Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"

Izdarīt likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22. nr.; 2002, 21. nr.; 2005, 5. nr.; 2008, 22. nr.; 2009, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2011, 173. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 113. nr.; 2020, 115.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "studentiem" ar vārdu "studējošiem".

2. 1. pantā:

papildināt pantu ar 1.², 1.³, 1.⁴ un 1.⁵ punktu šādā redakcijā:

"1²) apstarošanai pakļauts darbinieks - persona, kura pakļauta apstarošanai darba vietā un kuras saņemtās dozas var pārsniegt kādu no iedzīvotājiem noteiktajiem dozu limitiem konkrētā periodā (turpmāk arī - darbinieks);

1³) darbinieku apstarošana - darbinieku, mācekļu un studējošo apstarošana tiešo darba pienākumu pildīšanas laikā;

1⁴) darbu vadītājs - persona, kura ir kompetenta jautājumos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī minēto aizsardzības pasākumu uzraudzībā un īstenošanā;

1⁵) dozas limits - efektīvās dozas (attiecīgos gadījumos paredzamās efektīvās dozas) vai ekvivalentās dozas vērtība konkrētā periodā, kura attiecībā uz personu nav pārsniedzama;";

aizstāt 2. punktā skaitli "1015" ar skaitli "10¹⁵";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) jonizējošā starojuma avots - objekts, kas var izraisīt apstarošanu, emitējot jonizējošo starojumu vai izdalot radioaktīvu materiālu;";

papildināt pantu ar 5.² punktu šādā redakcijā:

"5²) lietotās kodoldegvielas pārstrāde - process vai darbība, kuras mērķis ir iegūt no lietotās kodoldegvielas radioaktīvos izotopus tālākai izmantošanai;";

papildināt 6. punktu ar vārdiem "(tostarp gadījumos, kad jonizējošā starojuma avota lietotājs vai īpašnieks neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem)";

izteikt 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) pārstrāde - ķīmiskas vai fizikālas darbības ar radioaktīvu materiālu, tostarp ieguve, konversija, speciālo skaldmateriālu vai kodolmateriālu izejmateriālu bagātināšana un lietotās kodoldegvielas pārstrāde;";

papildināt pantu ar 6.² punktu šādā redakcijā:

"6²) radiācijas avārija - neplānota situācija vai notikums saistībā ar jonizējošā starojuma avotu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, lai mazinātu tā nelabvēlīgo seku ietekmi uz cilvēku veselību un drošību, dzīves kvalitāti, īpašumu vai vidi, vai nopietns apdraudējums, kas radītu šādas sekas;";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) radioaktīva viela - jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus, kuru kopējā radioaktivitāte vai īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija) jāņem vērā, lai aizsargātos pret jonizējošo starojumu;";

papildināt pantu ar 9.⁴ un 9.⁵ punktu šādā redakcijā:

"9⁴) radioaktīvs materiāls - materiāls, kas satur radioaktīvas vielas;

9⁵) slēgts starojuma avots - radioaktīvs avots, kurā radioaktīvais materiāls atrodas pastāvīgi aizkausētā un hermētiski noslēgtā kapsulā vai ir cietā agregātstāvoklī un ir cieši saistīts, nepieļaujot radioaktīvo vielu izkliedēšanos vidē normālos lietošanas apstākļos;";

papildināt pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) vides radiācijas monitorings - radioaktīvās vielas radītās dozas jaudas vai īpatnējās radioaktivitātes (radioaktivitātes koncentrācijas) mērījumi vidē."

3. Izteikt 3. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veic pēc darbību paziņošanas, reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanas, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus."

4. 5. pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² punktu šādā redakcijā:

"4¹) uzturēt datu bāzē informāciju par paziņotajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4²) izsniegt radiācijas drošības eksperta un medicīnas fizikas eksperta sertifikātu. Ministru kabinets nosaka radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertificēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedz un reģistrē sertifikātu, pagarina tā termiņu un anulē to, kā arī ekspertu darbības uzraudzības kārtību, ekspertu pienākumus, eksperta atzinuma saturu un tajā ietveramās minimālās prasības;";

izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12) lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, veicināt darbu vadītāju, darbinieku, radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu apmācību, nodrošināt Centra darbinieku apmācību, saskaņot iestāžu izstrādātas kursu programmas radiācijas drošībā, kā arī organizēt radiācijas drošības kursus. Ministru kabinets nosaka kursu programmu radiācijas drošībā saturu;";

aizstāt 13. punktā vārdus "to personu apstarošanu, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem" ar vārdiem "apstarošanai pakļauto darbinieku";

papildināt pantu ar 18., 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"18) apzināt darbības, kurās izmanto dabā sastopamus radioaktīvos materiālus, kas var izraisīt cilvēku apstarošanu;

19) veicināt iedzīvotāju izglītošanu par radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumiem;

20) izstrādāt vadlīnijas operatoriem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem."

