Protokols par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitātēm

2004. gada

Preambula

Šā Protokola puses,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) izveidi ar tai pievienoto Finanšu protokolu, kas parakstīti 1953. gada 1. jūlijā, stājās spēkā 1954. gada 29. septembrī un grozīti 1971. gada 17. janvārī;

ņemot vērā, ka organizācijas galvenā mītne ir Ženēvā, Šveicē un ka tās statuss Šveicē ir noteikts 1955. gada 11. jūnija līgumā starp Šveices Federālo padomi un organizāciju;

ņemot vērā, ka organizācija ir reģistrēta arī Francijā, kur tās statuss ir noteikts nolīgumā starp Francijas Republikas valdību un organizāciju, kas datēta ar 1965. gada 13. septembri un pārskatīts 1972. gada 16. jūnijā;

ņemot arī vērā 1965. gada 13. septembra Konvenciju starp Šveices Konfederācijas Federālo padomi un Francijas Republikas valdību par organizācijas teritorijas paplašināšanu, lai iekļautu tajā Francijas teritoriju;

ņemot vērā, ka organizācijas darbība aizvien vairāk paplašinās visu Konvencijas pušu teritorijā, tādējādi ievērojami palielinot to personu un preču mobilitāti, kuras ir nosūtītas uz tās pētniecības programmām vai piešķirtas un izmantotas šīm programmām;

vēloties nodrošināt to organizācijas funkciju efektīvu izpildi, kas tai noteiktas atbilstoši Konvencijai, jo īpaši tās II pantam, kurā izklāstīti organizācijas mērķi, un lai pret to garantētu vienlīdzīgu attieksmi visu Konvencijas pušu teritorijā;

minētajiem nolūkiem saskaņā ar Konvencijas IX pantu lemjot piešķirt organizācijai privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama tās oficiālo darbību veikšanai,

ir vienojušās par turpmāk izklāstīto.

1. pants
Definīcijas

Šajā Protokolā:

a) "Konvencija" ir Konvencija par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) izveidi un tai pievienotais Finanšu protokols, kas parakstīti 1953. gada 1. jūlijā, stājās spēkā 1954. gada 29. septembrī un grozīti 1971. gada 17. janvārī;

b) "Organizācija" ir Eiropas Kodolpētījumu organizācija;

c) "Oficiālās darbības" ir organizācijas darbības, kas izklāstītas Konvencijā, jo īpaši tās II pantā, tostarp tās administratīvās darbības;

d) "Amatpersonas" ir "personāla locekļi", kā noteikts Organizācijas nolikumā par personālu;

e) "Sadarbības nolīgums" ir divpusējs nolīgums, kas noslēgts starp organizāciju un valsti, kas nav dalībvalsts, vai šajā valstī reģistrētu zinātnisku institūtu, ar ko paredz nosacījumus tā dalībai Organizācijas darbībā;

f) "Asociācijas vienošanās" ir divpusēja vienošanās, kas noslēgta starp organizāciju un valsti, kurai nav tiesību kļūt par dalībvalsti, un ar ko izveido ciešu institucionālu partnerību starp šo valsti un organizāciju, lai ļautu tai vairāk iesaistīties organizācijas darbībās.

2. pants
Starptautiskā juridiskā personība

1. Organizācijai ir starptautiskas juridiskas personas statuss un tiesībspēja attiecīgo šā Protokola pušu teritorijā.

2. Organizācijai jo īpaši ir spēja slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī piedalīties tiesvedībā.

3. pants
Teritorijas, ēku un telpu neaizskaramība

1. Organizācijas teritorijas, ēkas un telpas ir neaizskaramas.

2. Neviens valsts institūciju pārstāvis nedrīkst tajās iekļūt bez ģenerāldirektora vai viņa(-as) pienācīgi pilnvarota pārstāvja nepārprotamas piekrišanas.

3. Ugunsgrēka vai citas katastrofas gadījumā, kad nepieciešama tūlītēja aizsardzība un kad šādas nepārprotamas piekrišanas pieprasīšana nav praktiski iespējama, ģenerāldirektora atļauju var uzskatīt par piešķirtu.

