Neoficiāls tulkojums

VIENOŠANĀS, AR KO GROZA 2004. GADA 11. FEBRUĀRA LĪGUMA STARP DĀNIJU, IGAUNIJU, SOMIJU, ISLANDI, LATVIJU, LIETUVU, NORVĒĢIJU UN ZVIEDRIJU PAR ZIEMEĻU INVESTĪCIJU BANKU PIELIKUMĀ ESOŠO STATŪTU 14. PANTU

Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas valdības, turpmāk tekstā sauktas par Dalībvalstīm, vēloties grozīt Ziemeļu Investīciju bankas Statūtu 14. pantu, kas pievienoti 2004. gada 11. februāra Līgumam starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju attiecībā uz Ziemeļu Investīciju banku, turpmāk tekstā - Līgums,

ir vienojušās šādi.

1. pants

Statūtu 14. pants tiek pārnumurēts kā 13. pants, un to groza šādi:

"13. pants

Pārvaldnieku padomi veido astoņi Pārvaldnieki. Katru Dalībvalsti pārstāv tās ministrs, ko tā nozīmējusi par savu Pārvaldnieku.

Pārvaldnieku padome ieceļ Priekšsēdētāju uz vienu gadu. Pārvaldnieku padomes Priekšsēdētāja amats tiek nodots rotācijas kārtībā Dalībvalstu starpā.

Pārvaldnieku padomei ir piešķirtas šādas pilnvaras:

a) Statūtu grozījumu veikšana, izņemot šo 13. pantu.

b) Lēmumi par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

c) Lēmumi par kapitāla un likviditātes pārvaldības principiem.

d) Lēmumi par Līguma un Statūtu noteikumu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem.

e) Bankas Direktoru valdes gada pārskata un revidētu finanšu pārskatu apstiprināšana.

f) Kontroles komitejas locekļu iecelšana saskaņā ar 16. pantu.

g) Lēmumi par procedūrām, kas saistītas ar dalības atsaukšanu Bankā.

h) Lēmums par Bankas likvidāciju.

Pārvaldnieku padomes lēmumi ir vienprātīgi. Lēmumus var pieņemt rakstveida procedūras veidā.

Pārvaldnieku padome rīko gada sanāksmi un citas sanāksmes, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām."

Papildus iepriekšminētajam Statūtu 14. panta grozījumam dažas citas Statūtu sadaļas ir grozītas ar Pārvaldnieku padomes lēmumu Gada sanāksmē 2019. gada 24. maijā saskaņā ar Līguma 2. pantu un Statūtu 14. pantu. Grozītie statūti pilnībā ir pievienoti šai Vienošanās par grozījumiem.

2. pants

Šo Vienošanos par grozījumiem apstiprina Puses. Šī Vienošanās par grozījumiem stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām, kad visas Dalībvalstis ir iesniegušas savus apstiprināšanas instrumentus Norvēģijas Ārlietu ministrijai. Norvēģijas Ārlietu ministrija informē pārējās Dalībvalstis par apstiprināšanas instrumentu iesniegšanu un šīs Vienošanās par grozījumiem spēkā stāšanās dienu.

Šī Vienošanās par grozījumiem tiek iesniegta Norvēģijas Ārlietu ministrijai, un Norvēģijas Ārlietu ministrija izsniedz katrai Dalībvalstij apstiprinātas kopijas.

To apliecinot, astoņu Dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji turpmāk ir parakstījuši šo Vienošanos.

Izpildīts 2020. gadā, vienā oriģinālā eksemplārā angļu valodā.

Dānijas Karalistes valdības vārdā

Igaunijas Republikas valdības vārdā

Somijas Republikas valdības vārdā

Islandes Republikas valdības vārdā

Latvijas Republikas valdības vārdā

Lietuvas Republikas valdības vārdā

Norvēģijas Karalistes valdības vārdā

Zviedrijas Karalistes valdības vārdā

 

Grozītie Ziemeļu Investīciju bankas Statūti

Ziemeļu Investīciju banka darbojas saskaņā ar turpmāk norādītajiem noteikumiem.

MĒRĶIS

1. pants

Ziemeļu Investīciju bankas (turpmāk - "Banka") mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību, ievērojot stabilas banku darbības principus un ņemot vērā sociālekonomiskos apsvērumus, un īstenot ieguldījumu projektus, kas interesē Dalībvalstis un citas valstis, kuras saņem šo finansējumu.

