praktiskās vai kompleksās mācības Objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna noteikto pasākumu pārbaude SIA "PARS TERMINĀLS"

VUGD

2021 2021
2. SIA "Pirmas"

VUGD

2021 2021
3. SIA "Riga fertilizer terminal"

VUGD

2021 2021
4. SIA "Latvijas propāna gāze", Kurzemes reģionālā pārvalde

VUGD

2021 2021
5. SIA "INTERGAZ"

VUGD

2021 2021
6. SIA "Transit termināls"

VUGD

2021 2021
7. SIA "Naftimpeks"

VUGD

2021 2021
8. LSEZ SIA "GI Termināls"

VUGD

2021 2021
9. AS "B.L.B. Baltijas Termināls"

VUGD

2021 2021
10. SIA "Circle K Latvia"

VUGD

2021 2021
11. SIA "Vars"

VUGD

2021 2021
12. Teorētiskās un praktiskās mācības Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai operatīvā atbalsta sniegšanai katastrofu gadījumā LVĢMC Ikgadēji 5-9 reizes gadā
13. Praktiskās mācības Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai un glābšanas darbu veikšanai jūrā NBS Jūras spēki Reizi trijos gados Reizi trijos gados

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

3. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā

36. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai

1.tabula. Reaģēšanas spējas (resursi un eksperti) starptautiskās palīdzības sniegšanai

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM) Eksperti VUGD 37
NMPD 9
NBS JS KAD 4
VVD 4
Valsts Apdegumu centrs 1
Citas institūcijas 3
Moduļi Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat)
Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība

(LL TAST)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un koordinācijas sistēma

(UNDAC)

Eksperti VUGD 1
Citas nozares eksperti hidrobūvju eksperts AS "Latvenergo" 2
Citas nozares eksperti tehniskais eksperts jūras piesārņojuma un kuģu negadījumu seku likvidācijas jomā NBS JS KAD 3

2.tabula. Civil-militārās sadarbības resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai

Nr. p.k. Resursa veids Resursu piederība   Apraksts Daudzums
1. Vidējās klases helikopters Mil Mi-17 Gaisa spēki, AE   SAR, MEDEVAC, CARGO pielietojumam. Aprīkots ar MX-15 FLIR. 2 gaisa kuģi
2. Vieglās klases transportlidmašīna ANTONOV AN-2 Colt Gaisa spēki, AE   Meklēšanas darbi, MEDEVAC, CARGO, gaisa koordinācijas centrs, radio retranslēšana, novērošana 1 gaisa kuģis

Saskaņā ar pieprasījumu kā arī, izvērtējot valsts materiālo rezervju resursu pieejamību, starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai var izmantot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

4. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā

38. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumus

IEVADS

Darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam (Darbības programma) ir noteikti vairāki politikas mērķi, kuri ir saskaņoti ar Eiropas Savienības (ES) investīciju prioritātēm un to galvenajiem mērķiem:

1) Viedāka Eiropa - inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas - pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;

2) Zaļāka Eiropa - klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;

3) Savienotāka Eiropa - droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;

4) Sociālāka Eiropa - vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;

5) Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Darbības programmā politiskajiem mērķiem ir pakārtoti vairāki specifiskie atbalsta mērķi, kuru īstenošana tiks veicināta, īstenojot valsts vai reģionu ieguldījumu prioritātes vai ES prioritātes. Darbības programmā atsevišķu katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, kuri ir iekļauti arī Valsts civilās aizsardzības plānā, paredzēts īstenot ar 2.politikas mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību", kā arī īstenojot specifiskā atbalsta mērķus (SAM) 2.1.3.specifisko atbalsta mērķi "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām".

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Lai Darbības programmā minētā SAM ietvaros varētu īstenot noteiktās ieguldījumu prioritātes, tā īstenošanai ir noteikts tematiskais priekšnosacījums, kas ietver izpildes kritērijus.

1.tabula.Tematiskais priekšnosacījums - Efektīvs katastrofu risku pārvaldības ietvars

Nr.p.k.

Kritērijs Pamatojums un pašnovērtējums
1. Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

1. Galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr.1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 6.panta "a" apakšpunktu: "līdz 2015.gada 22.decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu", atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji.

Ir izstrādāts un Ministru kabinetā apstirpināts Valsts civilās aizsardzības plāns. Valsts civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem, kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti (ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi1 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk veikt katastrofu riska novērtēšanu, lai tā būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību. Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.
2. Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas/spēju trūkumiem vai nepietiekamībai, efektivitātei un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.

