Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).

Ministru kabineta rīkojums Nr. 360

Rīgā 2021. gada 31. maijā (prot. Nr. 44 29. §)

Par programmas projektu "ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam"

1. Atbalstīt programmas "ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam" (turpmāk - programma) projektu.

2. Labklājības ministrijai triju mēnešu laikā pēc partnerības nolīguma iesniegšanas nodrošināt programmas projekta iesniegšanu Eiropas Komisijai.

3. Labklājības ministrijai pārstāvēt Latvijas intereses sarunās ar Eiropas Komisiju par programmas apstiprināšanu.

4. Ja pēc sarunām ar Eiropas Komisiju programmā veiktas izmaiņas, Labklājības ministrijai iesniegt Ministru kabinetā precizēto programmu pēc tās apstiprināšanas ar Eiropas Komisijas lēmumu.

5. Labklājības ministrijai sagatavot programmas vidusposma izvērtējumu, pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, Covid-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un problēmām, kas apzinātas 2024. gadā Eiropas Komisijas pieņemtajos ieteikumos Latvijai, un labklājības ministram līdz 2025. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu "Par ESF+ programmas īstenošanas finansēšanu 2026.-2027. gadā".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

 

(Ministru kabineta
2021. gada 31. maija
rīkojums Nr. 360)

ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam

CCI Piešķirs SFC2021 sistēma
Nosaukums angļu valodā ESF+ Programme for Adressing Material Deprivation
Nosaukums valsts valodā(-ās) ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai
Versija 2. versija
Pirmais gads 2021. gads
Pēdējais gads 2029. gads
Atbalsttiesīgums no 01.01.2021.
Atbalsttiesīgums līdz 31.12.2029.
Komisijas lēmuma numurs  
Komisijas lēmuma datums  
Dalībvalsts grozošā lēmuma numurs N/A
Dalībvalsts grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums N/A
Nebūtiski pārvietojumi (19. panta 5. punkts)
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZF) LV
Attiecīgais fonds ERAF
Kohēzijas fonds
 ESF+
EJZF

Saturs

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Situācijas apraksts

1.2. Ieguldījumu nepieciešamības pamatojums

1.3. Iepriekšējo gadu pieredze

1.4. Plānotie risinājumi, plānotā atbalsta pamatojums

1.5. Programmas īstenošanas pamatprincipi

1.6. Programmas nosacījumu elastība

1.7. Papildināmība ar citām aktivitātēm

1.8. Cita informācija

2. Programmas mērķis

3. Atbalsta veidi

4. Galvenās mērķgrupas

5. Valsts un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums

6. Darbību atlases kritēriji

7. Tehniskā palīdzība

8. Partnerība

9. Komunikācija un redzamība

10. Finanšu plāns

10.1. Finanšu apropriācijas pa gadiem

10.2. Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējumu

11. Programmā iesaistītās iestādes

12. Sabiedrības līdzdalība

Izmantotie saīsinājumi un termini

CSP Centrālā statistikas pārvalde
EAFVP Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām
EK Eiropas Komisija
ES Eiropas Savienība
ESF+ Eiropas Sociālais fonds
ESF+ regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) priekšlikums par Eiropas Sociālo fondu Plus
EU-SILC Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (angļu valodā The European Union Statistics on Income and Living Conditions)
FM Finanšu ministrija
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
IS Informācijas sistēma
KDG Konsultatīvā darba grupa
KNR Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) priekšlikums, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu
LM Labklājības ministrija
MK Ministru kabinets
NAP 2027 Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam
NVO Nevalstiskā organizācija
PO Partnerorganizācija
Programma ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai
SAM Specifiskais atbalsta mērķis
SIF Sabiedrības integrācijas fonds
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
UK Kohēzijas politikas fondu uzraudzības komiteja
VM Veselības ministrija
ZM Zemkopības ministrija

1. Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Situācijas apraksts

(1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās, nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības, reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā - ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES - 2018. gadā turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 % ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8 %) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 %1. Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē: 2019. gadā - 35,9 %, 2018. gadā - 40,4 %, 2017. gadā - 44,2 %, bet vismazākais - Rīgā (2019. gadā - 15,9 %, 2018. gadā - 16,1 % un 2017. gadā - 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā - 16,1 %, 2018. gadā - 14,4 %, 2017. gadā - 16,9 %).2

(2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā - 74,9 %, bet 2017. gadā - 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā - 31,7 %, bet 2017. gadā - 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018. gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 % 2018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019. gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)2. Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem, 2018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem: 2017. gadā - 20,7 %, 2018. gadā - 16,7 %, 2019. gadā - 17,7 %. 3

(3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019. gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4 %).4 Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3 %)5. Savukārt vērtējot situāciju grupā "Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"6 secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019. gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija 8,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem apgādībā esoši bērniem - 10,1 % un viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem - 17,3 %. Viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu7.

