1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem (turpmāk – zaudējumi);

1.2. minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai.

2. Kompensāciju par zaudējumiem (turpmāk – kompensācija) izmaksā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pēc tam, kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki, nodarītie postījumi ir būtiski un zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

2.¹ Šo noteikumu 2. punktā minētās kompensācijas akvakultūras nozarē piešķir saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – Komisijas regula 2022/2473).

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

2.² Kompensācijas akvakultūras nozarē piešķir, ievērojot Komisijas regulas  2022/2473 53. panta nosacījumus.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

3. Kompensācijas apmērs nepārsniedz 80 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto kaitējumu, par kuru tiek piešķirta kompensācija, kopējais kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 100 procentus no attiecināmajām izmaksām.

4. Zaudējumus nosaka, ja:

4.1. postījumi nodarīti augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē;

4.2. nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro);

4.3. postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;

4.4. postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos un kopējā zivju dīķu platība nav mazāka par trim hektāriem;

4.5. postījumus akvakultūrai nodara būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīri (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – un ūdrs (Lutra lutra).

5. Zemes īpašnieks vai lietotājs kompensāciju piesaka:

5.1. par postījumiem augkopības nozarē – pavasara un rudens migrācijas sezonā, bet ne biežāk kā vienu reizi par kopējiem nodarītajiem postījumiem katrā sezonā;

5.2. par postījumiem akvakultūras nozarē – ne biežāk kā reizi gadā;

5.3. par postījumiem lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.

6. Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

7. Zemes īpašniekam vai lietotājam piešķir kompensāciju, ja:

7.1. (svītrots ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567);

7.2. zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti Lauku atbalsta dienestā kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.3. to zivju dīķu platība, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.4. zemes īpašnieks vai lietotājs vienlaikus ir to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, kuriem nodarīti postījumi, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

7.5. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

7.6. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

7.7. zemes īpašnieks vai lietotājs ir veicis uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 29. punktā minētajai kārtībai, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.8. zemes īpašnieks vai lietotājs ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.9. akvakultūras uzņēmums audzē akvakultūras dzīvniekus produkcijas pārdošanai, un to apliecina fakts, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 

7.9.1. uzņēmuma ienākumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā pārskata gadā ir vismaz 200 euro no katra tā kopējās dīķu platības hektāra;

7.9.2. uzņēmums ir izpildījis normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus" noteiktās prasības par uzņēmuma minimālajiem ienākumiem no dīķu platības hektāra, ja tas saņem atbalstu saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem;

7.10. izmaksājamās kompensācijas apmērs nepārsniedz akvakultūras nozares uzņēmuma ieņēmumus no saimnieciskās darbības akvakultūras jomā iepriekšējā taksācijas periodā, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.11. (svītrots ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567);

7.12. zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav uzsākta bankrota procedūra, nav piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība nav izbeigta vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

7.13. zemes īpašnieks vai lietotājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudējis vairāk kā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

7.14. zemes īpašnieks vai lietotājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudējis vairāk kā pusi no grāmatvedības uzskaitē norādītā kapitāla;

7.15. zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un tā ietvaros saņemto aizdevumu ir atmaksājis vai ir atsaucis garantiju, vai nav saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu;

7.16. zemes īpašnieka vai lietotāja (kas nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants) pēdējo divu gadu parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, nav bijusi mazāka par 1,0;

7.17. zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis atbalstu, kas ar Eiropas Komisijas lēmumu atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, bet uz minētā lēmuma pamata izdotais atgūšanas rīkojums ir izpildīts pilnībā, ieskaitot attiecīgos procentu maksājumus, vai uz akvakultūras kompensācijas saņēmēju neattiecas Komisijas regulas  2022/2473 1. panta 5. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas atgūšanas rīkojums;

7.18. šo noteikumu 7.12., 7.13., 7.14., 7.15. un 7.16. apakšpunktā minētās zemes īpašnieka vai lietotāja situācijas cēlonis ir kaitējums, ko nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki;

7.19. zemes īpašnieks vai lietotājs ir apliecinājis, ka visā projekta īstenošanas periodā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma saņemšanas tas ievēros kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem.