NOSAUKUMS UN SAĪSINĀJUMS

2. pants

Bankai ir šāds oficiālais nosaukums šādās valodās: Nordic Investment Bank angļu valodā, Nordiska investeringsbanken zviedru valodā, Den Nordiske Investeringsbank dāņu valodā, Põhjamaade Investeerimispank igauņu valodā, Pohjoismaiden Investointipankki somu valodā, Norræni fjárfestingarbankinn islandiešu valodā, Ziemeļu Investīciju banka latviešu valodā, Šiaurės investicijų bankas lietuviešu valodā un Den nordiske investeringsbank norvēģu valodā.

Oficiālais Bankas nosaukuma saīsinājums ir NIB.

KAPITĀLS

3. pants

Bankas pamatkapitāls ir 8 368 844 474,11 EUR, ko Dalībvalstis iemaksā šādi:

Dānija 1 763 074 493,79 EUR;

Igaunija 76 651 259,81 EUR;

Somija 1 482 690 785,19 EUR;

Islande 79 132 913,42 EUR;

Latvija 111 830 807,21 EUR;

Lietuva 163 231 714,80 EUR;

Norvēģija 1 799 704 941,30 EUR;

Zviedrija 2 892 527 558,59 EUR.

Par jebkuru pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu lemj Pārvaldnieku padome pēc Bankas Direktoru valdes priekšlikuma. Jebkurš pamatkapitāla palielinājums vai samazinājums tiek sadalīts Dalībvalstu starpā, balstoties uz Dalībvalstu nacionālo kopienākumu tirgus cenās, kā to periodiski nosaka Pārvaldnieku padome.

4. pants

Dalībvalstis nodod Bankas rīcībā 10.10346099746250 procentus no parakstītā pamatkapitāla. Maksājumi tiek veikti pēc Bankas pieprasījuma.

Parakstītā pamatkapitāla pārējā daļa ir pieejama pēc pirmā pieprasījuma tādā mērā, kā Bankas Direktoru valde to uzskata par nepieciešamu, lai Banka varētu izpildīt savas parādsaistības.

5. pants

4. pantā minētos maksājumus veic euro valūtā.

6. pants

Bankai ir atbilstoša kapitāla un likviditātes pārvaldība, ievērojot stabilas banku darbības principus. Banka ir ieviesusi stabilas un efektīvas stratēģijas riska, kapitāla un likviditātes novērtējumiem, kas tiek veikti vismaz reizi gadā un regulāri pārskatīti. Bankas kapitāla un likviditātes pārvaldības pamatā ir tās darbībā novērtētie riski, ko papildina stresa testēšana.

Piemēro šādus minimālos ierobežojumus:

a) Bankas iemaksātais kapitāls un uzkrātās rezerves pārsniedz iekšēji novērtēto kapitāla prasību, kas sedz to risku būtību un līmeni, kuriem Banka ir vai varētu tikt pakļauta;

b) Banka saglabā likviditātes rezervi, kas nepieciešama, lai turpinātu darbību vismaz sešus mēnešus nopietna stresa situācijā;

c) lai nepieļautu pārmērīgas aizņemto līdzekļu izmantošanas risku, Bankas iemaksātais kapitāls un uzkrātās rezerves pārsniedz summu, kas atbilst septiņiem procentiem no kopējiem riska darījumiem.

Atbilstoši 13. panta c) apakšpunktam Pārvaldnieku padome nosaka kapitāla un likviditātes pārvaldības principus, tostarp sīku informāciju par šajā punktā minēto ierobežojumu noteikšanu, ievērojot vispāratzītus piesardzības standartus, kas tiek uzskatīti par būtiskiem.

Uzraudzības līmeņus šiem ierobežojumiem nosaka Direktoru valde.

7. pants

Banka iegūst savu uzdevumu izpildei nepieciešamos naudas līdzekļus Dalībvalstīs vai citviet. Turklāt šim nolūkam var izmantot arī saskaņā ar 4. pantu iemaksāto kapitālu.

DARBĪBA

8. pants

Lai īstenotu 1. pantā norādīto Bankas mērķi, Banka var nodrošināt finansējuma pieejamību aizdevumu, garantiju un līdzdalības akciju kapitālā veidā.