4. Organizācija nepieļauj, ka tās ēkas vai telpas kā patvērumu izmanto persona, kura tik meklēta par kriminālnozieguma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai mēģinājumu to izdarīt vai kura nupat izdarījusi noziegumu vai noziedzīgu nodarījumu, vai par kuru ir izdots aresta vai deportācijas rīkojums, vai kuru kompetentās iestādes ir notiesājušas par nozieguma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

4. pants
Arhīvu un dokumentu neaizskaramība

Organizācijas arhīvi un visi dokumenti jebkādā formā, kas ir organizācijas valdījumā vai pieder tai, neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja, ir neaizskarami.

5. pants
Imunitāte pret tiesvedību un izpildi

1. Īstenojot savas oficiālās darbības, organizācijai ir imunitāte pret tiesvedību, izņemot:

a) ciktāl šādu imunitāti attiecīgā gadījumā atceļ organizācijas padome;

b) attiecībā uz trešās personas prasību par kaitējumu, kas radies tāda negadījuma rezultātā, kuru izraisījis mehāniskais transportlīdzeklis, kas pieder organizācijai vai ko lieto tās vārdā, vai attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kurā iesaistīts šāds transportlīdzeklis;

c) attiecībā uz šķīrējtiesas nolēmuma izpildi, kas pieņemts saskaņā ar šā Protokola 16. vai 18. pantu;

d) attiecībā uz pretprasību, kas tieši saistīta ar organizācijas celto prasību un iekļauta attiecīgajā tiesvedībā.

2. Organizācijas mantai un aktīviem neatkarīgi no to atrašanās vietas ir imunitāte pret jebkāda veida rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju, sekvestrāciju un jebkāda cita veida arestu vai iejaukšanos, ko īsteno atbilstoši izpildvaras, administratīvam, tiesas vai likumdošanas pasākumam, izņemot šādus gadījumus:

a) ciktāl šādu imunitāti attiecīgā gadījumā atceļ organizācijas padome;

b) ciktāl tas var būt nepieciešams uz noteiktu laiku saistībā ar tādu negadījumu novēršanu vai izmeklēšanu, kuros iesaistīti mehāniskie transportlīdzekļi, kas pieder organizācijai vai ko lieto organizācijas vārdā;

c) attiecībā uz algas ieturējumiem, ko piemēro saistībā ar organizācijas amatpersonas parādu, ja šādi ieturējumi tiek veikti atbilstoši galīgam un izpildāmam nolēmumam saskaņā ar izpildes teritorijā spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.

6. pants
Fiskālais un muitas režīms

1. Savu oficiālo darbību ietvaros organizācija, tās īpašums un ienākumi ir atbrīvoti no tiešo nodokļu nomaksas.

2. Ja, veicot savas oficiālās darbības, organizācija iegādājas vai izmanto preces vai pakalpojumus par ievērojamu vērtību, kuru cenā ir iekļauti nodokļi, nodevas vai citi maksājumi, šā Protokola puse, kura piemērojusi nodokļus, nodevas vai citus maksājumus, veic attiecīgus pasākumus, lai atgrieztu vai atmaksātu šādu nodokļu, nodevu vai citu maksājumu summu, ja tie ir identificējami.

3. Preču un materiālu importu un eksportu, ko veic organizācija vai kas notiek tās vārdā, īstenojot organizācijas oficiālās darbības, atbrīvo no visiem importa un eksporta nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem.

4. Atbrīvojumu vai atmaksu nepiešķir par nodevām, nodokļiem vai jebkāda cita veida maksājumiem, kas ir tikai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.

5. Šā panta 2. un 3. punkta noteikumi neattiecas uz preču vai pakalpojumu pirkšanu vai izmantošanu vai tādu preču ievešanu, kas paredzētas organizācijas amatpersonu un ģenerāldirektora personīgai lietošanai.

6. Organizācijai piederošas preces un materiālus, kas ir iegādāti vai importēti saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punkta noteikumiem, nepārdod un neziedo tās valsts teritorijā, kura piešķīrusi atbrīvojumu, izņemot saskaņā ar šīs valsts pieņemtajiem nosacījumiem.

