Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2019, 41., 248.A nr.) šādus grozījumus:

1. 13. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "būvniecības vai elektroenerģētikas" ar vārdiem "vai būvniecības";

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus "būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes" ar vārdu "reglamentētā";

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes" ar vārdiem "būvniecības jomā reglamentētā";

izteikt ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā;";

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus "būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes" ar vārdiem "būvniecības jomā reglamentētā";

izteikt piektās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā;";

izteikt devītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Personām patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā reglamentētā profesijā vai būvniecības jomā reglamentētā profesijā šajā likumā noteiktajās specialitātēs nepieciešamo sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma.";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Patstāvīgās prakses tiesības šā panta trešās daļas 3. punktā minētajās specialitātēs ir:

1) Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētiem amata meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību";

2) restauratoriem (meistariem un vecmeistariem) būvgaldniecības izstrādājumu vai būvmākslas objektu restaurācijas specialitātē, ja viņi veic vai vada kultūras pieminekļu (būvju) restaurāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un restaurācijas laikā netiek mainīti vai atjaunoti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas, kā arī netiek mainīts būves apjoms vai nesošo elementu nestspēja.";

papildināt pantu ar 12.¹ daļu šādā redakcijā:

"(12¹) Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos projektēt un vadīt būvdarbus atsevišķās būvēs var arī citas, šajā pantā neminētas fiziskās personas."

2.  16. pantā:

izslēgt 2.¹ daļas pirmo teikumu;

papildināt pantu ar 2.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(2⁵) Ja paredzētas izmaiņas būves galvenajā lietošanas veidā, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, saskaņā ar šā likuma 14. panta piekto daļu var lemt par izmaiņu publiskas apspriešanas nepieciešamību. Būvniecības ieceres izmaiņu publiskai apspriešanai piemēro tādu pašu kārtību kā būvniecības ieceres publiskai apspriešanai."

3. Izteikt 17. panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Izmaiņas būvdarbos ir pieļaujamas, ievērojot šā likuma 16. pantā noteikto kārtību."

4. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Būvkomersants un būvkomersantu reģistrs

(1) Lai sniegtu būvniecības pakalpojumus, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā. Būvkomersants ir būvkomersantu reģistrā reģistrēts komersants.

(2) Būvkomersantu reģistrā iekļaujamos datus par būvkomersantu, tā būvspeciālistiem, būvniecībā konstatētajiem pārkāpumiem un reģistra noteikumu pārkāpumiem nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvkomersantu reģistrācijas jomā.

(3) Būvkomersantu reģistrs ir publiski pieejams, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību."

5. Izteikt 23. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kuri pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, būvkomersantam nepieciešams saņemt klasifikācijas dokumentu."

6. Izteikt pārejas noteikumu 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā, bet nav ieguvušas šā likuma 13. pantā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai būvekspertīzē - ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā šajā punktā minētajai personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot šā likuma 13. pantā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja šajā punktā minētā persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst šā likuma 13. panta prasībām.

4. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai būvekspertīzē - ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā šajā punktā minētajai personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot šā likuma 13. pantā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja šajā punktā minētā persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst šā likuma 13. panta prasībām."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 3. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 17. decembrī