Ministru kabineta noteikumi Nr. 630

Rīgā 2020. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 61 11. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
7. panta pirmās daļas 6. un 7. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 96. nr.; 2019, 203. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "veloceliņš" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "velosipēdu ceļš" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Aizstāt 2.1. apakšpunktā vārdu "inženierkomunikāciju" ar vārdu "inženiertīklu".

3. Svītrot 2.6. apakšpunktā vārdu "minimālo".

4. Izteikt 2.21. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.21. publiskā ārtelpa - sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai;".

5. Papildināt noteikumus ar 2.27. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.27. terminālis - ar infrastruktūru un iekārtām aprīkota teritorija vai atsevišķa būve, vai būvju komplekss, kurā notiek kravu vai pasažieru apkalpošana un apkalpošanas veida maiņa no viena transporta veida uz citu, un kravu loģistikas pakalpojumi (piemēram, uzglabāšana, apstrāde, sadale)."

6. Izteikt 5., 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"5. Ja pašvaldības teritorijas plānojumā (turpmāk - teritorijas plānojums) vai lokālplānojumā, vai normatīvajos aktos dabas un vides aizsardzības jomā nav noteikts citādi, tad, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, visās teritorijās atļauta šāda izmantošana:

5.1. pašvaldību ceļu, komersantu ceļu, māju ceļu, ielu, piebrauktuvju, gājēju ielu un ceļu, velosipēdu ceļu izbūve, kā arī esošo ielu un ceļu (tai skaitā valsts autoceļu) pārbūve;

5.2. objektam nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu izbūve;

5.3. apstādījumu izveide un teritorijas labiekārtojums;

5.4. inženiertīklu un objektu izbūve;

5.5. erozijas risku ierobežošanas, pretplūdu aizsardzības būvju un meliorācijas sistēmu izbūve.

6. Stājoties spēkā jaunam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu. Jebkuru jaunu teritorijas izmantošanu veic atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam.

7. Plānojot jaunu apbūvi teritorijās, kurās nav izbūvēta vai izplānota publiskā infrastruktūra, publiskiem mērķiem paredz līdz 20 procentiem no plānojamās teritorijas. Izglītības, veselības un sociālās aprūpes, kā arī kultūras iestāžu izvietošanai var paredzēt lielāku teritorijas daļu, ja ir panākta rakstveida vienošanās ar attiecīgās teritorijas zemes īpašnieku.

8. Visās apbūves teritorijās nodrošina objektu inženiertehnisko apgādi (energoapgādi, ūdensapgādi, kanalizāciju un, ja nepieciešams, citus pakalpojumus) atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam vai saskaņā ar tematisko plānojumu, ja tāds ir izstrādāts."

7. Svītrot 9. punktu.

8. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā konkrētām funkcionālajām zonām var noteikt jaunveidojamo zemes vienību minimālo platību, kā arī pieļaujamās atkāpes no tās. Ja pieļaujamās atkāpes nav noteiktas attiecīgi teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi), ievēro noteikto minimālo platību."

9. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Ja nepieciešams sadalīt kopīpašumā esošu un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau likumīgi apbūvētu zemes vienību vai tādu zemes vienību, kur būvei un zemei ir dažādi īpašnieki, jauno zemes vienību platība drīkst būt mazāka par teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikto minimālo platību."

10. Papildināt noteikumus ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Veicot zemes vienības sadalīšanu šo noteikumu 12. punktā minētajos gadījumos, zemes vienībai ar esošo apbūvi platību nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, iekļaujot teritoriju, kurā atrodas atdalāmā būve vai tās daļa un tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un inženiertīklu elementi. Atlikušā neapbūvētā zemes gabala sīkāka sadale iespējama tikai tad, ja jaunveidojamo zemes vienību platība atbilst teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajai minimālajai platībai. Visu jaunizveidoto zemes vienību turpmākā izmantošana veicama atbilstoši teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam."