(4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. 2019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522 personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6512 bērniem (14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010 ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 3578.

1.2. Ieguldījumu nepieciešamības pamatojums

(5) EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par Latviju9 (2019 Country Report - Latvia) secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai, nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem.

(6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un finansiālajām iespējām.

(7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem - pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem uzdevumiem:

‒ vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri un nosacījumi nav ilgstoši mainīti;

‒ ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji papildinoša.

(8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" noteikto pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus rādītājus:

‒ valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības risku vismaz par 20 %;

‒ līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa;

‒ jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav mazāks kā 40 %.

(9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē (skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums").

(10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai.

(11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena "Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.10 Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju, atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei.

1.3. Iepriekšējo gadu pieredze

(12) 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma rezultāti liecina, ka:

‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes situācijā;

‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta slogu;

‒ EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste tajos ir pamatā apmierinoša;

‒ Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju vajadzībām;

‒ EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta;

‒ EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa grupas ir pamatā atbilstošas situācijai.

1.4. Plānotie risinājumi, plānotā atbalsta pamatojums

(13) Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu:

• nenodrošinātība ar pārtiku;

• pamata materiālā nenodrošinātība.

Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai organizēšanu.

(14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram, 2020. gadā Covid-19 infekcijas izplatības laikā.

(15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3. sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda, kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos materiālus.

(16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti, ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2 gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces, piemēram, autiņbiksītes.

(17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls, kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai (piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā.

(18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020. gada pavasarī Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā 65+ bija tikai 2 %) Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts ir ļoti būtisks.

(19) Programmai piešķirtā kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu indikatīvi 59 tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā:

‒ 34 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma ilgstošie bezdarbnieki u.c.;

‒ 25 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar bērniem.

Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk. gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm un mācību piederumiem - 25 %.

1.5. Programmas īstenošanas pamatprincipi

(20) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi: informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, dzimumorientācijas dēļ. Programmas īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana.

(21) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura nosacījumiem.

(22) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir izveidots 2014.-2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no atbalsta veidošanos.

(23) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu nosacījumos iekļaujot prasības:

1) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai izmantošanai;

2) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes samazināšanu u.c.

(24) Preču iepirkšanā priekšroku dodot:

1) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

2) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi draudzīgas u.c.

1.6. Programmas nosacījumu elastība

(25) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta veidi un to apjoms var tikt pārskatīts.

(26) Mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai ir iespējamas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta sniegšanas organizācijā.

1.7. Papildināmība ar citām aktivitātēm

(27) ESF+ līdzfinansētā "Darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam" izvirza atsevišķus SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa, piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju".

(28) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī plānotais "Darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai, piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveides mācību programmu.

(29) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta citas darbības programmas.

(30) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par "Darbības programmas Latvijai 2021.-2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta gala saņēmējus.

1.8. Cita informācija

(31) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c. Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām. Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.

2. Programmas mērķis

(32) Programma sniegs būtisku ieguldījumu savstarpēji papildinošā atbalsta sistēmā, kurā valsts un pašvaldību sociālās drošības sistēmas pasākumi kopā ar pārtikas un pamata materiālo palīdzību nekavējoši un elastīgi nodrošina nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto vai krīzes situācijā esošu cilvēku pamatvajadzības un ievērojamai daļai palīdz virzīties uz sociālo spēju atjaunošanu vai piemērošanos noteiktajai situācijai, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīves līmeni visos dzīves posmos.

(33) Programmas konkrētais mērķis ir mazināt materiālo nenodrošinātību un sociālo atstumtību personām zemu ienākumu mājsaimniecībās: 1) sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību; 2) organizējot papildpasākumus sociālās atstumtības mazināšanai.

(34) Balstoties uz 2014.-2020. gada plānošanas periodā veiktās ikgadējās EAFVP ieviešanas novērtēšanas rezultātiem11, tika izdarīti secinājumi, ka EAFVP pārtikas atbalsts un pamata materiālās palīdzība ir atvieglojusi vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta slogu, ietaupītos līdzekļus ļaujot novirzīt citiem nepieciešamajiem tēriņiem, tādiem kā papildu pārtikas, apavu un apģērbu iegādei, ārsta apmeklējumam un medikamentu iegādei, bērnu ārpusskolas nodarbību apmaksai.

