1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu apstiprināt valsts pētījumu programmu "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" (turpmāk – programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir 6 200 000 euro laikposmam no 2021.–2024. gadam. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" līdzekļiem.

4. Programmas virsmērķis – Latvijā veidot iekļaujošu latvisku un eiropeisku zināšanu sabiedrību, kuras pamats ir demokrātiskās vērtības, latviešu valoda un kultūra.

5. Programmas mērķis – radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai sekmētu ilgtspējīgu Latvijas sabiedrības un valsts attīstību. Tas ietver valodas, vēstures, kultūras, latviešu un mazākumtautību identitātes pētniecību, izglītības transformācijas iespēju izpēti, kā arī nepieciešamā cilvēkkapitāla paplašināšanu.

6. Lai sasniegtu programmas mērķi, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. Latvijas vēsture, latviešu un mazākumtautību identitāte:

6.1.1. uzdevuma priekšmets ir Latvijas vēstures izpēte un zināšanu iegūšana latviešu, tai skaitā diasporas, un mazākumtautību identitātes konceptuālā ietvara aktualizēšanai. Šis uzdevums iekļauj šādus izpētes virzienus: (a) dažādu identitātes un kolektīvās piederības formu (piemēram, latviskā, valstiskā, demokrātiskā, lokālā, eiropeiskā, kultūras) vēsturiska izpēte un to savstarpējās mijiedarbības analīze; (b) Latvijas un latviešu vēstures izpēte; ideju, reliģiskās, filozofiskās un tiesiskās domas, kā arī ideoloģiju vēstures izpēte Eiropas vēstures un kultūrtelpas kontekstā; (c) Latvijas vēstures un kultūras mantojuma, tai skaitā nemateriālā kultūras mantojuma, arheoloģijas (senvēstures), tradicionālās kultūras (folkloras) un etnoloģijas izpēte vēsturiskajā un mūsdienu aspektā;

6.1.2. uzdevuma priekšmets ir Nacionālās pretestības vēstures (1940.–1991.), tai skaitā bruņotās un nevardarbīgās pretošanās, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) nodarīto zaudējumu, Trešās Atmodas tautas kustības un Latvijas neatkarības, demokrātiskās valsts iekārtas un Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanas izpēte valstiskās nepārtrauktības kontekstā, nostiprinot to kolektīvajā atmiņā un valsts stratēģiskajā komunikācijā;

6.2. izglītības transformācija. Šī uzdevuma priekšmets ir kombinētās mācīšanās modeļu izpēte un inovatīvu risinājumu izstrāde mācīšanās procesa digitālajai transformācijai, balstoties pašreizējā labajā praksē. Šis uzdevums iekļauj šādus izpētes virzienus: (a) inovatīvi pētniecībā balstītas un iekļaujošas izglītības risinājumi, tai skaitā tiem atbilstošas didaktikas un metodikas izstrāde visās izglītības pakāpēs (prioritāri zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā 1.–6. klasē, vēsturē 10.–12. klasē) un to izmēģināšana skolu praksē; (b) mūsdienās un nākotnē nepieciešamās kompetences un to attīstībai atbilstošie izglītības modeļi, mācību programmas un mācību līdzekļi; (c) cilvēkorientēta mācīšanās un zināšanu sabiedrība; (d) izglītības digitālās pārveides iespējas un riski; (e) izglītības cilvēkresursi un prasības profesionālajai pilnveidei, tostarp personalizēti profesionālās pilnveides risinājumi, kā arī ieteikumi izglītības rīcībpolitikas veidotājiem;

6.3. demogrāfija un migrācija. Šī uzdevuma priekšmets ir mūsdienu demogrāfijas un migrācijas procesu izpēte. Šis uzdevums iekļauj šādus izpētes virzienus: (a) mūsdienu demogrāfijas un migrācijas procesu analīze un to lokālie un starptautiskie tiesiskie aspekti, efektīva vadība; (b) reemigrācijas stimulēšana, talantīgu speciālistu migrācijas jautājumi, tostarp intelektuālā darbaspēka aizplūšana, ieplūšana, noturēšana, kā arī diasporas sadarbības tīklu stiprināšana, tai skaitā kultūras, zinātnes, augsto tehnoloģiju un radošo industriju sfērā; (c) jaunatbraucēju integrācija un iekļaujoša sabiedrība;

