Latvijas Bankas Padomes lēmums Nr. 48/6

Rīgā 1998. gada 16. jūlijā

Par "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu

Lai iegūtu valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas kodēta atbilstoši starptautiskajiem standartiem, Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumus" (pielikumā).

2. Noteikt, ka no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas Latvijas Bankai tiek sniegta informācija par katru nebankas (rezidenta) ārējo maksājumu, kura apjoms, pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājuma veikšanas dienā, pārsniedz Ls 1,000.

3. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā ar 1998. gada 1. novembri.

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

 

Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumi

Nebanku ārējo maksājumu pārskata mērķis ir sniegt valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas atspoguļota atbilstoši maksājumu bilances starptautiskajiem standartiem, lai sekmētu tautsaimniecības attīstības analīzi un makroekonomisko prognozēšanu, kā arī Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanu.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda "Maksājumu bilances rokasgrāmatas" piektā izdevuma prasībām un pamatojoties uz Latvijas Republikas "Valsts statistikas likumu", likumu "Par Latvijas Banku", "Kredītiestāžu likumu" un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 22. aprīļa lēmumu Nr. 200 "Par Latvijas Republikas maksājumu bilances sastādīšanu".

1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1.1. Ārējais maksājums - rezidenta naudas līdzekļu pārvedums nerezidentam (tālāk tekstā - izejošais ārējais maksājums) un nerezidenta naudas līdzekļu pārvedums rezidentam (tālāk tekstā - ienākošais ārējais maksājums). Ja naudas līdzekļu pārvedums ietver vairākas sastāvdaļas ar atšķirīgu mērķi, tad katra no šīm sastāvdaļām uzskatāma par ārējo maksājumu.

1.2. Rezidenti - visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kuras reģistrētas un darbojas Latvijas teritorijā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņēmums - studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas oficiālās pārstāvniecības ārvalstīs.

1.3. Nerezidenti - visas institūcijas, kuras reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņēmums - studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās pārstāvniecības un starptautisko institūciju pārstāvniecības Latvijā.

1.4. Nebankas - bankas klienti, kuri nav kredītiestādes, t.sk. centrālā valdība, pašvaldības, uzņēmumi, finanšu iestādes, privātpersonas, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas.

1.5. Centrālā valdība - valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuras finansē no valsts budžeta.

1.6. Pašvaldības - institūcijas, kuras finansē no pašvaldību budžetiem.

1.7. Uzņēmumi - juridiskās personas, kas veic preču ražošanu tirgum vai sniedz nefinanšu pakalpojumus ar mērķi gūt peļņu vai citus augļus.

1.8. Valsts uzņēmums - uzņēmums, kurā valstij pieder vairāk nekā 50 procentu pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē.

1.9. Finanšu iestādes - uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas dibināti, lai veiktu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā.

1.10. Privātpersonas - fiziskās personas, kuras patērē preces un izmanto pakalpojumus un kuras var būt iesaistītas arī saimnieciskā darbībā.

1.11. Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas - bezpeļņas institūcijas (arodbiedrības, reliģiskās, labdarības, palīdzības organizācijas, politiskās partijas u.tml.), kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus privātpersonām par brīvu vai par minimālu samaksu un kas izveidotas ar mērķi, kuram nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura.

1.12. Banka - Latvijas Bankas licencēta banka vai ārvalstu bankas nodaļa (filiāle).

1.13. Valutēšanas datums (maksājuma veikšanas diena) - datums, kurā, veicot ārējo maksājumu, klienta konts tiek kreditēts vai debetēts.

2. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1. Nebanka (rezidents), veicot ārējo maksājumu, par katru izejošo ārējo maksājumu, kura apjoms, pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājuma veikšanas dienā, pārsniedz Latvijas Bankas padomes noteikto apjomu, uzrāda bankai šādus valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamus rekvizītus:

2.1.1. ārējā maksājuma summu;

2.1.2. valūtas kodu;

2.1.3. nerezidenta valsts kodu;

2.1.4. ārējā maksājuma kodu, kas ļauj noteikt ārējā maksājuma mērķi.

2.2. Nebanka (rezidents), uzrādot nepieciešamos rekvizītus, izmanto šādus kodu klasifikatorus:

2.2.1. Starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217;

2.2.2. Standartizētos valstu un teritoriju kodus ISO 3166;

2.2.3. Ārējo maksājumu klasifikatora ĀMK 1.0 redakciju.

2.3. Izejošā ārējā maksājuma veikšanai banka var izstrādāt maksājuma uzdevumu saskaņā ar veidlapas "Maksājuma uzdevums" paraugu (1. pielikums).

2.4. Par statistiskās informācijas kodēšanas pareizību atbild nebanka (rezidents).

2.5. Gadījumos, kad nav iespējams konstatēt, vai maksājumā iesaistītā otrā puse, t.i., maksātājs, kurš pārved naudas līdzekļus, vai saņēmējs, kuram tie pārvesti, ir rezidents vai nerezidents, par ārējo maksājumu uzskata maksājumu, kurš veikts uz banku vai no bankas, kas atrodas ārvalstīs.

