Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2019, 41., 248.A nr.; 2020, 244. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) būvatļauja - administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā;";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) būve - būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids;";

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13) būvprojekts - informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo un citu informāciju par būvniecības ieceri, tai skaitā par būves vai tās piederumu raksturlielumiem;";

papildināt pantu ar 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22. punktu šādā redakcijā:

"14) būvniecības dokumenti - būvprojekts un informācija par būvdarbu gaitu (piemēram, būvdarbu žurnāls, segto darbu pieņemšanas akts);

15) būvniecības procesa dalībnieks - būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs;

16) būvniecības ierosinātājs - persona, kas vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var ierosināt vai ir ierosinājusi būvniecību, vai šīs personas tiesību pārņēmējs;

17) būvprojekta izstrādātājs - būvspeciālists vai būvkomersants, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu vai savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi (projektēšanu), kā arī būvniecības ierosinātājs, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi;

18) būvdarbu veicējs - būvkomersants, kas veic būvdarbus savām vajadzībām vai pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai citu personu, vai būvētājs;

19) būvētājs - fiziskā persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība - zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs -, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus un piedalās tajos, vai - Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos - ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijas Republikā, vai Nacionālie bruņotie spēki;

20) autoruzraudzības veicējs - būvspeciālists vai būvkomersants, kas noslēdzis rakstveida līgumu par autoruzraudzību vai pēc savas izvēles veic autoruzraudzību;

21) būvuzraudzības veicējs - būvspeciālists, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja (darba devēja) rīkojumu būvnoteikumos noteiktajos gadījumos, vai būvkomersants, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju;

22) būvekspertīzes veicējs - būvspeciālists vai būvkomersants, kas veic būvekspertīzi būvniecības dokumentiem vai būvei, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvekspertīzes pasūtītāju."

2. Aizstāt visā likumā vārdus "būvniecības ieceres dokumentācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "būvprojekts" (attiecīgā locījumā).

3. 6. pantā:

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus "12. panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 5.1, 5.2, 6., 7., 9. un 10. punktā" ar skaitli un vārdu "12. pantā";

izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) piemēro būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus;".

4. 6.1 pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) trešās grupas publiskas ēkas (turpmāk - publiska ēka), ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja,";

aizstāt pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā vārdu "novērtēšanu" ar vārdu "novērtējumu";

izslēgt pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktu;

izteikt pirmās daļas 1.1 punktu šādā redakcijā:

"11) pilda šajā likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz:

a) Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā,

b) būvju būvniecību Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;";

izslēgt pirmās daļas 4. punktu;

izteikt pirmās daļas 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) informē kompetences pārbaudes iestādes par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem;

6) sniedz metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā;";

izslēgt pirmās daļas 7. punktu;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Birojs būvniecības un ekspluatācijas kontroli Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu elektropārvades līniju būvniecības ieceri, kurai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, veic par maksu.";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām būvēm birojs pilda šā likuma 12. panta 3.3 un 3.4 daļā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī nodrošina šā likuma 18. pantā noteikto darbību izpildi. Publisku ēku ekspluatācijas kontroli birojs veic šā likuma 21. pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, birojam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus."

5. 7. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punkta ievaddaļā vārdus "būvniecības procesa" ar vārdiem "ar būvniecības procesu saistītā administratīvā procesa (turpmāk - būvniecības administratīvais process)";

izslēgt pirmās daļas 3. punktu.

6. 9.1 pantā:

izslēgt septītās daļas 4. punktu;

aizstāt devītajā daļā vārdus "lietošanas drošības" ar vārdiem "lietošanas drošības, vides pieejamības".

7. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Būvju iedalījums un ārtelpas labiekārtojuma elements

(1) Būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Būvju detalizētāku iedalījumu nosaka:

1) pa grupām - vispārīgie būvnoteikumi;

2) pēc lietošanas veida - normatīvie akti par būvju klasifikāciju.

(2) Ēka ir atsevišķi lietojama apjumta vai segta būve, kura atbilst šādām pazīmēm:

1) tajā var ieiet cilvēks, un tās iekštelpas lielākais augstums ir vismaz 1,6 metri;

2) tā ir piemērota cilvēku vai dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai;

3) tai ir nosakāms ēkas lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju.

(3) Inženierbūve ir būve, kura neatbilst kādai no šā panta otrajā daļā noteiktajām ēkas pazīmēm un kurai inženierbūves lietošanas veids ir nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju.

(4) Ārtelpas labiekārtojuma elements ir ainavas un pilsētvides dizaina elements (tai skaitā mazā arhitektūras forma) un cita ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju. Ārtelpas labiekārtojuma elementa būvniecībai piemēro citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības procesu, izņemot būvnoteikumos noteiktos gadījumus."

8. 12. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Būvvaldes arhitekts pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Būvvalde:

1) nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pieņem būves ekspluatācijā;

2) sniedz konsultācijas par būvniecības administratīvā procesa kārtību un ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem;

3) informē par būvniecības procesa tiesisko pamatojumu un sniedz ziņas par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām vai paredzētajām būvēm.";

papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:

"(31) Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu:

1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;

2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;

3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.

(32) Izskatot būvprojektu, būvvalde vērtē un pārbauda tajā ietverto risinājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ievērojot šā panta 3.1 daļā noteikto kompetenci attiecībā uz būvniecības principu un tehniskajām prasībām.

(33) Būvdarbu laikā būvvalde pārbauda patvaļīgas būvniecības vai patvaļīgas ekspluatācijas esamību, speciālajos būvnoteikumos noteiktās būvdarbu veikšanas dokumentācijas esamību, kā arī veic šā likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktās darbības un pārbauda būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentu esamību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, ciktāl tas attiecas uz dokumenta formu un saturu, un vērtē konservācijas vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nepieciešamību.

(34) Pieņemot būvi ekspluatācijā, būvvalde pārbauda atbilstību būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (ciktāl tie nav pārbaudīti, izpildot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus), patvaļīgas būvniecības esamību un speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu, tai skaitā pozitīvu atzinumu (ja tādi nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem), esamību.";

izslēgt ceturto un piekto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šajā pantā noteiktās funkcijas būvvalde neveic attiecībā uz būvniecības procesiem vai to daļām, kas atbilstoši šim likumam ir citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Būvvaldes tiesības iesaistīties un kārtību, kādā būvvalde ir tiesīga iesaistīties būvniecības administratīvajā procesā, kas ir citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē, nosaka vispārīgie būvnoteikumi.";

aizstāt astotās daļas 3. punktā vārdus "ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa (turpmāk - būvniecības administratīvais process)" ar vārdiem "būvniecības administratīvā procesa";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, būvvaldei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus.

(10) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pilnvarot būvinspektoru tās vārdā pieņemt šā likuma 18. panta piektajā, 6.1 un septītajā daļā, kā arī 21. panta septītajā daļā noteiktos lēmumus."

9. 14. pantā:

papildināt pantu ar 1.3 daļu šādā redakcijā:

"(13) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos.";

izslēgt piektās daļas ceturto teikumu;

izslēgt 6.3 daļas ievaddaļā vārdus "minimālajā sastāvā vai būvprojektā";

papildināt pantu ar 10.1 un 10.2 daļu šādā redakcijā:

"(101) Apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur arī šādu lēmumu darbību:

1) paskaidrojuma raksta būves konservācijai akcepts;

2) lēmums par konservācijas darbu saskaņošanu būvdarbu laikā;

3) atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

4) lēmums vai atzīme par būvniecības procesa dalībnieku vai būvspeciālistu maiņu.