(35) Tāpat 2014.-2020. gada plānošanas perioda EAFVP ieviešanas vidusposma novērtējuma rezultāti liecināja, ka atbalstītie pārtikas nodrošināšanas, materiālās palīdzības sniegšanas un sociālās iekļaušanas pasākumi būtiski palīdz vistrūcīgākajām personām, tostarp tām, kuras citādi nesaņemtu vispārējo sociālo palīdzību vai kurām nepieciešams tūlītējs atbalsts.

(36) Ņemot vērā esošos izaicinājumus valsts sociālās aizsardzības jomā, kā arī augstu ienākumu nevienlīdzību un sociālās atstumtības līmeni, ir būtiski turpināt pārtikas atbalsta un materiālās palīdzības aktivitātes zemu ienākumu mājsaimniecībām, īpaši tām, kuras nevar vai kurām ir apgrūtinātas iespējas mainīt savu situāciju, izmantojot šim mērķim ESF+ finansējumu.

3. Atbalsta veidi

(37) Programmai pieejamā finansējuma ietvaros zemu ienākumu mājsaimniecībām tiks nodrošināts atbalsts:

1) visām personām bez vecuma ierobežojuma - pārtikas komplekti un gatavās maltītes zupas virtuvēs, kā arī higiēnas un saimniecības preču komplekti;

2) ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam - papildu pārtikas komplekti un higiēnas preces zīdaiņiem un maziem bērniem;

3) ģimenēm ar skolas vecuma bērniem no 5 līdz 16 gadiem - individuālie mācību piederumi.

(38) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādi nodrošinās SIF, kuram ir pieredze ārvalstu finanšu instrumentu projektu ieviešanā un publisko iepirkumu veikšanā. SIF organizēs pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādi jau nokomplektētos iepakojumos (turpmāk - atbalsta komplekti) atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Iepirkuma līgumā ar izvēlēto piegādātāju tiks paredzēta atbalsta komplektu nogādāšana uz PO uzglabāšanas vietām, tostarp uz zupas virtuvēm.

(39) PO nodrošinās atbalsta komplektu un gatavo maltīšu izdalīšanu visā Latvijā - indikatīvi 450 izdales vietās. Piegādātājs nodrošinās atbalsta komplektu nogādāšanu līdz katrai no izdales vietām. Vienlaikus netiek izslēgti gadījumi, kad PO var organizēt atbalsta komplektu tālāku transportēšanu uz citām izdales vietām. Atbalsta izdali PO var veikt šādos veidos:

1) izdales vietā - higiēnas prasībām atbilstošās telpās: PO piederošās telpās, tās nomājot vai vienojoties ar telpu īpašnieku par to izmantošanu atbalsta dalīšanai gala saņēmējiem;

2) PO pati vai sadarbībā ar sociālo dienestu var atbalstu nogādāt atbalsta gala saņēmēju dzīvesvietā, ja personu nokļūšana izdales vietā ir apgrūtināta (pārvietošanās grūtības, slimība u.c.);

3) PO vai tās sadarbības organizācijām veicot gatavo maltīšu izdali, tā var nodrošināt iespējas ēšanai uz vietas vai maltītes līdzi ņemšanai.

(40) Vienlaikus atbalsta gala saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja piedalīties papildpasākumos sociālās atstumtības mazināšanai. PO, izsniedzot atbalstu, izvērtē mājsaimniecības vajadzības un piedāvā tās locekļiem iespēju brīvprātīgi piedalīties informatīvajos, neformāli izglītōjošajos un socializēšanas pasākumos, kā arī saņemt individuālās konsultācijas vai piedalīties atbalsta vai pašpalīdzības grupās. PO nodrošina, ka papildpasākumi mazina personu sociālo atstumtību, kā arī veicina personu patstāvību savu sociālo problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā. Papildpasākumu īstenošanas kārtība tiks noteikta MK noteikumos par Programmas īstenošanu.

(41) Papildpasākumi tiks organizeti visā Latvijas teritorijā. Tie saturiski var atšķirties, ņemot vērā PO rīcībā esošos resursus, reģionu īpatnības un lauku un pilsētu atšķirības. PO papildpasākumus īsteno pati vai nodrošina to īstenošanu, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

4. Galvenās mērķgrupas

(42) Programmas galvenā mērķa grupa ir personas zemu ienākumu mājsaimniecībās, īpaši tās, kuru locekļi nevar vai kuriem ir apgrūtinātas iespējas mainīt savu situāciju (piemēram, mājsaimniecības ar bērniem, cilvēki ar invaliditāti, vecāka gadagājuma personas, personas krīzes situācijā).

