|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 245 Rīgā 2021. gada 14. aprīlī (prot. Nr. 33 18. §) Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju. 3. Par pamatnostādņu īstenošanu līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt Ārlietu ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem. 4. Ārlietu ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām ministrijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2021. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 6. Lai nodrošinātu pamatnostādņu īstenošanu, Ārlietu ministrijai sagatavot Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.-2023. gadam un turpmākajiem triju gadu plānošanas periodiem. Plānu attiecīgajam plānošanas periodam sagatavo līdz kārtējā perioda pirmā gada 1. aprīlim. 7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai 2022. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
(Ministru kabineta ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027. GADAMSATURS Izmantoto saīsinājumu saraksts Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums KOPSAVILKUMS 1. Attīstības sadarbības politikas mērķis 1.1. Sasaiste ar Latvijas un starptautiskajiem un ES plānošanas dokumentiem 1.2. Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes 1.2.1. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes 1.2.2. Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes 1.3. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipi 1.4. Humānā palīdzība 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 3. Rīcības virzieni un uzdevumi 4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Izmantoto saīsinājumu saraksts
Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums Aktivitāšu programma - vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi. Apstiprināšanas instruments - procedūra, kurā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kurā tiek izraudzīts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts. Attīstības mērķi - plānotā ietekme, kas dod pienesumu fiziskai, finansiālai, institucionālai, sociālai, vides attīstībai, vai citus labumus sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai caur vienu vai vairākām attīstības intervencēm. Attīstības sadarbība - palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.1 Attīstības sadarbības projekts - nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu. Attīstības valsts - valstis un teritorijas, kas iekļautas OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā (DAC List of ODA Recipients2). Šis saraksts sīkāk iedalās sekojošās kategorijās: vismazāk attīstītās valstis; citas zemu ienākumu valstis; zemāko vidējo ienākumu valstis; augsti vidēju ienākumu valstis.3 Daudzpusējā palīdzība - palīdzības sniegšana saņēmējvalstīm, veicot iemaksas starptautiskās organizācijās. Saņemto finansējumu starptautiskās organizācijas izmanto atbilstoši savām vai donorvalsts noteiktajām prioritātēm. Decentralizētā sadarbība - attīstības sadarbība ar mērķi veicināt vietējo kopienu attīstību, kas tiek īstenota vietējā vai reģionālā līmenī, sadarbojoties vietējā un reģionālā līmeņa spēlētājiem, piemēram, vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Dienaskārtība 2030 - 2015.gadā ANO līmenī pieņemti Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus ANO dalībvalstis apņemas sasniegt līdz 2030. gadam. Ilgtspējīgas attīstības mērķu galvenais uzdevums ir izskaust nabadzību pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību tās trīs dimensijās - ekonomiskā, sociālā un vides. Efektivitāte - pakāpe, līdz kurai attīstības sadarbības aktivitātes mērķis ir sasniegts, vai to ir plānots sasniegt. Tā ietver attīstības sadarbības mērķu noteikšanu, īstenošanu un orientāciju uz rezultātu, pamatojoties uz pašu partnervalstu attīstības prioritātēm, atbalstīt to politikas procesus un institucionālos mehānismus, ar kuru palīdzību tiek formulētas šīs prioritātes, kā arī stiprināt iekšējās rezultātu uzraudzības sistēmas, uzlabotu sadarbību attīstības jomā un partnerību sinerģiju, papildināmību un kvalitāti. Globālā izglītība - aktīvs mācīšanās process, kas, balstoties uz solidaritātes, vienlīdzības, iekļaušanas un sadarbības principiem, veido sabiedrības izpratni par attīstības procesiem pasaulē un veicina indivīdu un organizāciju līdzdalību aktuālu vietējo un globālo jautājumu risināšanā. Grants - maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai realizētu projektu, ko tas iesniedzis granta projektu konkursam un ko finansēšanai ir apstiprinājusi Ārlietu ministrija. Humānā palīdzība - palīdzība, kuras mērķis ir glābt cilvēku dzīvības, atvieglot to ciešanas un sniegt aizsardzību krīzes situācijās attīstības valstīs, kas radušās cilvēku radītu konfliktu rezultātā vai dabas katastrofu vai klimata pārmaiņu ietekmē. Ilgtspējīga attīstība - attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas - ekonomiskā, sociālā un vides. Konsultatīvā padome - Konsultatīvā padome attīstības sadarbības politikas jautājumos ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai stiprinātu Latvijas divpusējo attīstības sadarbību, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības politiku un sniegtu atbalstu tās īstenošanā, kā arī sekmētu Latvijas aktīvu iesaistīšanos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un globālās attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā. Kopīga (trīspusēja vai daudzpusēja) starptautiskās palīdzības (attīstības sadarbības) aktivitāte - attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki finansētāji, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku. Kopīgā plānošana - kopīga ES un tās dalībvalstu rīcība attīstības sadarbības jomā atbilstoši partnervalsts attīstības stratēģijai. Kopīgās plānošanas pamatā ir efektīva darba dalīšana, t.sk., nosakot, kurā jomā katrs donors strādās, un indikatīva daudzgadu finansējuma piešķiršana. Procesu veicina Eiropas Komisija (turpmāk - EK) un Eiropas Ārējās darbības dienests (turpmāk - EĀDD). Kopīgo stratēģiju izstrādā partnervalstu līmenī ES delegācija un dalībvalstu darbinieki šajā valstī, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo rīcību atbilstoši vajadzībām. Šāda pieeja ļauj cieši sadarboties ar partnervalstu valdību, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citām ieinteresētajām pusēm. Korporatīvā sociālā atbildība - organizāciju atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību. Sociāli atbildīgas organizācijas ievēro likumu, integrējot sociālos, vides, ētikas, patērētāju un cilvēktiesību jautājumus savā stratēģijā un darbībā. Oficiālā attīstības palīdzība - resursu plūsmas uz tām valstīm un teritorijām, kas iekļautas OECD DAC OAP saņēmēju sarakstā, kā arī uz daudzpusējām institūcijām, ko i) nodrošina publiskās personas institūcijas, tai skaitā valsts un pašvaldības, vai to padotības iestādes un kur ii) katra transakcija a) tiek veikta ar galveno mērķi veicināt attīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību un tā b) pēc būtības ir koncesija un ietver vismaz 25% granta elementu (kas aprēķināts uz 10% diskonta likmes). Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai - ir analītisks politikas īstenošanas koncepts, lai sistemātiski iekļautu ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo, vides un pārvaldības dimensijas visos politikas veidošanas posmos un nodrošinātu, ka šīs rīcībpolitikas ir savstarpēji atbalstošas un vismaz nekaitē nākamo paaudžu un citu valstu sabiedrības labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai. ES attīstības valstu kontekstā īpaši uzsver ES un dalībvalstu migrācijas, drošības, vides, tirdzniecības un pārtikas drošības politiku ietekmes izvērtējumu uz attīstības valstīm. Ražīgums - cik ekonomiski resursi (līdzekļi, ekspertīze, laiks, u.c.) tiek pārvērsti rezultātos. Saņēmējvalsts (partnervalsts) - valsts, kura saņem starptautisko palīdzību. Starptautiskā misija - aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās. Vismazāk attīstītās valstis4 - 47 valstu grupa, kuras pēc ANO skaidrojuma ir vismazāk attīstītās, ņemot vērā to vājos cilvēkresursus un institucionālo kapacitāti, nestabilo ekonomiku un nacionālo finanšu līdzekļu trūkumu. KOPSAVILKUMS Attīstības sadarbības politika pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka gan divpusēji, gan daudzpusēji īstenotās Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi, prioritātes un pamatprincipus. Pamatnostādnēs noteikti rīcības virzieni un uzdevumi mērķa sasniegšanai un ietverti sagaidāmie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Pamatnostādņu nodoms ir sekmēt Latvijas attīstības sadarbības politikas īstenošanā iesaistīto pušu koordinētu rīcību, kas ir saskaņota ar izvirzīto mērķi, prioritātēm un labās prakses principiem. Pamatnostādnēs arī ietverti principi humānās palīdzības sniegšanai. Pamatnostādnes ir izstrādātas laikā, kad pasauli ir skārusi globālā Covid-19 pandēmija (turpmāk - pandēmija), kas rada būtiskus izaicinājumus gan globālajai veselībai, gan sociālekonomiskajai stabilitātei. Pandēmija uzskatāmi demonstrē valstu savstarpējo atkarību un norišu saistības, tādējādi apliecinot starptautiskās sadarbības un solidaritātes nozīmi globālu izaicinājumu pārvarēšanā. Pandēmija tiešā un netiešā ietekme uz cilvēku ikdienu, sabiedrībām un ekonomikām rosina arī pārvērtēt pasaules, valstu, sabiedrību un indivīdu gatavību un noturību krīžu situācijās, īpaši apzinoties potenciālo klimata pārmaiņu ietekmi. Pandēmija arī papildina izaicinājumu virkni, kas ir starptautiskās sabiedrības dienaskārtībā un kas ir risināmi, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030) ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk - IAM) - t.sk., klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja, nabadzības un konfliktu novēršana, nevienlīdzības mazināšana un dzimumu līdztiesības stiprināšana. Pēdējos gados šo uzdevumu būtiski sarežģī multilaterālisma un noteikumos balstītas starptautiskās sistēmas apšaubīšana, antidemokrātiskas tendences un dezinformācijas izplatība. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norise 2020.gada 9.augustā un tam sekojošie notikumi radījuši nepieciešamību pārskatīt gan Latvijas, gan starptautisko donoru līdzšinējo sadarbību ar Baltkrieviju, atbalstot pilsoniskās sabiedrības centienus panākt pamatbrīvību un demokrātijas principu ievērošanu, kā arī gatavību sniegt visaptverošu atbalstu, Baltkrievijai nostājoties uz demokrātisko reformu ceļa. Ar šīm pamatnostādnēm Latvija atkārtoti apliecina savu apņemšanos sniegt ieguldījumu pasaules un partnervalstu ilgtspējīgā un demokrātiskā attīstībā un globālu izaicinājumu risināšanā. Latvija ar attīstības sadarbības instrumentiem sniedz tiešu ieguldījumu minētajās jomās, kā arī tiecas papildināt Latvijas ieguldījumu globālu izaicinājumu risināšanā, kas ir īpaši aktuāli ņemot vērā Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes 2025.gada vēlēšanām uz 2026.-2027.gada termiņu. Pamatnostādnes turpina vairāk nekā 15 gadus veidotās Latvijas attīstības sadarbības politikas un sistēmas evolūciju. Tās paredz turpināt rīcības virzienus, kas apstiprināti politikas plānošanas periodā no 2016. līdz 2020.gadam, kā arī identificē jaunas prioritātes un uzdevumus politikas attīstībai un pilnveidei. Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās intereses un Latvijas kā donora saistības, kas izriet no starptautiskām un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmeņa vienošanās un politikas dokumentiem, tostarp Dienaskārtība 2030, Adisabebas Rīcības programma par finansējumu attīstībai, Eiropas vienprātība attīstības sadarbībai "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne". Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā Latvijas nacionālie plānošanas dokumenti, tostarp Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam, ES politikas plānošanas dokumenti un politiskie lēmumi, kā arī starptautiskā labā prakse un standarti, kas apkopota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk -OECD) rekomendācijās un vadlīnijās. Īstenojot attīstības sadarbību Latvija ievēro cilvēktiesībās balstītu pieeju un visās attīstības sadarbības aktivitātēs uzsver tādus horizontālus principus kā cilvēktiesības, demokrātija, dzimumu līdztiesība, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu jautājumu integrācija. Latvijas attīstība sadarbības politika tiek balstīta tādos attīstības sadarbības efektivitātes principos kā partnervalstu atbildība par savu nacionālo attīstību, atbalsta paredzamība, rezultātu ilgtspēja, atbalsta caurskatāmība, sadarbība un starpnozaru un starpsektoru partnerība. Latvija tiecas ievērot arī politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principus. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet no IAM. Kā prioritāri tiek identificēti 16.IAM Miers, taisnīgums un stipras un iekļaujošas institūcijas, 5.IAM Dzimumu līdztiesība, 4.IAM Kvalitatīva izglītība, 8.IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme, 13.IAM Klimata rīcība un 17.IAM Sadarbība mērķu īstenošanai. Tematisko prioritāšu īstenošanā Latvija īpaša pievērš uzmanību digitalizācijai kā attīstības veicinātajam un atbalsta inovatīvus un pārbaudītus digitālus risinājumus, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu. Kā ģeogrāfiskas prioritātes atkārtoti savu nozīmi saglabās ES Austrumu partnerības valstis (īpaši Gruzija, Moldova, Ukraina, kā arī Baltkrievija) un Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna). Vienlaikus, palielinoties attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētajam finansējumam, Latvija pirmo reizi kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanu citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm), sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas oficiālās attīstības palīdzības saistības atbalstīt arī vismazāk attīstītās valstis (turpmāk - VAV). Pamatnostādnēs Latvija atkārtoti apstiprina apņemšanos līdz 2030.gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (turpmāk - OAP) novirzīt 0.33% no nacionālā kopienākuma (turpmāk - NKI), tostarp atvēlot 0.15-0.20% no NKI vismazāk attīstītajām valstīm. Pamatnostādnes nosaka, ka līdz 2027.gadam Latvijai OAP jānovirza vismaz 0.23% no NKI. Attīstības sadarbības politikas mērķa sasniegšanai, Pamatnostādnes nākamo septiņu gadu periodam nosaka šādus rīcības virzienus: 1. Sniegt atbalstu tradicionāli prioritārajām partnervalstīm ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, finansējuma palielinājuma gadījumā paplašinot Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfisko iesaisti, sniedzot ieguldījumu mūsdienu globālo izaicinājumu risināšanā. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai. 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē. Pamatnostādņu īstenošanai ĀM izstrādā Attīstības sadarbības politikas plānus (turpmāk - Plāns), kas ņem vērā pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītāju. Plāni kalpo kā operatīvie ĀM divpusējā attīstības sadarbības budžeta programmēšanas dokumenti. Plānojot Latvijas attīstības sadarbības īstenošanu, tiek iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks, kā arī pēc iespējas tiek nodrošināta saskaņotība un veidota sinerģija ar drošības, tirdzniecības, migrācijas, vides un ārējo ekonomisko politiku un minēto politiku instrumentiem. Pamatnostādnes ir izstrādātas atvērtā un iekļaujošā procesā, iesaistot sabiedrības pārstāvjus, jomas ekspertus, valsts institūcijas un privātā sektora pārstāvošas organizācijas, kā arī piesaistot OECD Attīstības sadarbības direktorāta ekspertīzi. Laika periodā no 2020.gada 16.aprīļa līdz 30.aprīlim ĀM publicēja aptauju "20 jautājumi par Latvijas attīstības sadarbību pēc 2020.gada". Tās mērķis bija apkopot Latvijas attīstības sadarbībā iesaistīto pušu un interesentu viedokļus un vērtējumu par Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi, prioritātēm un citiem saistītiem jautājumiem. Aptaujā tika saņemtas 61 atbildes, visaktīvāk aptaujā piedalījās publiskās pārvaldes/starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Lielākā daļa jeb 79% aptaujas dalībnieku atbalstīja esošā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa saglabāšanu. Demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšana, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, izglītība, miers un drošība, lauksaimniecība un pārtikas drošība ir starp biežāk aptaujas dalībnieku minētajiem globālajiem izaicinājumiem, uz kuriem Latvijas attīstības sadarbībai vajadzētu fokusēties. Tāpat aptaujā tika gūta pārliecība, ka ir atbalsts ģeogrāfisko prioritāšu loka paplašināšanai. 2020.gada 15. un 18.maijā ĀM organizēja attālinātas Latvijas attīstības sadarbības kopienas ekspertu diskusijas ar OECD ekspertu līdzdalību, kuru ietvaros tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā prioritāšu izvēles process, attīstības sadarbības un palīdzības efektivitāte, izvērtēšana un atskaitīšanās; attīstības sadarbības 'arhitektūras', īstenošanas un koordinācijas stiprināšana; privātā sektora iesaiste un starpnozaru partnerību veidošana; oficiālo attīstības palīdzības finansējuma mērķu sasniegšana un sabiedrības informēšana un globālā izglītība. Ekspertu diskusijās piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM), Finanšu ministrijas (turpmāk - FM), Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM), Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk - PKC), Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA), Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Tiesu administrācijas, Valsts administrācijas skolas, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes, Valsts izglītības satura centra, Valsts kancelejas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, biedrībām "Centrs MARTA," Cleantech Latvia," "Dēms," "Latvijas Informācijas tehnoloģiju Klasters," "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (turpmāk - LAPAS), "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība," "Latvijas Darba devēju konfederācija," "Latvijas Pašvaldību savienība," "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera," "Latviešu Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls," "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS," "Zaļā brīvība," nodibinājuma "Sabiedrības līdzdalības fonds," SIA Latvijas Standarts un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas," tādējādi nodrošinot iespēju viegli uztvert pārstāvēto publisko un nevalstisko organizāciju tvērumu. 1. Attīstības sadarbības politikas mērķis Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatā ir 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi.5 Īstenojot attīstības sadarbības politiku, Latvija sniedz ieguldījumu partnervalstu un pasaules ilgtspējīgā attīstībā, tostarp ieguldot globālajos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, lai reaģētu uz tādiem starptautiskās dienaskārtības jautājumiem kā pandēmija un tās negatīvo sociālekonomisko seku novēršana, klimata pārmaiņas, miers un drošība, digitalizācijas radītās iespējas un ar to saistītie riski, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, dzimumu līdztiesības veicināšana. Attīstības sadarbības politika tiek realizēta, izmantojot divpusējās un daudzpusējās sadarbības mehānismus. Latvija apzinās, ka mūsdienu ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi ir risināmi kolektīvi, tāpēc atbalsta efektīvu daudzpusējo sadarbību un aktīvi iesaistās starptautiskajās organizācijās ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības veidošanā un jautājumu risināšanā. Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības starpsektorālo raksturu un dažādās attīstības sadarbībā iesaistītās puses (valsts pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors), Latvija attīstības sadarbības veidošanā un īstenošanā tiecas ievērot visas sabiedrības pieeju (whole-of-society approach) un veidot vidi, kas veicina starpnozaru sadarbību. Līdz ar attīstības sadarbību, Latvija sniedz arī humāno palīdzību, veicot brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās palīdzības finansēšanai vai, reaģējot uz partnervalstu pieprasījumu, sniedzot atbalstu tieši skartajai valstij. Humānā palīdzība tiek sniegta gan ieilgušo, gan jaunu krīžu kontekstā, ievērojot starptautiskos humānās palīdzības sniegšanas principus, kā arī pēc iespējas stiprinot humānās palīdzības un attīstības sadarbības sasaisti. Latvijas attīstības sadarbības politika iespēju robežās tiek īstenota saskaņoti ar drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku. Tiek meklētas sinerģijas ar šo politiku, kā arī ārējās ekonomiskās un vides politiku instrumentiem. Vienlaikus Latvija tiecas ievērot politiku saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai principus, kas paredz novērst Latvijā īstenoto rīcībpolitiku potenciāli negatīvo ietekmi uz attīstības valstīm un ilgtspējīgu attīstību. Gan ANO, gan ES ietvaros valstis ir apņēmušās attīstības sadarbībai novirzīt vismaz 0,7% no nacionālā kopienākuma (turpmāk - NKI). Tiecoties uz šo mērķi, Latvija apņemas laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam turpināt pakāpeniski palielināt oficiālo attīstības palīdzību (turpmāk - OAP) līdz vismaz 0.23% no nacionālā kopienākuma, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030.gadam. OAP mērķu sasniegšanai un Latvijas attīstības sadarbības ietekmes stiprināšanai, īpaša uzmanība tiks pievērsta finansējuma palielināšana divpusējai attīstības sadarbībai. Ņemot vērā, ka OAP apņemšanos ietvaros Latvijai jātiecas 0.15-0.20% no NKI atvēlēt vismazāk attīstītajām valstīm (turpmāk - VAV), Latvija tieksies sniegt mērķtiecīgu atbalstu VAV, izvēloties atbilstošāko atbalsta veidu un kanālu. 1.1. Sasaiste ar Latvijas un starptautiskajiem un ES plānošanas dokumentiem Latvijas attīstības sadarbība tiek veidota, balstoties uz globālo attīstības dienaskārtību un vienošanām - Dienaskārtība 2030 un IAM, Adisabebas Rīcības programmu, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (turpmāk - Parīzes nolīgums). Latvijas attīstības sadarbības veidošanā ņemta vērā ES un tās dalībvalstu kolektīvās apņemšanās, tostarp līdz 2030.gadam ES kolektīvi attīstības palīdzībai veltīt 0.7% no NKI, kā arī izvirzītās attīstības sadarbības prioritātes un apņemšanos strādāt kopā labāk (working better together). 2017.gadā ES apstiprināja jaunu Eiropas vienprātību attīstības sadarbībai "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne" (turpmāk - Eiropas Vienprātība attīstības sadarbībai), kas, atspoguļojot Dienaskārtību 2030, balstās piecos prioritāros rīcības virzienos - cilvēki, planēta, labklājība, miers un partnerība. Latvijas attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā tiek ņemti vērā arī citi ES politikas plānošanas dokumenti un ES Padomes secinājumi, tostarp par Eiropas komandas (Team Europe) globālo atbildi pandēmijai6, digitalizāciju attīstības sadarbībā7, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību8, dzimumu līdztiesību9. Ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes, politikas plānošanā un īstenošanā ņem vērā arī ES ārējās darbības un Kaimiņu politikas stratēģijas, politiku plānošanas dokumentus un ES Padomes secinājumus, īpaši izceļot ES jauno stratēģiju Centrālāzijai10 un ES Padomes secinājumus par ES Austrumu partnerības nākotni pēc 2020.gada.11 Tiecoties pilnveidot Latvijas attīstības sadarbības kvalitāti un efektivitāti, politikas plānošana un īstenošana tiek balstīta arī OECD Attīstības sadarbības komitejas (turpmāk - DAC) rekomendācijās, vadlīnijās un labajā praksē, tostarp attiecībā uz attīstības sadarbības efektivitāti (Busānas deklarācija), vides un klimata jautājumu iekļaušanu attīstības sadarbībā, politiku saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, saikni starp humāno palīdzību, attīstības sadarbību un mieru12, seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās izbeigšanu attīstības sadarbībā un humānajā palīdzībā13, korupcijas risku pārvaldīšanu attīstības sadarbībā un citām.14 Praktiska sadarbība ar OECD labās prakses un standartu pārņemšanai norit Latvijas - OECD Sadarbības ceļa kartes ietvaros. Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritātes un aktuālo starptautisko kontekstu, kas aprakstīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020.gadā, kurā izcelta arī nepieciešamība stiprināt Latvijas iesaisti globālo un partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšana un kāpināt attīstības sadarbībai paredzēto finansējumu.15 Pamatnostādnes sniedz pienesumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" īstenošanā. Viens no Prioritātes mērķiem ir nodrošināt, ka "cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā". Attīstības sadarbība un attīstības izglītība ir instrumenti, ar kuru starpniecību šis mērķis tiks praktiski iedzīvināts, veicinot atvērtas sabiedrības veidošanos Latvijā, solidaritāti, toleranci un piederības sajūtu starptautiskai videi. Divpusējās attīstības sadarbības īstenošana atbilst NAP2027 16.rīcības virziena "Saliedētība" 406.uzdevumam. Finansējuma Latvijas divpusējās attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenošanai iekļauts arī NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā.16 Pamatnostādnes ņem vērā un sniedz ieguldījumu Valsts aizsardzības koncepcijas (2016)17 īstenošanā, īpaši attiecībā 76.punktā pausto apņemšanos sniegt atbalstu valstīm, kuras ir ceļā uz eiroatlantisko integrāciju. Tāpat pamatnostādnes sniedz pienesumu Nacionālās drošības koncepcijas (2019)18 ieviešanā un vairāku tajā identificēto izaicinājumu risināšanā un apdraudējumu mazināšanā. Pamatnostādnes izstrādātas, ievērojot abās koncepcijās, kā arī jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektā (2020)19 identificētos starptautiskās vides riskus, kas met izaicinājumus ilgtspējīgai attīstībai - klimata pārmaiņas, globālās sistēmas fragmentācija, jauno informāciju tehnoloģiju attīstības negatīvās blaknes, radikalizācija un terorisms. Pamatnostādnēs ietvertas konceptuālā ziņojuma "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā"20 rekomendācijas attiecībā uz OAP mērķu noteikšanu un ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma palielināšanu. 1.2. Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes balstās Satversmē paustajai apņemšanās veicināt pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību, Latvijas ārpolitiskajās prioritātēs, attīstības sadarbības kopienas pieredzē un salīdzinošajās priekšrocībās, kā arī ievērojot aktuālās partnervalstu vajadzības un globālos izaicinājumus. 1.2.1. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes Ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 īstenošanā, Latvijas tematiskās prioritātes balstītas ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos, to ietvaros identificējot prioritārās jomas21 un pēc iespējas IAM apakšmērķus. Apzinoties IAM savstarpējo saistību un pārklāšanos, īstenojot attīstības sadarbības aktivitātes iespējams sniegt ieguldījumu vienlaicīgi vairāku IAM, t.sk. arī ne prioritāro IAM, īstenošanā. Latvijas prioritātes divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības tematiskās prioritātes: • Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas (16.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos, tostarp atbalstīt rīcībpolitiku izstrādi un reformu un modernizācijas procesus publiskajā pārvaldē (16.6); likuma varas un tiesiskuma stiprināšana (16.3); cīņa pret korupciju (16.5); publisko finanšu pārvaldība; nelegālo finanšu plūsmu mazināšana (16.4); decentralizācija22; pilsoniskās sabiedrības attīstība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana, tostarp lēmumu pieņemšanas procesos (16.7); vārdu un mediju brīvības stiprināšana (16.10); integrēta robežu pārvaldība23; drošības struktūru pārvaldība un reformas, demokrātiska pārvaldība un civilā uzraudzība; dalība starptautiskajās miera uzturēšanas, civilajās un vēlēšanu novērošanas misijās. • Dzimumu līdztiesība (5.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana (5.1, 5.5, 5.c); ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana (5.2, 5.3); ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošana. • Kvalitatīva izglītība (4.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība; izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana (4.3), t.sk. zināšanu un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, jo īpaši profesionālās izglītības jomā (4.4); globālā izglītība (4.7). • Labs darbs un ekonomiskā izaugsme24 (8.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): uzņēmējdarbības attīstība, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (8.3); ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešana praksē un eksportspējas stiprināšana (8.a); atbalsts pārejai uz zaļu un resursu efektīvu ekonomiku (8.4); atbildīgas uzņēmējdarbības principu, tostarp korporatīvās sociālās atbildības, veicināšana. • Klimata rīcība (13.IAM) Prioritāras jomas (apakšmērķi): sabiedrības un institūciju spēju stiprināšana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām (13.3); klimata pārmaiņu integrācija rīcībpolitikās un plānošanā (13.2). Aktivitātes var vienlaicīgi sniegt ieguldījumu arī citu, t.sk. ne prioritāro IAM īstenošanā (piemēram, 12.IAM Atbildīgs patēriņš, 14.IAM Dzīvība ūdenī un 15.IAM Dzīvība uz zemes). • Sadarbība mērķu īstenošanai (17.IAM) Starpnozaru partnerību un sadarbības stiprināšana un sabiedrības izpratnes veicināšana par attīstības sadarbību. Apzinoties digitalizācijas potenciālu uzlabot valstu pārvaldes efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, tostarp publisko pakalpojumu pieejamību, veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī šo procesu caurskatāmību un tautsaimniecības nozaru un uzņēmējdarbības attīstību, Latvija tiecas atbalstīt attīstības sadarbības aktivitātes, kuras ir vērstas uz inovatīvu un pārbaudītu digitālu risinājumu ieviešanu partnervalstīs un veiksmīgu izmantošanu. Vienlaikus Latvija pievērsīs īpašu uzmanību cilvēktiesību un ētikas, datu drošības un kiberdrošības aspektiem digitalizācijas procesos. Digitalizācijas priekšrocību izmantošana īpaši tiek iedrošināta attiecībā uz tematisko prioritāti 16.IAM Miers, taisnīgums un stipras, iekļaujošas institūcijas un 8.IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme, vienlaicīgi uzsverot dzimumu līdztiesības principu ievērošanu. 1.2.2. Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes noteiktas ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes, līdzšinējo pieredzi un sadarbības iestrādes, Latvijas atbalsta pievienoto vērtību un redzamību. Ģeogrāfiskās prioritātes primāri attiecas uz Latvijas divpusējās attīstības sadarbības īstenošanu un tās neierobežo iesaisti ES ārējās darbības instrumentu vai citu donoru finansētās aktivitātēs. Prioritātes neizslēdz atsevišķu projektu īstenošanu arī citos reģionos. Tās var tikt precizētas Attīstības sadarbības politikas plānos. Ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritātes, kā arī Latvijas salīdzinošās priekšrocības, Latvijas attīstības sadarbības politikā prioritārie reģioni ir ES Austrumu partnerība un Centrālāzija. Prioritārās partnervalstis tradicionāli attiecīgi ir Gruzija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija un Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna. Palielinoties attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētajam finansējumam, Latvija pirmo reizi kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanu citiem reģioniem. Latvija sniedz ieguldījumu arī globālos sabiedriskos labumos un globālu ilgtspējīgas attīstības izaicinājumu risināšanā, t.sk. izmantojot daudzpusējos attīstības sadarbības mehānismus un potenciāli īstenojot attīstības sadarbības aktivitātes arī ārpus līdz šim prioritārajiem reģioniem. Ievērojot partnervalstu vajadzības un Latvijas sniegtā atbalsta pievienoto vērtību prioritāri tiek vērtētas iespējas sniegt atbalstu Āfrikas valstīm, ņemot vērā kontinenta izaicinājumus, vajadzības un attīstības perspektīvas, kā arī ES-Āfrikas partnerības aktualitāti ES attīstības sadarbībā. Potenciāli atbalsts varētu tikt nodrošināts Latvijas pieredzes un risinājumu nodošanai mūsdienu izaicinājumu risināšanā tādās jomās kā digitalizācija, klimata pārmaiņas, kā arī izglītības pieejamības, ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības un sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšanā. Kā prioritāras attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai noteiktas arī partnervalstis, kur atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie eksperti, to vidū īpaša uzmanība tiek pievērsta VAV25. Latvija ir atvērta dalīties ar pārejas no plānveida uz tirgus ekonomiku un valsts pārvaldes attīstības un reformu gaitā gūto pieredzi un uzņēmējdarbības vides izveides un uzņēmumu pārvaldības izaicinājumiem un eirointegrācijas pieredzi ar ES kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm. Lai īstenotu fokusētu Latvijas attīstības sadarbību, kas tiek finansēta no Ārlietu ministrijas budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība", prioritāro reģionu atbalstam tiek noteikti prioritārie IAM un jomas, kas izvēlētas, balstoties uz partnervalstu attīstības stratēģijās definētajām vajadzībām, ES plānošanas dokumentos noteiktajiem sadarbības virzieniem un Latvijas salīdzinošo pieredzi un ekspertīzi reģionos.
1.3. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipi Lai sasniegtu attīstības sadarbības politikas mērķi, pildītu uzņemtās saistības un nodrošinātu īstenotās attīstības sadarbības pozitīvu ietekmi, efektivitāti un rezultātu ilgtspēju, Latvija attīstības sadarbībā ievēro Dienaskārtība 2030 un Adisabebas Rīcības programmā ietvertos principus, kā arī Busānas Partnerības efektīvai attīstības sadarbībai principus. • Horizontālie attīstības sadarbības principi. Latvija īsteno cilvēktiesībās balstītu pieeju - cilvēktiesību ievērošana un veicināšana tiek uzsvērta attīstības sadarbības politikas plānošanā un aktivitāšu īstenošanā. Visās Latvijas finansētajās attīstības sadarbības aktivitātēs, neatkarīgi no jomas, tiek uzsvērti tādi principi kā demokrātija, dzimumu līdztiesība, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja, kā arī integrēti ar klimatu pārmaiņu jautājumi. • Partnervalstīm ir galvenā atbildība par savu nacionālo attīstību un aktivitātes ir balstītas to vajadzībās. Sniedzot atbalstu, Latvija vadās pēc partnervalstu vajadzībām un to nacionālajos attīstības plānos un stratēģijās noteiktajām prioritātēm. Latvija apņemas iesaistīt partnervalstis attīstības sadarbības plānošanā, aktivitāšu izstrādē un īstenošanā, un izmantot partnervalstu sistēmas un pieskaņoties to izvirzītajām prioritātēm, vajadzībām, saistībām un rezultātu ietvariem. Latvija sniedz partnervalstīm tehnisko palīdzību un īsteno attīstības sadarbības aktivitātes, lai stiprinātu to spējas plānot un īstenot pasākumus ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai. • Atbalsta paredzamība, mērķtiecīgums un rezultātu ilgtspēja. Latvijas attīstības sadarbība tiek plānota paredzami un vidējā termiņā. Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes ir vērstas uz konkrētu un reālistisku mērķu un ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanu. • Atbalsta caurskatāmība un atskaitīšanās par tā izlietojumu. Latvija finansē un īsteno attīstības sadarbību atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā OECD DAC rekomendācijas, un Busānas partnerības un Adisabebas Rīcības programmā ietvertos principus. Attīstības sadarbības finansētāji un īstenotāji rīkojas caurskatāmi un atbilstoši labas pārvaldības principiem, tostarp atbalstu piešķir atvērtā un taisnīgā procesā. Latvijas finansētajos attīstības sadarbības projektos un aktivitātēs nav pieļaujama korupcija, kā arī interešu konflikta situācijas lēmumu pieņemšanā, kas skar finansiāla vai cita veida atbalsta piešķiršanu, un sniegtā atbalsta izlietojuma uzraudzībā un kontrolē, ievērojot principu, ka finansējums tiek piešķirts un izlietots atbildīgi un godprātīgi. Tiek nodrošināta informācija par Latvijas sniegto atbalstu, t.sk. attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem. • Starpnozaru un starpsektoru sadarbība un partnerības ar citām valstīm, racionāli ieguldot donoru resursus un novēršot dublēšanos. Latvija izceļ sadarbības un partnerību nozīmi visos attīstības sadarbības posmos gan Latvijas attīstības sadarbības kopienas ietvaros, gan attiecībās ar partnervalstīm un citiem attīstības sadarbības īstenotājiem, jo īpaši ES ietvaros. Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības transversālo raksturu, Latvija attīstības sadarbībā atbalsta starpnozaru un starpsektoru sadarbību un partnerību, uzsverot dažādu iesaistīto pušu - valsts pārvaldes, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko institūciju, privātā sektora un to ekspertu - lomu un pievienoto vērtību attīstības sadarbībā. Attīstības sadarbības īstenošanā Latvija ir atvērta arī sadarbībai ar citiem donoriem, īpaši reģionos, kur Latvijas iesaiste ir bijusi mazāka. Latvija ir atvērta ES un kopīgi ar citiem donoriem finansētiem kopīgiem attīstības sadarbības projektiem. Lai veicinātu atbalsta efektivitāti un ietekmi, Latvija pievienojas Eiropas komandas centieniem un iesaistās ES kopīgās plānošanas procesos. Latvija īsteno attīstības sadarbības koordinējot ar citām donorvalstīs, lai donoru līdzekļi tiktu izlietoti racionāli un nestu iespējami lielu labumu. Ņemot vērā, ka publiskie resursi vien nespēj finansēt visas attīstības vajadzības un IAM īstenošanu, globālā mērogā arvien lielāku lomu attīstības finansēšanā ieņem privātais sektors. Arī Latvija ir ieinteresēta sekmēt privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, tostarp caur korporatīvās sociālās atbildības principu popularizēšanu un atbalstu uzņēmējdarbības vides un ekonomikas izaugsmes priekšnosacījumu attīstībai un dalību attīstības sadarbības projektu īstenošanā ES un Pasaules Bankas grupas finanšu instrumentu ietvaros, kā arī attīstot nacionālo finansēšanas mehānismu, lai ar privātā sektora iesaisti atbalstītu partnerības zināšanas, risinājumu labās prakses pārnesei partnervalstīs. • Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai. Latvija nacionālās attīstības plānošana ir balstīta ilgtspējīgas attīstības mērķos. Ņemot vērā nacionālo rīcībpolitiku potenciālo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un attīstības valstīm (īpaši drošības, ekonomikas, vides un finanšu jomās), Latvijas rīcībpolitikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji tiecas izvērtēt un novērst potenciāli negatīvo ietekmi. Šajā nolūkā uzmanība tiek pievērsta izpratnes veicināšanai par attīstības sadarbību valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. 1.4. Humānā palīdzība Ņemot vērā ieilgušos konfliktus un riskus jauniem konfliktiem, pandēmijas radīto spiedienu uz valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, veselības un sociālekonomiskajām sistēmām, kā arī klimata pārmaiņu rezultātā pieaugošos dabas katastrofu riskus, Latvija apņemas palielināt humānās palīdzības apjomus. Ja ĀM divpusējās attīstības sadarbības finansējums palielinās saskaņā ar noteiktajiem mērķiem, humānās palīdzības vajadzībām atvēlēt vismaz 10% no šī finansējuma ik gadu. Latvija sniedz humāno palīdzību atbilstoši labas humānās palīdzības sniegšanas principiem - cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība.26 Humānā palīdzība tiek sniegta gan tieši cietušajai valstij, gan arī caur daudzpusējās sadarbības kanāliem, veicot iemaksas starptautiskās organizācijās, piemēram, Starptautiskās Attīstības asociācijas resursu papildināšana tiek veikta ik pēc trim gadiem, nodrošinot atbalstu pasaules nabadzīgākajām valstīm grantu veidā, kā arī izsniedzot koncesijas un nekoncesijas aizdevumus. Humānās palīdzības veids un kanāls tiek izvēlēts, pamatojoties uz cietušās valsts vai kopienas vajadzībām un pēc iespējas koordinējoties ar citiem palīdzības sniedzējiem. Humānās palīdzības nodrošināšanā tiek ievēroti dzimumu līdztiesības principi.27 Latvija atbalsta humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentu sasaistes stiprināšanu un tiecas stiprināt sinerģijas starp attīstības sadarbības un humānās palīdzības aktivitātēm partnervalstīs, kurām tiek sniegts abu veidu atbalsts. Latvija atbalsta abu instrumentu sasaistes stiprināšanu atbilstoši OECD DAC rekomendācijai par saiknes nodrošināšanu starp humāno palīdzību, attīstības sadarbību un mieru28. Lai stiprinātu Latvijas sabiedrības solidaritāti ar krīžu un konfliktu skartajām kopienām un stiprinātu izpratni par atbildīgu rīcību, iespēju robežās tiek sniegts atbalsts Latvijas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām humānās palīdzības jomā. 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
3. Rīcības virzieni un uzdevumi
4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu
Rīcības virzienu uzdevumu, kam finansējums ir norādīts 0, īstenošanai nepieciešamais finansējums nav precīzi aprēķināms un tiks nodrošināts piešķirto līdzekļu ietvaros. 1 Atbilstoši Starptautiskās palīdzības likumam (2008). Vienlaikus Latvija praksē izmanto starptautisko organizāciju, jo īpaši OECD definīciju kopumu. Attīstības sadarbības loma ir veicināt attīstības valstu iespējas iesaistīties pasaules ekonomikā un stiprināt šo valstu cilvēku spēju izkļūt no nabadzības un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā. Īstenojot attīstības sadarbību, ir jāveicina ilgtspējīga attīstība visās tās trīs dimensijās - sociālajā, ekonomiskajā un vides. Attīstības sadarbības plānotā ietekme ir fizisks, institucionāls, sociāls, vides vai cita veida pozitīvs pienesums partnervalsts sabiedrībai, kopienai, vai cilvēku grupai caur vienu vai vairākiem attīstības sadarbības instrumentiem. Attīstības sadarbības instrumenti stiprina valsts vai teritorijas spēju ilgtspējīgi, efektīvi un ražīgi izmantot savu cilvēku, finanšu un dabas resursu kapitālu. 2 Šis saraksts tiek regulāri atjaunots un atrodas tīmekļvietnē: http://www.oecd.org/dac/stats/daclist.htm 3 ANO uztur un regulāri atjauno vismazāk attīstīto valstu sarakstu (https://unctad.org/topic/vulnerable-economies/least-developed-countries/listhttp://www.un.org/en/development/desa/policy/cdp/ldc/ldc_list.pdf). 4 Šis saraksts tiek regulāri atjaunots un atrodas tīmekļvietnē: https://unctad.org/topic/vulnerable-economies/least-developed-countries/list 5 https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki 6 ES Padomes secinājumi Eiropas komandas globālā atbildes reakcija uz Covid-19 (2020.gada 5.jūnijs). Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8630-2020-INIT/lv/pdf 7 ES Padomes secinājumi Digitalitāte attīstības veicināšanai (D4D) (2017.gada 20.novembris). Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14542-2017-INIT/lv/pdf 8 ES Padomes secinājumi ES iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā (2017.gada 19.jūnijs). Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10279-2017-INIT/lv/pdf 9 Komisijas 2020.gada 5.marta Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam" (COM/2020/152 final) https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2020/LV/COM-2020-152-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF 10 Jaunā ES Stratēģija Centrālāzijai un ES Padomes secinājumi Par jauno stratēģiju Centrālāzijai (2019.gada 17.jūnijs). Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2019/06/17/central-asia-council-adopts-a-new-eu-strategy-for-the-region/ 11 ES Padomes secinājumi par ES Austrumu partnerības politiku pēc 2020.gada (2020.gada 11.maijs). Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/05/11/eastern-partnership-policy-beyond-2020-council-approves-conclusions/ 12 OECD, DAC Recommendation on the Humanitarian-Development-Peace Nexus, OECD/LEGAL/5019 13 OECD, DAC Recommendation on Ending Sexual Exploitation, Abuse, and Harassment in Development Co-operation and Humanitarian Assistance: Key Pillars of Prevention and Response, OECD/LEGAL/5020 14 OECD Rekomendācijas un deklarācijas, kas ir saistošas Latvijai attīstības sadarbība jomā pieejamas: https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments?mode=advanced&themeIds=2&adherentIds=111 15 Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020.gads. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/images/ministrija/Arpolitikas_zinojums_2020.pdf 16 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam, NAP2027 indikatīvais investīciju projektu kopums. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/nap2027 17 Valsts aizsardzības koncepcija (2016). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/282964-parvalsts-aizsardzibas-koncepcijas-apstiprinasanu 18 Nacionālās drošības koncepcija (2019). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/309647-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu 19 Valsts aizsardzības koncepcija - projekts (2020). Pieejama: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AiMVAK_2020_projekts.pdf 20 Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313883 21 Prioritāras jomas pēc iespējas identificētas, izmantojot OECD DAC Aizdevēju atskaitīšanās sistēmas (CRS++) mērķu jomu kodus. 22 T.sk. sniedzot ieguldījumu arī IAM 11 Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas, īpaši apakšmērķiem, kas attiecas uz lauku reģionu attīstību. 23 T.sk. sniedzot ieguldījumu arī IAM 10 Samazināt nevienlīdzību 10.7.apakšmērķi - veicināt sakārtotu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti, cita starpā īstenojot plānotas un labi pārvaldītas migrācijas politikas. 24 paši kontekstā ar IAM 2 Izskausts bads apakšmērķiem, kas vērsti uz ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanu. 25 Pamatnostādņu izstrādes laikā valstis, kurās atrodas Latvijas militārais kontingents ir Afganistāna (VAV), Irāka un Mali (VAV). Civilie eksperti - Gruzijā un Ukrainā. 26 Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums "Eiropas Vienprātība par humāno palīdzību". Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:42008X0130(01)&from=EN 27 Latvija sniedz humāno palīdzību atbilstoši Starptautiskās palīdzības likumā (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/175254-starptautiskas-palidzibas-likums) un 2017.gada 12.decembra MK noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtībai" noteiktajai kārtībai. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/295778-humanas-palidzibas-sanemsanas-un-sniegsanas-kartiba 28 OECD, DAC Recommendation on the Humanitarian-Development-Peace Nexus, OECD/LEGAL/5019 29 Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2020.-2022.gadā nosaka Ministru kabineta 2020.gada 18.februāra sēdē izskatītais informatīvais ziņojums "Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2020.-2022.gadā" (18.02.2020. MK sēdes protokols Nr.7, 41.§). 30 ĀM nepieciešamais papildus finansējums 2022., 2023., 2024., 2025.gadiem norādīs saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 8.aprīļa rīkojumu Nr.173 Par konceptuālo ziņojumu "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā". Nepieciešamais papildus finansējums 2026. un 2027.gadiem noteikts nepārsniedzot NAP2027 ieviešanas investīciju tabulas pasākumam ĀM 608 Latvijas divpusējās attīstības sadarbības projektiem un aktivitātēm indikatīvi paredzēto finansējuma apmēru. 31 Nepieciešamais finansējums Latvijas civilo ekspertu nosūtīšanai starptautiskajās misijās un operācijās tiks nodrošināts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 18.februāra sēdes protokola Nr.7, 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2020.-2022.gadā"" 3.punktu. Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
Pielikums ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS POLITIKAS JOMĀ LATVIJĀSATURS 1. Latvijas un globālās attīstības sadarbības konteksts 2. Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis un saistības 3. Latvijas attīstības sadarbības politikas attīstība 1. Latvijas un globālās attīstības sadarbības konteksts Kopš līdzšinējo attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu pieņemšanas 2016.gadā ģeopolitiskais konteksts un globālie izaicinājumi ir ievērojami mainījuši pasaules sociālo, ekonomisko un politisko realitāti. Vērienīgu šoku pasaule piedzīvoja tieši 2020.gada sākumā, saskaroties ar apdraudējumu, kuram starptautiskā sabiedrība izrādījās nesagatavota - Covid-19 pandēmija. Pandēmija lika Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) pasludināto Rīcības desmitgadi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai (Decade of Action) iesākt, paliekot mājās un distancējoties. Pandēmijas tiešās un netiešās sekas un ietekme uz globālo attīstību, tai skaitā 2015.gadā apstiprinātās Dienaskārtības 2030 un ilgtspējīgas attīstības mērķu (turpmāk - IAM) izpildi, šī dokumenta izstrādes laikā nav pilnībā aplēšamas. Pandēmijas tālākā attīstība un to radītās negatīvās ietekmes apmēri ir grūti prognozējami, bet cilvēku dzīvību un ekonomiskie zaudējumi jau pašreizējā posmā bijuši ievērojami. Šis globālais šoks ir uzskatāmi demonstrējis mūsdienu pasaules ievainojamību. Vienlaikus sabiedrību reakcija ir demonstrējusi arī spēju mobilizēties un solidarizēties. Šis šoks ir uzskatāmi atgādinājis, ka dzīvojam savstarpēji saistītā pasaulē un ka izaicinājumi, ar kuriem saskaramies, vienlaicīgi rada ietekmi visos sektoros un ir risināmi sadarbojoties. 2020.gada pirmajos mēnešos aktualizējušies jautājumi par valstu gatavību un lomu indivīda dzīvē, sabiedrību noturību un vienlīdzību, individuālo atbildību un globālo solidaritāti. Tomēr vēl pirms pasauli pārsteidza pandēmija, starptautiskajā vidē bija virkne izaicinājumu un tendences, kas būtiski ietekmēja arī globālās attīstības procesus un starptautisko sadarbību. Multilaterālisma un noteikumos balstītās starptautiskās sistēmas apšaubīšana, klimata pārmaiņas, konflikti un nemieri, antidemokrātiskas tendences, nevienlīdzība, dezinformācija un citi izaicinājumi veidoja fonu globālajai attīstībai. 2019.gada septembrī globālie līderi Augsta līmeņa politiskajā forumā atzina, ka, lai arī mazinājusies ekstrēma nabadzība, bērnu mirstība, uzlabojusies piekļuve elektrībai un dzeramajam ūdenim, progress vairākās jomās un virzība uz IAM ir pārāk lēns un nepieciešams mobilizēties visos līmeņos, lai realizētu Dienaskārtības 2030 vīziju.1 Ir pamatotas bažas, ka pandēmijas ietekmē tiks zaudēts iepriekš sasniegtais, vienlaikus atgūšanās pasākumi, kas ietver arī lielas publiskas investīcijas, sniedz iespēju labot attīstības kursu un sekmēt ilgtspējīgas attīstības un klimata mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā, ka Latvijas attīstības sadarbības politika tiek veidota sasaistē ar ES attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentiem un politiskajiem lēmumiem, būtiski norādīt, ka pēdējos četros gados ES līmenī apstiprināta arī vairāki jauni politikas dokumenti un stratēģijas attiecībā uz attīstības sadarbību un Latvijai prioritāriem reģioniem - ES Globālā stratēģija (2016), jaunā Eiropas Vienprātība attīstības sadarbībai "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne" (2017), Austrumu partnerības politikas satvars "20 mērķpasākumi 2020.gadam" (2017), kopīgais paziņojums "Austrumu partnerības politika pēc 2020.gada: Noturības stiprināšana - Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem" un Padomes secinājumi par to (2020), jaunā ES Stratēģija Centrālāzijai (2019). Viena no Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) prioritātēm 2019.-2024.gadam ir "spēcīgāka Eiropa pasaulē", ko paredzēts realizēt arī ar attīstības sadarbības politikas starpniecību. EK attīstības sadarbībā būtisks uzsvars tiks likts uz ES-Āfrikas partnerību, "zaļo" kursu, digitalizāciju un migrāciju. Pamatnostādņu 2021-2027 izstrādes laikā turpinās sarunas par jaunā ES Daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam iedalītā finansējuma izlietojuma prioritāšu identificēšanu partnervalstīs, t.sk. arvien plašāk izmantojot kopīgās plānošanas procesus ar mērķi nākotnē iedrošināt arī kopīgo īstenošanu un spēcināt vienotas Eiropas Savienības lomu. Saskaņā ar 2020.gada 21.jūlija Eiropadomes secinājumiem nākamajā daudzgadu budžetā (2021.-2027.gadam) finansējums ES ārējai darbībai paredzēts 98.4 mljrd. EUR apmērā 2018.gada cenās jeb 110.6 mljrd. EUR apmērā faktiskajās cenās. Jaunajam Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI), kas aizstās vairākus līdzšinējos ES ārējās darbības finanšu instrumentus, tiks novirzīti 70.8 mljrd. EUR 2018.gada cenās jeb 79.5 mljrd. EUR faktiskajās cenās. Šīs ietvaros 30% no instrumenta finansējuma plānots veltīt vides un klimata jautājumiem. Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (Pamatnostādnes 2021-2027) tiek pieņemtas jaunā politiskā, ekonomiskā un sociālā realitātē, kas pieprasa rīcību vienlaikus gan tūlītēju, gan ilgtermiņa risku mazināšanā un nacionālu, reģionālu un globālu izaicinājumu risināšanā. Attīstības sadarbības politika ir viens no instrumentiem, kas var kalpot šiem mērķiem un ar kura starpniecību Latvija var sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 īstenošanā partnervalstīs un globāli. 2. Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis un saistības Atbilstoši Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes 2016-2020), Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību. Iespēju un pieejamo resursu robežās, mērķi var uzskatīt par sasniegtu, vienlaikus tas saglabā aktualitāti arī nākamajā plānošanas periodā. Latvija ir sniegusi ieguldījumu Dienaskārtības 2030 īstenošanā gan divpusējās, gan daudzpusējā sadarbības ietvaros, veicot obligātās un brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās. Laika periodā no 2016. līdz 2019.gadam Latvijas kopējā oficiālā attīstība palīdzība (turpmāk - OAP) bijusi 114 milj. EUR. Vienlaikus, ņemot vērā attīstības sadarbības ciešo saikni ar politisko dialogu, Latvija dažādos līmeņos ir arī konsekventi iestājusies par noteikumos balstītu starptautisko sistēmu, neatkarīgu valstu teritoriālo integritāti, cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām, rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai, brīvās tirdzniecības principiem, kas atbilst Dienaskārtības 2030 un IAM garam. Latvijas OAP apjoms pret NKI un Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējums2 Pamatnostādnēs 2016-2020 ir izvirzīti kā viens no attīstības sadarbības politikas rezultatīvajiem rādītājiem. Apņemšanās palielināt OAP līdz 0.17% no NKI 2020.gadā visticamāk netiks izpildīta. Lai arī Latvijas OAP pēdējos četros gados absolūtos skaitļos ir palielinājusies, tā nav augusi līdz ar Latvijas tautsaimniecību un 2018. un 2019.gadā OAP veidoja vien 0.1% no NKI. Ņemot vērā pandēmijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku, sagaidāms, ka 2020.gadā Latvijas OAP/NKI % rādītājs varētu pieaugt, vienlaikus Latvija ir tālu līdz izvirzītā mērķa 2020.gadam (0.17% no NKI) un 2030.gada mērķa (0.33% no NKI). Līdzīgi arī ĀM pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības finansējums Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā ir lielā mērā stagnējis un būtiski atpaliek no izvirzītajiem mērķiem. Pozitīvs izņēmums ir 2020.gads, kad rasta iespēja novirzīt papildu finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai. Tabula Nr.1 Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
2020.gada 7.aprīlī Ministru kabinets izskatīja Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā" un konceptuāli atbalstīja tā ieteikto modeli Latvijas oficiālās attīstības palīdzības mērķu noteikšanai un ĀM divpusējās attīstības sadarbības budžeta programmas finansējuma palielināšanai līdz 2025.gadam. Konceptuālā ziņojumā ieteiktais modelis "Pusceļā līdz 2030 mērķim+" paredz, ka līdz 2025.gadam pakāpeniski jāpalielina Latvijas OAP līdz 0.19% no NKI un ĀM budžeta programmā "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" pieejamo finansējumu līdz 7% no OAP mērķa. Atbilstoši Ministra kabineta 2020.gada 8.aprīļa rīkojumam Nr.173 šis modelis tika ņemts vērā, izstrādājot Pamatnostādnes 2021-2027. Konceptuālajā ziņojumā arī minēta nepieciešamība attīstīt OAP plānošanu, aptverot visu institūciju daudzpusējos un divpusējos ieguldījumus. Tādējādi būtu iespējams uzlabot mērķu izpildes uzraudzību un laicīgi konstatēt un rast risinājumus Latvijas saistību ievērošanai. Līdzīga prakse ir iedibināta ar ikgadējiem Attīstības sadarbības politikas plāniem (turpmāk - Plāni), kas aptver ne tikai ĀM aktivitātes, bet arī citu institūciju īstenotās aktivitātes. Vienlaikus Plāni neaptver visas daudzpusējās iemaksas, kas veido lielāko daļu no OAP. Viens no modeļa mērķiem ir pakāpeniski palielināt ĀM pārvaldīto divpusējās attīstības sadarbības budžetu un tādējādi Latvijas divpusējo OAP. Absolūti lielāko daļu Latvijas OAP joprojām veido iesaiste daudzpusējās atbalsta aktivitātēs (2018.gadā - 86%, 2019.gadā - 87%), primāri ieguldījums ES budžetā un iemaksas Eiropas Attīstības fondā (turpmāk - EDF), kā arī Pasaules Bankas grupas kapitāla palielināšanā un Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) resursu papildināšanā. Atbilstoši Pamatnostādnēs 2016-2020 noteiktajam, Latvija atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm (turpmāk - VAV) sniegusi caur daudzpusējiem attīstības sadarbības instrumentiem. Nākamajā plānošanas periodā šo atbalstu būtu jāīsteno mērķtiecīgāk, piemēram, veicot iemaksas starptautiskajās organizācijās vismazāk attīstīto valstu atbalstam, tai skaitā regulārajā IDA resursu papildināšanā. Latvija iespēju robežās attīstības sadarbības politiku īstenojusi saskaņoti ar drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku mērķiem. Saskaņotība nodrošināta ar formāliem (Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome, plānošanas dokumentu un Latvijas nacionālo pozīciju saskaņošanas procedūras) un neformāliem (informācijas apmaiņa, savstarpēja konsultēšanās) saskaņošanas un koordinācijas mehānismiem. Vienlaikus, ņemot vērā IAM savstarpējās saiknes, starpnozaru partnerību pievienoto vērtību un nepieciešamību ievērot politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principus, nākamajā plānošanas periodā saskaņotība un koordinācija ar minētajām un citām politikām jāstiprina un jāpilnveido. Plānošanas periodā 2021.-2027.gadā • Jāstiprina Latvijas attīstības sadarbības sasaiste ar Dienaskārtību 2030 un IAM un iesaistīto pušu izpratne par tiem. • Jāievieš modeli "Pusceļā līdz 2030 mērķim+" Latvijas OAP un ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma palielināšanai līdz 2025.gadam un turpmāk. • Jāattīsta Latvijas OAP plānošanu vidējā termiņā un jātiecas identificēt papildu finanšu avotus divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības īstenošanai. • Jāpalielina un jāsniedz mērķtiecīgāks atbalsts vismazāk attīstītajām valstīm. • Jāstiprina un jāpilnveido attīstības sadarbības politikas koordinācija un saskaņotība ar drošības, migrācijas, tirdzniecības, ekonomikas, vides politiku mērķiem un šo politiku instrumentiem. • Jāņem vērā partnervalstu vajadzības un nacionālos attīstības plānos un stratēģijās noteiktās prioritātes, kā arī jāiesaista partnervalstis IAM īstenošanā. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšanu divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai, lai pildītu uzņemtās OAP saistības - līdz 2030.gada sasniegt 0.33% no NKI. Minēto pasākumu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas starptautisko saistību izpildi. Tie ļaus virzīties uz Latvijas apņemšanos izpildi ne tikai attiecībā pret attīstības finansējumu, bet arī attīstības sadarbības efektivitātes pilnveidošanu. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas attīstības sadarbības kvalitāte un pievienotā vērtība, kā arī Latvijas kā atbildīga un efektīva sadarbības partnera starptautiskai tēls. Pasākumiem ir potenciāls sniegt pozitīvu ieguldījumu vides jautājumos, jo tie paredz iespēju sniegt atbalstu attīstības valstīm vides un klimata jautājumos, kā arī veicināt dažādu Latvijas rīcībpolitiku saskaņotību ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. 3. Latvijas attīstības sadarbības politikas attīstība Pamatnostādnēs 2016-2020 noteikti seši rīcības virzieni: 1. Sniegt maksimālu atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem; 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, Pasaules Bankas grupas un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos; 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti, saskaņotību un darbības ilgtspēju; 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem; 5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai; 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam. Attīstības sadarbības politika šajā periodā ir īstenota, ievērojot šos rīcības virzienus un tiecoties izpildīt tiem pakārtotos uzdevumus. Tālākajā esošās situācijas aprakstā tiks sniegts ieskats Latvijas attīstības sadarbības politikas attīstībā un aktuālajos izaicinājumos atbilstoši katram rīcības virzienam, t.sk. sniedzot ieskatu politikas rezultatīvajos rādītājos. Izvērsts izvērtējums par Pamatnostādņu 2016-2020 īstenošanu periodā līdz 2018.gadam pieejams Ārlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu", kas izskatīts MK 2019.gada 12. martā.3 3.1. Latvija pieejamo resursu robežās sniegusi atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem, bet ierobežotais finansējums liedz pilnībā realizēt Latvijas ekspertīzi un risinājumus partnervalstu atbalstam. Pamatnostādņu 2016-2020 apstiprināšanas brīdī kā prioritārās valstis ES Austrumu partnerības reģionā tika noteiktas Gruzija, Moldova un Ukraina, savukārt Centrālāzijā - Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna un valstis, kurās atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie eksperti.4 Šīs ģeogrāfiskās prioritātes saglabājušās nemainīgas un caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem - grantu, līdzfinansējumu grantu projektu konkursiem, Plānos iekļautās aktivitātes atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem - attīstības sadarbības projektiem šo valstu atbalstam piecos gados novirzīti 2.4 milj. EUR. Reģionālu projektu5 ietvaros sniegts atbalsts arī citām ES Austrumu partnerības, Centrālāzijas valstīm, kā arī Dienvidu kaimiņu (Ēģipte, Palestīna) un Rietumbalkānu valstīm. Atbilstoši pamatnostādnēs identificētajām prioritātēm partnervalstīm sniegts atbalsts tādās jomās kā publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, miers un drošība, demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība, dzimumu līdztiesība, izglītība. Laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam īstenoti 81 projekti un aktivitātes. Maksimāla atbalsta sniegšanu šajā periodā ir ierobežojis attīstības sadarbībai pieejamais finansējums (skat. Tabula Nr.1). Konsekventi katru gadu grantu projektu konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedzis pieejamo finansējumu, piemēram, 2020.gadā apmēram sešas reizes. Tas liecina, ka Latvijas īstenotāju - valsts pārvaldes iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, privātā sektora - spējas un interese sniegt atbalstu partnervalstīm nav pilnībā apgūtas. Tāpat ierobežotais finansējums samazina iespējas īstenot ilgtermiņa aktivitātes, rezultātu ilgtspēju un sadarbības iespējas ar citiem donoriem, t.sk. proaktīvāku iesaisti ES attīstība sadarbības programmu īstenošanā. Pamatnostādnēs 2016-2020 iekļauti virkne rezultatīvie rādītāji, lai varētu novērtēt divpusējās attīstības sadarbības fokusu un izaugsmi. Kā redzams Tabulā Nr.2, rezultāti ir bijuši mainīgi. Rezultātu mainība atspoguļo pieejamā finansējuma un atbalsta instrumentu ierobežotās iespējas. Stiprinot starpnozaru sadarbību attīstības sadarbības jautājumos, uzturot kontaktus ar partnervalstīm to vajadzību identificēšanai, turpinot ciešu sadarbību ar OECD DAC attīstības sadarbības efektivitātes paaugstināšanas jautājumos un iesaistoties ES kopīgās attīstības sadarbības politikas plānošanas procesos nākamajā periodā jātiecas mērķtiecīgāk novirzīt finansējumu iniciatīvām, kas palīdzētu sasniegt izvirzītos rezultatīvos rādītājus. Tabula Nr.2 Politikas rādītāji un rezultatīvie rādītāji
Īstenojot divpusējo attīstības sadarbību, ĀM ir tiekusies pēc iespējas veicināt sasaisti ar citu donoru īstenotajām aktivitātēm un piesaistīt citu donoru atbalstu Latvijas iniciatīvām. Kā redzams Tabulā Nr.2, Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā gandrīz katru gadu izdevies piesaistīt līdzvērtīgu vai pat dubultu citu donoru līdzfinansējumu - kopā aptuveni 3,5 milj. EUR apmērā. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā īstenota sadarbība ar tādiem donoriem kā ASV, ANO Attīstības programma Uzbekistānā, Norvēģija, Zviedrija, Šveice. Līdzfinansējumu granta projektu konkursos ĀM piešķīrusi finansējumu vairākiem EK finansētiem attīstība sadarbības un globālās izglītības projektiem. Latvijas līdzfinansējuma iespējas un citu donoru līdzfinansējuma piesaistīšana saglabās savu aktualitāti arī nākotnē, īpaši ņemot vērā Latvijas intereses aktīvāk iesaistīties ES ārējās darbības finanšu instrumentu īstenošanā un citu donoru interesi veidot līdzvērtīgas partnerības. Jānorāda, ka būtisku atbalstu prioritārajām partnervalstīm sniegušas un finansējušas arī citas Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī pašvaldības. Viens no atbalsta veidiem, kas īpaši izcelts Pamatnostādnēs 2016-2020, ir Latvijas ekspertu iesaiste civilajās misijās (ES novērošanas, padomdevēju misijas, kā arī EDSO novērošanas misijas). Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā ekspertu skaits civilajās misijās ir pieaudzis un 2020.gada februārī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas civilo ekspertu skaita palielināšanu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās 2020.-2022.gadā.6 Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes un salīdzinošās priekšrocības attīstības sadarbības jomā, jāsaglabā esošās ģeogrāfiskās prioritātes, prioritāro valstu sarakstu papildinot ar Baltkrieviju, ko nosaka notikumu attīstība Baltkrievijā pēc 2020.gada augusta prezidenta vēlēšanām. Vienlaikus, palielinoties ĀM divpusējās attīstības sadarbības finansējumam, jāparedz iespējas, atbalstīt aktivitātes arī ārpus tradicionālajiem prioritārajiem reģioniem. Būtiska nozīme reģionālās iesaistes paplašināšanai būs Latvijas kandidatūra ANO Drošības Padomes vēlēšanās 2025.gadā (turpmāk - ANO DP vēlēšanas), kas sniegs iespējas popularizēt Latvijas risinājumus un ekspertīzi valstīs un reģionos, kuri līdz šim nav bijuši Latvijas divpusējās attīstības sadarbības dienaskārtībā. • Jāparedz iespējas sniegt ieguldījumu arī starptautiska un globāla rakstura attīstības izaicinājumu un procesu risināšanā, bez konkrētu ģeogrāfisku prioritāšu noteikšanas, nepieciešamības gadījumā attīstot atbilstošus atbalsta mehānismus/finansējuma instrumentus. • Jāizskata iespējas, palielinoties ĀM divpusējās attīstības sadarbības budžetam, novirzīt vai iezīmēt konkrētu finansējuma apjomu (%) konkrētu saturisku rezultatīvu rādītāju sasniegšanai (piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšanai, ņemot vērā Latvijas saistības attiecībā uz ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu). • Lai sekmētu dažādu ieinteresēto pušu iesaisti attīstības sadarbībā, jāvērtē nepieciešamība pielāgot vai izstrādāt jaunus finansēšanas instrumentus, ņemot vērā specifiskās īstenotāju un partnervalstu atbalsta saņēmēju vajadzības. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšana divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai. Minēto pasākumu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas starptautisko saistību izpildi, tostarp ES ietvaros esošās saistības dzimumu līdztiesības veicināšanas jomā. Minētām aktivitātēm ir potenciāla pozitīva ietekme uz vidi un cilvēktiesībām, ņemot vērā, ka šie jautājumi ir augstu globālās attīstības dienaskārtībā un, realizējot minētos pasākumus, Latvijas attīstības sadarbība varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu ar to saistīto izaicinājumu risināšanā. 3.2. Latvija ir stiprinājusi attīstības sadarbības politikas saskaņotību divpusējos un daudzpusējos formātos, bet jāturpina stiprināt iesaistīto pušu vienota izpratne par Latvijas kopējo ieguldījumu attīstībā, kā arī koordinācija. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā lielāko daļu7 Latvijas OAP veidojušas iemaksas daudzpusējās organizācijās, primāri - ES institūcijām. ĀM un citas nozaru ministrijas veic obligātās un brīvprātīgās iemaksas ANO un tās sistēmas organizācijās, kā arī 2018. un 2019.gada MK lēmumi paredz būtiski palielināt arī Latvijas ieguldījumu Pasaules Bankas grupā (turpmāk - PBG), palielinot PBG kapitālu un veicot IDA resursu papildināšanu.8 Ņemot vērā, ka šī tendence saglabāsies, Latvijai ir pilnvērtīgi un konsekventi jāizmanto dažādie daudzpusējie formāti tās attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanai. ĀM ir tiekusies paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas jautājumiem un arī konkrētiem atbalsta pasākumiem prioritārajām partnervalstīm. Nodrošinot pārstāvību ES Padomes darba grupās, ārējās darbības finansēšanas instrumentu komitejās, kā arī uz vietas partnervalstīs, ĀM ir iesaistījusies ES attīstības sadarbības politikas veidošanā, konsultējoties ar nozaru ekspertiem un mēģinot rast iespējas Latvijas ekspertu vai organizāciju iesaistei. Kā jau minēts, turpmākajā attīstības sadarbības plānošanā EK arvien vairāk plāno izmantot kopīgo plānošanu (joint programming) un arī kopīgo īstenošanu (joint impelementation). Līdz šim Latvija, ar vēstniecību atbalstu ir aktīvi iesaistījusies divos šādos procesos - Moldovā (2016. un 2020.gadā) un Uzbekistānā (2019.-2020.gadā). Ņemot vērā, ka šim plānošanas veidam nākotnē tiks dota priekšroka, svarīgi nodrošināt visu iesaistīto pušu - ĀM struktūrvienības, vēstniecības, nozaru ministrijas un PSO - informētību un spējas līdzdarboties. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā nodrošināta aktīva iesaiste Latvijai prioritārajos jautājumos ANO ietvaros. 2018.gada ANO Augsta līmeņa ilgtspējīgas attīstības forumā Latvija prezentēja sasniegto IAM īstenošanā - voluntary national reviews. Latvija šobrīd ir ievēlēta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē (ECOSOC; 2020-2022). Šajā termiņā Latvijai ir iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos par aktuālajiem attīstības jautājumiem. Latvija priekšplānā izvirzījusi tādas prioritātes kā IAM īstenošana, klimata pārmaiņas, mežsaimniecība, digitalizācija. 2020.gada sākumā Latvija kopā ar Barbodosu vadīja sarunas par ANO starpvaldību secinājumiem un rekomendācijām par attīstības finansēšanu, kas vienlaikus ir arī pirmā universālā ANO dalībvalstu vienošanās kopīgai rīcībai, lai finansētu pandēmijas tūlītējo seku risināšanu, kā arī ilgtermiņa atveseļošanos. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā Latvija ir bijusi ievēlēta arī vairākās citās ANO struktūrās, tādējādi iesaistoties arī attīstības sadarbības kontekstā aktuālu jautājumu izskatīšanā - ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā (2007-2022), ANO Cilvēktiesību komitejā (2017-2020), ANO Statistikas komisijā, UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) Starpvaldību padomē (2015-2019; 2019-2023), UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), ANO Sieviešu statusa komisijā (2021-2025). Ņemot vērā Latvijas kandidatūru ANO DP, sagaidāms, ka Pamatnostādņu 2021-2027 darbības laikā, Latvijas iesaistes līmenis ANO ietvaros celsies, kas sniedz arī iespēju veidot sadarbību ar ANO organizācijām attīstības sadarbības jomā. Latvija tiek regulāri pārstāvēta OECD Attīstības sadarbības komitejas formātos (turpmāk - OECD DAC) - regulārajās DAC sanāksmēs, vecāko amatpersonu un augsta līmeņa sanāksmēs, darba grupās par īstenotā atbalsta efektivitāti un attīstības finansējuma statistiku. 2018.gadā izstrādāta Latvijas un OECD sadarbības ceļa karte 2018.-2020.gadam, kas paredz sadarbību rīcībpolitikas reformu jautājumos attiecībā uz stratēģisko plānošanu un programmēšanu, attīstības finansējuma statistiku un Latvijas sniegtās divpusējās attīstības sadarbības monitoringu un izvērtēšanu. Līdz šim īstenotas aktivitātes attiecībā uz stratēģisko plānošanu (OECD Attīstības sadarbības direktorāta ekspertu dalība ekspertu diskusijās par Pamatnostādnēm 2021-2025) un attīstības finansējuma statistiku (2019.g. seminārs valsts pārvaldes iestādēm). Ņemot vērā, ka pievienošanās DAC saglabājas kā Latvijas vidēja termiņa mērķis, iesaiste un sadarbība ar OECD DAC padziļināma arī nākotnē, īpaši ņemot vērā nepieciešamību operacionalizēt Pamatnostādnes 2021-2027, ņemot vērā citu donoru labo praksi. Līdz ar to 2020.gadā ceļa karte jau tiek aktualizēta sadarbībai turpmākajiem gadiem. 2018. un 2019.gadā MK lēma par Latvijas dalību Pasaules Bankas grupas kapitāla stiprināšanā un Starptautiskās attīstības asociācijas resursu 19.papildināšanā, kā arī 2018.gadā Latvija apstiprināja dalību PBG Daudzpusējā trasta fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Pieņemot lēmumu par šiem pasākumiem, ir ņemtas vērā Latvijas attīstība sadarbības prioritātes, jo īpaši nepieciešamība palielināt OAP ieguldījumu līdz 0.33% no NKI. Vienlaikus arī turpmāk jāveicina iespējas un jāstiprina izpratne par Latvijas iesaisti PBG projektu/programmu īstenošanā, ņemot vērā ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes. Latvija humāno palīdzību galvenokārt sniedz atbilstoši krīzes skartās valsts vajadzībām, veicot brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās vai atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz saņēmējvalsts lūgumu, sniedzot palīdzību tieši saņēmējvalstij. Latvijā humānās palīdzības sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvijas sniegtā humānā palīdzība visbiežāk tiek nodrošināta ad hoc no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kopš 2016.gada Latvija sniegusi humāno palīdzību ~4,4 milj. EUR apmērā, ieskaitot iemaksas ES Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā. 2017.gadā pilnveidots humānās palīdzības sniegšanas regulējums, spēkā stājoties 2017.gada 12.decembra MK noteikumiem Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Arī Latvijas nevalstiskais sektors ir ieinteresēts aktīvāk iesaistīties humānās palīdzības sniegšanā, organizējot brīvprātīgo atlasi un nosūtīšanu. Līdz ar to saglabājas vajadzība stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos, nodrošinot finansējumu, veicinot humānās palīdzība un attīstības sadarbības sasaisti, kā arī atbalstot nevalstiskā sektora un potenciālo brīvprātīgo spēju stiprināšanu. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Jāstiprina visu iesaistīto pušu (ĀM, nozaru ministrijas, PSO, individuālie eksperti) vienota izpratne par Latvijas attīstības sadarbības mērķi, prioritātēm un sasniegtajiem rezultātiem, t.sk. nodrošinot informācijas apmaiņu un konsultācijas. • Jāstiprina izpratne par ES kopīgās plānošanas un īstenošanas procesiem, t.sk. kā efektīvi nodrošināt iesaisti šajos procesos partnervalstīs, kurās Latvija nav pārstāvēta. • Jāveicina sadarbību ar ANO struktūras organizācijām, izmantojot ANO DP kampaņas sniegto inerci, lai celtu Latvijas attīstība sadarbības redzamību un popularizētu Latvijas ekspertīzi. • Jāturpina sadarbību ar OECD Attīstības sadarbības direktorātu, lai pilnveidotu Latvijas attīstības sadarbības sistēmu un procesus atbilstoši DAC standartiem un labajai praksei. • Jāstiprina Latvijas iesaisti humānās palīdzības sniegšanā, t.sk. apsverot iespējas sniegt humāno palīdzību ieilgušu un jaunu krīžu risināšanā. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšanu divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai, kā arī humānajai palīdzībai. Minēto pasākumu īstenošanai ir ietekme uz pārvaldes iestāžu cilvēkresursiem t.i. pārvaldes iestāžu darbinieku zināšanu un izpratnes stiprināšanu par attīstības sadarbību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, vienlaikus pasākumi īstenojami pieejamo iestāžu budžetu un cilvēkresursu ietvaros. Informācijas apmaiņas un iesaistīto pušu konsultāciju sistematizācija var uzlabot rīcībpolitiku kvalitāti. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principu ievērošanu. 3.3. Sperti soļi Latvijas attīstības sadarbības ilgtspējas, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitātes un darbības saskaņotības stiprināšanā, vienlaikus tie saglabājas "kustīgi mērķi". Ņemot vērā starptautiskā fona mainību un attīstības sadarbības jomas dinamiku, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāte, no kuras arī atkarīga īstenoto darbību saskaņotība un ilgtspēja, lielā mērā ir "kustīgs mērķis". Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā īstenoti vairāki pasākumi, lai veicinātu gan Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes dalībnieku, gan projektu īstenotāju un citu interesentu izpratni un informētību. Piemēram, īstenoti semināri par ES Ārējo investīciju plānu un tā instrumentiem, kā arī par privātā sektora un ekspertu iespējām piedalīties PBG un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansēto projektu īstenošanā. Īstenoti semināri ar OECD ekspertu dalību par attīstības sadarbības efektivitāti un rezultātiem un OAP statistiku un ziņošanu. ĀM organizējusi arī īstenotāju seminārus, lai veicinātu pieredzes apmaiņu par īstenoto projektu rezultātiem un potenciālo partnerību un sadarbības iespēju identifikāciju projektu īstenotāju vidū. 2019.gada decembrī LAPAS sadarbībā ar ĀM organizēja Latvijas attīstības sadarbības 15 gadiem veltītu konferenci, kas kalpoja arī kā diskusiju sākums par attīstības sadarbības virzienu nākamajā plānošanas periodā. Vienlaikus turpmākajā darbā būtu jāveicina šādu pasākumu mērķtiecīgāka un plānveidīgāka īstenošana, pēc iespējas piesaistot starptautiskus ekspertus. Lai stiprinātu izpratni par atsevišķiem jautājumiem un koordināciju, vēlams būtu izstrādāt vadlīnijas vai rekomendācijas projektu/aktivitāšu īstenotājiem, piemēram, par Latvijas attīstības sadarbības horizontālajiem principiem, komunikāciju u.c. Lai veicinātu ĀM un citu Latvijas institūciju/organizāciju divpusējo attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, izmantoti ikgadējie Attīstības sadarbības plāni un tos saskaņošanas process. Plāni izstrādāti, balstoties uz Pamatnostādnēs 2016-2020 noteiktajiem uzdevumiem un ņemot vērā attiecīgajam gadam paredzētos rezultatīvos rādītājus. Lai stiprinātu Latvijas projektu īstenotāju spēju iesaistīties ES lielapjoma projektos, Ministru kabinetā atbalstīts ĀM informatīvais ziņojums "Par institucionālo risinājumu Latvijas iesaistei Eiropas Savienības attīstības sadarbības finanšu instrumentu īstenošanā"9. Tādējādi Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk - CFLA) tiek uzticētas koordinējošās institūcijas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos, konsolidējot administratīvā atbalsta funkcijas potenciālajiem īstenotājiem un paredzot iespēju arī CFLA uzņemties vadošo lomu projektu piedāvājumu izstrādes koordinēšanā, iesniegšanas un projektu administrēšanas procesā. Viens no priekšnosacījumiem Latvijas pilnvērtīgai iesaistei ir veiksmīgs CFLA pīlāra izvērtējums, kas ļaus nākotnē uzņemties ES budžeta ieviešanu jeb ES finansētu programmu/projektu ieviešanu deleģētās sadarbības ietvaros. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Jāstiprina visu iesaistīto pušu (ĀM, nozaru ministrijas, CFLA, PSO, īstenotāju) profesionalitāte un darbību saskaņošana, īstenojot regulārus informācijas un pieredzes apmaiņas, spēju stiprināšanas pasākumus. Jāizveido vadlīnijas/rekomendācijas attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm par īstenošanā aktuāliem jautājumiem - horizontālie principi, komunikācija, ieteikumi saskaņotības un koordinācijas veicināšanai. • Jāturpina Attīstības sadarbības politikas plānu izmantošana saskaņotības un koordinācijas veicināšanai, t.sk. ieviešot daudzgadu plānošanas modeli. • Atbilstoši MK pieņemtajam lēmumam, ieviest atbilstošu risinājumu, lai stiprinātu Latvijas īstenotāju spēju iesaistīties ES ārējās darbības instrumentu finansētu lielapjoma projektu īstenošanā. Jāstiprina CFLA kompetence par attīstības sadarbību - tās principiem, aktualitātēm un attīstības tendencēm, kā arī sadarbības un atbalsta sniegšanas mehānismiem dažādiem īstenotājiem - valsts iestādēm, PSO, privātajam sektoram. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai ir ietekme uz pārvaldes iestāžu cilvēkresursiem t.i. pārvaldes iestāžu darbinieku zināšanu un izpratnes stiprināšanu par attīstības sadarbību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, vienlaikus pasākumi īstenojami pieejamo iestāžu budžetu un cilvēkresursu ietvaros. Informācijas apmaiņas un iesaistīto pušu konsultāciju sistematizācija var uzlabot rīcībpolitiku kvalitāti. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principu ievērošanu. 3.4. Latvija ziņo par OAP atbilstoši OECD standartiem, bet jāveicina Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmība un lietotājiem draudzīgas informācijas pieejamība par Latvijas OAP un sniegtā atbalsta rezultātiem. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā ir notikusi būtiska virzība uz Latvijas attīstības sadarbības atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem. Kopš 2017.gada Latvija ziņo OECD par Latvijas sniegto OAP aktivitāšu līmenī, izmantojot CRS++ uzskaites sistēmu. Līdz ar to informācija par Latvijas OAP, tostarp divpusējās attīstības sadarbības ietvaros īstenoto atbalstu detalizētā līmenī, ir publiski pieejamas OECD datu bāzēs. Latvija arī 2019.gadā iesaistījusies pilotpētījumā un 2020.gadā sniedza datus par Latvijas kopējo oficiālo atbalstu ilgtspējīgai attīstībai (Total Official Support for Sustainable Development jeb TOSSD), kas ietver OAP un citas aktivitātes, kuras nevar uzskaitīt kā OAP, tostarp ieguldījumus globālos sabiedriskos labumos. 2020.gadā stājušies spēkā Starptautiskās palīdzības likuma grozījumi, kas ļaus 2021.gadā uzsākt daudzgadu plānošanu, tādējādi veicinot finansējuma paredzamību, efektivitāti un ražīgumu. 2020.gadā jāizstrādā pirmais daudzgadu plāns 2021.-2023.gadam. Vienlaikus daudzgadu plānošanas ieviešana ir lielā mērā atkarīga no attīstības sadarbības finansējuma iespējām t.i. modeļa "Pusceļā līdz 2030+" īstenošanas. ĀM finansētajām divpusējās attīstības sadarbības aktivitātēm tiek nodrošināta uzraudzība un rezultātu ietekmes izvērtēšana projektu un aktivitāšu līmenī. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā radītas sākotnējas iestrādes regulārai partnervalstu vajadzību novērtēšanai un turpināta projektu uzraudzības un ietekmes izvērtēšanas uzlabošana, īstenojot vēstniecību aptauju par attīstības sadarbības prioritāšu aktualitāti un īstenoto projektu redzamību un nozīmi partnervalsts attīstībai. 2019.gadā arī īstenota projektu izvērtēšanas vizīte Gruzijā. Lai uzlabotu risku pārvaldību Latvijas attīstības sadarbības politikā, jo īpaši korupcijas risku novēršanu, Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā ĀM ieviesusi papildu pārbaudes granta projektu konkursos, lai noteiktu, ka projektu iesniedzēji, to partneri un projektu dalībnieki nav attīstības banku (Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas) aizliegumu sarakstos. Izdoti arī Ministru kabineta noteiktumi10, kas nosaka kārtību, kādā sagatavo un izsludina granta projektu konkursu, pieņem lēmumus par grantu piešķiršanu, granta līgumu noslēgšanu un projektu konkursa pabeigšanu, uzrauga un kontrolē projektu īstenošanu, kā arī gadījumus, kad granta saņēmējs atmaksā piešķirtos finanšu līdzekļus. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Jāvērtē nepieciešamība pielāgot attīstības sadarbības instrumentus, lai nodrošinātu iespēju atbalstīt daudzgadu iniciatīvas un vienlaikus nodrošinātu pietiekamu elastību mainīgas starptautiskās vides apstākļos. • Jāturpina darbs pie attīstības sadarbības izvērtēšanas sistēmas izveides un jāturpina uzlabot atskaitīšanās mehānismi un sistemātiskums, t.sk. arī par aktivitātēm, ko īsteno un finansē citas valsts institūcijas. Jāizvērtē iespējas veikt ārēju izvērtējumu gada vai vidēja termiņa griezumā. • Turpinot darbu pie Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmības nodrošināšanas, jāuzlabo atskaitīšanās, t.sk. publisko datu pieejamība arī ĀM mājaslapā, kā arī potenciāli Latvijas atvērto datu portālā. • Jāveic nepieciešamie grozījumi ar attīstības sadarbības politikas īstenošanu saistītajā normatīvajā regulējumā saskaņā ar OECD rekomendācijām, lai nodrošinātu Ārlietu ministrijai papildus mehānismu nepieciešamās informācijas iegūšanai no Sodu reģistra, pārbaudot granta projektu konkursa ietvaros saņemto projektu pieteikumos minēto personu sodāmību par kukuļošanu. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas starptautisko saistību izpildi attīstības sadarbības efektivitātes jomā. Dati pat Latvijas OAP un attīstības sadarbību tiek apkopoti un ziņoti esošo cilvēkresursu un budžeta finansējuma ietvaros. Attīstības sadarbības ārējā izvērtējuma nodrošināšanai potenciāli var būt ietekme uz valsts budžetu, bet finansējumu var paredzēt divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros. 3.5. Sabiedrības atbalsts attīstības sadarbībai ir audzis, vienlaikus jāturpina stiprināt sabiedrības izpratne par globālās attīstības likumsakarībām, īpaši pandēmijaskontekstā, un Latvijas attīstības sadarbības ieguldījumu. Atbilstoši Eirobarometra datiem, Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības ietvaros nodrošinātajam ieguldījumam attīstības valstīs pēdējos gados ir pieaudzis. Pandēmijaun jo īpaši tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var negatīvi ietekmēt šo rādītājus, tāpēc šajā situācija īpaši svarīgi ir skaidrot sabiedrībai attīstības sadarbības būtību un sasniegtos rezultātus. Gan Latvijas attīstības plānošanas, gan attīstības sadarbības politikas kontekstā būtiski ir stiprināt arī sabiedrības izpratni par globālajiem attīstības mērķiem - Dienaskārtību 2030 un IAM. Kopš 2016.gada nav pieejami jaunāki dati par Latvijas sabiedrības informētību par ilgtspējīgas attīstības mērķiem - šāds jautājums nav vairs iekļauts ikgadējās Eirobarometra aptaujās par ES pilsoņu attieksmi par attīstības sadarbību. Tabula Nr.3 Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
ĀM mājaslapā tiek publicēta informācija par attīstības sadarbības jomas aktualitātēm, kā arī tiek publicēta informācija par ĀM atbalstītajiem attīstības sadarbības projektiem. Vienlaikus saglabājas nepieciešamība pilnveidot datu pieejamību un padarīt to lietotājiem draudzīgāku. Izpratnes veicināšanai būtiski ir ne tikai dati un faktoloģiska informācija par attīstības sadarbības budžeta izlietojumu, bet arī cilvēcīgi stāsti, kuros sniegts ieskats partnervalstu vajadzībās un Latvijas sniegtā atbalsta pievienotajā vērtībā. Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (turpmāk LAPAS) sagatavotie attīstības sadarbības pieredzes stāsti var kalpot kā piemērs, kuru izmantot un attīstīt nākotnē komunikācijas vajadzībām. ĀM īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību - šī prakse ir turpināma un attīstāma arī nākotnē, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības spēju uzrunāt dažādas sabiedrības grupas un to līdzšinējo pieredzi, īstenojot ĀM un EK finansētus projektus. Attīstības sadarbības aktivitātes īsteno vairākas valsts pārvaldes institūcijas un to komunikācija ar sabiedrību par šīm aktivitātēm atšķiras, līdz ar to nākotnē būtu pilnveidojama saskaņotība un koordinācija arī šajā aspektā, tādējādi uzlabojot informācijas pieejamību un vēstījumu pastiprināšanu kā Latvijas, tā arī starptautiskajā sabiedrībai. Latvijas atbalsta redzamības un atpazīstamības veicināšanai partnervalstīs un starptautiski lietderīgi izveidot vienotu Latvijas attīstība sadarbības zīmolu. Sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšanā būtiska loma ir globālajai izglītībai. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā globālās izglītības aspekti ir integrēti jaunajā vispārējās izglītības mācību saturā un īstenoti citi pasākumi, lai sekmētu tās īstenošanu. Arī turpmāk jāsekmē ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītība aspektu integrācija dažādos izglītības procesos, pievēršot uzmanību arī augstākās izglītības un mūžizglītības jomām, ņemot vērā to lomu valsts pārvaldes darbinieku sagatavošanā. Latvija pēdējos gados ir aktīvāk iesaistījusies Globālās izglītības tīkla Eiropā (turpmāk GENE) tīklā - starptautiskas pieredzes apmaiņa un labās prakses pārņemšana jāturpina arī turpmāk. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Nodrošināt un turpināt pilnveidot datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbību un īstenot regulāras sabiedrības informēšanas aktivitātes sadarbībā ar nevalstisko sektoru. • Izveidot vienotu zīmolu Latvijas īstenotajai attīstības sadarbībai. • Izstrādāt vienotu pieeju attīstības sadarbībā iesaistītajām valsts institūcijām, PSO un citiem īstenotājiem sabiedrības informēšanai par īstenotajām aktivitātēm. • Turpināt darbu pie ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektu integrāciju visās vecuma grupās, pilnvērtīgi izmantojot starptautiskās sadarbības tīkla GENE sniegtās iespējas. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai var būt ietekme uz valsts budžetu, jo paredzēts īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī īstenot pasākumus globālās izglītības jomā. Dati pat Latvijas OAP un attīstības sadarbību tiek apkopoti un ziņoti esošo cilvēkresursu un budžeta finansējuma ietvaros. Vienotas pieejas izstrāde var tikt nodrošināta esošā budžeta un cilvēkresursu ietvaros un tai ir potenciāls mazināt administratīvo slogu, jo atvieglotu lēmumu pieņemšanu un informācijas izstrādi attīstības sadarbības komunikācijai. Minētajiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības jomā potenciāli būs pozitīva sociāla ietekme, jo to mērķis ir pilnveidot visu vecumu grupu zināšanas un izpratni par globāliem attīstības procesiem un Latvijas lomu un ietekmi tajos. 3.6. Nepieciešama sistemātiskāka pieeja visaptverošas un saskaņotas Latvijas pieejas partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam īstenošanai. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) kā viena no prioritātēm ir izvirzīta vienota, droša un atvērta sabiedrība, kuras mērķis ir cita starpā panākt, ka "cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā." Šī mērķa daļa tieši attiecināma arī uz attīstības sadarbību. Būtiski, ka NAP2027 indikatīvajā investīciju kopumā ietverts arī papildu finansējums divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai. Attiecībā uz politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PSIA) īstenošanu Latvijā nav veikta nacionālo koordinācijas mehānismu konsolidācija, kā bija paredzēts Pamatnostādnēs 2016-2020. Koordinācijas mehānismu šobrīd veido saskaņošanas procesi par politikas dokumentos sasniedzamajiem rezultātiem. Līdz ar to joprojām saglabājas aktuāls jautājums par pilnvērtīgu PSIA iedzīvināšanu politikas plānošanas procesā Latvijā. Jautājums ir cieši saistīts ar politikas plānotāju un lēmumu pieņēmēju izpratni par Latvijas īstenoto politiku mijiedarbību ar globāliem un partnervalstu attīstības procesiem. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā ĀM ir veicinājusi korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu. Ieviešot OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai, 2018.gadā ĀM tika izveidots Latvijas Nacionālais kontaktpunkta sekretariāts (NKP). NKP locekļi apstiprināja procedūru iesniegumu par pārkāpumu izskatīšanai, kas izstrādāta, balstoties uz OECD vadlīnijām un citu valstu pieredzi. Šajā periodā ĀM iesaistījusies arī dažādās izpratnes veicināšanas un spēju stiprināšanas aktivitātes, lai skaidrotu atbildīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējas jautājumus. Attiecībā uz attīstības sadarbības un Latvijas ekonomisko politiku un to instrumentu koordinācijas veicināšanu, šajā jomā arī nākamajā plānošanas periodā nepieciešams mērķtiecīgs darbs, kas jāīsteno saskaņoti ar pasākumiem privātā sektora iesaistes un starpnozaru partnerību veidošanas veicināšanai. Attīstības sadarbības un drošības politiku un to īstenošanas instrumentu saskaņotība veidojusies organiski un īstenotās politikas attiecībā uz ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm nav savstarpēji konfliktējušas. Vienlaikus, lai stiprinātu vienotu izpratni par sakarībām starp drošību un attīstību, kā arī veicinātu Latvijas rīcībā pieejamo partnervalstu atbalsta instrumentu pilnvērtīgu izmantošanu un to savstarpēji papildinošo efektu, nepieciešama sistemātiskāka pieeja saskaņotības nodrošināšanai, primāri nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu un konsultācijas. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Turpināt stiprināt koordināciju starp attīstības sadarbību, ekonomisko politiku un drošības politiku, tostarp nodrošinot sistemātiskāku informācijas apmaiņu un konsultācijas. • Kontekstā ar privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā, turpināt stiprināt izpratni par korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu partnervalstīs. • Stiprināt politikas plānotāju un lēmumu pieņēmēju izpratni par Politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (turpmāk PSIA) principiem un Latvijas īstenoto politiku ietekmi uz partnervalstīm un globālu ilgtspējīgu attīstību. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: koordinācijas un PSIA principu ievērošanas stiprināšana var tikt nodrošināta esošā budžeta un cilvēkresursu ietvaros. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt PSIA principu ievērošanu. Minētajiem pasākumiem būs pozitīva sociāla ietekme, pozitīva ietekme uz vidi, kā arī uzņēmējdarbības vides kvalitāti, jo paredzēts vienlaikus sveicināt PSIA principu ievērošanu rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanā un korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu uzņēmējdarbībā. 1 2019.gada Augsta līmeņa politiskā foruma deklarācija par ilgtspējīgu attīstību https://undocs.org/en/A/RES/74/4 2 ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". 3 Ārlietu ministrija. Ministru kabinets izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam izpildes gaitu. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/62796-ministru-kabinets-izskata-informativo-zinojumu-par-latvijas-attistibas-sadarbibas-politikas-pamatnostadnu-2016-2020-gadam-izpildes-gaitu 4 Pamatnostādņu 2016-2020 apstiprināšanas brīdi vēl bez jau minētas Gruzijas un Ukrainas, tādas bija Afganistāna, Irāka un Mali. 5 Primāri finansējot dalību starpdisciplinārā mācību programmā Eiropas Kaimiņu politikas, Rietumbalkānu un Centrālāzijas valstu profesionāļiem "Intensīvā programma Eiropas tiesības un ekonomikā", ko īsteno Rīgas Juridiskā augstskola. 6 Ārlietu ministrija, Ministru kabinetā izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās, pieejams: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/65484-ministru-kabineta-izskata-informativo-zinojumu-par-latvijas-civilo-ekspertu-dalibu-starptautiskajas-misijas-un-operacijas 7 Sākotnējie dati liecina, ka 2019.gadā daudzpusējā palīdzība veidoja 87% no Latvijas OAP. 8 2018.gada 18.septembra MK sēdes protokols Nr.43 (29.§) http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2018-09-18; 2019.gada 10.decembra MK sēdes protokols Nr.56 (93.§) http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2019-12-10 9 Atbalstīts Latvijas Republikas Ministru Kabinetā 2020.gada 2.septembrī 10 Ministru kabineta 2020.gada 3.marta noteikumi Nr.123 "Granta projektu konkursu īstenošanas kārtība" (03.03.2020. MK prot. Nr.9 4.§) https://likumi.lv/ta/id/313282-granta-projektu-konkursu-istenosanas-kartiba |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids:
rīkojums
Numurs: 245Pieņemts: 14.04.2021.Stājas spēkā: 14.04.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 73, 16.04.2021.
OP numurs:
2021/73.7
Dokumenta valoda:   Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Veids: pamatnostādnesPolitikas joma: Attīstības sadarbība; Ārpolitika un Eiropas Savienības vispārīgie jautājumi Atbildīgā iestāde: Ārlietu ministrija Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