11. Aizstāt 17.6. apakšpunktā vārdu "rūpniecības" ar vārdu "rūpnieciskās".

12. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Atbilstoši konkrētajai situācijai un izvēlētajai detalizācijas pakāpei teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā katrai funkcionālajai zonai var noteikt apakšzonas, pievienojot funkcionālās zonas apzīmējuma burtiem ciparu indeksu. Katrai zonai un apakšzonai attiecīgi teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos nosaka atļautos izmantošanas veidus atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajam izmantošanas veidu aprakstam un, ja nepieciešams, konkrētus apbūves parametrus."

13. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos katrai funkcionālajai zonai un apakšzonai nosaka:

24.1. galvenos izmantošanas veidus, atļautos papildizmantošanas veidus atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajam izmantošanas veidu aprakstam un nepieciešamos apbūves parametrus;

24.2. minimālo jaunveidojamo zemes vienību platību savrupmāju apbūves teritorijās un citās teritorijās, kur tas nepieciešams;

24.3. citus nosacījumus (ja nepieciešams)."

14. Papildināt 4.1. apakšnodaļu ar 24.¹ un 24.² punktu šādā redakcijā:

"24.¹ Ja teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā funkcionālajai zonai vai apakšzonai nav norādīti papildizmantošanas veidi, šajās zonās vai apakšzonās nav atļauta nekāda papildizmantošana.

24.² Katrai funkcionālajai zonai vai apakšzonai (atkarībā no konkrētās situācijas) teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos var noteikt pieļaujamo papildizmantošanas veidu procentuālo attiecību pret galveno izmantošanas veidu vai arī noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot papildizmantošana var tikt īstenota (piemēram, veicot publisko apspriešanu). Papildizmantošanas aprēķinu piemēro teritorijai - apbūves kvartālam vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai vai zemes vienībai."

15. Papildināt noteikumus ar 26.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"26.4. lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos."

16. Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:

"27. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru."

17. Papildināt noteikumus ar 29.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"29.3. lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos."

18. Izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids ir daudzdzīvokļu māju apbūve."

19. Papildināt noteikumus ar 32.3. un 32.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"32.3. rindu māju apbūve;

"32.4. lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos."

20. Izteikt 49. un 50. punktu šādā redakcijā:

"49. Dabas un apstādījumu teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir:

49.1. publiskā vai privātā ārtelpa (ar labiekārtojumu vai bez tā);

49.2. mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

50. Dabas un apstādījumu teritorijā var noteikt šādus papildizmantošanas veidus:

50.1. publiskā apbūve un teritorijas izmantošana:

50.1.1. tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve;

50.1.2. kultūras iestāžu apbūve;

50.1.3. sporta būvju apbūve;

50.1.4. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve;

50.2. lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos."

21. Izteikt 52. un 53. punktu šādā redakcijā:

"52. Mežu teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir:

52.1. mežsaimnieciska izmantošana;

52.2. mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

52.3. publiskā vai privātā ārtelpa (ar labiekārtojumu vai bez tā).

53. Mežu teritorijā var noteikt šādus papildizmantošanas veidus:

53.1. publiskā apbūve un teritorijas izmantošana:

53.1.1. tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve;

53.1.2. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve;

53.1.3. sporta būvju apbūve;

53.1.4. aizsardzības un drošības iestāžu apbūve;

53.2. viensētu apbūve, ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

53.3. derīgo izrakteņu ieguve;

53.4. lauksaimnieciska izmantošana;

53.5. inženiertehniskā infrastruktūra un energoapgādes uzņēmumu apbūve, kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu, nosakot tur indeksētu apakšzonu atbilstoši šo noteikumu 19. punktam."

22. Izteikt 55. un 56. punktu šādā redakcijā:

"55. Lauksaimniecības teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir:

55.1. lauksaimnieciska izmantošana;

55.2. viensētu apbūve;

55.3. lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve;

55.4. publiskā vai privātā ārtelpa.

