1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem (turpmāk – zaudējumi);

1.2. minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai.

2. Kompensāciju par zaudējumiem (turpmāk – kompensācija) izmaksā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pēc tam, kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki, nodarītie postījumi ir būtiski un zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

3. Kompensācijas apmērs nepārsniedz 80 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto kaitējumu, par kuru tiek piešķirta kompensācija, kopējais kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 100 procentus no attiecināmajām izmaksām.

4. Zaudējumus nosaka, ja:

4.1. postījumi nodarīti augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē;

4.2. nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro);

4.3. postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;

4.4. postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos un kopējā zivju dīķu platība nav mazāka par trim hektāriem;

4.5. postījumus akvakultūrai nodara būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīri (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – un ūdrs (Lutra lutra).

5. Zemes īpašnieks vai lietotājs kompensāciju piesaka:

5.1. par postījumiem augkopības nozarē – pavasara un rudens migrācijas sezonā, bet ne biežāk kā vienu reizi par kopējiem nodarītajiem postījumiem katrā sezonā;

5.2. par postījumiem akvakultūras nozarē – ne biežāk kā reizi gadā;

5.3. par postījumiem lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.

6. Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

7. Zemes īpašniekam vai lietotājam piešķir kompensāciju, ja:

7.1. zemes īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis naudas sodus par pārkāpumiem vides jomā (ja tādi uzlikti), kā arī ir atlīdzinājis videi nodarītos zaudējumus (ja tādi tika nodarīti);

7.2. zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.3. to zivju dīķu platība, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.4. zemes īpašnieks vai lietotājs vienlaikus ir to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, kuriem nodarīti postījumi, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

7.5. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

7.6. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

7.7. zemes īpašnieks vai lietotājs ir veicis uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 29. punktā minētajai kārtībai, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.8. zemes īpašnieks vai lietotājs ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.9. akvakultūras uzņēmums audzē akvakultūras dzīvniekus produkcijas pārdošanai, un to apliecina fakts, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 

7.9.1. uzņēmuma ienākumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā pārskata gadā ir vismaz 200 euro no katra tā kopējās dīķu platības hektāra;

7.9.2. uzņēmums ir izpildījis normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus" noteiktās prasības par uzņēmuma minimālajiem ienākumiem no dīķu platības hektāra, ja tas saņem atbalstu saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem;

7.10. izmaksājamās kompensācijas apmērs nepārsniedz akvakultūras nozares uzņēmuma ieņēmumus no saimnieciskās darbības akvakultūras jomā iepriekšējā taksācijas periodā, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.11. zemes īpašniekam vai lietotājam nav pārkāpumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011, 10. panta 1., 3. un 4. punktu, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

7.12. zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav uzsākta bankrota procedūra, nav piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība nav izbeigta vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

7.13. zemes īpašnieks vai lietotājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudējis vairāk kā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

7.14. zemes īpašnieks vai lietotājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudējis vairāk kā pusi no grāmatvedības uzskaitē norādītā kapitāla;

7.15. zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un tā ietvaros saņemto aizdevumu ir atmaksājis vai ir atsaucis garantiju, vai nav saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu;

7.16. zemes īpašnieka vai lietotāja (kas nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants) pēdējo divu gadu parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, nav bijusi mazāka par 1,0;

7.17. zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un minētā atbalsta summa ir atmaksāta pilnībā, ieskaitot attiecīgos procentu maksājumus;

7.18. šo noteikumu 7.12., 7.13., 7.14., 7.15. un 7.16. apakšpunktā minētās zemes īpašnieka vai lietotāja juridiskās situācijas cēlonis ir kaitējums, ko nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki. Šādā gadījumā kompensāciju piešķir saskaņā ar šo apakšpunktu;

7.19. zemes īpašnieks vai lietotājs ir apliecinājis, ka visā projekta īstenošanas periodā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma saņemšanas tas ievēros kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem.

8. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus augkopībai:

8.1. akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);

8.2. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

8.3. repelenti;

8.4. citi pasākumi (piemēram, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

9. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus akvakultūrai:

9.1. akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);

9.2. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

9.3. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, tīkli, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

10. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus lopkopībai vai biškopībai:

10.1. nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;

10.2. suņi;

10.3. bišu stropu atrašanās cilvēku mītņu tuvumā;

10.4. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

10.5. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

11. Ja atbilstoši šo noteikumu 8., 9. un 10. punktam sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs, zemes īpašnieks vai lietotājs veic citus aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

12. Lai saņemtu kompensāciju, zemes īpašnieks vai lietotājs, vai viņa pilnvarota persona (turpmāk – iesniedzējs) ievēro šādu pieteikšanās kārtību:

12.1. par zaudējumiem, kas nodarīti augkopībai (1. pielikums) un lopkopībai vai biškopībai (2. pielikums), pēc postījumu konstatēšanas iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai, ievērojot šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minēto pieteikšanās reižu skaitu sezonā;

12.2. par zaudējumiem, kas nodarīti akvakultūrai:

12.2.1. laikposmā no 20. marta, bet ne vēlāk kā līdz 1. oktobrim iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē paziņojumu par to, ka tiks veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam;

12.2.2. pēc šo noteikumu 12.2.1. apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas katra mēneša desmitajā un divdesmit piektajā datumā veic īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti, kā arī norāda datus par ūdra klātbūtni un aizpildīto uzskaites datu veidlapu (4. pielikums) līdz nākamās dienas beigām iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē klātienē, elektroniski vai izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv). Ja minētais uzskaites datums ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, uzskaiti veic nākamajā darbdienā un uzskaites datu veidlapu iesniedz līdz nākamās dienas beigām;

12.2.3. laikposmā no 25. oktobra līdz 5. novembrim pēc šo noteikumu 12.2.1. un 12.2.2. apakšpunktā minēto prasību izpildes iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai (5. pielikums), ievērojot šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto pieteikšanās reižu skaitu sezonā;

12.3. šo noteikumu 12.1., 12.2.1. un 12.2.3. apakšpunktā minētos dokumentus var iesniegt klātienē, pa pastu, elektroniski (ja dokuments normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) vai izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamo tiešsaistes formu.

13. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):

13.1. zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs);

13.2. pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona);

13.3. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu (turpmāk – zemes robežu plāns). Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem, zemes robežu plānā norāda zivju dīķus, kuros nodarīti postījumi.

14. Ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem:

14.1. un uzņēmums saņem atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus", Lauku atbalsta dienests pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 7.9. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi un šo noteikumu 7.10. apakšpunktā minētajiem uzņēmuma ienākumiem;

14.2. un uzņēmums nesaņem atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus":

14.2.1. Valsts ieņēmumu dienests pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par uzņēmuma ienākumiem iepriekšējā taksācijas periodā;

14.2.2. uzņēmums pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par uzņēmuma ienākumiem no saimnieciskās darbības akvakultūras jomā iepriekšējā taksācijas periodā un akvakultūras produkcijas pārdošanas darījumu apliecinošus dokumentus.

15. Informāciju par šo noteikumu 7.1. un 7.11. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi Dabas aizsardzības pārvalde iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra.

16. Lai novērtētu augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju.

17. Komisijā, ko izveido augkopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un attiecīgās pašvaldības. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

18. Komisijā, ko izveido akvakultūrai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un Valsts vides dienesta. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

19. Komisijā, ko izveido lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

20. Komisija un iesniedzējs ir tiesīgi zaudējumu novērtēšanai pieaicināt šādus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām:

20.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" ekspertus;

20.2. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertus;

20.3. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" ekspertus;

20.4. ekspertus, kuri sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomā;

20.5. biškopības nozares ekspertus.

21. Ja komisija pieaicina šo noteikumu 20. punktā minētos ekspertus, komisija par to rakstiski informē iesniedzēju.

22. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 20. punktā minēto ekspertu darbu, sedz iesniedzējs.