(Grozīts ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

8. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus augkopībai:

8.1. akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);

8.2. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

8.3. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

9. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus akvakultūrai:

9.1. akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);

9.2. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

9.3. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, tīkli), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

10. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus lopkopībai vai biškopībai:

10.1. nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;

10.2. suņi;

10.3. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

10.4. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

11. Ja atbilstoši šo noteikumu 8., 9. un 10. punktam sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs, zemes īpašnieks vai lietotājs veic citus aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

12. Lai saņemtu kompensāciju, zemes īpašnieks vai lietotājs, vai viņa pilnvarota persona (turpmāk – iesniedzējs) ievēro šādu pieteikšanās kārtību:

12.1. par zaudējumiem, kas nodarīti augkopībai (1. pielikums) un lopkopībai vai biškopībai (2. pielikums), pēc postījumu konstatēšanas iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai, ievērojot šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minēto pieteikšanās reižu skaitu sezonā;

12.2. par zaudējumiem, kas nodarīti akvakultūrai:

12.2.1. laikposmā no 20. marta, bet ne vēlāk kā līdz 1. oktobrim iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē paziņojumu par to, ka tiks veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam;

12.2.2. pēc šo noteikumu 12.2.1. apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas katra mēneša desmitajā un divdesmit piektajā datumā veic īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti, kā arī norāda datus par ūdra klātbūtni un aizpildīto uzskaites datu veidlapu (4. pielikums) līdz nākamās dienas beigām iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē klātienē, elektroniski vai izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv). Ja minētais uzskaites datums ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, uzskaiti veic nākamajā darbdienā un uzskaites datu veidlapu iesniedz līdz nākamās dienas beigām;

12.2.3. laikposmā no 25. oktobra līdz 5. novembrim pēc šo noteikumu 12.2.1. un 12.2.2. apakšpunktā minēto prasību izpildes iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai (5. pielikums), ievērojot šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto pieteikšanās reižu skaitu sezonā;

12.3. šo noteikumu 12.1., 12.2.1. un 12.2.3. apakšpunktā minētos dokumentus var iesniegt klātienē, pa pastu, elektroniski (ja dokuments normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) vai izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv).

(Grozīts ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

13. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):

13.1. zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs);

13.2. pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona);

13.3. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu (turpmāk – zemes robežu plāns). Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem, zemes robežu plānā norāda zivju dīķus, kuros nodarīti postījumi.

14. Ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem:

14.1. un uzņēmums saņem atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus", Lauku atbalsta dienests pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 7.9. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi un šo noteikumu 7.10. apakšpunktā minētajiem uzņēmuma ienākumiem;

14.2. un uzņēmums nesaņem atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus":

14.2.1. Valsts ieņēmumu dienests pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par uzņēmuma ienākumiem iepriekšējā taksācijas periodā;

14.2.2. uzņēmums pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par uzņēmuma ienākumiem no saimnieciskās darbības akvakultūras jomā iepriekšējā taksācijas periodā un akvakultūras produkcijas pārdošanas darījumu apliecinošus dokumentus.

15. (Svītrots ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

16. Lai novērtētu augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju.

17. Komisijā, ko izveido augkopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un attiecīgās pašvaldības. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

18. Komisijā, ko izveido akvakultūrai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un Valsts vides dienesta. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

19. Komisijā, ko izveido lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

20. Komisija un iesniedzējs ir tiesīgi zaudējumu novērtēšanai pieaicināt šādus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām:

20.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" ekspertus;

20.2. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertus;

20.3. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" ekspertus;

20.4. ekspertus, kuri sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomā;

20.5. biškopības nozares ekspertus.