56. Lauksaimniecības teritorijā var noteikt šādus papildizmantošanas veidus:

56.1. mežsaimnieciska izmantošana;

56.2. rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana:

56.2.1. vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve;

56.2.2. derīgo izrakteņu ieguve;

56.2.3. atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve;

56.3. tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana;

56.4. publiskā apbūve un teritorijas izmantošana:

56.4.1. tirdzniecības un (vai) pakalpojumu objektu apbūve;

56.4.2. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve;

56.4.3. kultūras iestāžu apbūve;

56.4.4. sporta būvju apbūve;

56.4.5. reliģisko organizāciju ēku apbūve;

56.4.6. veselības aizsardzības iestāžu apbūve;

56.4.7. sociālās aprūpes iestāžu apbūve;

56.4.8. dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve;

56.4.9. aizsardzības un drošības iestāžu apbūve;

56.5. dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana:

56.5.1. vasarnīcu apbūve;

56.5.2. dārza māju apbūve;

56.6. ūdenssaimnieciska izmantošana."

23. Izteikt 59.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"59.1. dzīvojamā apbūve uz ūdens (izņemot publiskos ūdeņus);".

24. Izteikt 60. un 61. punktu šādā redakcijā:

"60. Ārpus pilsētām un ciemiem aizliegts veidot jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas, ja tās netiek kompleksi plānotas kā kompakti ciemi vai pilsētas, paredzot daudzveidīgu teritorijas izmantošanu ar atbilstošu publisko infrastruktūru, vai esošo pilsētu vai ciemu teritoriju paplašināšana ar blīvu apbūvi.

61. Plānojot jaunus ciemus un pilsētas vai esošo pilsētu vai ciemu teritoriju paplašināšanu, tos veido kompleksus, kompaktus un pašpietiekamus, paredzot:

61.1. transporta infrastruktūras risinājumus, kas nodrošina iekšējā ielu tīkla optimālu sasaisti ar ārējo autoceļu tīklu;

61.2. inženiertehniskās apgādes nodrošinājumu;

61.3. daudzveidīgu teritorijas izmantošanu ar iespējām nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu apjomu, tai skaitā pirmsskolas un pamatskolas izglītību, veselības un sociālo aprūpi, ikdienā nepieciešamo pārtikas preču iegādi, kā arī citus pakalpojumus;

61.4. teritorijas sasniedzamību ar sabiedrisko transportu un vietas mērogam atbilstošu mobilitāti, kurā prioritāte ir gājējiem un velotransportam;

61.5. teritorijas pārvaldības nodrošinājumu (piemēram, ielu un inženiertīklu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī atkritumu savākšanu);

61.6. publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas;

61.7. publisko ārtelpu, tai skaitā publiski pieejamas rekreācijas, dabas un apstādījumu teritorijas."

25. Izteikt 65. punktu šādā redakcijā:

"65. Lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, ja citos normatīvajos aktos vides un dabas aizsardzības, zemes pārvaldības vai lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nav noteikta lielāka minimālā platība. Šis nosacījums neattiecas uz:

65.1. zemes vienībām, kas nepieciešamas esošo būvju apsaimniekošanai;

65.2. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

65.3. zemes vienībām, kas nepieciešamas inženierbūvju izbūvei vai uzturēšanai;

65.4. gadījumiem, ja nepieciešams no pārējās zemes platības atdalīt esošu viensētu, kas likumīgi uzbūvēta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai;

65.5. zemes vienībām, kas nepieciešamas atsevišķu ražošanas, publiska vai komerciāla rakstura objektu būvniecībai un apsaimniekošanai."

26. Izteikt 68.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"68.1. pilsētās un ciemos - ūdensteces, kas garākas par 3 km, bet lauku teritorijā - ūdensteces, kas garākas par 10 km;".