(43) Nosacījumus mājsaimniecības ienākumu sliekšņu noteikšanai ierosinās LM. Detalizēti nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par Programmas īstenošanu, pēc iespējas izmantojot jau darbojošos mehānismus un nepalielinot administratīvo slogu iesaistītajiem, konsultējoties ar KDG. Plānošanas perioda laikā, ņemot vērā statistikas un sociāli demogrāfiskos un sociāli ekonomiskos rādītājus, nosacījumus ienākumu sliekšņu noteikšanai varēs pārskatīt. Šāda pieeja saskaņota un to atbalsta KDG.

(44) MK noteikumi par Programmas īstenošanu ir sasaistē ar sociālās aizsardzības normatīvo regulējumu Latvijā. Tam mainoties, veicamas arī izmaiņas Programmas īstenošanas nosacījumos saistībā ar iespēju zemu ienākumu mājsaimniecībām izmantot savas sociālās tiesības saņemt atbalstu (skat. informāciju sadaļā "Valsts un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums").

(45) No 2021. gada 1. janvāra pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības gala saņēmēji ir mājsaimniecības, kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu par:

‒ tās atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam12;

‒ tās atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un tās rīcībā esošie ienākumi uz vienu ekvivalento patērētāju mājsaimniecībā nepārsniedz 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai mājsaimniecībā 229 euro;

‒ mājsaimniecības nonākšanu krīzes situacijā.

Vienlaikus šīm mājsaimniecībām ir iespēja piedalīties Programmas līdzfinansētajos papildpasākumos sociālās atstumtības mazināšanai.

Savukārt zupas virtuvēs pārtikas atbalsta - gatavo maltīšu saņemšanai iepriekš minēto izziņu uzrādīšana nav nepieciešama.

5. Valsts un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums

(46) Sociālās drošības sistēmu13 Latvijā veido: sociālā apdrošināšana14, valsts sociālie pabalsti15 un pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti un sociālie pakalpojumi16. Līdz ar to atbalsta sniegšana iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem ir skatāma kompleksi. Valsts un pašvaldību sniegtie atbalsta mehānismi ir savstarpēji papildinoši un veido solidāru pieeju iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, lai nodrošinātu dažādu un visaptverošu pasākumu kompleksu, tādējādi maksimāli sekmējot cilvēka iespējas saņemt savām individuālām vajadzībām pietuvinātu atbalstu gan finansiālā izteiksmē, gan pakalpojumu veidā, kas vienlaikus ir samērīgs ar citu grupu situāciju un tām sniegto atbalstu.

(47) Latvijā pēdējos gados spēkā esošajos tiesību aktos noteiktie ienākumu līmeņi, kas iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem dod iespējas pretendēt uz noteiktu valsts un pašvaldības atbalstu, bija nemainīgi zemi un nesniedza iespēju tikt ārā no nabadzības slazda un veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi.

(48) 2020. gadā plašu diskusiju rezultātā panākta vienošanās par relatīvās metodes17 izmantošanu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kura saistīta ar reālo sociālekonomisko situāciju valstī, ņemot vērā ienākumus dažādās sabiedrības grupās, tādējādi nosakot minimālo ienākumu sliekšņus sociālās aizsardzības jomā kā proporciju no ienākumu mediānas.

(49) Saeimā 2020. gada 24. novembrī pieņemtajā likumā "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" noteikts garantēto minimālo ienākumu, trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis9 un katras pašvaldības tiesības pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni18. Paredzēts, ka likuma piemērošana mazinās nevienlīdzību dažādu pašvaldību iedzīvotāju vidū un sniegs atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām. Likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(50) Papildus valsts un pašvaldību atbalstam, arī nevalstiskās un reliģiskās organizācijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem piedāvā pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību, kuras apjoms un izdales intensitāte atkarīga no organizāciju kapacitātes un ir atšķirīga reģionālā pārklājumā.

(51) Programmas ietvaros visā valsts teritorijā sniegtais atbalsts papildinās valsts, pašvaldību, nevalstisko un reliģisko organizāciju atbalstu vistrūcīgāko iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanai.

6. Darbību atlases kritēriji

(52) Programmas mērķa sasniegšanu nodrošinās darbību veidi:

1) pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde (t.sk. transportēšana uz PO uzglabāšanas vietām). Darbībā ievēro normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā. Katra darbība aptver 12 līdz 36 mēnešus;

2) pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšana un izdalīšana mērķa grupai, to apvienojot ar papildpasākumu īstenošanu. Katra darbība aptver 12 līdz 36 mēnešus;

3) TP darbības atbilstoši KNR priekšlikuma 30. panta 5. punktā noteiktajam.