6.4. inovatīva un iekļaujoša pārvaldība. Šī uzdevuma priekšmeti ir demokrātijas apdraudējumi un valsts noturība. Šis uzdevums iekļauj šādus izpētes virzienus: (a) risinājumi sabiedrības līdzdalības veicināšanai demokrātijas procesos, tai skaitā vēlēšanās un inovatīvās līdzdalības formās nacionālā un vietējā līmenī (piemēram, līdzdalības budžetēšana, elektroniskās petīcijas, pašvaldību referendumi); (b) sabiedrības iesaiste politikas veidošanā un īstenošanā, noturība pret dažādu veidu apdraudējumiem; (c) uzticēšanās institūcijām; (d) stratēģiskās komunikācijas loma pārvaldībā;

6.5. latviešu valodas attīstība 21. gadsimtā un tās valstiskā loma:

6.5.1. uzdevuma priekšmets ir mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēte. Šis uzdevums iekļauj mūsdienu latviešu valodas pētniecību ar statistiskās, vizualizācijas un korpuslingvistikas metodēm, kā arī jaunu lingvistikas metožu un teoriju lietojumu (piemēram, lietišķā valodniecība, kognitīvā lingvistika, eksperimentālā valodniecība, leksiski funkcionālā gramatika) un jaunu terminu izstrādi latviešu valodniecībā šādos izpētes virzienos: (a) latviešu literārās valodas attīstības tendences, pētījumi par valodas ideoloģiju un valodas standartizāciju; (b) Latvijas iedzīvotāju lingvistisko ieradumu, attieksmju un pārliecību monitorings dažādās saziņas situācijās, balstoties uz modernām sociolingvistiskām teorijām un metodēm, mūsdienīgiem un neformāliem avotiem (sociālajiem medijiem, sarunvalodu un citiem avotiem); (c) bērnu valodas apguve, bērnu un jauniešu valodas prasme un lietojums izglītības iestādēs un diasporā; (d) virtuālā saziņa un latviešu valodas lietojums sociālajos medijos; (e) latviešu valodas leksikas semantiskie un gramatiskie aspekti; (f) latviešu valodas terminoloģijas zinātnisko principu un praktiskās terminrades kā zinātniskās darbības daļas attīstība;

6.5.2. uzdevuma priekšmets ir mūsdienu latviešu valodas sistēmas izpēte valodas statisko un dinamisko norišu kopsakarībā un valodas tehnoloģiju attīstība. Šis uzdevums iekļauj jaunu lingvistikas virzienu attīstību ar statistiskās, vizualizācijas un korpuslingvistikas metodēm šādos izpētes virzienos: (a) digitālās infrastruktūras attīstīšana valodas pētniecībai: latviešu valodas leksisko, fonētisko un akustisko resursu izveide digitālā, mašīnlasāmā tiešsaistes datu formā, tai skaitā transkribētu runas korpusu izstrāde, nodrošinot to integrāciju Eiropas valodas resursu repozitorijos; (b) latviešu valodas skaņu sistēmas akustiskie un auditīvie (uztveres) pētījumi; (c) latviešu valodas gramatikas vienību un to variantu semantiski pragmatiski pētījumi; (d) latviešu nedzirdīgo zīmju valodas pētniecība; (e) runas atpazīšanas un balss sintēzes tehnoloģijas; (f) valodas tehnoloģiju risinājumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piemēram, automātiskā subtitrēšana, balss komandas);