Ar klimatu saistītie riski tika analizēti vairākās projektu iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts pielāgošanās stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu un pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi un izmaksu novērtēšanu. Šajās projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi klimata pārmaiņu scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji pagātnē (pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem par 50 gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika izstrādātas līdz 2100.gadam. Turpmākajam laika posmam klimata mainīgās izmaiņas tiek prognozētas saskaņā ar diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5.

2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, tajā skaitā paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm.2

Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību3. Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam.

3. Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

3. Informācija par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikts finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai. Atbilstoši kompetencei, atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā norādot, kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā.

Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm, un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā).

METODIKA

Latvija ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai saskaņotu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumu (enabling conditions) izpildes kritērijus. Lai priekšnosacījumu kritēriju izpilde tiktu atzīta par pietiekamu, kuru Latvijā regulāri saskaņos ar Eiropas Komisiju, šajā Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumā ir izstrādāta metodika vai pieeja šo priekšnosacījumu ilgtermiņa novērtēšanai.

Šī metodika tiek izmantota kā instruments, lai nodrošinātu pārskatāmu priekšnosacījumu kritēriju novērtējumu - definējot pasākumu ieviešanas vai īstenošanas prioritātes, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, nosakot pasākumu jaudas/spēju trūkumus vai nepietiekamību, pasākuma efektivitāti un pasākumu ieviešanas lietderību, tajā skaitā norādot īstenojamo pasākumu provizoriskos finansēšanas resursus un mehānismus.

Šīs metodes rezultāts kalpos kā pašnovērtējuma rīks priekšnosacījumu kritēriju izpildei. Izmantotā metodes pieeja jāuzskata par "dzīvu dokumentu", kura laika gaitā tā var tikt pārskatīta vai pilnveidota, jo Valsts civilās aizsardzības plānā iekļautie pasākumi, izmantotā katastrofu riska novērtēšanas metode, novērtēšanai izmantotie vēsturiskie dati un aktuālā informācija ir mainīgi lielumi.

Priekšnosacījumos, kuros noteiktie kritēriju izpilde ir atzīta par nepietiekamu, ir izstrādāti vērtēšanas faktori vai līmeņi, un katram no šiem parametriem ir noteikts savs pieeja, pēc kuriem tiek novērtēti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi:

1. Lai definētu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas vai īstenošanas PRIORITĀTI, tika ņemta vērā konkrētā apdraudējuma rezultāts riska kopsavilkumā (riska matricā), ņemot vērā tā apdraudējuma notikuma varbūtību un tā attiecību pret iespējamo ekonomisko ietekmi - atbilstoši skaitliskajam lielumam, kas ņemts no katastrofu riska metodikas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo augstāka prioritāte pasākumam (skatīt 2.tabulā);

2.tabula. Prioritāro katastrofas pārvaldīšanas pasākumu un to ekonomiskās ietekmes novērtēšanas faktori

Apdraudējuma iespējamība Potenciālā ekonomiskā ietekme Punktu vērtība
Apdraudējums novērtēts kā ļoti augsts risks vairāk par 2 miljardiem euro 5
Apdraudējums novērtēts kā augsts risks 200 milj. euro līdz 2 miljardiem euro 4
Apdraudējums novērtēts kā vidējs risks 20 milj. euro līdz 200 milj. euro 3
Apdraudējums novērtēts kā nozīmīgs risks 6 milj. euro līdz 20 milj. euro 2
Apdraudējums novērtēts kā maznozīmīgs risks 2 milj. euro līdz 6 milj. euro 1

2. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu JAUDAS/SPĒJU TRŪKUMUS VAI NEPIETIEKAMĪBU, tiek uzskatīts, ka visi identificētie preventīvie un gatavības pasākumi (katram apdraudējumam) tiek uzskatīti kā jaudas/spēju trūkumi, jo to īstenošana potenciāli var mazināt apdraudējuma iespējamību un tā radītās sekas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo tā īstenošanai nepieciešami ilgtspējīgāki un specifiskāki tehniskie/strukturālie risinājumi, tehnikas iegāde vai atjaunināšana, daudznozaru ekspertīze, lielāki finanšu ieguldījumi u.c. faktori (skatīt 3.tabulā);

3.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu jaudas/spēju trūkumu vai nepietiekamības novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums Punktu vērtība
Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu 5
Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku pasākuma ieviešanu 4
Īstenošanai nepieciešams vienreizējais finanšu ieguldījums, lai īstenotu strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu 3
Īstenošanai nepieciešams vienreizējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku (apmācība, tiesību aktu izstrāde u.c.) pasākuma ieviešanu 2
Pasākuma ieviešanai vai īstenošanai nav nepieciešams jauns finanšu ieguldījums 1

3. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu EFEKTIVITĀTI, tiek izmantota izmaksu un ieguvumu attiecība vai proporcija. No apdraudējuma vidējās ekonomiskās ietekmes, saskaņā ar katastrofu riska novērtēšanas metodiku un riska kopsavilkuma (riska matricā) rezultātu, tiek matemātiski atņemta katastrofas pārvaldīšanas pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība (ja ieguldījumu summa ir zināma). Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtība, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo lielāka pasākuma ieviešanas efektivitāte (skatīt 4.tabulā);

4.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums Novērtējuma raksturojums Punktu vērtība
Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme* attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību** Pasākuma ieviešanas vai īstenošanas indikatīvās izmaksas ir nezināmas 1
No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir negatīvs

Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-150 = -40 milj. euro

2
No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir nulle (neitrāls)

Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 110 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-110 = 0 euro

3
No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir pozitīvs

Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-15 = 95 euro

4

* Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme - tā ir vērtība, kas ņemta no riska kopsavilkuma (riska matricas) attiecībā pret skaitlisko lielumu (euro), kas noteikta katastrofu riska novērtēšanas metodikā. Piemēram, ja riska kopsavilkumā (riska matricā) apdraudējums ir novērtēts kā risks ar "Vidējām sekām", tad atbilstoši katastrofu riska metodikai, šis apdraudējums var radīt ekonomiskos zaudējumus 20 milj. euro līdz 200 milj. euro apmērā. Bet vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro.

** Pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība - tā ir pasākuma ieviešanas apzināta vērtība, kura nepieciešama pasākuma ieviešanai (pētījums, informatīvais ziņojums, citu valstu pieredzes piemērs, cenu aptauja vai iepirkuma procedūru u.c.).

4. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas LIETDERĪBU, nepieciešamas identificēt pasākumus, kuru īstenošana sasniedz vislielāko pievienoto vērtību un ietekmi, vienas nozares vai pārnozaru jomā. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo jēgpilnāks un uz rezultātu orientēts pasākums nacionālo un starptautisko mērķu sasniegšanai (skatīt 5.tabulā);

5.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu lietderības novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums Punktu vērtība
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība nav noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos 1
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta normatīvajos aktos (likumi, Ministru kabineta noteikumi) 2
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos 3
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta ES tiesību aktos, starptautiskajās konvencijās un citu starptautisko organizāciju nolīgumos, kurām pievienojusies Latvija 4

5. Novērtējot katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, tiem tiek norādīti plānotie vai provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi - valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, ES un citu avotu finanšu līdzekļi, u.c. Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējumā neiekļauj reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, jo Valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā iesaistītās institūcijas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus veic savu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nozares ministrija finanšu līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijā neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.

Metodoloģija paredz nosacījumus, ka, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairākos apdraudējumos, tad pasākumam rēķina kumulatīvo/uzkrāto punktu vērtību, un katastrofas pārvaldīšanas pasākums iegūst augstāku vērību, t.i. augstāku prioritāti vai nozīmi.

Metodoloģija paredz nosacījumus, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairāk nekā pusei no Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem apdraudējuma pielikumiem (Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti 25 pielikumi, kuros apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi), tad attiecīgais katastrofu pārvaldīšanas pasākums (pēc noklusējuma) tiek uzskatīts par augstāko prioritāro pasākumu vai tam ir lielāka nozīme.

Plānoto katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējums

Nr.p.k. Pasākuma nosaukums Apdraudējums Par ieviešanu atbildīgā institūcija Ieviešanas periods Novērtējums Indikatīvais finansējuma avots
Apdraudējuma prioritāte (nozīmīgums) Apdraudējuma pārvarēšanas spēju/jaudas trūkums vai nepietiekamība Efektivitāte Lietderība
Preventīvie un gatavības pasākumi
1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 77 100 20 60 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Ugunsgrēki

Būvju sabrukums

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 35 70 14 42 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana, personāla apmācība ar jaunāko tehnoloģisko sasniegumu integrēšanu, taktisko iemaņu pilnveidošana, tehnikas un aprīkojuma apgūšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Ugunsgrēki

Būvju sabrukums

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 32

60 12 12 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
4. Valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveide, tā tehniskā (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas u.c.) un analītisko spēju izveidošana Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Terora akti