(53) Visiem darbību veidiem piemēro šādus kopējos kritērijus:

1) darbība atbilst KNR priekšlikuma 30., 57. un 58. pantā, ESF+ regulas priekšlikuma 20. pantā norādītajiem attiecināmības noteikumiem;

2) darbība atbilst Programmas atbalsta jomai;

3) darbību atlasē ievēroti KNR priekšlikuma 67.panta 1.-4. punktā un ESF+ regulas priekšlikuma 17. pantā noteiktie principi;

4) darbību īstenošanā piemēroti ESF+ regulas priekšlikuma 6. panta 1. punktā noteiktie principi.

(54) Pirmā veida darbību atlasē piemēro šādu specifisko kritēriju: darbība nodrošina pārtikas vai pamata materiālās palīdzības piegādi uz izdales vietām visā Latvijas teritorijā.

(55) Specifiskie kritēriji, ko piemēro otrā veida darbību atlasei:

1) darbības īsteno atklātā konkursa kārtībā atlasītās PO;

2) PO ir pietiekama kapacitāte otrā veida darbības nodrošināšanai.

(56) Specifiskais kritērijs, ko piemēro trešās darbības atlasei - darbība atbilst KNR regulas priekšlikuma 30. panta 1. punktā noteiktajam un Programmas vadībā un kontrolē iesaistīto iestāžu atbildībai.

(57) Sadarbības iestāde (SIF) nodrošina pirmās un otrās darbības atlasi:

1) slēdzot vienošanos ar Programmas atbalstītās darbības "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde" publiskā iepirkuma nodrošinātāju - SIF, paredzot, tostarp, publiskā iepirkuma dokumentācijas izstrādes, iepirkuma norises un iepirkuma līguma noslēgšanas vai grozīšanas nosacījumu dokumentēšanas, kā arī līgumsaistību izpildes uzraudzības nodrošināšanu. SIF nodrošina, ka funkcijas, ko tas pilda kā sadarbības iestāde, ir nodalītas no funkcijām, ko tas pilda kā iepirkuma nodrošinātājs (funkcijas nodrošinās divas atsevišķas SIF struktūrvienības).

2) veicot PO atlasi, izsludina atklātu iesniegumu konkursu.

(58) PO atlasē ņem vērā šajā sadaļā norādītos atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

Atbilstības kritēriji:

1) PO ir viens no šādiem statusiem:

i. organizācija ir reģistrēta atbilstoši biedrību un nodibinājumu vai reliģisko organizāciju statusu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un tās darbības veids iepriekšējos 12 mēnešus no iesnieguma iesniegšanas brīža ir bijis labdarība vai sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana;

ii. pašvaldība vai tās iestāde;

2) PO ir administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai nodrošinātu:

i. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču drošu uzglabāšanu un izdalīšanu personām, kas ir tiesīgas attiecīgo atbalstu saņemt;

ii. papildpasākumus;

iii. ar darbību īstenošanu saistīto informācijas un publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas prasību ievērošanu.

(59) PO kvalitātes vērtēšanas kritēriji:

1) pieredzes ilgums labdarībā un sociālās labklājības celšanā sociāli mazaizsargāto personu grupām;

2) pieredzes ilgums publiskā finansējuma (ES, valsts vai pašvaldību) apsaimniekošanā;

3) tieša vai netieša pieredze iesniegumā plānoto papildpasākumu īstenošanā;

4) teritoriālais pārklājums.

(60) Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību pārejas periodā no 2014.-2020. gada plānošanas perioda uz 2021.-2027. gada plānošanas periodu, Programmas īstenošanas sākumā pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdali mērķa grupai un papildpasākumus turpina nodrošināt PO, ar kurām noslēgti līgumi/vienošanās EAFVP darbības programmas ietvaros pēdējās veiktās atlases rezultātā. Pirms šo līgumu/vienošanos beigu termiņu datuma iestāšanās tiks veikta PO atlase turpmākai pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalei vistrūcīgākajām personām.

7. Tehniskā palīdzība

(61) Latvija plāno 5 % no Programmā kopā plānotajiem publiskā sektora izdevumiem izmantot kā tehniskās palīdzības finansējumu KNR regulas priekšlikuma 30. panta 5. punkta izpratnē: kā vienotas likmes finansējumu, ko piemēro starpposma maksājuma pieteikumos EK iekļautajai attiecināmo izdevumu summai. Tehniskās palīdzības finansējums tiks izmantots Programmas sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas, komunikācijas, redzamības un administratīvām darbībām.