Izsniedzot aizdevumus un izdodot garantijas, Banka pieprasa atbilstošu nodrošinājumu, ja vien netiek uzskatīts, ka konkrētajos apstākļos nodrošinājums jau ir pietiekams.

Piedaloties akciju kapitālā, Bankas līdzdalības summa nevienā brīdī nepārsniedz summu, kas atbilst 15 procentiem no kopējā iemaksātā kapitāla un uzkrātajām rezervēm. Lai novērtētu kapitāla pietiekamību, iemaksātā kapitāla un uzkrāto rezervju summu samazina par summu, kas vienāda ar jebkuru Bankas līdzdalību akciju kapitālā.

Saistībā ar savu darbību Banka var veikt arī citus pasākumus, kas nepieciešami vai vēlami Bankas mērķa sasniegšanas sekmēšanai.

Banka sadarbojas ar citām kredītiestādēm un attiecīgām valsts un privātām institūcijām.

9. pants

Bankas saimnieciskā darbība tiek veikta saskaņā ar 1. pantā minētajiem principiem un šādām vadlīnijām:

a) finansējumu nepiešķir, ja tam iebilst saņēmējvalsts;

b) aizņēmumi un līdzekļu ieguldījumi Dalībvalstīs tiek īstenoti, konsultējoties ar attiecīgās valsts institūcijām;

c) savā darbībā Banka cenšas gūt peļņu, kas ļautu veidot rezerves un pamatotu peļņu no 3. pantā minētā parakstītā pamatkapitāla;

d) ja rodas konkrēta nepieciešamība, Banka var iegādāties akcijas vai citus aktīvus, lai atbalstītu savu saimniecisko darbību vai aizsargātu savus prasījumus;

e) tādā mērā, kādā tas ir praktiski iespējams, Banka aizsargā sevi pret risku, kas saistīts ar zaudējumiem valūtas maiņas kursa svārstību gadījumā.

10. pants

Pēc asignējumiem atbilstošos kredītriska fondos Bankas peļņas pārpalikums tiek ieskaitīts rezerves fondā, līdz šī summa sasniedz 10 procentus no Bankas pamatkapitāla. Tad Pārvaldnieku padome pēc Bankas Direktoru valdes priekšlikuma lemj par pārpalikuma sadali starp rezervju fondu un dividendēm par parakstīto kapitālu.

11. pants

Bankas norēķini tiek kārtoti euro valūtā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

Direktoru valdes gada ziņojumu un auditoru pārbaudītos Bankas finanšu pārskatus iesniedz Pārvaldnieku padomei apstiprināšanai.

PĀRVALDĪBA

12. pants

Bankai ir Pārvaldnieku padome, Direktoru valde, Prezidents, Kontroles komiteja un citi darbinieki, kuri ir nepieciešami Bankas darbības veikšanai.

13. pants

Pārvaldnieku padomi veido astoņi Pārvaldnieki. Katru Dalībvalsti pārstāv tās ministrs, ko tā nozīmējusi par savu Pārvaldnieku.

Pārvaldnieku padome ieceļ Priekšsēdētāju uz vienu gadu. Pārvaldnieku padomes Priekšsēdētāja amats tiek nodots rotācijas kārtībā Dalībvalstu starpā.

Pārvaldnieku padomei ir piešķirtas šādas pilnvaras:

a) Statūtu grozījumu veikšana, izņemot šo 13. pantu.

b) Lēmumi par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

c) Lēmumi par kapitāla un likviditātes pārvaldības principiem.

d) Lēmumi par Līguma un Statūtu noteikumu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem.

e) Bankas Direktoru valdes gada pārskata un revidētu finanšu pārskatu apstiprināšana.

f) Kontroles komitejas locekļu iecelšana saskaņā ar 16. pantu.

g) Lēmumi par procedūrām, kas saistītas ar dalības atsaukšanu Bankā.

h) Lēmums par Bankas likvidāciju.

Pārvaldnieku padomes lēmumi ir vienprātīgi. Lēmumus var pieņemt rakstveida procedūras veidā.

Pārvaldnieku padome rīko gada sanāksmi un citas sanāksmes, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām.

14. pants

Izņemot 13. pantā paredzēto, visas Bankas pilnvaras tiek piešķirtas Direktoru valdei, kas šīs pilnvaras var deleģēt Prezidentam tādā apmērā, kādā tas uzskatāms par piemērotu.

