Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/11

Rīgā 2021. gada 23. aprīlī

Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2020. gada 21. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/124 "Par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2021. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu"

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un Padomes 2020. gada 29. oktobra Regulā (ES) 2020/1579, ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2020/123 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos (turpmāk - Regula 2020/1579) noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju Baltijas jūrā, Zemkopības ministrija 2020. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/124 "Par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2021. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/124).

Lēmuma Nr. 4.1-12e/124 2. punktā komerczvejniekiem, kas zvejo Baltijas jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līča ūdeņus 28.1. apakšrajonā), 2021. gadā tika noteikts papildu pienākums apkopot mencu piezvejas datus par katrām 10 dienām, savukārt komerczvejniekiem, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos, 2021. gadā tika noteikti arī citi papildu nosacījumi, kas saistīti ar mencu krājumu aizsardzību un ziņojumu sniegšanu Valsts vides dienestam (turpmāk - VVD) par veicamajām zvejas darbībām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.3.4. un 34.1. apakšpunktu piekrastes komerczvejnieki no 2021. gada 1. janvāra zvejas datus reģistrē valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēma) piekrastes zvejas žurnālos, kas valsts institūcijām ļauj operatīvi sekot līdzi nozvejotajam zivju t.sk. mencu apjomam, kas tādējādi sniedz iespēju samazināt prasības, kas noteiktas zvejniekiem ministrijas lēmumā saistībā ar mencu piezvejas un zvejas darbību ziņošanu.

Ministrija saņēma biedrības "Latvijas Zvejnieku federācija" (turpmāk - LZF) 2021. gada 10. marta vēstuli Nr. 21-04 "Par mencu zveju 2021. gadā", kurā LZF lūdz atcelt prasību par mencu piezvejas datu apkopošanu un ziņošanu ik pēc 10 dienām un vienkāršot procedūru papildus ziņošanas nosacījumiem piekrastes zvejā, kas ar lēmumu Nr. 4.1-12e/124 noteikti laikā no 2021. gada 1. maija līdz 2021. gada 31. decembrim tiem komerczvejniekiem, kuri zvejo Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos. Tāpat LZF ierosina, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 80 % no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma, apturēt zveju ar zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80 - 130 mm.

Ministrija sadarbībā ar institūtu, VVD un LZF izvērtēja LZF vēstulē sniegtos ierosinājumus, kas saistīti ar prasīto datu ziņošanas nodrošināšanu VVD un zvejas ar zivju tīkliem apturēšanu, un vienojās par iespēju veikt sekojošas izmaiņas piekrastes zvejas regulējumā:

1) atcelt prasību piekrastes komerczvejniekiem ziņot par mencu nozveju ik pēc 10 dienām. Ņemot vērā to, ka kopš 2021. gada 1. janvāra piekrastes komerczvejā ir obligāti jāpilda elektroniskie zvejas žurnāli, kuros ietvertie dati ir operatīvi apskatāmi informācijas sistēmā, tāpēc piekrastes komerczvejniekiem vairs nav nepieciešams papildus apkopot un nosūtīt VVD datus par nozvejoto mencu apjomu ik pēc 10 dienām;

2) pienākumu ziņot par iziešanu jūrā un atgriešanos no zvejas noteikt tikai no 2021. gada 1. maija līdz 2021. gada 31. augustam un tikai tiem komerczvejniekiem, kas zveju veic Rucavas, Nīcas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos, kas atbilst Regulas 2020/1579 prasībām. Zvejas rīku koordinātas, reizē ar ziņojumu par atgriešanos no zvejas, ziņot tikai gadījumos, ja mencas piezveja sasniedz 10 % vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma;

3) ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 80 % no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma, apturēt komerczveju ar zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80 - 130 mm, Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos. Ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95% no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma, apturēt komerczveju ar visu linuma acs izmēru zivju tīkliem Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2021. gada 22. aprīļa sēdē atbalstīja iepriekš minēto atvieglojumu iekļaušanu ministrijas lēmumā, kas skar mencu piezvejas regulējumu piekrastes komerczvejā 2021. gadā.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/124 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un 2021. gada 20. aprīlī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/3844.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

izdarīt Zemkopības ministrijas 2020. gada 21. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/124 "Par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2021. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" šādus grozījumus:

1. svītrot nolēmuma daļas 2. punktu;

2. izteikt nolēmuma daļas 3. punktu šādā redakcijā:

''3. 2021. gadā noteikt šādus papildu pienākumus komerczvejniekiem, kas zvejo Rucavas, Nīcas novada un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos vai atbilstoši zvejas noteikumos atļautajiem nosacījumiem zvejo plekstes aiz attiecīgajai administratīvajai teritorijai piegulošajiem piekrastes ūdeņiem:

3.1. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

3.2. no 2021. gada 1. maija līdz 31. augustam ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūta VVD šādu informāciju:

3.2.1. ziņojumus par plānoto laiku iziešanai jūrā un tā kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot par tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt (iesniegt) pirms iziešanas jūrā;

3.2.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 5. pielikumam. Paziņojumu iesniegt vismaz divas stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, taču, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar ievērot, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas;

3.2.3. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, paziņojumam, kas minēts 3.2.2. apakšpunktā, pievienot zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

3.2.3.1. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits;

3.2.3.2. zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai;

3.2.3.3. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas;";

3. izteikt nolēmuma daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos apturēt komerczveju ar:

5.1. zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80 - 130 mm, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 80 % no piekrastei šī lēmuma 1. punktā noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma;

5.2. visu linuma acs izmēru zivju tīkliem, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95 % no piekrastei šī lēmuma 1. punktā noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma.

Šajos gadījumos ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par mencu piezvejas apjoma 80 % un 95 % līmeņa sasniegšanu un zvejas ar attiecīga linuma acs izmēra zivju tīkliem apturēšanu attiecīgajos piekrastes ūdeņos;".

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2020. gada 21. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/124 "Par mencu .. Izdevējs: Zemkopības ministrija Veids: lēmums Numurs: 4.1-12e/11Pieņemts: 23.04.2021.Stājas spēkā: 27.04.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 79, 26.04.2021. OP numurs: 2021/79.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Citi saistītie dokumenti
322695
27.04.2021
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)