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Radiācijas avārijas

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2022.gads 25 33 11 22 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana (riska novērtēšana u.c.), uzturēšana un pārbaude Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Epizootijas

Epifitotijas

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Bioloģisko vielu negadījumi

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 60

66 72 88 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
6. Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Epidēmija, pandēmija

Epizootijas

Epifitotijas

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Bioloģisko vielu negadījumi

Ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 69 75 100 75 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
7. Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Epidēmija, pandēmija

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Bioloģisko vielu negadījumi

Ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2023.gads 69 110 22 66 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
8. Autoceļu plānošana, izbūve un uzturēšana Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 13 20 16 12 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
9. Autoceļu uzturēšana un attīstīšana Autotransporta avārija Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Pastāvīgi 1 3 1 3 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
10. Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai Zemes nogruvums Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020-2027.gads 1 5 2 2 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
11. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030.gadam rīcības virzienu īstenošana Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2030.gads 27 45 9 36 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
12. Pretplūdu pasākumu organizēšanu esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 8 10 2 6 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
13. Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība Pali, plūdi un vējuzplūdi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 8 10 2 6 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
14. Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 12 15 3 9 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
15. Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 16 20 4 4 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
16. Dabisko teritoriju (zaļās infrastruktūras) pilnīga vai daļēja atjaunošana un "zaļo" risinājumu izmantošana plūdu risku novēršanai Pali, plūdi un vējuzplūdi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 9 10 2 6 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
17. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Konvencijas Parīzes nolīgumam mērķu un pasākumu īstenošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2030.gads 15 20 4 16 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
18. ANO ilgtspējīgas attīstības programmas 2030.gadam mērķu un pasākumu īstenošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2030.gads 15 4 4 16 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
19. ANO Sendai ietvarprogrammas 2015.-2030.gadam par katastrofu risku mazināšanu mērķu un pasākumu īstenošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2030.gads 15 4 4 16 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
  ES Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas mērķu un pasākumu īstenošana* Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2030.gads 18 5 5 20 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
20. Baltijas jūras reģiona pielāgošanās stratēģija un rīcības plāna mērķu un pasākumu īstenošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 15 4 4 16 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
21. Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2022.gads 21 30 6 18 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
22. Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ...

Vētras, viesuļi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu 16 1 1 3 Esošā budžeta ietvaros
23. Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana Pali, plūdi un vējuzplūdi Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 4 1 1 1 Esošā budžeta ietvaros
24. Mazproduktīvo lauksaimniecības zemju apmežošana ar augsnes un augšanas tipam atbilstošām sugām, veidojot vējnoturīgas audzes, un mazākas biezības noturīgus stādījumus Vētras, viesuļi Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2022.gads 4 5 1 2 Esošā budžeta ietvaros
25. Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu pēc nepieciešamības 3 2 1 2 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi
26. Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu līdz 1.maijam 3 2 1 2 Esošā budžeta ietvaros
27. Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu līdz 1.maijam 3 2 1 2 Esošā budžeta ietvaros
28. Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu līdz 1.maijam 2 2 1 2 Esošā budžeta ietvaros
29. Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu līdz 1.maijam 2 5 1 2 Esošā budžeta ietvaros
30. Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana) Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Katru gadu 2 5 1 2 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi
31. Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 2 5 1 2 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi
32. Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 2 5 1 2 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi
33. Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 17 30 6 12 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi
35. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.) Bioloģisko vielu negadījumi Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 4 5 1 2 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi
36. Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Pastāvīgi 2 5 1 3 Esošā budžeta ietvaros
  Pilnveidot elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumus (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi) Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija Pastāvīgi 2 5 1 3 Esošā budžeta ietvaros
37. Valsts drošības dienesta, Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana Terora akti Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 2 5 1 3 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
38. Valsts drošības dienesta, Valsts policijas struktūrvienību tīklu būvniecība, renovācija un rekonstrukcija Terora akti Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija 2020.-2027.gads 2 5 1 3 Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu

1 Saite: https://ec.europa.eu/echo/funding-novērtējums/finansējums-civilā-aizsardzības-europe/atlasītie-projekti/track-i-feasibility-study_en

2 Tiešsaiste: https://klimatam.lv/norvegijas-grantu-projekts/par-projektu/

3 Komentārs - izveidotā priekšnosacījumu ieviešanas metodika/pieeja, kura tiks iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna (VCAP) pielikumā ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.

*Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0082&from=EN#footnote66

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 667Pieņemts: 23.09.2021.Stājas spēkā: 23.09.2021.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 187, 28.09.2021. OP numurs: 2021/187.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
326330
23.09.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)