21. Ja komisija pieaicina šo noteikumu 20. punktā minētos ekspertus, komisija par to rakstiski informē iesniedzēju.

22. (Svītrots ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

23. Komisija 8 darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam, kurš dabā norāda postījumu platības:

23.1. veic pārbaudi dabā;

23.2. nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu (sugu grupu);

23.3. nosaka postījumu platību konkrētajā zemes vienībā;

23.4. nosaka kultūraugu;

23.5. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

23.6. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

24. Augkopībai nodarītos zaudējumus novērtē bezsniega un bezsala apstākļos.

25. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka platībā, kuru iesniedzējs pārbaudes brīdī ir norādījis dabā un kura atbilst šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

26. Komisija sastāda pārbaudes aktu par augkopībai nodarītajiem postījumiem (6. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam pieaicinātie eksperti.

27. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (6. pielikums), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

28. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā kultūrauga sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām par iepriekšējo gadu, izmantojot šādu formulu:

Z – zaudējumu apmērs (euro);

C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas (izejvielu izmaksas (izņemot pesticīdus) un mašīnu un roku darba operācijas (izņemot smidzināšanu, graudu vai sēklu kulšanu, tīrīšanu un kaltēšanu un salmu presēšanu rituļos)) par iepriekšējo gadu. Piemēro vidējo aprēķināto vērtību no bruto seguma izmaksu vērtības, ja izmantota saimniecības īpašumā esošā tehnika, un bruto seguma izmaksu vērtības, ja tehniskie pakalpojumi tiek pirkti;

A – postījumu platība (ha).

29. Zaudējumus akvakultūrai novērtē un apmēru nosaka šādā kārtībā:

29.1. iesniedzējs:

29.1.1. ir iesniedzis šo noteikumu 12.2.1. apakšpunktā minēto paziņojumu un veicis īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti. Uzskaiti var veikt nākamajā šo noteikumu 29.1.2. apakšpunktā minētajā uzskaites datumā pēc paziņojuma iesniegšanas;

29.1.2. katra mēneša desmitajā un divdesmit piektajā datumā ir veicis īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti, uzskaites datu veidlapā (4. pielikums) norādot maksimālo vienlaikus konstatēto zivjēdāju putnu sugu un katras sugas īpatņu skaitu un ūdra klātbūtni zivju dīķu platībā;

29.1.3. šo noteikumu 12.2.2. apakšpunktā minētajā kārtībā ir iesniedzis Dabas aizsardzības pārvaldē īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaites datu veidlapu;

29.2. ja īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaites dati par konkrēto uzskaites datumu netiek iesniegti vai netiek iesniegti noteiktajā termiņā, tad attiecīgajā uzskaites datumā, nosakot zaudējumu apmēru, piemēro vērtību "0";

29.3. komisija izlases veidā mēneša divpadsmitajā vai divdesmit septītajā datumā, bet ne mazāk kā divas reizes sezonā veic kompensācijas saņemšanai pieteikto zivju dīķu platību pārbaudi dabā. Ja minētais pārbaudes datums ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, pārbaudi veic nākamajā darbdienā. Komisija sastāda pārbaudes aktu par akvakultūrai nodarītajiem postījumiem (7. pielikums), kurā norāda:

29.3.1. postījumus nodarījušo zivjēdāju putnu sugu klātbūtni un nosaka katras sugas īpatņu skaitu, iegūtos datus salīdzinot ar iesniedzēja iesniegtajiem datiem, kā arī konstatē ūdra klātbūtni;

29.3.2. vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

29.3.3. vai ir veikti šo noteikumu 12.2.1. apakšpunktā minētajā paziņojumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai;

29.4. ja komisija konstatējusi, ka zivjēdāju putnu īpatņu uzskaites dati, ko iesniedzējs iesniedzis attiecīgajā uzskaites datumā, atbilstošajai sugai vai sugu grupai par vairāk nekā 30 procentiem atšķiras no komisijas veiktās pārbaudes laikā konstatētajiem datiem, tad, nosakot zaudējumu apmēru, atbilstošās sugas vai sugu grupas zivjēdāju putnu īpatņu skaitam par attiecīgo mēnesi piemēro vērtību "0". Ja gada laikā šāds pārkāpums konstatēts atkārtoti, kompensāciju par visu īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā par visu attiecīgo gadu;

29.5. iesniedzējam ir pienākums nodrošināt komisijai iespēju šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajos datumos piekļūt zivju dīķiem. Ja minētā piekļuve netiek nodrošināta, tad, nosakot zaudējumu apmēru par attiecīgo uzskaites datumu un veicot kompensācijas aprēķinu, piemēro vērtību "0". Komisija par plānoto pārbaudi iepriekš brīdina šo noteikumu 3. un 4. pielikumā norādīto kontaktpersonu pa tālruni un nosūtot vēstuli uz elektroniskā pasta adresi. Plānotajā pārbaudē var piedalīties akvakultūras uzņēmuma pārstāvis.

30. Visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam pieaicinātie eksperti paraksta pārbaudes aktu (7. pielikums).

31. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (7. pielikums), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

32. Zaudējumus akvakultūrai nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 4.5. apakšpunktā minēto piecu būtiskāko zivjēdāju putnu (gārņi, ķīri, jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis) un ūdra klātbūtni:

32.1. attiecībā uz zivjēdāju putnu sugu nodarītajiem postījumiem:

32.1.1. zaudējumu apmēru mēnesī nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z_m – zaudējumu apmērs mēnesī (euro);

Z_y1, Z_y2, Z_y3, Z_y4, Z_y5 – zaudējumu apmērs mēnesī par katras putnu sugas vai sugu grupas nodarītajiem zaudējumiem (euro). To nosaka, izmantojot šādu formulu:

P₁₀, P₂₅ – putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits attiecīgajā uzskaites datumā (P₁₀ – desmitajā datumā, P₂₅ – divdesmit piektajā datumā), ņemot vērā šo noteikumu 29.2. un 29.4. apakšpunktā minētos nosacījumus;

D – dienu skaits attiecīgajā mēnesī;

I – zivju patēriņš kilogramos dienā vienam zivjēdāju putnu sugas īpatnim (ķīri – 0,1 kg; gārņi – 0,2 kg; jūras krauklis – 0,5 kg; jūras ērglis – 0,7 kg; zivju ērglis – 1,5 kg);

K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);

32.1.2. zaudējumu apmēru gadā nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z – zaudējumu apmērs gadā (euro);

Z_m1, Z_m2, Z_m3, Z_m4, Z_m5, Z_m6, Z_m7 – zaudējumu apmērs par katru mēnesi, par kuru aprēķina zaudējumus (no aprīļa līdz oktobrim) (euro);

32.2. attiecībā uz ūdra nodarītajiem zaudējumiem:

32.2.1. zaudējumus nosaka atsevišķi par katru Lauku atbalsta dienestā reģistrētu akvakultūras dzīvnieku novietni, kas ir ģeogrāfiski nošķirta no citām akvakultūras dzīvnieku novietnēm;

32.2.2. zaudējumu apmēru nosaka par visu gadu, ja ūdra klātbūtne īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaitē konstatēta vismaz trīs mēnešus:

Z – zaudējumu apmērs (euro);

U – ūdru skaits zivju dīķu teritorijā, ja ir pieejami sertificēta eksperta apstiprināti dati;

I – ūdra zivju patēriņš kilogramos dienā (0,9 kg/dienā);

D – dienu skaits gadā;

K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);

32.3. šo noteikumu 32.1.1. un 32.2. apakšpunktā minēto koeficientu K nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" vidējai aprēķinātajai vērtībai no vienvasaras, divvasaru un trīsvasaru karpu pašizmaksas vērtības iepriekšējā gadā;

32.4. attaisnotajos izdevumos iekļauj pievienotās vērtības nodokli, ievērojot Komisijas regulas  2022/2473 7. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu;

32.5. attaisnotajos izdevumos iekļauj izdevumus atbilstoši Komisijas regulas 2022/2473 53. panta 5. apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

33. Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam:

33.1. veic pārbaudi dabā;

33.2. nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu;

33.3. nosaka tā lauksaimniecības dzīvnieka sugu (šķirni), kuram nodarīti postījumi;

33.4. konstatē to lauksaimniecības dzīvnieku (tai skaitā bišu saimju) skaitu, kuriem nodarīti postījumi, kā arī nosaka bišu stropiem nodarīto postījumu koeficientu;

