Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.; 2018, 220. nr.; 2019, 240. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "interešu aizstāvība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "interešu aizsardzība" (attiecīgā locījumā).

2. 2. pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61. pantā norādītos uzdevumus.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorija, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Veidojot bāriņtiesu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vienā pašvaldībā izveido ne vairāk kā vienu bāriņtiesu. Vairākas pašvaldības var veidot kopīgu bāriņtiesu.";

izslēgt astoto daļu.

3. 3. pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Uz bāriņtiesas priekšsēdētāju, kā arī bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli nodarbina uz darba līguma pamata, nosakot normālo darba laiku un ievērojot personas tiesības pieprasīt nepilna darba laika noteikšanu atbilstoši darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normām."

4. 5. pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "Bāriņtiesu darbības" ar vārdiem "Bāriņtiesu pārraudzība, darbības";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Bāriņtiesas aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās atrodas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā.

(12) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija institucionālās pārraudzības ietvaros organizē kvalifikācijas komisijas darbību. Kvalifikācijas komisija nodrošina ar bāriņtiesas amatpersonu sertifikāciju, kvalifikāciju un tālākizglītību saistītu jautājumu izskatīšanu."

5. 7. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas locekļu skaitu nosaka pašvaldība atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam, bērnu un aizgādnībā esošo personu skaitam, bāriņtiesas lietu skaitam un pašvaldības administratīvās teritorijas lielumam, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību" ar vārdiem "profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē vai profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (jurists) vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7. līmenim atbilstošu kvalifikāciju tiesību zinātnē".

6. 8. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam un bāriņtiesas locekļiem bāriņtiesas darbības nodrošināšanai sniedz bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs atbilstoši šajā likumā un darba līgumā noteiktajam pienākumu apjomam, it īpaši sagatavojot dokumentu projektus un lietas, piedaloties piemērotu aizbildņu, aizgādņu un audžuģimeņu meklēšanā, pārskatu sagatavošanā un aktualizēšanā par bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu aizsardzībā veiktajām darbībām, dzīves apstākļu pārbaudēs un ģimeņu riska novērtējumos, personu uzklausīšanā. Bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs neveic tādus darbus, kuri ietilpst tikai bāriņtiesas sastāva kompetencē (piemēram, ģimeņu riska novērtējums, dzīves apstākļu pārbaudes, sarunas ar bērnu bez citas personas klātbūtnes).";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs atbilstoši darba apjomam ir tiesīgs pieņemt darbā bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu, bāriņtiesas locekļa palīgu un citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai."

7. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa
Bāriņtiesas sastāva un bāriņtiesas darbinieku pieņemšana darbā, atstādināšana un atbrīvošana no darba
".

8. 9. pantā:

izteikt panta nosaukumu, pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"9. pants. Pieņemšana darbā un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Pašvaldība var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētājam pieņemt darbā bāriņtiesas locekļus.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu amata vietām izsludina atklātu pretendentu konkursu.";

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja pretendentu konkursu, attiecīgā pašvaldība izprasa no kvalifikācijas komisijas atzinumu par tās bāriņtiesas priekšsēdētāja darbību, ja kāds no konkursa pretendentiem pēdējo triju gadu periodā pildījis bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu.

(5) Pieņemot darbā bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu, bāriņtiesas locekļa palīgu, pašvaldības vai šā panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētie ierobežojumi. Pašvaldībai vai attiecīgi bāriņtiesas priekšsēdētājam ir pienākums minētās ziņas par personu atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā."

9. 10. pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "ievēlēt personu" ar vārdiem "būt persona";

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kura ieguvusi vismaz akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs attiecīgi iegūtās izglītības tematiskajā jomā vai bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā;";

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "ievēlēt personu" ar vārdiem "būt persona";

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kura ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgi iegūtās izglītības tematiskajā jomā vai bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona, stājoties amatā, nav apguvusi šā panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu, tā sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas, neieskaitot pārbaudes laiku, to apgūst. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis pilnībā patstāvīgu amata pienākumu pildīšanu uzsāk tikai pēc sekmīgas mācību programmas apgūšanas. Līdz minētās mācību programmas apgūšanai:

1) bāriņtiesas priekšsēdētājs organizē bāriņtiesas funkciju pildīšanu, vada bāriņtiesas administratīvo darbu, pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus;

2) bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis amata pienākumus veic, ciktāl tas nav saistīts ar lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja ar mācību programmas apgūšanu saistītos izdevumus attiecīgajai amatpersonai pilnībā vai daļēji ir segusi pašvaldība, amatpersona, ar kuru darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, savstarpēji vienojoties ar darba devēju vai atbilstoši šā likuma 14. pantam, agrāk nekā četru gadu laikā pēc mācību programmas apgūšanas atmaksā pašvaldībai tās segtos mācību programmas apgūšanas izdevumus proporcionāli nostrādātajam laikam. Amatpersona neatmaksā pašvaldībai tās kompensēto mācību maksu, ja amatpersona pārtrauc darbu bāriņtiesā un uzsāk darbu citā tās pašas pašvaldības institūcijā, kurā amata pienākumu izpildei nepieciešamas mācību programmā apgūtās zināšanas.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja bāriņtiesas sastāvā esošās personas nav apguvušas šā panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu, līdz brīdim, kad bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi to ir apguvuši, bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu tuvāko bāriņtiesu atbilstoši šā likuma 53. panta 1.1 daļai."

10. Papildināt likumu ar 10.1 un 10.2 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. Kvalifikācijas komisija

(1) Kvalifikācijas komisija ir koleģiāla institūcija, kuras darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

(2) Kvalifikācijas komisijas mērķis ir novērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālo darbību un veicināt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālo izaugsmi, lai uzlabotu bāriņtiesas darba kvalitāti.

(3) Kvalifikācijas komisija:

1) veic bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālās darbības novērtēšanu - sertifikāciju;

2) izstrādā bāriņtiesas speciālistu tālākizglītības programmu saturu un šo programmu apguves rezultātu novērtēšanas sistēmu;

3) izvērtē, vai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodītas personas nodarbināšana pēc sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un sniedz atļauju personai strādāt par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu vai bāriņtiesas locekļa palīgu;

4) pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz atzinumu, kas nepieciešams, organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja pretendentu konkursu.

(4) Kvalifikācijas komisijas sastāvā ir Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji, kā arī bāriņtiesas darbinieku profesionālās apvienības pārstāvji. Ja konkrētās pašvaldības bāriņtiesa nav pārstāvēta bāriņtiesas darbinieku profesionālajā apvienībā, izvērtējot konkrētās pašvaldības bāriņtiesas amatpersonas profesionālo darbību, dalībai kvalifikācijas komisijā tiek deleģēts attiecīgās pašvaldības pārstāvis.

(5) Kvalifikācijas komisijas izveides un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.2 pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa sertifikācija

(1) Bāriņtiesas amatpersona var veikt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa pienākumus, ja sertifikācijā saņemts pozitīvs kvalifikācijas komisijas atzinums.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa sertifikāciju veic reizi septiņos gados.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa sertifikāciju pirmo reizi veic 12 mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis uzsācis veikt amata pienākumus.

(4) Ja nepieciešams, pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vai šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētā subjekta, kas ir pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, pieprasījuma veic ārpuskārtas bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa sertifikāciju. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vai pašvaldības pieprasījuma veicama ārpuskārtas sertifikācija.

(5) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis ir saņēmis negatīvu kvalifikācijas komisijas atzinumu, atkārtotu sertifikāciju veic sešu mēnešu laikā pēc negatīvā atzinuma saņemšanas.

(6) Sertifikācijas procesā ņem vērā:

1) sertificējamā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa izglītību;

2) informāciju par sertificējamā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa darba pieredzi;

3) informāciju par sertificējamā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa tālākizglītību;

4) sertificējamā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa pašvērtējumu;

5) informāciju par kvalifikācijas komisijas atzinumiem par sertificējamā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa darbu bāriņtiesas sastāvā;

6) citu informāciju, kurai ir nozīme bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa nevainojamas reputācijas izvērtēšanā sertificēšanas procesā.

(7) Sertifikācijas kārtību un sertifikācijas kritērijus, kā arī gadījumus, kad kvalifikācijas komisija sniedz negatīvu atzinumu, nosaka Ministru kabinets."

11. 11. pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "ievēlēt" ar vārdu "būt";

aizstāt panta ievaddaļā vārdus "ievēlēt personu" ar vārdiem "būt persona";

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas kvalifikācijas komisija izvērtējusi, vai tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un atļāvusi šai personai veikt darbu bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā;";

papildināt pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) kura saņēmusi atkārtotu negatīvu kvalifikācijas komisijas atzinumu par profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu - sertifikāciju."

12. Izslēgt 12. pantu.

13. 13. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "attiecīgās pašvaldības dome" ar vārdiem "attiecīgā pašvaldība";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Attiecīgajai pašvaldībai ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm vai ja to pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija saistībā ar bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu pārkāpumu.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētajam subjektam, kas ir pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, ir pienākums atstādināt amatpersonu no amata, ja saņemts negatīvs kvalifikācijas komisijas atzinums par profesionālās darbības novērtēšanu - sertifikāciju. Attiecīgo amatpersonu atstādina uz laiku, līdz tā saņem pozitīvu atzinumu par novērtēšanu - sertifikāciju, bet atstādināšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Attiecīgās pašvaldības domei" ar vārdiem "Attiecīgajai pašvaldībai";

aizstāt piektajā daļā vārdus "attiecīgās pašvaldības dome" ar vārdiem "attiecīgā pašvaldība".

14. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamati

(1) Ar bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli darba tiesiskās attiecības izbeidz, ja:

1) ir iestājies kāds no Darba likumā noteiktajiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumiem;

2) ir konstatēts kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem apstākļiem;

3) sešu mēnešu laikā pēc atstādināšanas saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturto daļu attiecīgā amatpersona nav apguvusi šā likuma 10. panta trešajā daļā noteikto mācību programmu;

4) ir saņemts atkārtots negatīvs kvalifikācijas komisijas atzinums par profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu - sertifikāciju.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos gadījumos darba tiesiskās attiecības izbeidzamas Darba likuma 115. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli ar viņa piekrišanu var nodarbināt citā darbā bāriņtiesā, ja darbs nav saistīts ar lēmuma pieņemšanu vai faktisko rīcību bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšanā."

15. Papildināt III nodaļu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

"15.1 pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu var būt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kurai ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) kura ir apguvusi speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu nevar būt persona, uz kuru attiecināms kāds no šā likuma 11. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem ierobežojumiem."

16. 17. pantā:

papildināt 4. punktu pēc vārda "bāriņtiesām" ar vārdiem "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju";

aizstāt 4. punktā vārdus "interešu aizstāvību" ar vārdiem "interešu aizsardzību";

papildināt pantu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"51) informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ja ir atkārtoti pieņemts lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, kuram jau iepriekš pārtrauktas tā paša bērna aizgādības tiesības;".

17. Izslēgt 46. panta 7. punktā skaitli un vārdus "12. panta pirmajā daļā".

18. 48. pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lietas par bērnu un aizgādnībā esošo personu personisko un mantisko interešu un tiesību aizsardzību izskata slēgtā bāriņtiesas sēdē.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personai, kura traucē kārtību lietas izskatīšanas laikā, bāriņtiesa izsaka brīdinājumu. Ja persona atkārtoti traucē kārtību, personu izraida no sēžu zāles. Par personai izteikto brīdinājumu un par izraidīšanu no sēžu zāles bāriņtiesa izdara atzīmi bāriņtiesas sēdes protokolā."

19. Papildināt likumu ar 48.1 pantu šādā redakcijā:

"48.1 pants. Necieņa pret bāriņtiesu

(1) Par klaju pret bāriņtiesu izrādītu necieņu bāriņtiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 500 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto naudas sodu bāriņtiesa uzliek, pieņemot attiecīgu lēmumu bāriņtiesas sēdē un par to izdarot atzīmi bāriņtiesas sēdes protokolā.

(3) Bāriņtiesas lēmuma norakstu (izrakstu no sēdes protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts. Nauda ieskaitāma attiecīgās pašvaldības budžetā.

(4) Ja naudas sods netiek samaksāts lēmumā noteiktajā termiņā, bāriņtiesa nosūta brīdinājumu par parādsaistību piespiedu izpildi tai personai, kurai naudas sods uzlikts. Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā naudas sods netiek samaksāts, bāriņtiesa izdod izpildrīkojumu un iesniedz to izpildei tiesu izpildītājam."

20. 49. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas lēmumu, tai skaitā šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajās lietās, ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ieinteresētā persona bāriņtiesas lēmumu vai faktisko rīcību šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajās lietās nevar apstrīdēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Ieinteresētās personas vēršanās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saistībā ar bāriņtiesas lēmumiem vai faktisko rīcību šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajās lietās izskatāma Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "tiesā" ar vārdiem "vai apstrīdami augstākā iestādē";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja bāriņtiesa ir pieņēmusi jaunu lēmumu par šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajām lietām un arī tas ir pārsūdzēts tiesā par to pašu tiesisko strīdu attiecībā uz to pašu bērnu, pirmās instances tiesas tiesnesis, lemjot par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja konstatē, ka par pirmās instances tiesas spriedumu par iepriekšējo lēmumu ir iesniegta apelācijas sūdzība un ir ierosināta tiesvedība apelācijas instancē, nosūta jauno bāriņtiesas pieņemto lēmumu pievienošanai šai lietai un izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa."