23. Komisija 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam, kurš dabā norāda postījumu platības:

23.1. veic pārbaudi dabā;

23.2. nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu (sugu grupu);

23.3. nosaka postījumu platību konkrētajā zemes vienībā;

23.4. nosaka kultūraugu;

23.5. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

23.6. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

24. Augkopībai nodarītos zaudējumus novērtē bezsniega un bezsala apstākļos.

25. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka platībā, kuru iesniedzējs pārbaudes brīdī ir norādījis dabā un kura atbilst šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

26. Komisija sastāda pārbaudes aktu par augkopībai nodarītajiem postījumiem (6. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam pieaicinātie eksperti.

27. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (6. pielikums), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

28. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā kultūrauga sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām par iepriekšējo gadu, izmantojot šādu formulu:

Z – zaudējumu apmērs (euro);

C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas (izejvielu izmaksas (izņemot pesticīdus) un mašīnu un roku darba operācijas (izņemot smidzināšanu, graudu vai sēklu kulšanu, tīrīšanu un kaltēšanu un salmu presēšanu rituļos)) par iepriekšējo gadu. Piemēro vidējo aprēķināto vērtību no bruto seguma izmaksu vērtības, ja izmantota saimniecības īpašumā esošā tehnika, un bruto seguma izmaksu vērtības, ja tehniskie pakalpojumi tiek pirkti;

A – postījumu platība (ha).

29. Zaudējumus akvakultūrai novērtē un apmēru nosaka šādā kārtībā:

29.1. iesniedzējs:

29.1.1. ir iesniedzis šo noteikumu 12.2.1. apakšpunktā minēto paziņojumu un veicis īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti. Uzskaiti var veikt nākamajā šo noteikumu 29.1.2. apakšpunktā minētajā uzskaites datumā pēc paziņojuma iesniegšanas;

29.1.2. katra mēneša desmitajā un divdesmit piektajā datumā ir veicis īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti, uzskaites datu veidlapā (4. pielikums) norādot maksimālo vienlaikus konstatēto zivjēdāju putnu sugu un katras sugas īpatņu skaitu un ūdra klātbūtni zivju dīķu platībā;

29.1.3. šo noteikumu 12.2.2. apakšpunktā minētajā kārtībā ir iesniedzis Dabas aizsardzības pārvaldē īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaites datu veidlapu;

29.2. ja īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaites dati par konkrēto uzskaites datumu netiek iesniegti vai netiek iesniegti noteiktajā termiņā, tad attiecīgajā uzskaites datumā, nosakot zaudējumu apmēru, piemēro vērtību "0";

29.3. komisija izlases veidā mēneša divpadsmitajā vai divdesmit septītajā datumā, bet ne mazāk kā divas reizes sezonā veic kompensācijas saņemšanai pieteikto zivju dīķu platību pārbaudi dabā. Ja minētais pārbaudes datums ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, pārbaudi veic nākamajā darbdienā. Komisija sastāda pārbaudes aktu par akvakultūrai nodarītajiem postījumiem (7. pielikums), kurā norāda:

29.3.1. postījumus nodarījušo zivjēdāju putnu sugu klātbūtni un nosaka katras sugas īpatņu skaitu, iegūtos datus salīdzinot ar iesniedzēja iesniegtajiem datiem, kā arī konstatē ūdra klātbūtni;

29.3.2. vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

29.3.3. vai ir veikti šo noteikumu 12.2.1. apakšpunktā minētajā paziņojumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai;

29.4. ja komisija konstatējusi, ka zivjēdāju putnu īpatņu uzskaites dati, ko iesniedzējs iesniedzis attiecīgajā uzskaites datumā, atbilstošajai sugai vai sugu grupai par vairāk nekā 30 procentiem atšķiras no komisijas veiktās pārbaudes laikā konstatētajiem datiem, tad, nosakot zaudējumu apmēru, atbilstošās sugas vai sugu grupas zivjēdāju putnu īpatņu skaitam par attiecīgo mēnesi piemēro vērtību "0". Ja gada laikā šāds pārkāpums konstatēts atkārtoti, kompensāciju par visu īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā par visu attiecīgo gadu;

29.5. iesniedzējam ir pienākums nodrošināt komisijai iespēju šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajos datumos piekļūt zivju dīķiem. Ja minētā piekļuve netiek nodrošināta, tad, nosakot zaudējumu apmēru par attiecīgo uzskaites datumu un veicot kompensācijas aprēķinu, piemēro vērtību "0". Komisija par plānoto pārbaudi iepriekš brīdina šo noteikumu 3. un 4. pielikumā norādīto kontaktpersonu pa tālruni un nosūtot vēstuli uz elektroniskā pasta adresi. Plānotajā pārbaudē var piedalīties akvakultūras uzņēmuma pārstāvis.

30. Visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam pieaicinātie eksperti paraksta pārbaudes aktu (7. pielikums).

31. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (7. pielikums), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

32. Zaudējumus akvakultūrai nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 4.5. apakšpunktā minēto piecu būtiskāko zivjēdāju putnu (gārņi, ķīri, jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis) un ūdra klātbūtni:

32.1. attiecībā uz zivjēdāju putnu sugu nodarītajiem postījumiem:

32.1.1. zaudējumu apmēru mēnesī nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z_m – zaudējumu apmērs mēnesī (euro);

Z_y1, Z_y2, Z_y3, Z_y4, Z_y5 – zaudējumu apmērs mēnesī par katras putnu sugas vai sugu grupas nodarītajiem zaudējumiem (euro). To nosaka, izmantojot šādu formulu:

P₁₀, P₂₅ – putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits attiecīgajā uzskaites datumā (P₁₀ – desmitajā datumā, P₂₅ – divdesmit piektajā datumā), ņemot vērā šo noteikumu 29.2. un 29.4. apakšpunktā minētos nosacījumus;

D – dienu skaits attiecīgajā mēnesī;

I – zivju patēriņš kilogramos dienā vienam zivjēdāju putnu sugas īpatnim (ķīri – 0,1 kg; gārņi – 0,2 kg; jūras krauklis – 0,5 kg; jūras ērglis – 0,7 kg; zivju ērglis – 1,5 kg);

K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);

32.1.2. zaudējumu apmēru gadā nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z – zaudējumu apmērs gadā (euro);

Z_m1, Z_m2, Z_m3, Z_m4, Z_m5, Z_m6, Z_m7 – zaudējumu apmērs par katru mēnesi, par kuru aprēķina zaudējumus (no aprīļa līdz oktobrim) (euro);

32.2. attiecībā uz ūdra nodarītajiem zaudējumiem:

32.2.1. zaudējumus nosaka atsevišķi par katru Lauksaimniecības datu centrā reģistrētu akvakultūras dzīvnieku novietni, kas ir ģeogrāfiski nošķirta no citām akvakultūras dzīvnieku novietnēm;

32.2.2. zaudējumu apmēru nosaka par visu gadu, ja ūdra klātbūtne īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaitē konstatēta vismaz trīs mēnešus:

Z – zaudējumu apmērs (euro);

U – ūdru skaits zivju dīķu teritorijā, ja ir pieejami sertificēta eksperta apstiprināti dati;

I – ūdra zivju patēriņš kilogramos dienā (0,9 kg/dienā);

D – dienu skaits gadā;

K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);

32.3. šo noteikumu 32.1.1. un 32.2. apakšpunktā minēto koeficientu K nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" vidējai aprēķinātajai vērtībai no vienvasaras, divvasaru un trīsvasaru karpu pašizmaksas vērtības iepriekšējā gadā.

33. Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam:

33.1. veic pārbaudi dabā;

33.2. nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu;

33.3. nosaka tā lauksaimniecības dzīvnieka sugu (šķirni), kuram nodarīti postījumi;

33.4. konstatē to lauksaimniecības dzīvnieku (tai skaitā bišu saimju) skaitu, kuriem nodarīti postījumi, kā arī nosaka bišu stropiem nodarīto postījumu koeficientu;

33.5. pārbauda, vai lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti, un bišu saimes, kurām nodarīti postījumi, ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

33.6. konstatē, vai nodarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā bišu saimes) ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami;

33.7. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

33.8. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

34. Līdz komisijas ierašanās brīdim iesniedzējam ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu postījumus un novērstu ciešanas lauksaimniecības dzīvniekiem, kuriem nodarīti postījumi, tai skaitā izmantot veterinārārsta atzinumu kā pierādījumu par īpaši aizsargājamo nemedījamo dzīvnieku sugu nodarītajiem postījumiem lopkopībai vai biškopībai.

35. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.

36. Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas.

37. Komisija sastāda pārbaudes aktu par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem postījumiem (8. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam pieaicinātie eksperti. Pārbaudes aktam var pievienot fotouzņēmumus.

38. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (8. pielikums), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

40. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona atbilstoši šiem noteikumiem, ņemot vērā pārbaudes aktus par augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem, nosaka zaudējumu apmēru.

41. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu pārbauda, vai iesniedzējs ir izpildījis šajos noteikumos minētos nosacījumus kompensācijas piešķiršanai un ir iesniedzis šo noteikumu 12., 13. un 14. punktā minētos dokumentus.

42. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona mēneša laikā pēc pārbaudes akta parakstīšanas par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem un mēneša laikā pēc šo noteikumu 12.2.3. apakšpunktā minētā pieteikuma saņemšanas par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un nosaka kompensācijas apmēru vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši šo noteikumu 3. punktam, kā arī neiekļauj izmaksas, kas nav radušās postījumu dēļ.

43. Ja Eiropas Komisija piešķirto kompensāciju atzinusi par prettiesisku valsts atbalstu un izdevusi kompensācijas atgūšanas lēmumu saskaņā ar Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – regula Nr. 2015/1589), Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina prettiesiski piešķirtās kompensācijas atgūšanu.

44. Iesniedzējam kompensāciju nepiešķir, ja tas nav atmaksājis iepriekš piešķirto kompensāciju šo noteikumu 43. punktā minētajā gadījumā.

45. Ja saņemts Eiropas Komisijas izdots kompensācijas atgūšanas lēmums, Dabas aizsardzības pārvalde:

45.1. 14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par kompensācijas saņēmēju skaitu un piešķirto kompensācijas apmēru;

45.2. mēneša laikā informē saņēmēju par kompensācijas atmaksas kārtību, termiņu un atmaksājamās summas apmēru, ieskaitot procentus saskaņā ar regulas Nr. 2015/1589 16. panta 2. punktu.

46. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt kompensāciju var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

47. Dabas aizsardzības pārvalde pēc lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu nodrošina tās izmaksu atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Kompensāciju izmaksā pēc tam, kad iesniedzējs ir sedzis šo noteikumu 22. punktā minētos izdevumus.

48. Ja kompensācijas apmērs pārsniedz 30 000 euro par akvakultūrā nodarītajiem zaudējumiem vai 60 000 euro par augkopībā, biškopībā un lopkopībā nodarītajiem zaudējumiem, Dabas aizsardzības pārvalde publicē kompensācijas saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu (firmu) un īpašuma atrašanās vietas reģionu (Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes, Latgales reģions), kompensācijas apmēru, piešķiršanas datumu, nozari un uzņēmuma veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

49. Lai nodrošinātu šajos noteikumos minēto kārtību, Dabas aizsardzības pārvalde apstrādā personas datus atbilstoši personas datu apstrādi regulējošo normatīvo aktu prasībām.

50. Dabas aizsardzības pārvalde visu ar kompensācijas piešķiršanu saistīto dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad iesniedzējam piešķirta pēdējā kompensācija, un pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma to iesniedz Eiropas Komisijā.

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumus Nr. 353 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 111. nr.; 2019, 235. nr.).

52. To pieteikumu izskatīšanai, kuri iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumu Nr. 353 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai" normas.

53. Noteikumi ir spēkā līdz 2025. gada 30. aprīlim.