2.6. Latvijas Bankas Statistikas pārvalde konsultē bankas par nebanku ārējo maksājumu pārskata (tālāk tekstā - pārskats) sagatavošanu un nebankas (rezidentus) - par paziņojuma par ienākošajiem ārējiem maksājumiem (tālāk tekstā - paziņojums) sagatavošanu.

2.7. Latvijas Banka valsts maksājumu bilances vajadzībām vāktos individuālos datus par nebanku (rezidentu) ārējiem maksājumiem izmanto kopsavilkumu sagatavošanai un nepublicē vai citādi neizpauž tādā veidā, kas tieši vai netieši ļautu identificēt kādu fizisko vai juridisko personu.

3. PĀRSKATA SAGATAVOŠANA (SAGATAVO BANKAS)

3.1. Informāciju par nebanku (rezidentu) ārējiem maksājumiem sniedz bankas, izmantojot pārskatus, kuri sagatavoti saskaņā ar veidlapu "Nebanku ārējo maksājumu pārskats" UPDK 0620070 (2. pielikums).

3.2. Bankas pārskatā iekļauj informāciju par nebanku (rezidentu) ārējiem maksājumiem, kuru apjoms, pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājuma veikšanas dienā, pārsniedz Latvijas Bankas padomes noteikto apjomu.

3.3. Ārējais maksājums pārskatā jāietver valutēšanas datumā. Ja ārējā maksājuma valutēšanas datums attiecas uz iepriekšējiem periodiem, tad ārējo maksājumu ietver kārtējā pārskatā.

3.4. Sagatavojot pārskatu papīra dokumenta veidā, ārējos maksājumus numurē, katrā pārskata periodā numerāciju sākot no jauna.

3.5. Ailē "Pazīme" katram ārējam maksājumam norāda tā pazīmi, kur:

3.5.1. J - jauns ārējais maksājums;

3.5.2. A - iepriekšējos pārskata periodos iekļautā ārējā maksājuma anulēšana.

3.6. Ailē "Valutēšanas datums (dd.mm.gggg.)" katram ārējam maksājumam norāda valutēšanas datumu.

3.7. Ailē "Darījuma reģistrācijas numurs" norāda darījuma reģistrācijas numuru ( transaction reference number ), kuru izmanto bankas grāmatvedības uzskaitē.

3.8. Ailē "Rezidenta grupas kods" norāda nebankas (rezidenta) grupas kodu saskaņā ar šādu iedalījumu.

Rezidenta grupas kods	Sastāvdaļas
1	Centrālā valdība
2	Pašvaldības
3	Valsts finanšu iestādes
4	Valsts uzņēmumi
5	Privātās finanšu iestādes
6	Privātuzņēmumi
7	Privātpersonas
8	Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas

3.9. Ailē "Uzņēmuma reģistrācijas numurs" 3.-6. grupas rezidentiem norāda uzņēmuma reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3.10. Ailē "Ienākošais vai izejošais ārējais maksājums" norāda, vai ārējais maksājums ir nebankas (rezidenta) ienākošais vai izejošais ārējais maksājums, izmantojot šādus apzīmējumus:

3.10.1. K - ienākošais ārējais maksājums;

3.10.2. D - izejošais ārējais maksājums.

3.11. Ailē "Summa" norāda katra ārējā maksājuma summu valūtā, kurā ir veikts ārējais maksājums.

3.12. Ailē "Valūtas kods" norāda tās valūtas, kurā ir veikts ārējais maksājums, kodu saskaņā ar Starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217.

3.13. Ailē "Ārējā maksājuma kods" norāda katra ārējā maksājuma mērķim atbilstošo kodu saskaņā ar Ārējo maksājumu klasifikatora ĀMK 1.0 redakciju. Ja nebanka (rezidents) neinformē banku par ienākošā ārējā maksājuma kodu un tās nav vienojušās, ka banka attiecīgo informāciju par ienākošo ārējo maksājumu iekļauj pārskatā, banka šo aili neaizpilda.

3.14. Ailē "Nerezidenta valsts kods" norāda nerezidenta valsts divu burtu kodu saskaņā ar Standartizētajiem valstu un teritoriju kodiem ISO 3166. Gadījumos, kad nav iespējams noteikt nerezidenta valsti, ieraksta tās valsts kodu, kurā atrodas banka, uz kuru vai no kuras ir veikts ārējais maksājums.

3.15. Ja banka kārtējā pārskata periodā atklāj, ka kāds no iepriekšējo periodu ārējiem maksājumiem nav uzrādīts attiecīgajā pārskatā, šo maksājumu iekļauj kārtējā pārskatā kā jaunu ārējo maksājumu.

3.16. Lai anulētu kādu no iepriekšējos pārskatos iekļautajiem ārējiem maksājumiem, banka to iekļauj kārtējā pārskatā, atzīmējot kā anulējamu ārējo maksājumu un atkārtoti uzrādot visu šī ārējā maksājuma informāciju.