(62) Programmas pārvaldībā un kontrolē iesaistītās iestādes (vadošā iestāde, sadarbības iestāde, revīzijas iestāde) izmantos tehniskās palīdzības finansējumu, lai nodrošinātu KNR priekšlikumā noteikto funkciju izpildi.

(63) Vadošā iestāde izstrādās Programmas vadības likuma projektu, kurā tiks noteikti pienākumi vai funkcijas, kuras uzdotas sadarbības un revīzijas iestādei. Vienlaikus tiks noslēgta starpresoru vienošanās starp LM kā Programmas vadošo iestādi un SIF kā sadarbības iestādi, kā arī FM kā revīzijas iestādi.

(64) Programmas īstenošanai un uzraudzībai pamatā tiks izmantota 2014.-2021. gada plānošanas periodā izstrādātā Darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā" vadības un kontroles sistēma. Tajā tiks aktualizētas vadošās un sadarbības iestādes funkcijas, kā arī iekļauta informācija par jaunās IS izveidi uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai nepieciešamo datu reģistrēšanai un glabāšanai. IS tiks veidota, izmantojot web servera tehnoloģijas, un tajā datus varēs ievadīt gan iekšējie, gan ārējie lietotāji, kas atvieglos administratīvo slogu visiem Programmas īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītajiem.

(65) Programmas ietvaros finansējuma saņēmējiem tiks izvirzītas ziņošanas prasības, kas pamatā balstīsies uz KNR un ESF+ regulas priekšlikumā, kā arī citos deleģētajos aktos (ja attiecināms) noteiktajām datu apjoma un uzkrāšanas prasībām.

(66) Publiskā iepirkuma nodrošinātājam - SIF tiks izvirzīta prasība katru ceturksni ziņot sadarbības iestādei uz PO glabāšanas vietām faktiski piegādāto pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību, nodrošinot atbilstošus attaisnojuma dokumentus un revīzijas liecības. Savukārt PO tiks izvirzīta prasība katru ceturksni sniegt sadarbības iestādei informāciju par pārskata periodā izdalīto pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu skaitu, organizēto papildpasākumu skaitu un tajos piedalījušos personu skaitu, nodrošinot uzskaiti par izdalīto atbalstu un attaisnojamos dokumentus par organizētajiem papildpasākumiem. Papildus PO tiks noteikts vienu reizi gadā sniegt informāciju sadarbības iestādei par atbalstu saņēmušo unikālo personu skaitu un to sadalījumu pa sociāli demogrāfiskām grupām. Atbalsta gala saņēmēju personas datus nav paredzēts uzkrāt.

(67) Sadarbības iestāde uzkrās IS datus par noteiktajā pārskata periodā finansējuma saņēmēja (SIF) un PO sniegto informāciju par:

1) sasniegtajiem resursu rādītājiem un iznākuma rādītājiem, kas raksturo izdalīto pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību;

2) rezultātu rādītājiem, kas raksturo pārtikas atbalstu;

3) rezultātu rādītājiem, kas raksturo pamata materiālo palīdzību.

(68) Sadarbības iestāde atbilstoši ārējam un izstrādātajam iekšējam normatīvajam regulējumam uzraudzīs finansējuma saņēmēju sniegtos datus par iepirkto, piegādāto un faktiski sniegto atbalstu gala saņēmējiem.

(69) Vadošā iestāde nodrošinās Programmas kopējo uzraudzību:

1) organizējot Programmas īstenošanas uzraudzības sanāksmes;

2) veicot Programmas vadības likumā sadarbības iestādei noteikto funkciju izpildes kvalitātes novērtējumu;

3) veicot maksājumu pieprasījumu saskaņošanu un nepieciešamības gadījumā pārbaudes atbalstāmo darbību īstenošanas vietās.

Vienlaikus vadošā iestāde īstenos Programmas īstenošanas risku pārvaldību un krāpšanas risku apkarošanas pasākumus.

(70) Programmas novērtēšanas nolūkā vadošā iestāde:

1) nodrošinās ikgadējās atbalsta gala saņēmēju aptaujas īstenošanu, kas ļaus novērtēt Programmas efektivitāti un lietderību;

2) nolūkā pārbaudīt Programmas veikumu organizēs ikgadējās novērtēšanas sanāksmes ar EK, KDG un Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju pārstāvju dalību;

3) veiks Programmas ietekmes novērtējumu.