Direktoru valde sastāv no astoņiem Direktoriem, no kuriem katra Dalībvalsts ieceļ vienu Direktoru uz termiņu, kas nedrīkst pārsniegt četrus gadus. Katra Dalībvalsts ieceļ vienu Direktora vietnieku, ievērojot tos pašus principus.

Direktoru valde no savu locekļu vidus ieceļ Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku uz divu gadu termiņu. Priekšsēdētāja un Priekšsēdētāja vietnieka postenis tiek nodots rotācijas kārtībā Dalībvalstu starpā.

Direktoru valdes sanāksmi sasauc pēc Priekšsēdētāja lēmuma vai pēc vismaz divu Direktoru valdes locekļu vai Prezidenta pieprasījuma.

Kvorumu veido septiņi Direktoru valdes locekļi vai to vietnieki ar balsstiesībām. Katram loceklim ir viena balss; valdes locekļa prombūtnē tiesīgs balsot ir locekļa vietnieks no šīs pašas Dalībvalsts. Nostāja, ko atbalsta vismaz pieci Direktoru valdes locekļi vai to vietnieki ar balsstiesībām, kļūst par Direktoru valdes lēmumu. Lēmumus var pieņemt arī ar rakstisku procedūru.

15. pants

Prezidents ir atbildīgs par Bankas pašreizējās darbības īstenošanu un ievēro Direktoru valdes dotās vadlīnijas un norādījumus.

Direktoru valde ieceļ Prezidentu uz termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Prezidents nedrīkst būt Direktoru valdes loceklis vai locekļa vietnieks. Prezidents var piedalīties Direktoru valdes sanāksmēs, bet bez tiesībām balsot.

Divas personas, no kurām katra ir Direktoru valdes loceklis vai Direktoru valdes locekļa vietnieks, Prezidents vai Direktoru valdes pilnvarota persona, parakstās Bankas vārdā.

CITI NOTEIKUMI

16. pants

Tiek izveidota Kontroles komiteja, kas uzrauga, lai Bankas darbība tiktu īstenota atbilstoši šiem statūtiem. Kontroles komiteja ir atbildīga par tādu ārējo auditoru iecelšanu, kas veic Bankas finanšu pārskatu auditu. Ārējo auditoru ziņojumu kopā ar Kontroles komitejas un vadības ziņojumiem katru gadu iesniedz Pārvaldnieku padomei.

Kontroles komiteja sastāv no vismaz desmit, bet ne vairāk par divpadsmit locekļiem. Komitejas locekļus ieceļ uz termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Ziemeļvalstu padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti ieceļ vienu locekli no katras valsts. Pārvaldnieku padome ieceļ divus līdz četrus locekļus, kas darbojas kā Priekšsēdētājs, Priekšsēdētāja vietnieks un citi vadības locekļi, kuri vada Komitejas pienākumu un uzdevumu izpildi. Vadība pārrauga Bankas finanšu pārskatu auditu, ko veic ārējie auditori, un uzrauga Bankas finansiālā stāvokļa riska līmeņus un kapitāla un likviditātes stāvokli. Vadības amati tiek nodoti rotācijas kārtībā Dalībvalstu starpā.

17. pants

Ja Pārvaldnieku padome nolemj, ka Banka ir jālikvidē, Pārvaldnieku padome lemj par likvidācijas kārtību un ieceļ par likvidāciju atbildīgās personas.

Dalībvalstis ir atbildīgas par Bankas saistībām ar savām nepieprasītajām dalības iemaksām pamatkapitālā, līdz visas kreditoru prasības vai citas Bankas saistības ir nokārtotas. Kreditoru prasījumi vai citas saistības, pirmkārt, tiek apmaksātas no Bankas aktīviem, otrkārt, no maksājumiem, kas maksājami Bankai par iemaksātā kapitāla saistībām, un pēc tam - no maksājumiem, kas maksājami Bankai par pieprasāmo kapitālu. Dalībvalstīm netiek veikti maksājumi sakarā ar to iemaksāto daļu parakstītajā pamatkapitālā vai no rezervju fonda, kamēr nav nokārtotas vai nodrošinātas visas saistības. Visa kapitāla sadale starp Dalībvalstīm tiek veikta proporcionāli to attiecīgajai kopējai daļai parakstītajā pamatkapitālā.