(102) Ja šajā likumā nav noteikts citādi un ja iestāde ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota būvniecības ierosinātājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu, iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.";

papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Ja valsts institūcijas vai kompetences pārbaudes iestādes lēmumā ir norādīts uz būvprojekta vai tajā ietverto risinājumu neatbilstību būvniecības principiem vai normatīvo aktu tehniskajām prasībām, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pamatojoties uz šo lēmumu, var atcelt būvniecības ieceres akceptu vai atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi vai uzdot būvniecības ierosinātājam novērst konstatētās neatbilstības."

10. Papildināt likumu ar 14.1 pantu šādā redakcijā:

"14.1 pants. Atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu

(1) Uzskatāms, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums vai nav veikta atzīme attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvniecības administratīvajā procesā, kura ierosināšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts.

(2) Uzskatāms, ka citas valsts vai pašvaldību institūcijas ir saskaņojušas būvprojektu un nepieciešamās atļaujas ir izdotas saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums par būvprojekta saskaņošanu vai nav izdotas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas būvprojekta realizācijai.

(3) Uzskatāms, ka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis būvprojektu attiecībā uz viņa inženiertīkla vai autoceļa šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu viņa inženiertīkla vai autoceļa aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos inženiertīklam vai autoceļam vai atslēgšanos no inženiertīkla vai autoceļa), ja viņš būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā nav atteicis šāda būvprojekta saskaņošanu.

(4) Ministru kabinets būvnoteikumos nosaka gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu."

11. 15. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) atbilstoši būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts.";

papildināt trešās daļas 1. punktu ar vārdiem un skaitļiem "ievērojot šā likuma 12. panta 3.1 daļā noteikto kompetenci būvniecības principa un tehnisko prasību jomā".

12. 16. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu, ja viņa rīcībā ir pietiekama informācija un ir veikti visi normatīvajos aktos paredzētie izpētes darbi. Būvprojektu izstrādā tādā apjomā, kāds noteikts speciālajos būvnoteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai. Būvprojekta izstrādātājs un būvniecības ierosinātājs vienojas par detalizācijas līmeni, kādā izstrādā būvprojektu.";

izslēgt 2.2 daļā vārdus "minimālajā sastāvā vai būvprojektā".

13. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

"19. pants. Atbildība būvniecībā

(1) Būvniecības procesa dalībnieku būvniecības procesa ietvaros sniegtie saskaņojumi neatbrīvo citus būvniecības procesa dalībniekus no tiem normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(2) Būvniecības procesa dalībniekus var mainīt saskaņā ar būvnoteikumiem.

(3) Par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild zemes gabala īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, bet, ja šādi būvdarbi veikti būvē, tad būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs. Apbūves tiesības gadījumā par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild apbūves tiesīgais. Ja būvdarbi veikti neatbilstoši būvprojektam, uz kura pamata būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir izdevusi būvatļauju vai akceptējusi būvniecības ieceri, tad par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild būvniecības ierosinātājs vai tā tiesību pārņēmējs."

14. Papildināt likumu ar 19.1, 19.2 un 19.3 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Būvniecības ierosinātāja pienākumi un atbildība

(1) Būvniecības ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista normatīvajiem aktiem atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus (izņemot speciālajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus), kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.

(2) Būvniecības ierosinātājam ir pienākums sagatavot projektēšanas uzdevumu un sniegt būvprojekta izstrādātājam savā rīcībā esošu informāciju par objektu atbilstoši līgumam, kā arī pēc būvprojekta izstrādātāja pieprasījuma nodrošināt priekšizpētes darbu veikšanu un projektēšanas veikšanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, izņemot gadījumu, kad līgumā par projektēšanu pienākumu veikt priekšizpēti un iegūt informāciju ir uzņēmies būvprojekta izstrādātājs.

(3) Speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību. Ja būvniecības ierosinātājs ir būvētājs, būvuzraudzība nav nepieciešama.

19.2 pants. Citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumi un atbildība

(1) Būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju, kā arī ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.