Vadošā iestāde nodrošinās Programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu EK.

8. Partnerība

(71) Programmas 2021.-2027. gada plānošanas procesā turpināta partnerība ar pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, kuri darbojās EAFVP KDG 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Par sadarbības turpināšanu Programmas īstenošanā 2021.-2027. gada plānošanas periodā ar KDG dalībniekiem panākta konceptuālā vienošanās

(72) KDG dalībnieki pamatā atbalsta Programmā iekļaujamos pasākumus un atbalsta sniegšanas nosacījumus zemu ienākumu mājsaimniecībām. KDG piedalīsies arī visos turpmākos Programmas plānošanas posmos.

(73) Saskaņā ar KNR 33. panta 5. punkta nosacījumiem UK izveide Programmai nav nepieciešama. To aizstāj KNR 36. panta 3. punktā noteiktā ikgadējā veikuma izvērtēšanas sanāksme, kurā balstoties uz esošās KDG dalībnieku un PO pieredzi un ekspertīzi tiks nodrošināta 2021.-2027. gada plānošanas perioda Programmas īstenošanas progresa uzraudzība un izvērtēšana.

(74) KDG locekļi iesaistāmi EK organizētajos pasākumos labās prakses pārņemšanai un tās piemērošanai un popularizēšanai Latvijā, kā arī sava darba pieredzes nodošanai citiem iesaistītajiem.

(75) Nepieciešamības gadījumā Programmas īstenošanas posmā KDG sastāvs var tikt paplašināts vai tikt piesaistīti nozaru ministrijas eksperti viedokļa par atbalsta veidu maiņu vai papildināšanu sniegšanai.

(76) Programmas vadošās iestādes pārstāvis piedalīsies citu programmu uzraudzības komitejās un sadarbības forumos, tādējādi nodrošinot partnerību.

9. Komunikācija un redzamība

(77) Paredzēts, ka FM nodrošinās stratēģisku un koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros, paplašinot un attīstot jau esošo Komunikācijas vadības darba grupu, kas veiksmīgi darbojās 2014.-2020. gada plānošanas periodā. LM kā Programmas vadošā iestāde nozīmēs komunikācijas koordinatoru darbam Komunikācijas vadības darba grupā. Komunikācijas aktivitāšu izvērtējums notiks KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas ietvaros.

(78) Informācija par Programmas ietvaros atbalstītajām darbībām, nozīmi un rezultātiem tiks ievietota vienotā tīmekļa vietnē.

(79) Sešu mēnešu laikā pēc Programmas apstiprināšanas LM tīmekļa vietnē būs pieejama informācija par Programmas mērķiem, atbalstītajām darbībām un piešķirto finansējumu.

(80) LM un sadarbības iestādes tīmekļa vietnē tiks publiskota visa uz atklātiem konkursiem attiecināma informācija atbilstoši KNR 44. panta 2. un 3. punktā noteiktajam.

(81) Noslēgtajās vienošanās vai līgumos ar finansējuma saņēmējiem tiks iekļauta prasība nodrošināt pārredzamību un informēšanu par Programmu atbilstoši KNR 45. panta 1. punktā noteiktajam.

(82) Programmas vadošā iestāde, sadarbības iestāde un finansējuma saņēmēji, veicot redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātes, izmantos ES emblēmu saskaņā ar KNR VIII pielikuma noteikumiem.

(83) Programmas ietvaros būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana šādām mērķauditorijas grupām:

a) Programmas atbalsta gala saņēmēji;

b) Potenciālie finansējuma saņēmēji - partnerorganizācijas: nevalstiskas un reliģiskās organizācijas, pašvaldības un to iestādes;

c) Ieinteresētās puses - KDG;

d) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas;

e) Sabiedrība kopumā;

f) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

(84) Informācijas par Programmu izplatīšanai izmantojams plašs komunikācijas kanālu tīkls, kas nodrošina visām mērķa grupām objektīvu un izsmeļošu informāciju. Atbalsta gala saņēmēju informēšanu par atbalsta saņemšanas nosacījumiem veic pašvaldību sociālie dienesti, kur mājsaimniecības vēršas tiesību uz atbalstu saņemšanai. Sociālais dienests atzīts kā populārākais informācijas kanāls EAFVP darbības programmas īstenošanas laikā. Vienlaikus tiks izmantoti jau līdz šim izmantotie komunikācijas kanāli - vadošās un sadarbības iestādes tīmekļa vietnes, sociālo tīklu konti, drukātie materiāli (infografikas). Mazākā mērā informācijas sniegšanai tiks izmantoti plašsaziņas līdzekļi, informatīvie pasākumi (semināri, preses konferences), vides reklāma.

