Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 262

Rīgā 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 4. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 192., 250. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt būvnormatīvu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem."

2. Izteikt būvnormatīva pielikuma 8. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:

"8. tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)

Nr.
p. k.

Stacija

Mēnesis

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

4,9

5,5

6,7

8,9

10,1

8,9

9,0

8,9

8,1

6,2

4,7

4,7

2.

Alūksne

4,6

5,7

7,0

9,3

10,6

9,8

9,6

9,0

7,6

5,5

3,9

4,0

3.

Bauska

4,7

5,6

7,4

10,1

11,7

11,2

11,2

11,2

9,4

6,9

4,5

4,4

4.

Daugavpils

5,2

6,5

8,1

10,8

12,2

11,3

11,3

11,0

9,6

7,1

4,5

4,4

5.

Dobele

4,9

5,6

7,1

10,0

11,5

10,7

10,8

10,6

9,1

6,9

4,5

4,3

6.

Gulbene

4,8

5,8

7,3

9,9

11,4

10,6

10,5

10,2

8,8

6,3

4,3

4,3

7.

Jelgava

5,1

6,1

8,2

11,0

12,7

12,0

12,0

11,8

10,4

7,6

4,9

4,8

8.

Kolka

4,1

4,7

5,9

7,2

8,4

7,8

7,6

7,4

6,5

5,4

4,1

4,0

9.

Liepāja

4,5

4,9

5,9

7,8

8,7

7,7

7,5

7,6

7,0

5,8

4,3

4,4

10.

Mērsrags

4,6

5,4

7,2

9,1

10,4

9,9

9,7

9,5

8,4

6,5

4,5

4,4

11.

Priekuļi

4,6

5,3

6,7

9,0

10,8

9,9

9,9

9,3

7,9

5,7

4,0

4,1

12.

Pāvilosta

4,5

5,0

6,5

8,7

9,5

8,6

8,4

8,8

8,1

6,3

4,6

4,4

13.

Rēzekne

4,7

5,7

7,2

9,9

11,3

10,7

10,6

10,6

8,8

6,4

4,3

4,2

14.

Rīga

4,3

5,0

6,5

8,8

9,7

9,0

8,8

8,4

7,4

5,7

3,9

4,0

15.

Rūjiena

4,9

5,8

7,3

10,0

11,7

10,7

10,7

10,3

9,0

6,5

4,5

4,5

16.

Saldus

4,6

5,4

7,2

9,9

11,5

10,6

10,4

9,8

8,6

6,5

4,2

4,2

17.

Skrīveri

4,9

6,0

7,5

10,2

11,8

11,0

10,9

10,5

9,0

6,7

4,4

4,3

18.

Skulte

4,7

5,2

6,5

8,6

9,7

8,7

8,5

8,4

7,8

6,0

4,5

4,4

19.

Stende

4,8

5,4

7,4

9,9

11,7

11,0

10,9

10,2

9,0

6,6

4,5

4,6

20.

Ventspils

3,7

4,1

4,7

6,2

6,7

6,1

6,1

6,4

5,9

4,9

3,9

3,9

21.

Zosēni

5,0

6,0

7,8

10,4

12,5

11,3

11,1

10,6

9,0

6,4

4,3

4,4

22.

Zīlāni

4,6

5,8

7,5

10,0

11,5

10,7

10,7

10,5

8,7

6,4

4,2

4,2

Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam."

3. Izteikt būvnormatīva pielikuma 13. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:

"13. tabula

Apledojuma-sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p. k.

Vieta

Svars (g/m), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Alūksne

181

316

406

456

492

519

541

603

2.

Daugavpils

49

85

109

123

132

139

145

162

3.

Liepāja

32

61

80

91

99

105

109

123

4.

Rīga

46

97

130

149

162

172

180

203

5.

Skrīveri

123

238

315

358

388

412

431

484

6.

Ventspils

60

119

158

180

196

208

218

245

Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma-sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā."

4. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 14. tabulu, piezīmes un 1. attēlu ar 14. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:

"14. tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p. k.

Vieta

Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Alūksne

4,4

6,7

8,0

8,6

9,1

9,4

9,7

10,4

2.

Daugavpils

1,5

2,4

3,0

3,3

3,5

3,6

3,7

4,1

3.

Liepāja

1,0

1,8

2,3

2,6

2,7

2,9

3,0

3,3

4.

Rīga

1,4

2,7

3,4

3,8

4,1

4,3

4,4

4,8

5.

Skrīveri

3,3

5,5

6,7

7,3

7,7

8,1

8,3

9,0

6.

Ventspils

1,8

3,2

4,0

4,4

4,7

4,9

5,1

5,6

Piezīme. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā."

5. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 15. tabulu, piezīmes un 2., 3. un 4. attēlu ar 15. tabulu un piezīmēm šādā redakcijā:

"15. tabula

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados

Nr.
p. k.

Vieta

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

20 gados

50 gados

100 gados

1.

Ainaži

60

82

94

105

116

125

2.

Alūksne

88

108

119

129

141

149

3.

Bauska

62

82

93

103

114

121

4.

Daugavpils

78

98

110

120

131

140

5.

Dobele

62

85

97

107

119

127

6.

Gulbene

79

98

109

119

130

138

7.

Jelgava

59

79

91

100

111

119

8.

Kolka

47

67

78

87

98

105

9.

Liepāja

46

67

78

87

97

104

10.

Mērsrags

49

70

81

90

101

108

11.

Pāvilosta

42

62

72

80

90

96

12.

Priekuļi

70

90

101

110

121

129

13.

Rēzekne

80

99

109

119

130

137

14.

Rīga

59

80

91

101

112

120

15.

Rūjiena

72

93

104

114

126

134

16.

Saldus

62

84

96

105

117

125

17.

Skrīveri

73

94

106

116

128

136

18.

Skulte

58

80

91

101

113

121

19.

Stende

57

78

89

99

110

117

20.

Ventspils

39

56

66

73

82

89

21.

Zīlāni

74

94

104

114

125

133

22.

Zosēni

80

99

111

120

132

140

Piezīmes.

1.  15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums.

2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % - smilšainas un 8 % - kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību)."

6. Izteikt būvnormatīva pielikuma 28. tabulu un piezīmes šādā redakcijā:

"28. tabula

Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)

Nr.
p. k.

Vieta

 

Mēnesis

XI

XII

I

II

III

IV

1. Daugavpils vislielākais

67

71

74

87

84

80

sala gadi

7 %

23 %

57 %

53 %

40 %

7 %

vidējais

3

12

25

25

18

4

2. Dobele vislielākais

28

33

44

51

43

42

sala gadi

3 %

13 %

33 %

43 %

30 %

13 %

vidējais

1

4

10

13

11

4

3. Liepāja vislielākais

37

47

66

71

70

30

sala gadi

7 %

21 %

33 %

50 %

33 %

3 %

vidējais

2

7

13

20

14

1

4. Stende vislielākais

44

50

53

69

73

47

sala gadi

8 %

21 %

42 %

38 %

29 %

12 %

vidējais

3

8

15

17

13

4

5. Zosēni vislielākais

68

73

69

53

58

50

sala gadi

8 %

35 %

52 %

56 %

56 %

19 %

vidējais

4

15

21

22

20

7

Piezīmes.

1.  28. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.

2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits - gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 262Pieņemts: 27.04.2021.Stājas spēkā: 01.05.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 83, 30.04.2021. OP numurs: 2021/83.5
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
322816
01.05.2021
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"