6.6. Latvijas lingvistiskā daudzveidība:

6.6.1. uzdevuma priekšmets ir Latvijas lingvistiskās vides reģionālās un vēsturiskās savpatības attīstība. Šis uzdevums iekļauj mūsdienu latviešu valodas pētniecību ar statistiskās, vizualizācijas un korpuslingvistikas metodēm, kā arī jaunu lingvistikas virzienu attīstību šādos izpētes virzienos: (a) pētījumi tulkojumzinātnes, kontaktlingvistikas un areālās valodniecības jomā, latviešu valodas konkurētspēja kontaktvalodu situācijā, Eiropas un pasaules daudzvalodu konteksts; (b) latviešu valodas dialektu pētniecība, it īpaši izlokšņu leksikas un gramatikas izpēte, kā arī sociolingvistisks skatījums uz mūsdienu izloksnēm, to dzīvotspēju un transformāciju ekstralingvistisko faktoru ietekmē, balstoties uz lauka pētījumiem un izlokšņu materiālu digitālās krātuves zinātnisko aprakstu; e-rīku un digitālo leksikogrāfisko avotu izstrāde: latviešu valodas dialektu atlanta, izlokšņu vārdnīcu izstrādes un latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīka lingvistiskās daļas turpinājums, lai veidotu pamatu izlokšņu aprakstu iekļaušanai Eiropas valodu atlantā un Latvijas izlokšņu un dialektu digitālās kartes izstrādei; (c) vietvārdu sistēmas un vietējā lietojuma tradīcijas novados, Latvijas lingvistisko un vēsturisko vietvārdu datubāzes pilnveide; (d) Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas un Latviešu valodas seno tekstu korpusa modernizācija un papildinājumi; (e) latgaliešu rakstu valodas vēstures un mūsdienu situācijas izpēte, Mūsdienu latgaliešu rakstu valodas korpusa (MuLA) pilnveide, valodas tehnoloģiju attīstība latgaliešu rakstu valodai;

6.6.2. uzdevuma priekšmets ir lībiešu valodas attīstība, valodas apguve, pētnieku sadarbība un ataudze. Šis uzdevums iekļauj šādus izpētes virzienus: (a) lībiešu valodas pētnieciskā bāze un digitalizācija – izveidot plaša lietojuma mūsdienīgu lībiešu leksikogrāfijas avotu, kā arī nodrošināt lībiešu valodas korpusa un citu datubāzu papildināšanu valodas lietojuma un apguves iespēju nodrošināšanas nolūkā; (b) lībiešu valodas pratēju (valodas ekspertu) iesaistes programma, kuras ietvaros lībiešu valodas pratēji nodrošina pētniecisko un konsultatīvo atbalstu, valodas vides uzturēšanu, lībiešu valodas pieejamību un valodas prasmes saglabāšanos un pilnveidi;

6.7. latviešu literatūra un tās pētniecība valstiskās identitātes un iekļaujošas sabiedrības perspektīvā. Šā uzdevuma priekšmets ir starpdisciplināra latviešu literatūras un literāro procesu izpēte, kas iekļauj šādus virzienus: (a) literatūras teorija un kultūras studijas: literatūras potenciāls identitāšu pētniecībā un Eiropas piederības veidošanā, atklājot kultūras un varas attiecību dinamiku. Kritisku un starpdisciplināru teoriju pielietojums latviešu literatūras telpā sabiedrībai aktuālu tēmu analīzei un izpratnei. Literatūras loma sabiedriskās domas un politisko naratīvu veidošanā mūsdienās un vēsturiskā skatījumā; (b) tekstoloģija un tehnoloģijas: starpdisciplināri pētījumi par literatūras radīšanu un tulkošanu (tai skaitā par eksperimentālu rakstību, digitālu kopradi, epistolāro, ceļojumu, vēsturisko, biogrāfisko un autobiogrāfisko literatūru un citiem rakstības veidiem un hibrīdiem žanriem). Literatūra digitālo humanitāro zinātņu perspektīvā. Literatūras mediju un izdevējdarbības studijas, literārās gaumes, grāmatu patēriņa un aprites pētniecība, literatūras un periodikas cenzūras un pašcenzūras studijas dažādos vēstures posmos; (c) literatūras izglītība un sabiedriskā zinātne: jauni mācību līdzekļi un digitālie resursi literārās kompetences pilnveidošanai dažādās sabiedrības grupās Latvijā un diasporā: zinātniski pamatoti digitālās lasītprasmes instrumenti izmantošanai digitālajos mācību līdzekļos un daiļliteratūras digitālajos resursos, lai veicinātu lasītprasmes attīstību visos izglītības vecumposmos no piecu gadu vecuma, kas paredz lasītāja dominantā uztveres tipa vajadzību ievērošanu (papildus vizuālajam – audiālais, kinestētiskais), kā arī audiālo un papildinātās realitātes risinājumu pielietojumu specifisku mācīšanās traucējumu ietekmes mazināšanai lasītprasmes jomā (tai skaitā, piemēram, disleksijas, disgrāfijas gadījumos); amatierzinātnes un sabiedrības iesaiste Latvijā un diasporā, literatūrkritika un literatūra mediju telpā. Literatūra un lasīšanas paradumu dinamika, tās pārnese uz citām radošo industriju nozarēm.

(Grozīts ar MK 24.05.2022. rīkojumu Nr. 347)

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. veidot un attīstīt starpdisciplināras un iekļaujošas starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas, kas zinātniskajā darbībā izmanto pētniecības metodes un tehnoloģijas, kas ir atzītas pasaules zinātnieku vidū;

7.2. nodrošināt pētniecības procesa un pētījuma rezultātu ietekmi uz šādām mērķa grupām:

7.2.1. pētniecības kopienu – attīstot pētniecībai nepieciešamos resursus un starpdisciplināras konkurētspējīgas zinātnieku grupas, kas zinātniskajā darbībā izmanto pasaulē atzītas pētniecības metodes un tehnoloģijas, kā arī iesaistot pētniecībā jaunos zinātniekus;

7.2.2. izglītojamiem (visu līmeņu) izglītības procesā – attīstot digitālu mācību saturu un inovatīvas pedagoģijas metodes un nodrošinot prakses un darba iespējas, kā arī projekta zinātnisko rezultātu izmantošanu vispārējās izglītības un augstākās izglītības mācību procesos;

7.2.3. nozaru politikas veidotājiem un ieviesējiem – sadarbojoties ar politikas veidotājiem projektu izstrādes laikā un proaktīvi veicinot izmaiņas rīcībpolitikā;

7.2.4. projekta mērķim piekritīgām tautsaimniecības nozarēm (tai skaitā izdevējdarbības, plašsaziņas līdzekļu un IKT nozarēm) – sadarbojoties ar attiecīgās tautsaimniecības nozaru organizācijām un speciālistiem;

7.2.5. sabiedrību kopumā – nodrošinot zināšanu pārnesi un veicinot izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai, veicinot iesaisti pētniecības procesā (piemēram, izmantojot sabiedriskās zinātnes iniciatīvas), kā arī veidojot un izplatot sabiedrībai noderīgus resursus;

7.3. attīstīt inovatīvus risinājumus un veicināt to plašāku izmantošanu;

7.4. nodrošināt publisku pieejamību pētniecības rezultātiem, tai skaitā nodrošinot bezmaksas piekļuvi zinātniskajām publikācijām un deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos atbilstoši FAIR (findable, accessible, interoperable, reusable) principiem – atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkārtoti lietojami;

7.5. nodrošināt projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem;

7.6. apzināt iepriekšējos, citu institūciju un citu valstu pētījumus, instrumentus un datubāzes.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. izstrādāti vai pielāgoti inovatīvi, galalietotāju mērķa grupu vajadzībām atbilstoši rīki un risinājumi;

8.2. veicinātas izmaiņas rīcībpolitikā (piemēram, konsultējot nozaru politikas veidotājus, sagatavojot rekomendācijas un vadlīnijas);

8.3. izveidoti starpdisciplināri un transdisciplināri (ar partneriem ārpus akadēmiskās vides) konsorciji, iesaiste starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, projektu pieteikumi Eiropas Savienības un citās starptautiskās programmās;

8.4. attīstīts cilvēkkapitāls, iesaistot pētniecībā jaunos un diasporas zinātniekus, nodrošinot prakses un darba iespējas studējošajiem un zinātniskā doktora grāda pretendentiem, kā arī attīstot ar programmu saistītus maģistrantūras un doktorantūras studiju moduļus;

8.5. zinātniskās monogrāfijas un oriģināli zinātniskie raksti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;

8.6. informatīvi populārzinātniski raksti par dažādām auditorijām veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.