7. pants
Līdzekļu brīva aprite

Organizācija var brīvi saņemt, turēt un pārskaitīt jebkāda veida līdzekļus, valūtu un skaidru naudu; tā var brīvi rīkoties ar šiem līdzekļiem, valūtu un naudu savu oficiālo darbību izpildes vajadzībām un turēt kontus jebkurā valūtā, ciktāl tas vajadzīgs, lai izpildītu savas saistības

8. pants
Oficiālā saziņa

Publikāciju un citu tādu informācijas materiālu apriti, ko organizācija, īstenojot savas oficiālās darbības, ir saņēmusi vai nosūtījusi jebkādā veidā, nekādā veidā neierobežo.

9. pants
Valstu pārstāvju privilēģijas un imunitāte

1. Šā Protokola pušu pārstāvjiem, pildot savas funkcijas un dodoties uz organizācijas sanāksmju vietu un no tās, ir šādas privilēģijas un imunitātes:

a) imunitāte pret personas arestu, aizturēšanu un personisko mantu arestu;

b) imunitāte pret tiesvedību pat pēc to pilnvaru laika beigām attiecībā uz darbībām, tostarp vārdiem, ko viņi izteikuši vai rakstījuši, pildot savas funkcijas; tomēr šī imunitāte neattiecas uz pārkāpumu ar mehānisku transportlīdzekli, ko izdarījis šā Protokola puses pārstāvis, kā arī uz kaitējumu, ko radījis mehānisks transportlīdzeklis, kas pieder šādam pārstāvim vai ko tas vada;

c) visu oficiālo dokumentu, kas sagatavoti jebkādā formā, neaizskaramība;

d) tiesības izmantot kodus un saņemt dokumentus un korespondenci ar kurjeru vai aizzīmogotā bagāžā;

e) pārstāvju un pārstāvju laulāto atbrīvošana no visiem pasākumiem, kas ierobežo ieceļošanu, un no ārvalstnieku reģistrācijas formalitāšu izpildes;

f) tiesības izmantot tādas pašas iespējas attiecībā uz valūtas un valūtas maiņas noteikumiem kā tās, ko piešķir ārvalstu valdību pārstāvjiem pagaidu oficiālajos komandējumos;

g) tiesības izmantot tādas pašas muitas iespējas attiecībā uz savu personīgo bagāžu kā tās, kas piešķirtas diplomātiskajiem aģentiem.

2. Nevienai šā Protokola pusei nav pienākuma piešķirt šajā pantā izklāstītās privilēģijas un imunitāti saviem pilsoņiem vai personām, kas brīdī, kad tās sāk pildīt savus pienākumus šajā pusē, ir to pastāvīgie iedzīvotāji.

10. pants
Organizācijas amatpersonu privilēģijas un imunitāte

1. Organizācijas amatpersonām ir imunitāte pat pēc to pilnvarojuma beigām pret tiesvedību attiecībā uz darbībām, tostarp vārdiem, ko tās teikušas vai rakstījušas, pildot savas funkcijas, un kas ir to pienākumu izpildes jomā. Šo imunitāti tomēr nepiemēro ar mehānisku transportlīdzekli veikta pārkāpuma gadījumā, ko izdarījusi organizācijas amatpersona, kā arī tad, ja mehāniskais transportlīdzeklis, kas pieder šādai amatpersonai vai ko vada šāda amatpersona, izraisa kaitējumu.

2. Organizācijas amatpersonām ir šādas privilēģijas:

a) tiesības bez muitas nodokļa ievest savas mēbeles un personiskās lietošanas priekšmetus laikā, kad notiek to iecelšana organizācijas amatā attiecīgajā valstī, kā arī tiesības, pārtraucot darbu šajā valstī, bez nodokļa izvest savas mēbeles un personiskās lietošanas priekšmetus, abos gadījumos ievērojot nosacījumus, ko paredz tās valsts likumi un noteikumi, kurā šīs tiesības tiek izmantotas;

b)

i) ņemot organizācijas noteikumus un padomes noteiktās procedūras, organizācijas amatpersonām un ģenerāldirektoram par labu organizācijai piemēro nodokļus no algas un cita atalgojuma, ko maksā organizācija. Šādām algām un atalgojumam nepiemēro valsts ienākuma nodokli;

ii) šā Protokola pusēm nav pienākuma nepiemērot ienākuma nodokli pensijām vai gadskārtējiem pabalstiem, ko organizācija maksā savām bijušajām amatpersonām un ģenerāldirektoriem saistībā ar to darbu organizācijā;