(2) Ja būvniecības ierosinātājs nepilda šā likuma 19.1 panta otrajā daļā noteiktos pienākumus, būvprojekta izstrādātājs ir tiesīgs vienpusējā kārtā izbeigt ar būvniecības ierosinātāju noslēgto līgumu par projektēšanu.

(3) Autoruzraudzības veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un viņa saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem.

(4) Būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija). Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos, piemērojamos standartos un būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem. Būvdarbu veicējs ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem būvdarbiem un to kvalitātes kontroli. Būvdarbu veicējs nav tiesīgs veikt būvdarbus, ja viņš un būvuzraudzības veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs.

(5) Ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi, viņš ir atbildīgs par iespējamām sekām, kā arī par attiecīgās detalizācijas nodrošināšanu. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs.

(6) Būvuzraudzības veicējs saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem un noslēgto līgumu nodrošina būvniecības ierosinātāja likumīgo interešu pārstāvību būvdarbu procesā, tai skaitā visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli. Būvuzraudzības veicējs ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veikto būvdarbu procesa uzraudzību un būvdarbu kontroli. Būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs.

(7) Būvekspertīzes veicējs atbild par būvekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību būvekspertīzes uzdevuma ietvaros. Būvekspertīzes veicējs ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veikto būvekspertīzi. Būvekspertīzes veicējs nav tiesīgs veikt būvprojekta būvekspertīzi, ja viņš un būvprojekta izstrādātājs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.

(8) Būvprojektēšanas veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvdarbu veicējs, būvuzraudzības veicējs un būvekspertīzes veicējs atbild par katru savu neuzmanību.

19.3 pants. Būvspeciālista profesionālie pienākumi

(1) Būvspeciālista profesionālos pienākumus nosaka vispārīgie un speciālie būvnoteikumi, citi normatīvie akti un noslēgtie līgumi.

(2) Būvspeciālists (izņemot būvspeciālistu, kuram ir pienākums uzraudzīt vai pārbaudīt cita būvspeciālista veikto darbu vai tā rezultātu), pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie būvspeciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi. Ja būvspeciālists atbilstoši savām profesionālajām zināšanām un pieredzei konstatē cita būvspeciālista profesionālajā darbībā acīmredzamus normatīvo aktu prasību pārkāpumus, viņš rīkojas tā, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi."

15. Aizstāt 25. panta otrās daļas 3. punktā vārdu "būvprojekta" ar vārdiem "būvprojekta, kura realizācijai ir nepieciešama būvatļauja".

16. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"7.1 Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietotais jēdziens "būvprojekts" atbilst jēdzienam "būvniecības ieceres dokumentācija" un jēdzienam "būvniecības ieceres dokumenti", bet jēdziens "ārtelpas labiekārtojuma elements" - jēdzienam "atsevišķs labiekārtojuma elements".";

papildināt pārejas noteikumus ar 18.1 punktu šādā redakcijā:

"18.1 Ja būvvalde būvatļauju publiskas ēkas atjaunošanai ir izdevusi līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā, un būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, šā objekta būvdarbu kontroli (tai skaitā pieņemšanu ekspluatācijā) veic būvvalde.";

aizstāt 19. punktā skaitļus un vārdus "12. panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 5.1, 5.2, 6., 7., 9. un 10. punktā" ar skaitli un vārdu "12. pantā";

papildināt pārejas noteikumus ar 26. un 27. punktu šādā redakcijā:

"26. Šā likuma 6.1 panta 1.1 daļa stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

27. Šā likuma grozījumi par 12. panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu, 14. panta papildināšanu ar 1.3 daļu un šā likuma papildināšanu ar 14.1 pantu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 15. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 5. maijā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Būvniecības likumā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.04.2021.Stājas spēkā: 19.05.2021.Tēma: Nekustamais īpašums, būvniecība; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 84B, 05.05.2021. OP numurs: 2021/84B.1
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
322957
19.05.2021
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)