21. Papildināt likumu ar 49.2 pantu šādā redakcijā:

"49.2 pants. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas tiesības bāriņtiesas funkcionālās pārraudzības īstenošanā

(1) Ja šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajās jomās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pēc savas iniciatīvas, sniedzot rakstveida pamatojumu, uzdod bāriņtiesai:

1) veikt lietas atkārtotu izvērtēšanu un attiecīgajā lietā pieņemt jaunu lēmumu;

2) veikt konkrētas darbības, lai pārtrauktu bāriņtiesas bezdarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības ietvaros ir tiesīga veikt amatpersona, kura apguvusi šā likuma 10. panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu.

(3) Ieinteresētā persona nav tiesīga prasīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai uzdot bāriņtiesai veikt šā panta pirmajā daļā minētās darbības. Ieinteresētās personas lūgums izskatāms Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja bāriņtiesas rīcībā konstatēts būtisks bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu apdraudējums vai aizskārums, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ir pienākums par to rakstveidā informēt attiecīgās bāriņtiesas pašvaldību."

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktu šādā redakcijā:

"22. Ja saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kurš stājies spēkā 2020. gada 23. jūnijā, īstenotās reformas rezultātā:

1) pašvaldību un administratīvo teritoriju apvienošanas dēļ tiek izveidota jauna bāriņtiesa, vairākām pašvaldībām apvienojoties, bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kurš ievēlēts bāriņtiesas sastāvā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kura pilnvaru termiņš nav beidzies līdz jaunās bāriņtiesas izveidošanai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, ir tiesības pretendēt konkursa kārtībā uz amatu no jauna izveidotajā bāriņtiesā. Šajā amatu konkursā priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuri ievēlēti bāriņtiesas sastāvā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kuru pilnvaru termiņš nav beidzies līdz jaunās bāriņtiesas izveidošanai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Konkursu vienlaikus uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu amatiem jaunajā bāriņtiesā rīko pašvaldība;

2) netiek skarta pašvaldība, tās izveidotās bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kurš ievēlēts bāriņtiesas sastāvā līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir tiesības, noslēdzot darba līgumu un pašvaldībai nerīkojot atklātu konkursu, uz noteiktu laiku turpināt amata pienākumu pildīšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām. Pašvaldībai ir pienākums piedāvāt amatpersonai šādu darba tiesisko attiecību turpināšanu.

23. Ja saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kurš stājies spēkā 2020. gada 23. jūnijā, īstenotās reformas rezultātā tiks izveidota jauna bāriņtiesa, līdz jaunas bāriņtiesas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai. Līdz jaunas bāriņtiesas izveidošanai amata pienākumus turpina pildīt bijušo pašvaldību bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāja vietnieki un bāriņtiesu locekļi, noslēdzot darba līgumu, bez pašvaldības rīkota atklāta konkursa.

24. Grozījumi šā likuma 5. panta 1.1 daļā un 49.2 pants par bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības īstenošanu bāriņtiesas lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu piemērojami, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

25. Grozījumi šā likuma 5. panta 1.1 daļā un 49.2 pants par bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības īstenošanu bāriņtiesas lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi piemērojami, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

26. Grozījumi šā likuma 5. pantā par tā papildināšanu ar 1.2 daļu par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālās pārraudzības ietvaru, 10.1 pants, kas noteic kvalifikācijas komisijas izveidi un darbību, 10.2 pants un 11. panta 9. punkts, kas noteic bāriņtiesas priekšsēdētaja, bāriņtiesas priekšsēdētaja vietnieka un bāriņtiesas locekļa sertifikāciju, 13. panta 3.1 daļa par bāriņtiesas priekšsēdētaja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa atstādināšanu un 14. panta pirmās daļas 4. punkts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli atkārtoti negatīva novērtējuma gadījumā, ir piemērojami, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

27. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. janvārim izdod šā likuma 10.1 panta piektajā daļā un 10.2 panta septītajā daļā paredzētos noteikumus.

28. Līdz kvalifikācijas komisijas izveidei šā likuma 9. panta ceturtajā daļā noteikto atzinumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja darbību sniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

29. Līdz kvalifikācijas komisijas izveidei šā likuma 11. panta 2. punktā noteikto izvērtējumu veic un atļauju sniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidota komisija.

30. Grozījumi šā likuma 15.1 panta pirmās daļas 2. punktā, kas nosaka izglītības prasības bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgam un bāriņtiesas locekļa palīgam, piemērojami, sākot ar 2024. gada 1. oktobri.

31. Grozījums šā likuma 17. panta 5.1 punktā par bāriņtiesas pienākumu informēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju par atkārtotu aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 16. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 19. jūnijā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Bāriņtiesu likumā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.06.2021.Stājas spēkā: 01.07.2021.Tēma: Mantojuma tiesības; Bērnu un ģimenes tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 118, 19.06.2021. OP numurs: 2021/118.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
324129
01.07.2021
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)