27. Izteikt 76. un 77. punktu, 78. punkta ievaddaļu, 78.1. un 78.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"76. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ietver vispārīgu transporta attīstības plānu, kurā shematiski attēlo vienotu ielu un ceļu tīklu, tai skaitā plānoto ielu un ceļu trases, perspektīvos pievienojumus, transporta mezglus, kā arī ielu kategorijas.

77. Detalizētu transporta attīstības plānu kā tematisko plānojumu izstrādā pilsētām, ciemiem vai to daļām, vai, ja nepieciešams, visai pašvaldības teritorijai.

78. Detalizētā transporta attīstības plānā izvērtē transporta veidus un galvenos transporta infrastruktūras elementus, ņemot vērā objektus, kas būtiski ietekmē pašvaldības transporta infrastruktūru, un norāda:

78.1. esošos un plānotos ceļus un ielas (norādot to kategorijas);

78.2. shematisku izvietojumu pievienojumu vietām pie valsts autoceļu tīkla;".

28. Izteikt 82. punktu šādā redakcijā:

"82. Nosakot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā teritorijas, kas nepieciešamas jaunu transporta koridoru, ceļu, ielu vai satiksmes mezglu izbūvei, grafiskajā daļā tās nosaka kā transporta infrastruktūras teritorijas (TR) vai teritorijas ar īpašiem noteikumiem - nacionālas un vietējas nozīmes transporta attīstības teritorijas (TIN7)."

29. Papildināt noteikumus ar 82.¹ punktu šādā redakcijā:

"82.¹ Ja plānotās ielas vai ceļa precīzs izvietojums vēl nav nosakāms, teritorijas plānojumā to grafiski attēlo nosacīti (ar raustītu līniju) kā perspektīvo ielas vai ceļa trasi."

30. Izteikt 83. punktu šādā redakcijā:

"83. Ielas, laukumus, autoceļus un dzelzceļus nosaka kā transporta infrastruktūras teritorijas un izdala kā atsevišķas zemes vienības. Ielu teritoriju nosaka starp sarkanajām līnijām atbilstoši katras ielas kategorijai. Jauno zemes vienību robežas sakrīt ar ielas sarkanajām līnijām vai ceļa nodalījuma joslām, izņemot gadījumus, kad iela ir valsts autoceļa posms apdzīvotā vietā vai gar ielu ir blīva esošā apbūve."

31. Papildināt noteikumus ar 83.¹ punktu šādā redakcijā:

"83.¹ Šo noteikumu 83. punktā minētie nosacījumi attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek paplašinātas esošās ielas un ceļi vai mainītas ielu kategorijas."

32. Svītrot 6.2. apakšnodaļas nosaukumā vārdus "un ceļu".

33. Izteikt 86. punktu šādā redakcijā:

"86. Ielas pēc to funkcijām un nozīmes iedala šādi:

86.1. tranzīta iela (B kategorija) - valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas ar dominējošu savienošanas funkciju un pakārtotu piekļūšanas funkciju. Šādu ielu izbūvē noteicošā ir savienošanas funkcijas īstenošana un atbilstošu kvalitātes prasību ievērošana;

86.2. maģistrālā iela (C kategorija) - nodrošina savienošanas un piekļūšanas funkciju. Šādu ielu izbūvē noteicošā ir savienošanas funkcijas kvalitātes prasību ievērošana;

86.3. pilsētas vai ciema nozīmes iela (D kategorija) - nodrošina piekļūšanu atsevišķiem zemesgabaliem, noteiktās diennakts stundās var veikt arī savienošanas funkciju;

86.4. vietējas nozīmes iela (E kategorija) - nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju. Šādu ielu izbūvē noteicošā ir uzturēšanās funkcijas kvalitātes prasību ievērošana."

34. Svītrot 88. punktu.

35. Izteikt 90. punktu šādā redakcijā:

"90. Esošo un plānoto ielu sarkanās līnijas nosaka teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apbūves noteikumos un atkarībā no detalizācijas pakāpes attēlo grafiskajā daļā."