3.17. Lai labotu iepriekšējos periodos sniegto informāciju, kļūdaini uzrādītais ārējais maksājums jāanulē, bet pareizā informācija jāiekļauj pārskatā kā jauns ārējais maksājums.

3.18. Pārskata beigās rindā "Skaitļu kopsumma" ieraksta ailes "Summa" skaitļu kopsummu.

4. PĀRSKATA IESNIEGŠANA (IESNIEDZ BANKAS)

4.1. Pārskatu banka iesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei trīs darba dienu laikā pēc šādu pārskata periodu beigām: 1.-7., 8.-15., 16.-23., 24.-mēneša pēdējais datums.

4.2. Pārskatu banka var iesniegt:

4.2.1. papīra dokumenta veidā, apstiprinot to ar bankas pilnvarotas personas parakstu. Papīra dokumenta veidā sagatavota pārskata piemēri sniegti 2.a un 2.b pielikumā;

4.2.2. elektroniskā veidā, sagatavojot to atbilstoši 3. pielikumam "Nebanku ārējo maksājumu pārskata sagatavošana elektroniskā veidā" un nosūtot saskaņā ar "Kredītiestāžu elektroniskā veidā sagatavotu pārskatu nosūtīšanas noteikumiem".

5. PAZIŅOJUMA SAGATAVOŠANA (SAGATAVO NEBANKAS)

5.1. Nebanka (rezidents), kas nav privātpersona, atsevišķi par katru banku, kurā tā saņēmusi ārējo maksājumu, sagatavo paziņojumu saskaņā ar veidlapu "Paziņojums par ienākošajiem ārējiem maksājumiem" UPDK 0620071 (4. pielikums).

5.2. Paziņojumā jāuzrāda informācija par mēneša laikā veiktajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem, kuru apjoms, pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājuma veikšanas dienā, pārsniedz Latvijas Bankas padomes noteikto apjomu.

5.3. Sagatavojot paziņojumu, uzņēmumi līdztekus citiem paziņojumā prasītajiem rekvizītiem norāda uzņēmuma reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

5.4. Ienākošos ārējos maksājumus paziņojumā numurē, katrā pārskata periodā numerāciju sākot no jauna.

5.5. Ailē "Datums (dd.mm.gggg.)" katram ienākošajam ārējam maksājumam norāda datumu, kurā naudas līdzekļi ir ieskaitīti uzņēmuma kontā (saskaņā ar bankas konta izrakstu).

5.6. Ailē "Darījuma reģistrācijas numurs" norāda darījuma reģistrācijas numuru ( transaction reference number ), kuru izmanto bankas grāmatvedības uzskaitē (saskaņā ar bankas konta izrakstu).

5.7. Ailē "Summa" norāda katra ienākošā ārējā maksājuma summu valūtā, kurā ir veikts ārējais maksājums.

5.8. Ailē "Valūtas kods" norāda tās valūtas, kurā ir veikts ārējais maksājums, kodu saskaņā ar Starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217.

5.9. Ailē "Ārējā maksājuma mērķis (vārdiem)" ieraksta ienākošā ārējā maksājuma mērķi.

5.10. Ailē "Ārējā maksājuma kods" norāda katra ienākošā ārējā maksājuma kodu saskaņā ar Ārējo maksājumu klasifikatora ĀMK 1.0 redakciju.

5.11. Ailē "Nerezidenta valsts kods" norāda nerezidenta valsts divu burtu kodu saskaņā ar Standartizētajiem valstu un teritoriju kodiem ISO 3166.

5.12. Paziņojuma beigās rindā "Skaitļu kopsumma" ieraksta ailes "Summa" skaitļu kopsummu.

5.13. Lai labotu iepriekšējos periodos sniegto informāciju, nebanka (rezidents) atkārtoti iesniedz paziņojumu par pārskata periodu, kurā bijusi kļūda, uzrādot visu informāciju par šo periodu.

5.14. Ja nebanka (rezidents) informē banku par ienākošā ārējā maksājuma kodu un tās savstarpēji vienojas, ka banka attiecīgo informāciju iekļauj pārskatā, nebanka (rezidents) informāciju par šo ārējo maksājumu paziņojumā neiekļauj.

6. PAZIŅOJUMA IESNIEGŠANA

6.1. Paziņojumu nebanka (rezidents) nodod bankai tālākiesniegšanai Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei vai arī nosūta tieši Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei K. Valdemāra ielā 2a, Rīgā, LV-1050, uz aploksnes norādot "Ārējie maksājumi". Nebankai (rezidentam) paziņojums jāiesniedz reizi mēnesī piecu darba dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām. Aizpildīta paziņojuma piemērs sniegts 4.a pielikumā.

6.2. Banka no nebankām (rezidentiem) saņemtos paziņojumus iesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā kārtējā pārskata iesniegšanas termiņā, pievienojot pavadvēstuli (5. pielikums), kurā norāda iesniegto paziņojumu skaitu.