c) sev un saviem ģimenes locekļiem, kas ir daļa no amatpersonas mājsaimniecības, saņemt tādu pašu atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas formalitāšu izpildes, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d) visu oficiālo dokumentu, kas sagatavoti jebkādā formā, neaizskaramība;

e) sev un saviem ģimenes locekļiem, kas ir daļa no amatpersonas mājsaimniecības, saņemt tādas pašas repatriācijas iespējas starptautiskas krīzes laikā kā diplomātisko misiju locekļiem;

f) attiecībā uz naudas pārvedumiem un valūtas maiņu, un muitas formalitātēm privilēģijas, ko parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām.

3. Nevienai šā Protokola pusei nav pienākuma piešķirt šajā pantā minētās privilēģijas un imunitāti, kas norādīta šī panta 2. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā, saviem pilsoņiem vai personām, kas brīdī, kad tās sāk pildīt savus pienākumus, ir to pastāvīgie iedzīvotāji.

11. pants
Sociālais nodrošinājums

Organizācija un organizācijas amatpersonas ir atbrīvotas no visām valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu obligātajām iemaksām, pieņemot, ka organizācija šīm personām nodrošina līdzvērtīgu sociālās aizsardzības nodrošinājumu.

12. pants
Ģenerāldirektora privilēģijas un imunitāte

1. Papildus privilēģijām un imunitātēm, kas noteiktas šā Protokola 10. un 11. pantā, ģenerāldirektors visā sava pilnvarojuma laikā saņem privilēģijas un imunitāti, kas ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem piešķirta līdzīga ranga diplomātiskajiem aģentiem.

2. Nevienai šā Protokola pusei nav pienākuma piešķirt šajā pantā minētās privilēģijas un imunitāti saviem pilsoņiem vai personām, kas brīdī, kad tās sāk pildīt savus pienākumus, ir to pastāvīgie iedzīvotāji.

13. pants
Imunitātes priekšmets un ierobežojumi

1. Šā Protokola 9., 10. un 12. pantā paredzētās privilēģijas un imunitāti piešķir vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu netraucētu organizācijas darbību un to personu pilnīgu neatkarību, kurām tās piešķirtas. Tās netiek piešķirtas, lai attiecīgās personas gūtu personīgu labumu.

2. Šo imunitāti var atcelt:

a) ģenerāldirektora gadījumā - organizācijas padome;

b) amatpersonu gadījumā - ģenerāldirektors vai persona, kura izpilda ģenerāldirektora pienākumus, kā noteikts Konvencijas VI panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c) valsts pārstāvju gadījumā - attiecīgā puse;

un to ir pienākums darīt jebkurā konkrētā gadījumā, kad tā varētu kavēt tiesas sprieduma pieņemšanu, un to var atcelt, neradot aizspriedumus pret mērķi kuram tā piešķirta.

14. pants
Sadarbība ar šā Protokola pusēm

Organizācija sadarbojas ar šā Protokola pušu kompetentajām iestādēm, lai sekmētu taisnīgas tiesas spriešanu, tiesību aktu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz policiju, sabiedrības veselību, veselības aizsardzību un drošību darbā un vidi, kā arī lai novērstu jebkādu šajā Protokolā paredzēto privilēģiju, imunitāšu un iespēju ļaunprātīgu izmantošanu.

15. pants
Drošība un sabiedriskā kārtība

1. Neviens šā Protokola noteikums neierobežo šā Protokola puses tiesības veikt piesardzības pasākumus savas drošības interesēs.

2. Ja Protokola puse uzskata par vajadzīgu veikt pasākumus tās drošībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai, tā, izņemot gadījumus, kad tas nav praktiski iespējams, vēršas pie organizācijas tik ātri, cik to ļauj apstākļi, lai, savstarpēji vienojoties, noteiktu pasākumus, kas vajadzīgi organizācijas interešu aizsardzībai.

3. Organizācija sadarbojas ar šīs Protokola puses valdību, lai izvairītos no jebkādiem šādas Protokola puses drošības vai sabiedriskās kārtības aizskārumiem, kas izriet no tās darbības.