36. Svītrot 91. punktu.

37. Papildināt 7.1. apakšnodaļu ar 122.¹ punktu šādā redakcijā:

"122.¹ Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var paredzēt palielinātu stāvu skaitu (apbūves augstumu) atļautajiem papildizmantošanas veidiem mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un samazinātu stāvu skaitu (apbūves augstumu) - daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās. Nacionālo interešu objektiem pieļaujamas atkāpes no teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajiem apbūves parametriem, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem."

38. Svītrot 7.2. apakšnodaļas nosaukumā vārdus "stāvu skaits".

39. Izteikt 123. un 124. punktu šādā redakcijā:

"123. Būves augstumu mēra no zemes planējuma atzīmes ielas fasādes vai galvenās ieejas pusē. Mainīgos reljefa apstākļos, kā arī blīvas vēsturiskās apbūves teritorijās augstumu nosaka atbilstoši konkrētajai situācijai.

124. Augstuma ierobežojumi nav attiecināmi uz arhitektoniskām un tehniskām izbūvēm (virsgaismām, skursteņiem, torņiem, karogu mastiem, elektronisko sakaru objektiem, vējrādītājiem, zibens novadītājiem un citiem līdzīga rakstura elementiem), izņemot izbūves lidostu tuvumā, kurām piemērojami speciālie aviācijas nozari regulējošie normatīvie akti un par kurām saņemams atbildīgās institūcijas saskaņojums."

40. Svītrot 125. punktu.

41. Izteikt 132. un 133. punktu šādā redakcijā:

"132. Jaunbūvējamās būves izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums un netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā.

133. Šo noteikumu 132. punktā minētā prasība un nosacījumi neattiecas uz:

133.1. transporta inženierbūvēm un ar tām saistīto infrastruktūru, termināļiem, kā arī inženiertīkliem un to objektiem;

133.2. hidrotehniskām būvēm (dambjiem, aizsprostiem, moliem un līdzīga rakstura objektiem);

133.3. gadījumiem, ja būve iecerēta kā pārkare."

42. Papildināt 7.5. apakšnodaļu ar 133.¹ punktu šādā redakcijā:

"133.¹ Šo noteikumu 133. punktā minētajos gadījumos jāsaņem visu to zemes īpašnieku rakstveida saskaņojums, uz kuru īpašumiem vai virs kuru īpašumiem būvi iecerēts izvietot."

43. Izteikt 140. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"140. Plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ievēro šādus minimālos attālumus no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei:".

44. Izteikt 142. punktu šādā redakcijā:

"142. Šo noteikumu 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves īpašnieka) rakstveida saskaņojums."

45. Izteikt 144. punktu šādā redakcijā:

"144. Plānojot inženierbūves, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā inženierbūvju iedalījuma III grupai, transporta un loģistikas objektus, rūpnieciskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumus, tai skaitā derīgo izrakteņu ieguves vietas, atkritumu poligonus, biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kā arī potenciālus rūpniecisko avāriju riska objektus, teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā papildus paredz:

144.1. pasākumus šādu objektu ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām;

144.2. transporta plūsmas organizāciju, lai netiktu ietekmētas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas;

144.3. drošības attālumus līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, nosakot tajos teritorijas izmantošanas aprobežojumus."

46. Izteikt 146. un 147. punktu šādā redakcijā:

"146. Esošajās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās, kā arī jauktas centra apbūves teritorijās autoceļu, dzelzceļu, lidlauku un piesārņojumu radošu objektu tuvumā pašvaldība var noteikt pasākumus trokšņa mazināšanai, piesārņojuma un citu negatīvu faktoru novēršanai tādā kārtībā un apjomā, kā to nosaka normatīvie akti vides aizsardzības jomā.

147. Plānojot jaunas vai paplašinot esošās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz piesārņojuma robežlielumus, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā."