33.5. pārbauda, vai lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti, un bišu saimes, kurām nodarīti postījumi, ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

33.6. konstatē, vai nodarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā bišu saimes) ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami;

33.7. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

33.8. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

(Grozīts ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

34. Līdz komisijas ierašanās brīdim iesniedzējam ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu postījumus un novērstu ciešanas lauksaimniecības dzīvniekiem, kuriem nodarīti postījumi, tai skaitā izmantot veterinārārsta atzinumu kā pierādījumu par īpaši aizsargājamo nemedījamo dzīvnieku sugu nodarītajiem postījumiem lopkopībai vai biškopībai.

35. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.

36. Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas.

37. Komisija sastāda pārbaudes aktu par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem postījumiem (8. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam pieaicinātie eksperti. Pārbaudes aktam var pievienot fotouzņēmumus.

38. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (8. pielikums), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

40. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona atbilstoši šiem noteikumiem, ņemot vērā pārbaudes aktus par augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem, nosaka zaudējumu apmēru.

41. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu pārbauda, vai iesniedzējs ir izpildījis šajos noteikumos minētos nosacījumus kompensācijas piešķiršanai un ir iesniedzis šo noteikumu 12., 13. un 14. punktā minētos dokumentus.

42. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona mēneša laikā pēc pārbaudes akta parakstīšanas par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem un mēneša laikā pēc šo noteikumu 12.2.3. apakšpunktā minētā pieteikuma saņemšanas par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un nosaka kompensācijas apmēru vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši šo noteikumu 3. punktam, kā arī neiekļauj izmaksas, kas nav radušās postījumu dēļ. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu adresātam nosūta elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

42.¹ Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu  2022/2473, šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar komercdarbības atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā ar citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

42.² Komercdarbības atbalsta, t. i., kompensācijas, piešķiršanas brīdis ir diena, kad Dabas aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

43. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības, kompensācijas saņēmējam ir pienākums atmaksāt Dabas aizsardzības pārvaldei šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

44. (Svītrots ar MK 23.09.2025. noteikumiem Nr. 567)

45. Ja ir saņemts Eiropas Komisijas izdots kompensācijas atgūšanas lēmums, Dabas aizsardzības pārvalde 14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par kompensācijas saņēmēju skaitu un atgūstamo kompensācijas apmēru.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

46. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt kompensāciju var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

47. Dabas aizsardzības pārvalde pēc lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu nodrošina tās izmaksu atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. 

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

48. Ja kompensācijas apmērs pārsniedz 10 000 euro par augkopībā, biškopībā un lopkopībā nodarītajiem zaudējumiem, Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī publicē kompensācijas saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu (firmu) un īpašuma atrašanās vietas reģionu (Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes, Latgales reģions), kompensācijas apmēru, piešķiršanas datumu, nozari un uzņēmuma veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības. Par akvakultūras nozarē piešķirto kompensāciju, kuras apmērs pārsniedz 10 000 euro, Dabas aizsardzības pārvalde informāciju publicē atbilstoši Komisijas regulas  2022/2473 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktam un 3. punktam.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

49. Lai nodrošinātu šajos noteikumos minēto kārtību, Dabas aizsardzības pārvalde apstrādā personas datus atbilstoši personas datu apstrādi regulējošo normatīvo aktu prasībām.

50. Dabas aizsardzības pārvalde datus par kompensācijas saņēmējam izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad pieņemts pēdējais lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet kompensācijas saņēmējs datus par izmaksāto atbalstu  glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.  

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā) 

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumus Nr. 353 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 111. nr.; 2019, 235. nr.).

52. To pieteikumu izskatīšanai, kuri iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumu Nr. 353 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai" normas.

53. (Svītrots ar MK 29.04.2025. noteikumiem Nr. 260)

54. Atbalstu augkopības, akvakultūras, lopkopības un biškopības nozarei, lai kompensētu nodarītos zaudējumus, piešķir līdz 2026. gada 31. decembrim. 

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 567 redakcijā)