16. pants
Privāti strīdi

1. Organizācija paredz pienācīgu noregulējuma kārtību šādos gadījumos:

a) strīdi, kas izriet no līgumiem, kurus parakstījusi organizācija;

organizācija visos tās noslēgtajos rakstiskajos līgumos, izņemot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos līgumus, iekļauj šķīrējtiesas klauzulu, saskaņā ar kuru visi strīdi, kas izriet no līguma interpretācijas vai izpildes, pēc jebkuras puses lūguma tiek iesniegti izvērtēšanai šķīrējtiesā, vai, ja puses par to vienojas, tiek risināti citā pienācīgā veidā;

b) strīdi, kas rodas organizācijas izraisīta kaitējuma dēļ vai kas saistīti ar jebkurām citām organizācijas ārpuslīgumiskām saistībām;

c) strīdi, kuros iesaistīta organizācijas amatpersona, kurai ir imunitāte pret tiesvedību, ja šāda imunitāte nav atcelta saskaņā ar šā Protokola 5. panta noteikumiem;

d) strīdi, kas rodas starp organizāciju un tās amatpersonām;

organizācija visus strīdus, kas rodas, piemērojot un interpretējot līgumus, kuri noslēgti ar organizācijas amatpersonām, pamatojoties uz organizācijas nolikumu par personālu, risina Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvajā tiesā (ILOAT) vai jebkurā citā pienācīgā starptautiskajā administratīvajā tiesā, kura ir tiesīga lemt par organizāciju atbilstoši padomes lēmumam.

2. Strīdiem, kam šā panta 1. punktā nav noteikts īpašs risināšanas mehānisms, organizācija var izmantot jebkuru risināšanas veidu, ko tā uzskata par piemērotu, jo īpaši attiecībā uz šķīrējtiesu vai nodošanu izskatīšanai valsts tiesai.

3. Jebkuram strīda risināšanas veidam, kas izraudzīts saskaņā ar šo pantu, jāpamatojas uz pienācīga procesa ievērošanu, lai laikus, taisnīgi, objektīvi un saistoši izšķirtu strīdu.

17. pants
Strīdi starp šā Protokola pusēm

1. Prasību par jebkādu viedokļu atšķirību attiecībā uz šā Protokola piemērošanu vai interpretāciju, ko puses nenokārto pārrunu ceļā, jebkura puse var celt Starptautiskajā šķīrējtiesā atbilstoši šā Protokola 19. pantam.

2. Ja šā Protokola puse plāno celt prasību šķīrējtiesā, tā par to paziņo ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties informē visas šā Protokola puses par šādu paziņojumu.

18. pants
Strīdi starp šā Protokola pusēm un organizāciju

1. Prasību par jebkādu viedokļu atšķirību starp vienu vai vairākām šā Protokola pusēm un organizāciju attiecībā uz šā Protokola piemērošanu vai interpretāciju, ko puses nenokārto pārrunu ceļā (viena vai vairākas šā Protokola puses, kas veido vienu strīda pusi, un organizācija, kas veido otru pusi), jebkura puse var iesniegt Starptautiskajai šķīrējtiesai saskaņā ar šā Protokola 19. pantu.

2. Ģenerāldirektors nekavējoties informē pārējās šā Protokola puses par tās puses paziņojumu, kas iesniegusi pieteikumu šķīrējtiesā.

19. pants
Starptautiskā šķīrējtiesa

1. Uz šā Protokola 17. un 18. pantā minēto Starptautisko šķīrējtiesu (turpmāk tekstā - "tiesa") attiecas šā panta noteikumi.

2. Katra strīda puse ieceļ vienu tiesas locekli. Šādi ieceltie locekļi kopīgi izvēlas trešo locekli, kurš rīkojas kā tiesas priekšsēdētājs. Ja starp tiesas locekļiem rodas domstarpības par priekšsēdētāja izvēli, to pēc tiesas locekļu lūguma ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs.

3. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neieceļ tiesas locekli un nav veikusi pasākumus, lai to izdarītu divu mēnešu laikā pēc otras puses lūguma, otra puse var lūgt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētāju iecelt minēto tiesas locekli.

4. Tiesa nosaka savas darba kārtības procedūru.

5. Nav tiesību pārsūdzēt tiesas lēmumu, kas ir galīgs un saistošs pusēm. Ja rodas strīds par nolēmuma importu vai darbības jomu, tiesa sniedz skaidrojumu pēc jebkuras puses lūguma.

20. pants
Protokola īstenošana

Ja tā nolemj organizācijas padome, organizācija var noslēgt papildu nolīgumus ar vienu vai vairākām šā Protokola pusēm, lai īstenotu šā Protokola nosacījumus.

21. pants
Grozīšanas kārtība

1. Šā Protokola grozījumus var ierosināt jebkura Konvencijas puse, un organizācijas ģenerāldirektors tos dara zināmus pārējām šā Protokola pusēm.

2. Ģenerāldirektors sasauc šā Protokola pušu sanāksmi. Ja sanāksmē ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo pušu balsu vairākumu pieņem rosināto grozījuma tekstu, ģenerāldirektors to nosūta šā Protokola pusēm, lai tās šo grozījumu pieņemtu saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem.

3. Grozījumi stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas šā Protokola puses ir paziņojušas ģenerāldirektoram par šo grozījumu ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

22. pants
Īpaši nolīgumi

1. Šā Protokola noteikumi neierobežo un neskar tādu citu starptautisko nolīgumu noteikumus, kas noslēgti starp organizāciju un šā Protokola pusi, jo tās galvenā mītne, reģionālie biroji, laboratorijas vai citas iekārtas atrodas šīs puses teritorijā. Ja rodas konflikts starp šā Protokola noteikumiem un starptautiskā nolīguma noteikumiem, noteicošie ir minētā starptautiskā nolīguma noteikumi.

2. Nekas šajā Protokolā neliedz šā Protokola pusēm slēgt citus starptautiskus nolīgumus ar organizāciju, apstiprinot, papildinot, paplašinot vai pastiprinot šā Protokola noteikumus.

23. pants
Parakstīšana, ratifikācija un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai laikā no 2003. gada 19. decembra līdz 2004. gada 19. decembrim Konvencijas pusēm un valstīm, kas noslēgušas sadarbības vai asociācijas līgumu ar organizāciju.

2. Šo Protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina parakstītājvalstis. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektoram.

3. Konvencijas puses un valstis, kas noslēgušas sadarbības vai asociācijas līgumu ar organizāciju, arī turpmāk var pievienoties šim Protokolam. Pievienošanās dokumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektoram.

24. pants
Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc datuma, kad deponēts divpadsmitais Konvencijas puses ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Katrai valstij, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo Protokolu vai pievienojas šim Protokolam pēc tā stāšanās spēkā, šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektoram ir deponēts tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

25. pants.
Paziņojums

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektors paziņo visām šā Protokola parakstītājvalstīm un valstīm, kas ir pievienošanās procesā CERN un organizācijas ģenerāldirektoram par katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu, par šā Protokola stāšanos spēkā, kā arī par jebkuru paziņojumu par tā denonsēšanu.

26. pants.
Reģistrācija

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektors, stājoties spēkā šim Protokolam, reģistrē to Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

27. pants.
Denonsēšana

Jebkura Protokola puse jebkurā laikā ar rakstveida paziņojumu, kas adresēts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektoram, var denonsēt šo Protokolu. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc šāda paziņojuma saņemšanas datuma, ja vien paziņojumā nav norādīts vēlāks datums.

APLIECINOT IEPRIEKŠ IZKLĀSTĪTO, tālāk norādītie pārstāvji, ko pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Ženēvā, 2004. gada 18. martā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski un deponēti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) arhīvā; šīs organizācijas ģenerāldirektors nosūta apliecinātu eksemplāru visām parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas.

Austrijas Republikas vārdā

Beļģijas Republikas vārdā

Bulgārijas Republikas vārdā

Čehijas Republikas vārdā

Dānijas Karalistes vārdā

Somijas Republikas vārdā

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā

Grieķijas Republikas vārdā

Ungārijas Republikas vārdā

Itālijas Republikas vārdā

Nīderlandes Karalistes vārdā

Norvēģijas Karalistes vārdā

Polijas Republikas vārdā

Portugāles Republikas vārdā

Slovākijas Republikas vārdā

Spānijas Karalistes vārdā

Zviedrijas Karalistes vārdā