47. Papildināt 7.9. apakšnodaļu ar 147.¹ punktu šādā redakcijā:

"147.¹ Teritorijās, kur atbilstoši normatīvajiem aktiem jāizstrādā (vai ir izstrādātas) trokšņa stratēģiskās kartes, neplāno jaunus izmantošanas veidus, kam būs jānosaka augstāki trokšņa robežlīmeņi, un paredz tādus izmantošanas veidus, kam nav noteikti trokšņa robežlielumi vai tie netiek pārsniegti."

48. Izteikt 8.1. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"8.1. Ūdensapgāde un kanalizācija

148. Ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumus plāno, izvērtējot vides riskus un tehniski ekonomisko pamatojumu un atbilstoši paredzot centralizētas vai decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. 

149. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā norāda kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN1) atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

150. Pilsētās un ciemos, kas atrodas teritorijās ar īpašiem noteikumiem (TIN1), paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju šādās apbūves teritorijās:

150.1. mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas;

150.2. publiskās apbūves teritorijas;

150.3. jauktas centra apbūves teritorijas;

150.4. savrupmāju apbūves teritorijas.

151. Pilsētās un ciemos, kas atrodas šo noteikumu 150. punktā minētajās apbūves teritorijās, kuras nav iekļautas teritorijās ar īpašiem noteikumiem (TIN1), kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei var ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Pēc centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts.

152. Pilsētās un ciemos ārējai ugunsdzēsības ūdensapgādei paredz centralizētu ūdensapgādes sistēmu ar ugunsdzēsības hidrantiem un iespēju piekļūt ūdens ņemšanas vietai, kas iekārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām ugunsdrošības jomā.

153. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā norāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām."

49. Svītrot 8.2. apakšnodaļu.

50. Izteikt 161. punktu šādā redakcijā:

"161. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši teritorijas plānojuma nosacījumiem."

51. Izteikt 163. punktu šādā redakcijā:

"163. Plānojot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietojumu, ievēro šādus nosacījumus:

163.1. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir no 20 kW līdz 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 500 m;

163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 800 m;

163.3. lai aizsargātu putnu sugas vai dabas vērtības no vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmes, nosacījumus un minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai nosaka atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam;

163.4. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vizuālās uztveramības zonā izvērtē vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmi uz ainavu, ņemot vērā konkrēto situāciju un kultūras pieminekļa specifiku;

163.5. vēja parka robežu nosaka no malējā vēja elektrostacijas torņa."

52. Papildināt 8.3. apakšnodaļu ar 163.¹ punktu šādā redakcijā:

"163.¹ Šo noteikumu 163. punktā minētos nosacījumus ievēro arī gadījumos, ja esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve."

53. Izteikt 165. un 166. punktu šādā redakcijā:

"165. Vietās, kur lietusūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietusūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī.

166. Pirms lietusūdeņu ievadīšanas vietas vaļējos virszemes ūdensobjektos paredz to nostādināšanas sistēmas. Lietusūdeņus ar naftas produktu piemaisījumiem pirms novadīšanas vaļējos virszemes ūdensobjektos nepieciešams attīrīt."

54. Izteikt 188. punktu šādā redakcijā:

"188. Ja plāno apbūvi meliorētās teritorijās, tad lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmas pārbūvi vai atjaunošanu. Minēto pārbūvi vai atjaunošanu veic pirms teritorijas apbūves."

55. Izteikt 190. un 191. punktu šādā redakcijā:

"190. Būvējot jaunas ielas vai piebraucamos ceļus pāri ūdenstecei, paredz ar aprēķiniem pamatota diametra caurteku vai tiltu.

191. Aizliegts aizbērt esošos novadgrāvjus un dabīgās ūdens noteces, pirms nav izbūvēta cita ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma atbilstoši meliorācijas sistēmu pārbūves projektam."