5. Papildināt 7. panta pirmo daļu pēc vārdiem "starojuma avotiem" ar vārdiem "kā arī vietas, kur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem netiek veiktas, taču ir pamatotas aizdomas par jonizējošā starojuma avotu atrašanos objektā".

6. 9. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "personām, kuras strādā ar jonizējošā starojuma avotiem" ar vārdiem "apstarošanai pakļautajiem darbiniekiem";

aizstāt otrajā daļā vārdu "Centru" ar vārdiem "Valsts vides dienestu";

papildināt pantu ar 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2²) Ja ir pamatotas aizdomas par preces neatbilstību radiācijas drošības prasībām vai iespējamiem draudiem cilvēku veselībai precē esošā radioaktīvā piesārņojuma dēļ, tad sadarbībā ar Centru un pamatojoties uz Centra atzinumu par preces drošumu:

1) Pārtikas un veterinārais dienests veic pārtikas un dzīvnieku barības aprites uzraudzību un kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas un dzīvnieku barības apriti;

2) Veselības inspekcija veic kosmētikas līdzekļu uzraudzību un kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par kosmētikas līdzekļu drošumu, kā arī kontrolē tirdzniecībā esošās (tirgū laistās un izplatītās) ķīmiskās vielas, maisījumus un biocīdus;

3) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs" veic dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzraudzību un kontroli vietās, kur notiek saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem;

4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic būvizstrādājumu uzraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību un preču drošuma uzraudzību un kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču un pakalpojumu drošumu attiecībā uz tā kompetencē esošajām precēm.

(2³) Ministru kabinets nosaka preču radioaktīvā piesārņojuma kontroles kārtību.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts drošības dienests sadarbībā ar Centru kontrolē jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības nodrošinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasībām.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Centru kontrolē sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā."

7. 10. pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "Radiācijas" ar vārdiem "Vides radiācijas";

aizstāt pirmajā daļā vārdu "radiācijas" ar vārdiem "vides radiācijas".

8. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

"10.¹ pants. Īpatnējās radioaktivitātes pārbaudes attiecībā uz radionuklīda cēzijs ¹³⁷Cs satura kontroli koksnē un koksnes sadedzināšanas pelnos

(1) Ja koksnes kurināmā radioloģiskās pārbaudes rezultātā konstatē neatbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām aizsardzībai pret jonizējošo starojumu koksnes kurināmajā, koksnes kurināmā īpašnieks sedz ar koksnes kurināmā radioloģiskajām pārbaudēm saistītās izmaksas.

(2) Ja koksnes sadedzināšanas pelnu radioloģiskās pārbaudes rezultātā konstatē koksnes sadedzināšanas pelnu neatbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām aizsardzībai pret jonizējošo starojumu koksnes sadedzināšanas pelnos, koksnes sadedzināšanas iekārtas operators sedz ar koksnes sadedzināšanas pelnu radioloģiskajām pārbaudēm saistītās izmaksas."

9. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa
Paziņošana, reģistrēšana un licencēšana".

10. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošana, reģistrēšana un licencēšana

(1) Paziņojumu un iesniegumu reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanai un tam pievienotos pielikumus un dokumentus Centram iesniedz elektroniski un pēc elektroniskās reģistrēšanās sniedz informāciju tiešsaistes režīmā Valsts vides dienesta informācijas sistēmā.

(2) Ja tiek iesniegts iesniegums reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanai, atsevišķs paziņojums nav nepieciešams.

(3) Ja pēc darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas nav nepieciešams saņemt reģistrācijas apliecību vai licenci, Centrs informāciju par jonizējošā starojuma avotu un tā lietotāju iekļauj datu bāzē.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzsākšanai;

2) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nav nepieciešams paziņot, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā;

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams paziņot, un darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams reģistrēt, ņemot vērā darbības radītā jonizējošā starojuma iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

4) kārtību, kādā aptur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams paziņot;

5) kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē reģistrācijas apliecību darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, un reģistrācijas apliecības darbības termiņu;

6) kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, un licences darbības termiņu.

(5) Licencējamas ir šādas darbības:

1) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas;

2) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu - datortomogrāfijas iekārtu un elektronu paātrinātāju - lietošana nemedicīniskajā apstarošanā;

3) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu apkalpošana (tehniskā apkope), tehnisko parametru pārbaudes, uzstādīšana, remonts, demontāžas un likvidēšanas pakalpojumu sniegšana;

4) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā;

5) darbības ar radioaktīvās vielas saturošiem jonizējošā starojuma avotiem vai tādiem jonizējošā starojuma avotiem, kas savas darbības rezultātā rada radioaktīvās vielas, ja to kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 10³ reizes pārsniedz limitus, kuru dēļ darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem nepieciešama reģistrācija;

6) darbības ar medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, apzināti apstarojot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā, kuras veic saskaņā ar pamatotu izvērtējumu;

7) apzināta radioaktīvo vielu pievienošana preču, tai skaitā zāļu, ražošanā vai izgatavošanā un šādu preču imports.

(6) Lēmumu par licences izsniegšanu un lēmumu par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšanu pieņem Centrs. Licencē un reģistrācijas apliecībā Centrs nosaka, kādas darbības un ar kādiem jonizējošā starojuma avotiem ir atļautas un kādi ierobežojumi jāņem vērā operatoram.

(7) Par reģistrācijas apliecības izsniegšanu un izmaiņu veikšanu reģistrācijas apliecībā, kā arī par licences izsniegšanu un grozījumu izdarīšanu licencē maksājama valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

11. 13. pantā:

izteikt trešo un 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3) Operators nodrošina, lai ikviens cilvēks, kas atrodas operatora kontrolētajā zonā, ir aizsargāts pret jonizējošā starojuma iedarbību.

(3¹) Operators nodrošina darbinieku apstarošanas kontroli un uzskaiti.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Personu" ar vārdu "Darbinieku";

aizstāt 4.¹ daļā vārdus "Šā panta trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "Šā panta 3.¹ daļā";

aizstāt piektajā daļā vārdus "šā panta trešajā daļā minēto personu" ar vārdu "darbinieku";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Operators katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Centram pārskatu par izmaiņām, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem, kā arī par personālsastāva izmaiņām un citām pārmaiņām, kuras ietekmējušas radiācijas drošību un kodoldrošību iepriekšējā kalendāra gadā. Pārskatu neiesniedz, ja minētās izmaiņas nav notikušas.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aizpildāms un iesniedzams pārskats par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī apstiprina šā pārskata saturu.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Operators iesniedz pārskatu elektroniski un pēc elektroniskās reģistrēšanās sniedz informāciju tiešsaistes režīmā Valsts vides dienesta informācijas sistēmā."

12. Izteikt 14. panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) nodrošina, lai apstarošanai pakļautie darbinieki būtu pietiekami apmācīti aizsardzības pasākumu veikšanai, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;".

13. Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja darbiniekam avārijas vai cita negadījuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, viņš par to nekavējoties ziņo darbu vadītājam vai operatoram. Darbu vadītājs par to nekavējoties ziņo Centram un Valsts darba inspekcijai."

14. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IV¹ nodaļa
Finanšu nodrošinājums un tā izmaksas gadījuma iestāšanās

16.¹ pants. Finanšu nodrošinājuma mērķis un veids

(1) Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Centra pirmā pieprasījuma. Finanšu nodrošinājumu izmanto, lai pilnībā vai daļēji segtu slēgtu starojuma avotu drošas pārvaldības izmaksas gadījumos, kad tie kļuvuši par lietošanā neesošiem slēgtiem starojuma avotiem, ja operatoram izsniegtās licences darbības termiņš ir beidzies, tās darbība ir apturēta vai licence ir anulēta, vai operators atzīts par maksātnespējīgu vai pārtrauc uzņēmējdarbību.

(2) Finanšu nodrošinājuma mērķis ir nodrošināt slēgtu starojuma avotu drošas pārvaldības izmaksu segšanu.

(3) Finanšu nodrošinājuma apmēru nosaka, izvērtējot slēgtu starojuma avotu drošas pārvaldības un transportēšanas izmaksas.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) slēgtu starojuma avotu kategorijas, kurām piemēro finanšu nodrošinājumu;

2) finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību;

3) kārtību, kādā iesniedz, pagarina un atjauno finanšu nodrošinājumu.

16.² pants. Finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījuma iestāšanās

(1) Centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no operatora saistību izpildes. Saņemto atlīdzību valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izlieto slēgtu starojuma avotu drošai pārvaldībai, lai segtu izdevumus, ja:

1) slēgts augstas radioaktivitātes starojuma avots kļūst par lietošanā neesošu starojuma avotu un pagaidu radioaktīvo atkritumu glabātavā tiek uzglabāts ilgāk par pusgadu;

2) slēgts starojuma avots kļūst par lietošanā neesošu starojuma avotu un pagaidu radioaktīvo atkritumu glabātavā tiek uzglabāts ilgāk par gadu;

3) slēgta starojuma avota operators atzīts par maksātnespējīgu atbilstoši normatīvajiem aktiem par maksātnespēju vai ir pārtraucis savu komercdarbību;

4) operatoram izsniegtās licences darbības termiņš ir beidzies, tās darbība ir apturēta vai licence ir anulēta un nepieciešams nodrošināt slēgta starojuma avota drošu pārvaldību.

(2) Iestājoties finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījumam, Centrs lemj par pienākumu maksāt finanšu nodrošinājumu un:

1) paziņo operatoram lēmumu par pienākumu maksāt finanšu nodrošinājumu, norādot operatora saistību neizpildes būtību, kopējo aprēķināto finanšu nodrošinājuma summu, maksājuma samaksas termiņu un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kontu, kurā ieskaitāms maksājums;

2) paziņo finanšu nodrošinājuma sniedzējam lēmumu par pienākumu maksāt finanšu nodrošinājumu;

3) informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas ir atbildīga par radioaktīvo atkritumu pārvaldību valstī, ka pieņemts lēmums par pienākumu maksāt finanšu nodrošinājumu.

(3) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pēc finanšu nodrošinājuma maksājuma saņemšanas nodrošina slēgta starojuma avota pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem par radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

(4) Centram ir tiesības pieprasīt, lai finanšu nodrošinājuma sniedzējs izmaksā finanšu nodrošinājuma summu viena gada laikā pēc finanšu nodrošinājuma termiņa beigām, ja pamats izmaksai radies finanšu nodrošinājuma darbības laikā. Izmaksājamo finanšu nodrošinājuma summu pārskaita uz Centra lēmumā norādīto valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kontu.

16.³ pants. Finanšu nodrošinājuma darbības laiks

(1) Slēgtu starojuma avotu licences saņēmējam finanšu nodrošinājums jāuztur spēkā visu licences darbības laiku. Ja licences darbības laikā operatoram finanšu nodrošinājums nav spēkā, Centram ir tiesības pieņemt lēmumu par slēgta starojuma avota nodošanu glabāšanā radioaktīvo atkritumu glabātavā vai par slēgta starojuma avota licences darbības apturēšanu līdz attiecīga nodrošinājuma iesniegšanai Centram.

(2) Pēc finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījuma iestāšanās operatoram ir pienākums atjaunot finanšu nodrošinājumu pilnā apmērā."

15. Aizstāt V nodaļas nosaukumā vārdu "personām" ar vārdu "darbiniekiem".

16. 17. pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "personu" ar vārdu "darbinieku";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Efektīvās dozas pamatlimits darbiniekiem ir 20 milizīverti gadā. Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no Ministru kabineta noteiktajiem dozu limitiem attiecībā uz iedzīvotājiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

1) ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "personas" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "darbinieki" (attiecīgā locījumā);

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "tām personām, kurām" ar vārdiem "tiem darbiniekiem, kuriem";

aizstāt sestajā daļā vārdus "pati persona" ar vārdiem "pats darbinieks".

17. Papildināt 18. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minētās personas operatora kontrolētajā zonā drīkst atrasties tikai darbu vadītāja uzraudzībā."

18. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

"19. pants. Daļēji bīstamas darbības

Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams atrasties darbiniekiem, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šo darbinieku kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz iedzīvotājiem noteikto dozas limitu - 1 milizīvertu gadā. Ja šo prasību nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut darbu veikt tikai tādiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem."

19. 22. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "Drošības policija" ar vārdiem "Valsts drošības dienests";

izslēgt trešo daļu.

20. Papildināt 31. pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanu bez paziņošanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no četrpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām."

21. Izteikt 32. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 31. panta pirmajā, otrajā, trešajā, 4.¹, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests."

22. Pārejas noteikumos:

izslēgt 8. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"10. Šā likuma III nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

11. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punkta un 11. panta jaunā redakcija stājas spēkā 2021. gada 1. februārī. Šā likuma 10.¹ pants, kā arī grozījums par 13. panta papildināšanu ar devīto daļu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

12. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. janvārim izdod šā likuma 11. panta ceturtajā daļā un 13. panta astotajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 752 "Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem".

13. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 5. panta 4.² punktā, 9. panta 2.³ daļā un 16.¹ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

14. Prasības par finanšu nodrošinājumu nepiemēro līdz 2021. gada 31. decembrim. Operatori, kuriem licences izsniegtas līdz 2021. gada 31. decembrim, finanšu nodrošinājumu iesniedz Centram līdz 2022. gada 30. jūnijam."

23. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) Padomes 2013. gada 5. decembra direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ direktīvu 89/618/Euratom, direktīvu 90/641/Euratom, direktīvu 96/29/Euratom, direktīvu 97/43/Euratom un direktīvu 2003/122/Euratom."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 10. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 22. decembrī