10. Finanšu plāns

10.1. Finanšu apropriācijas pa gadiem

1. tabula. Finanšu apropriācijas pa gadiem
Fonds Reģiona kategorija 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Kopā
ESF+ Mazāk attīstīts 4 376 750 4 464 285 4 553 571 4 644 642 4 737 535 4 832 286 4 928 931 32 538 00019

10.2. Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējumu

2. tabula. Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un valsts līdzfinansējums
Politikas mērķa Nr. vai TP Prioritāte ES atbalsta (kopējā vai publiskā) aprēķina bāze Fonds Reģiona kategorija ES iemaksa Valsts ieguldījums Valsts ieguldījuma indikatīvs sadalījums Kopā Līdzfinansējuma likme
publisks privāts
PM 4         (a) (b)=(c)+(d) (c) (d) (e)=(a)+(b) (f)=(a)/(e)

n/a

n/a

ESF+

Mazāk attīstīts

32 538 000 5 742 000 5 742 000 0,00 38 280 000 0,85 20

11. Programmā iesaistītās iestādes

3. tabula. Programmā iesaistītās iestādes
Programmā iesaistītās iestādes Iestādes nosaukums Kontaktpersonas vārds, uzvārds E-pasts
Vadošā iestāde LR Labklājības ministrija Lauma Grafa, Vadošās iestādes vadītāja lauma.grafa@lm.gov.lv
Sadarbības iestāde Sabiedrības integrācijas fonds Reinis Lasmanis, Sadarbības iestādes vadītājs reinis.lasmanis@sif.gov.lv
Revīzijas iestāde LR Finanšu ministrija Nata Lasmane, ES fondu revīzijas departamenta direktore nata.lasmane@fm.gov.lv
Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas Valsts kase Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks kaspars.abolins@kase.gov.lv

12. Sabiedrības līdzdalība

(85) Programmas projekta izstrādes procesā nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Tās rezultātā saņemtie iebildumi un priekšlikumi apkopoti, kā arī LM skaidrojumi atspoguļoti LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/esf-programmas-materialas-nenodrosinatibas-mazinasanai-2021-2027-gadam-projekts.

Labklājības ministre R. Petraviča


1 EU-SILC, 2020, Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā, pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/433-nabadzibas-risks-un-sociala-atstumtiba-latvija, skatīts 01.03.2021.

2 CSP, NIG150. Nabadzības riska indekss Latvijas reģionos pēc vecuma un dzimuma (%), pieejams: https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG040.px/table/tableViewLayout1/, skatīts 01.03.2021.

3 NIG050. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības tipa (%) https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG050.px, skatīts 11.09.2020.

4 CSP, Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2019.gadā, pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/433-nabadzibas-risks-un-sociala-atstumtiba-latvija

skatīts 01.03.2021.

5 CSP, MNG140 Iedzīvotāju dziļa materiālā nenodrošinātība (%) 2019.gadā, pieejams: http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG140.px/table/tableViewLayout1, skatīts 29.09.2020.

6 CSP, MIG070: https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__min_ien/MIG070.px/table/tableViewLayout1/

7 CSP, MNG010: https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG010.px/table/tableViewLayout1/

8 LM, Publikācijas, pētījumi un statistika, pieejams: www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma, skatīts 16.07.2020.

9 https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

10 https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027

11 http://www.lm.gov.lv/lv/es-finansejums/eiropas-atbalsta-fonds-vistrucigakajam-personam/fonda-novertesanas-zinojumi

12 Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis: 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā

13 Likums "Par sociālo drošību".

14 Likums "Par sociālo apdrošināšanu".

15 Valsts sociālo pabalstu likums.

16 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

17 Metode piedāvāta 2014. gadā MK atbalstītajā LM izstrādātajā koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu"

18 pašvaldību saistošajos noteikumos nosakāms maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, kas būtu augstāks nekā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, bet nepārsniegtu 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

19 atbilstoši 07.09.2020. pēdējiem ESF+ regulas priekšlikuma grozījumu piedāvājumam - 85 % ES līdzfinansējuma likme

20 ES līdzfinansējuma likmei 85 % atbilstoši 07.09.2020. pēdējiem ESF+ regulas priekšlikuma grozījumu piedāvājumam

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par programmas projektu "ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 360Pieņemts: 31.05.2021.Stājas spēkā: 31.05.2021.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 105, 02.06.2021. OP numurs: 2021/105.9
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
323591
31.05.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)