56. Izteikt 194. punktu šādā redakcijā:

"194. Plānojot mākslīgas ūdenskrātuves izveidošanu, tai skaitā teritorijas uzpludināšanu, jāsaņem sertificēta hidromelioratīvās būvniecības eksperta atzinums par plānotā objekta ietekmi uz apkārtējiem zemes īpašumiem un to zemes īpašumu īpašnieku rakstveida saskaņojums, kurus tā var ietekmēt."

57. Izteikt 9.5. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"9.5. Reljefa izmaiņas".

58. Papildināt noteikumus ar 195.¹ punktu šādā redakcijā:

"195.¹ Veicot zemes līmeņa paaugstināšanu vai pazemināšanu, nav pieļaujama hidroloģiskā režīma pasliktināšana blakus esošajos zemes īpašumos."

59. Izteikt 212.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"212.1. paaugstinātās bīstamības objektus, tai skaitā rūpniecisko avāriju riska uzņēmumus un objektus;".

60. Aizstāt 215. punktā vārdu "būvniecībai" ar vārdu "izvietošanai". 

61. Papildināt noteikumus ar 215.¹ punktu šādā redakcijā:

"215.¹ Ap rūpniecisko avāriju riska objektiem nosaka minimālos drošības attālumus, ņemot vērā drošības pārskatā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, objekta civilās aizsardzības plānā un citā dokumentācijā sniegto informāciju. Informāciju par rūpniecisko avāriju riska objektiem un to drošības attālumiem iekļauj pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma paskaidrojuma rakstā, bet apbūves noteikumos nosaka prasības, nosacījumus vai aprobežojumus drošības attālumos iekļauto teritoriju izmantošanai atkarībā no konkrētā objekta specifikas."

62. Papildināt noteikumus ar 217.¹ punktu šādā redakcijā:

"217.¹ Teritorijas plānojumā attēlotās plūdu riska teritorijas un applūstošās teritorijas precizē lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu."

63. Izteikt 222. punktu šādā redakcijā:

"222. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ainaviski vērtīgās teritorijas, ko attēlo grafiskajā daļā. Prasības to izmantošanai nosaka apbūves noteikumos."

64. Izteikt 235. punktu šādā redakcijā:

"235. Teritorijās, kas ieplānotas nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai, var turpināt teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu (izņemot jaunu dzīvojamo, publisku un ražošanas ēku būvniecību), ievērojot nosacījumu, ka būves var izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta izstrādes uzsākšanai."

65. Svītrot 236. punktu.

66. Izteikt 238. punktu šādā redakcijā:

"238. Teritorijas plānojumā kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem var noteikt arī paaugstināta trokšņa līmeņa zonas, piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas."

67. Svītrot 244. un 245. punktu.

68. Papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK."

69. Svītrot 2. pielikumu.

70. Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:

"3. pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 30. aprīļa
noteikumiem Nr. 240

Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators

Grupas kods	Teritorijas izmantošanas veida grupas nosaukums	Veida kods	Teritorijas izmantošanas veida nosaukums	Teritorijas izmantošanas veida apraksts
1	2	3	4	5
1. Apbūvēta teritorija
11	Dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana	11001	Savrupmāju apbūve	Dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu
		11002	Vasarnīcu apbūve	Apbūve, ko veido sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas otrā mājokļa statusā, ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu
		11003	Dārza māju apbūve	Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai
		11004	Viensētu apbūve	Savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai vairākas individuālās dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai
		11005	Rindu māju apbūve	Dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu
		11006	Daudzdzīvokļu māju apbūve	Dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu
		11007	Dzīvojamā apbūve uz ūdens	Apbūve, ko veido peldbūves, kas pielāgotas mājokļa funkcijai, vai dzīvojamās ēkas, kas nostiprinātas uz pāļiem
12	Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana	12001	Biroju ēku apbūve	Apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesu nami, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes
		12002	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)
		12003	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm
		12004	Kultūras iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra
		12005	Sporta būvju apbūve	Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves)
		12006	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido brīvības atņemšanas iestādes, aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un būves
		12007	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido jebkura līmeņa izglītības iestāžu (pirmsskolas aprūpes un izglītības, pamata un vidējās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības) vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu, meteoroloģisko staciju, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra
		12008	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, sanatorijas un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra
		12009	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra
		12010	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas un patversmes, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves
		12011	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	Apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas
13	Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana	13001	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, kokapstrādes un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra
		13002	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	Metālapstrādes un mašīnbūves, derīgo izrakteņu pārstrādes (ārpus derīgo izrakteņu ieguves vietām), gumijas rūpniecības, ādas, koksnes pārstrādes un celulozes ražošanas, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas, kā arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu pārstrādes uzņēmumu (ārpus atkritumu apglabāšanas poligoniem) un līdzīgu uzņēmumu (tai skaitā uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu) apbūve un infrastruktūra (tai skaitā noliktavas, pievedceļi u. tml.)
		13003	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	Lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve un infrastruktūra, ietverot servisa uzņēmumus, mehāniskās darbnīcas, kaltes, pagrabus, noliktavas, saldētavas, kautuves, siltumnīcu kompleksus, akvakultūras ražošanas būves un tamlīdzīgus objektus
		13004	Derīgo izrakteņu ieguve	Derīgo izrakteņu ieguves karjeru ierīkošana un izmantošana, ieguves rūpniecības uzņēmumi, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra
		13005	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas vietu apbūve un nepieciešamā infrastruktūra
14	Tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana	14001	Inženiertehniskā infrastruktūra	Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves (piemēram, moli, dambji, viļņlauži), siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei nepieciešamās būves, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces (piemēram, cauruļvadus, kabeļus, urbumus u. tml.)
		14002	Transporta lineārā infrastruktūra	Autoceļi, ielas, dzelzceļi un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru
		14003	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	Būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, lidostas, ostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.
		14004	Noliktavu apbūve	Apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai, kā arī loģistikas centri, termināļi, preču stacijas un līdzīga rakstura būves
		14005	Lidostu un ostu apbūve	Apbūve, ko veido lidostu, ostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un ierīces lidostā un ostā, upju kuģu piestātnes un līdzīga rakstura būves
		14006	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un vēja parki un līdzīga rakstura objekti) apbūve
2. Neapbūvēta teritorija
21	Mežsaimnieciska teritorijas izmantošana	21001	Mežsaimnieciska izmantošana	Meža ilgtspējīgai apsaimniekošanai, izmantošanai, aizsardzībai nepieciešamā meža un medību infrastruktūra, ietverot rekreācijas objektus, savvaļas dzīvnieku dārzus, malkas meža, celulozes meža un lietaskoku, Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un ciršanu
		21002	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	Meža apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
22	Lauksaimnieciska teritorijas izmantošana	22001	Lauksaimnieciska izmantošana	Augkopība, lopkopība (ietverot specializētos lopkopības kompleksus), dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība un cita lauksaimnieciskā darbība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms)
		22002	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi
23	Ūdenssaimnieciska teritorijas izmantošana	23001	Ūdenssaimnieciska izmantošana	Dabiskas vai mākslīgas izcelsmes akvatorijas, tai skaitā kanāli un dīķi (uz zemes ierīkotas, mākslīgi raktas ūdenstilpes, kas var būt ierobežotas ar dambjiem vai aizsprostiem), kuras tiek izmantotas zivsaimniecībai, zvejniecībai, enerģētikai, rekreācijai un citiem ūdenssaimniecības veidiem
24	Publiskā vai privātā ārtelpa	24001	Labiekārtota ārtelpa	Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai
		24002	Ārtelpa bez labiekārtojuma	Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras (piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas, mežs)
		24003	Ūdens telpas publiskā izmantošana	Akvatorijas izmantošana publiskiem mērķiem un pasākumiem (pakalpojumiem, atpūtai, sportam) un to nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra un būves, tai skaitā peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves"

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce