Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5. nr.; 1998, 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2003, 9. nr.; 2004, 10. nr.; 2006, 6., 14. nr.; 2009, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2011, 93. nr.; 2013, 188. nr.; 2014, 216., 228. nr.; 2016, 31., 230. nr.; 2018, 210., 220. nr.; 2019, 129. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 56.¹ panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) valsts vai pašvaldības iestāde, tai skaitā arī institūcija, kuras kompetencē ir nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām, vai tās pilnvarota persona, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz pilnvarotās personas likumiskais pārstāvis, izņemot nostiprinājuma lūgumu par valstij vai pašvaldībai piederošiem un piekrītošiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas publiskās lietošanas transporta infrastruktūras objekti, un zemes gabaliem, kuri atrodas ostas teritorijā;".

2. Izslēgt 56.⁴ panta pirmās daļas 3. punktu.

3. Papildināt likumu ar 56.⁵ pantu šādā redakcijā:

"56.⁵ Ēkas (būves) īpašnieks, izmantojot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļvietnē, iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem parakstītu iesniegumu par:

1) ēkas (būves) dzēšanu, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesību, ja ēka (būve) nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts;

2) ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

3) jaunbūves ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvvaldes izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums.

Šādam iesniegumam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātu būvvaldes izdota dokumenta datni no Būvniecības informācijas sistēmas un citus dokumentus, ievērojot šā likuma 64. panta noteikumus."

4. Papildināt likumu ar 62.¹ pantu šādā redakcijā:

"62.¹ Nostiprinājuma lūgumam, kas pamatots ar būvvaldes izdotu dokumentu, noteiktā kārtībā apliecinātu būvvaldes izdota dokumenta datni no Būvniecības informācijas sistēmas pievieno rajona (pilsētas) tiesa."

5. Papildināt 64. panta otro daļu pēc vārdiem "administratīvas iestādes izdotu lēmuma norakstu" ar vārdiem "vai ar elektronisko zīmogu apliecinātu šā lēmuma (dokumenta) datni no Būvniecības informācijas sistēmas".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25. un 26. punktu šādā redakcijā:

"22. Īpašnieks iesniegumu par tam piederošas ēkas (būves) dzēšanu, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesību, ja ēka (būve) nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts un minētais dokuments izdots līdz 2020. gada 31. martam, iesniedz Valsts zemes dienestam. Valsts zemes dienests iesniegumu elektroniski nosūta attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai.

23. Šā likuma 62.¹ pantā minētā kārtība, kādā pievienojama dokumenta datne no Būvniecības informācijas sistēmas, attiecas uz dokumentu, ko būvvalde izdevusi, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

24. Šā likuma 64. panta otrajā daļā minētā kārtība, kādā iesniedzama ar elektronisko zīmogu apliecināta lēmuma (dokumenta) datne no Būvniecības informācijas sistēmas, attiecas uz lēmumu (dokumentu), ko būvvalde izdevusi, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

25. Līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kas nosaka, ka elektroniskais zīmogs izmantojams arī kā elektroniskā dokumenta juridiskā spēka rekvizīts, elektroniskais dokuments, kura autors ir būvvalde, ir derīgs bez būvvaldes pārstāvja paraksta, ja dokuments ir apliecināts ar Būvniecības informācijas sistēmas kvalificētu elektronisko zīmogu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 27. punkta izpratnē).

26. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam izdara grozījumus 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" un valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā:

1) zemes īpašuma vai zemes un būvju īpašuma, vai būvju īpašuma, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja (tai skaitā ar to funkcionāli saistītās ēkas un būves), atsavināšana fiziskajai personai, pamatojoties uz līgumu vai uz tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, - 1,5 procenti no nekustamā īpašuma vērtības (euro);

2) zemes un būvju īpašuma vai būvju īpašuma, kura sastāvā ietilpst tikai nedzīvojamā ēka vai nedzīvojamās ēkas un ar tām saistītās inženierbūves, atsavināšana fiziskajai personai, pamatojoties uz līgumu vai uz tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, - 1,5 procenti no nekustamā īpašuma vērtības (euro);

3) dzīvokļa īpašuma atsavināšana juridiskajai personai, kas veic komercdarbību, pamatojoties uz līgumu vai uz tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, - divi procenti no dzīvokļa īpašuma vērtības (euro)."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 10. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 28. jūnijā