Ministru kabineta rīkojums Nr. 371
Rīgā 2020. gada 2. jūlijā (prot. Nr. 42 59. §)
Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"
1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""). 2
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". 3
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Finanšu ministrs J. Reirs
(Ministru kabineta 2020. gada 2. jūlija rīkojums Nr. 371) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus: 1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk – 1.2. apakšsadaļa) 103., 104., 105., 106., 107., 108. un 109. punktu šādā redakcijā: "(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 19,89% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. (104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 6,93% no kopējā ERAF finansējuma. (105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā –uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3. tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 12,56% no kopējā ERAF finansējuma. (106) 4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 11,38% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 22,64% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%. (107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 2,48% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai. (108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 14,22% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,29% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata. (109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 55,65% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.". 2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 111. un 112. punktu šādā redakcijā: "(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 15,69% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts). (112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 39,25% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts).". 3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 114., 115., 116. un 117. punktu šādā redakcijā: "(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5. panta 10) punkts). (115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF. (116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā – 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP. (117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts).". 4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" šādā redakcijā: "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs | | 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | ERAF | 490 732 202 | 11,11 % | 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju | 1.1. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi | 1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā | Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam | | Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā | | 1.2. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu | 1.2.1. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A | Privāto investīciju P&A apjoms | 1.2.2. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos | Inovatīvo komersantu īpatsvars | | 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | ERAF | 171 083 829 | 3,87% | 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | 2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām | 2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās | Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu | | Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars | | 2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā | 2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību | Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1 | | Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2 | | Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss | | 3. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja | ERAF | 309 994 233 | 7,02% | 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību | 3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs | MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem | | MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto | | 3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu | Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma | | 3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos | 3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju | MVK eksporta apjoms | 3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai. | 3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām | Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR) | | ESF | 17 799 857 | 0,40% | 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti | 3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību | 3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai | Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai | | 3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai | Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās | | Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits | | 4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs | ERAF | 290 594 229 | 6,58% | 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs | 4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā | 4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās | Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei | | 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās | Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei | | 4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus | 4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā | Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā | | KF | 320 273 128 | 7,25% | 4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos | 4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē | Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā | | 4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali | 4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē | Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē | | 4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus | 4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru | Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri | | 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | ERAF | 411 851 223 | 9,32% | 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību | 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas | 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās | To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā | | 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās | Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās | | Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās | | 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru | 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas | Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem | | Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām | | 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu | 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus | Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā | | 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus | 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu | Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas | | 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām | Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas | | 5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija | To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija | | KF | 191 923 724 | 4,34% | 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana | 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju | Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu | | 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības | 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas | Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi | | Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi | 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru | 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā | Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām | | 5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai | Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem | | Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām | | 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | ERAF | 235 477 563 | 5,33% | 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās | 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai | 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti | Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars | | Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu | | KF | 693 722 030 | 15,70% | 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T | 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti | Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums | | Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars | | 6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" | Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) | | Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība | | 6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu | Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks | | 6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu | Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam | | 6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana | Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars | | 6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus | 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti | Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars | | Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā | | 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | ESF | 101 607 623 | 2,30% | 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti | 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei | 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam | Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | | Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām | | 7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru | Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma | | 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu | 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros | Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | | Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | | 7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām | 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos | Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības | | 7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību | Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas | | JNI | 58 021 278 | 1,31% | 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti | 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu | 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros | Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | | Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | | Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu | | Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | | Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | | Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | | Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | | Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | | Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | | Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | | Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas | | Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | | 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ERAF | 272 565 440 | 6,17% | 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā | 8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru | 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu | Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā | | 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi | Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits | | Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā | | 8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu | Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā | | 8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās | Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas | | ESF | 252 647 648 | 5,72 % | 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā | 8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām | 8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu. | Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas | | Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju | | Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju | | Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju | | 8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās | Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā | | Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs) | | Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci | | 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās | Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību | | 8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei | Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām | | 8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības | 8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu | Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu | | 8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai | Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai | | 8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā | NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros | | 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus | Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai | | 8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs | Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem | | 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu | Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits | | | | 8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu | 8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci | Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni | | Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās | | 8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi | 8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā | Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti | | Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā | | 8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai | Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits | | 8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi | Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci) | | 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ERAF | 244 403 886 | 5,53% | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju | 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem | 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā | Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi | | 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru | Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās | | Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai | | ESF | 254 219 018 | 5,75% | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju | 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību | 9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū | Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas | | Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā | | 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū | Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus | | 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti | Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē | | Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem | | 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū | Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie | | 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem | 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām | Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) | | Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā | | 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem | Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas | | Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās | | Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits | | 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai | Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits | | Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits | 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem | Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti | | Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus | | 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas | Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas | | 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju | Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros | | | | | | | | 9.2.7. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai | Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas | | 10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" | ESF | 21 420 040 | 0,48 % | N/A | N/A | 10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti | Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars | | KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits | | 10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem | Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību | | Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā | | 10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju | Darbinieku mainība | | Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju | | KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas | | 11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" | ERAF | 39 180 554 | 0,89 % | N/A | N/A | 11.1.1. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli | Darbinieku mainība | | KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas | | 12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" | KF | 40 715 710 | 0,92 % | N/A | N/A | 12.1.1. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju | Darbinieku mainība | | Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā | | Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju4 | | KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas". |
5. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" 152. punktu šādā redakcijā: "(152) Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.". 6. Papildināt 2.1. apakšsadaļu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" ar 1531. punktu šādā redakcijā: "(1531) Atbilstoši Latvijas Bankas 2020. gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.". 7. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" 155. punktu šādā redakcijā: "(155) 1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid – 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.". 8. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" tabulu Nr. 2.1.5. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | i.1.2.1.ak (CO01) | Atbalstīto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 523 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.bk (CO02) | Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus | Komersanti | ERAF | 473 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.fk (CO03) | To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti | Komersanti | ERAF | 50 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.ck (CO28) | To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus | Komersanti | ERAF | 498 | Projektu dati | Reizi gadā | i.1.2.1.d | Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits | Projekti | ERAF | 100 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.ek (CO27) | Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem | EUR | ERAF | 121 049 217 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.gk (CV21) | Apgrozāmā kapitāla atbalsta vērtība MVU, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti) (kopējās publiskās izmaksas) | EUR | ERAF | 25 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.hk (CV23) | MVU skaits, kuri saņem apgrozāmā kapitāla atbalstu, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti) | Komersanti | ERAF | 25 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.ik (CV26) | Apgrozāmā kapitāla atbalsta vērtība lielajiem komersantiem, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti) (kopējās publiskās izmaksas) | EUR | ERAF | 25 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.1.jk (CV27) | Lielo komersantu skaits, kuri saņem apgrozāmā kapitāla atbalstu, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti) | Komersanti | ERAF | 25 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.2.ak (CO01) | Atbalstīto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 1300 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.1.2.2.bk (CO02) | Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus | Komersanti | ERAF | 1300 | Projektu dati | Reizi gadā | i.1.2.2.c | Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu | Personas | ERAF | 34 320 | Projektu dati | Reizi gadā". |
9. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.6. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gads | Mērķa vērtība | | Rādītāja nozīmīguma apraksts | Siev. | Vīr. | Kopā | Datu avots | | Finanšu rādītājs | (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF) | 
| EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 83 094 259 |
|
| 577 332 004 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Iznākuma rādītājs | i.1.1.1.ak To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (CO25) | Kopējais | pilnslodzes ekvivalents | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 2 163 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma | | Galvenais īstenošanas posms | i. 1.1.1.ak Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma (S111) | Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos | % | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 30 | | | | Projektu dati | | | Iznākuma rādītājs | i.1.2.1.a i.1.2.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) | Kopējais | uzņēmumi | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 1 773 | Projektu dati | Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst 39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam | | Galvenais īstenošanas posms | i.1.2.1.a i.1.2.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu (S121) | Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu. | Līgumi | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 55 | | | | Projektu dati | ". |
10. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.7. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 56 | 43 820 470 | 1 | 490 732 202 | 1 | 272 877 020 | 7 | 490 732 202 | N/A | N/A | 1 | 490 732 202 | | 57 | 43 820 469 | | | 2 | 10 607 360 | | | | | | | | 58 | 111 453 724 | | | 7 | 207 247 822 | | | | | | | | 60 | 217 630 167 | | | | | | | | | | | | 62 | 46 069 924 | | | | | | | | | | | | 64 | 27 937 448 | | | | | | | | | | ". |
11. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" tabulu Nr. 2.2.5. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: Rādītāja tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starposma vērtība 2018. gads | Mērķa vērtība | | Rādītāja nozīmīguma apraksts | Siev. | Vīr. | Kopā | Datu avots | | Finanšu rādītājs | (F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF) |
| EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 23 975 988 |
|
| 201 275 093 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Iznākuma rādītājs | I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi | Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi. | Darbības procesi | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 205 | Projektu dati | Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma | | Galvenais īstenošanas posms | I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221) | Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process — ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu. | % | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 30 | | | | Projektu dati | Galvenais īstenošanas posms | | Iznākuma rādītājs | I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits | Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs. | Informāciju sistēmu platformas | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 4 | | | 18 | Projektu dati | Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējuma |
12. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" tabulu Nr. 2.2.6. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 46 | 42 274 115 | 1 | 171 083 829 | 7 | 128 809 714 | 7 | 171 083 829 | N/A | N/A | 2 | 171 083 829 | | 48 | 7 000 000 | | | 3 | 42 274 115 | | | | | | | | 78 | 42 423 858 | | | | | | | | | | | | 79 | 54 585 880 | | | | | | | | | | | | 80 | 5 154 593 | | | | | | | | | | | | 81 | 7 000 000 | | | | | | | | | | | | 82 | 12 645 383 | | | | | | | | | | ". |
13. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.3. (5) "ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | i.3.1.1.ak (CO01) | To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu | Komersanti | ERAF | 1 285 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.bk (CO03) | To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti | Komersanti | ERAF | 1 030 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.ck (CO02) | Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus | Komersanti | ERAF | 439 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.dk (CO05) | Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 1340 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.ek (CO06) | Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti | EUR | ERAF | 61 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.fk (CO07) | Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) | EUR | ERAF | 280 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.gk (CO08) | Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos | Pilnslodzes ekvivalents | ERAF | 1 667 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.1.hk (CO04) | To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu | Komersanti | ERAF | 1000 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.2.ak (CO01) | To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu | Komersanti | ERAF | 100 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.2.bk (CO03) | To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti | Komersanti | ERAF | 100 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.2.ck (CO05) | Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 60 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.1.2.dk (CO07) | Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) | EUR | ERAF | 23 375 000 | Projektu dati | Reizi gadā". |
14. Papildināt 2.3. apakšsadaļu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ar 2411. punktu šādā redakcijā: "(2411) 2020. gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē, kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos.". 15. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 244. punktu šādā redakcijā: "(244) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012. gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014. gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem – darījumu un pasākumu tūrisms (MICE ), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.". 16. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.5. (5) "ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | i.3.2.1.ak (CO01) | To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu | Komersanti | ERAF | 2 680 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.2.1.bk (CO02) | To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) | Komersanti | ERAF | 2 140 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.2.1.ck (CO04) | To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu | Komersanti | ERAF | 1 360 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.3.2.1.dk (CO07) | Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti | EUR | ERAF | 19 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā". |
17. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.11. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gadā | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | sievietes | vīrieši | kopā | | Finanšu rādītājs | (F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF) |
| EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 79 669 032 | | | 364 699 101 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Finanšu rādītājs | (F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF) |
| EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 7 012 838 | | | 20 941 009 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Iznākuma rādītājs | i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) | Kopējais | Komersanti | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 120 | | | 1 385 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam | | Iznākuma rādītājs | i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai | Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas praksekomercdarbību regulējošos jautājumos | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 456 | | | 12 133 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku(tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros". |
18. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.12. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: ERAF: Mazāk attīstītie reģioni | | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 5 | 11 803 348 | 1 | 208 994 233 | 7 | 250 977 491 | 7 | 250 977 491 | N/A | N/A | 3 | 309 994 233 | | 7 | 5 901 674 | 3 | 32 200 000 | 1 | 10 911 633 | 1 | 10 911 633 | | | | | | 21 | 5 901 674 | 4 | 24 000 000 | 3 | 37 193 476 | 5 | 48 105 109 | | | | | | 34 | 17 705 023 | 5 | 44 800 000 | 2 | 10 911 633 | | | | | | | | 63 | 6 200 001 | | | | | | | | | | | | 66 | 50 357 916 | | | | | | | | | | | | 67 | 125 900 000 | | | | | | | | | | | | 72 | 67 252 225 | | | | | | | | | | | | 75 | 18 972 372 | | | | | | | | | | ". |
19. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.13. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ESF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 119 | 17 799 857 | 1 | 17 799 857 | 7 | 17 799 857 | 7 | 17 799 857 | 8 | 17 799 857 | 11 | 17 799 857". |
20. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.5. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: | "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | i.4.2.1.ak (CO31) | Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju | Mājsaimniecības | ERAF | 16 186 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.4.2.1.bk (CO32) | Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās | kWh/gadā | ERAF | 34 676 000 | Projektu dati | Reizi gadā | i.4.2.1.c | Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energo-efektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas | kWh/m2/gadā | ERAF | 90 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.4.2.1.dk (CO30) | No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | ERAF | 1,2 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.4.2.1.ek (CO34) | Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | CO2 ekvivalenta tonnas | ERAF | 21 889 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.4.2.2.ak (CO32) | Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās | kWh/gadā | ERAF | 15 683 302 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.4.2.2.bk (CO30) | No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | ERAF | 1,2 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.4.2.2.ck (CO34) | Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | CO2 ekvivalenta tonnas | ERAF | 3 956 | Projektu dati | Reizi gadā". |
21. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 362. punktu šādā redakcijā: "(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.". 22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 366. punktu šādā redakcijā: "(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī – jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.". 23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 369. punktu šādā redakcijā: "(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 44% no SAM plānotā finansējuma.". 24. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.11. (5) "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: | "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | I.4.5.1.ak (CO15) | Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums | km | KF | 20 | Projektu dati | Reizi gadā | I.4.5.1.b | Jaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaits | Transportlīdzekļi | KF | 85 | Projektu dati | Reizi gadā". |
25. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.12. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gads | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | | Siev. | Vīr. | Kopā | | Finanšu rādītājs | (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) |
| EUR | KF | | 31 678 051 | | | 376 039 155 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Finanšu rādītājs | (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) |
| EUR | ERAF | | 56 161 288 | | | 341 875 566 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Iznākuma rādītājs | i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31) | Kopējais | Mājsaimniecības | ERAF | | 0 | | | 16 186 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam | | Galvenais īstenošanas posms | i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421) | Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu | Līgumi | ERAF | | 70 | | | | Projektu dati | | | Iznākuma rādītājs | i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15) | Kopējais | km | KF | | 0 |
|
| 20 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 37,79 % no kopējā finansējuma. | | Galvenais īstenošanas posms | i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451) | Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu | Līgumi | KF | | 2 | | | | Projektu dati | ". |
26. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.14. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "KF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 70 | 11 866 913 | 1 | 301 127 787 | 7 | 83 744 095 | 7 | 320 273 128 | N/A | N/A | 4 | 320 273 128 | | 11 | 22 605 664 | 4 | 19 145 341 | 1 | 236 539 033 | | | | | | | | 16 | 28 992 420 | | | | | | | | | | | | 43 | 244 941 218 | | | | | | | | | | | | 68 | 11 866 913 | | | | | | | | | | ". |
27. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.16. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: | Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starposma vērtība 2018. gads | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | | Siev. | Vīr. | Kopā | | Finanšu rādītājs | (F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF) |
| EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 109 957 466 | | | 484 530 854 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Finanšu rādītājs | (F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF) |
| EUR | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 35 200 539 | | | 225 792 618 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Iznākuma rādītājs | i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19) | kopējais | Iedzīvotāju ekviavalents | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 1175 | | | 41 790 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam. | | Iznākuma rādītājs | i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22) | kopējais | ha | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 556 | Projektu dati | Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam | | Galvenais īstenošanas posms | 5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562) | Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām | Līgumi | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 10 | | | | Projektu dati | N/A |
28. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.17. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 5 | 11 826 219 | 1 | 411 851 223 | 7 | 110 309 570 | 7 | 75 853 505 | N/A | N/A | 5 | 61 170 173 | | 7 | 11 826 219 | | | 1 | 172 521 464 | 1 | 921 38 673 | | | 6 | 350 681 050 | | 21 | 11 826 219 | | | 3 | 36 881 516 | 5 | 243 859 045 | | | | | | 34 | 23 652 438 | | | 2 | 92 138 673 | | | | | | | | 72 | 82 783 529 | | | | | | | | | | | | 86 | 3 072 721 | | | | | | | | | | | | 87 | 61 180 784 | | | | | | | | | | | | 89 | 186 592 539 | | | | | | | | | | | | 92 | 700 555 | | | | | | | | | | | | 94 | 18 390 000 | | | | | | | | | | ". |
29. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.18. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "KF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 17 | 49 833 723 | 1 | 191 923 724 | 7 | 89 361 217 | 7 | 191 923 724 | N/A | N/A | 6 | 191 923 724 | | 18 | 9 184 249 | | | | | | | | 19 | 1 588 415 | | | 1 | 51 367 342 | | | | | | | | 21 | 102 562 507 | | | 3 | 28 127 809 | | | | | | | | 22 | 0 | | | 2 | 23 067 356 | | | | | | | | 85 | 28 754 830 | | | | | | | | | | ". |
30. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 508. punktu šādā redakcijā: "(508) KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.". 31. Papildināt 2.6. apakšsadaļu "Ilgtspējīga transporta sistēma" aiz tabulas Nr. 2.6.5. (3) ar tabulu Nr. 2.6.5.1. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.5.1. (3) KF specifiskie rezultātu rādītāji ID | Rādītājs (rādītāja nosaukums) | Mērvienība | Sākotnējā vērtība (2012. g.) | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023.gadā) | Datu avots | Ziņošanas biežums | r.6.1.6.a | Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits5 | Datu kategoriju skaits | 0 | KF | 20 | Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" izveidotajā nacionālās piekļuves punktā iekļautās datu kategorijas | Projekta īstenošanas noslēgumā |
32. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 557. punktu šādā redakcijā: "(557) Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.". 33. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 559. punktu šādā redakcijā: "(559) Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.". 34. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.7. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība (2012.gadā) | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas biežums | | r.6.2.1.c | Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars | % | 18% | KF | 49% | VAS "Latvijas dzelzceļš" | Projektu īstenošanas noslēgumā | r.6.2.1.d | Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā | km/h | līdz 120 km/h | KF | līdz 140 km/h | VAS "Latvijas dzelzceļš" | Projekta īstenošanas noslēgumā |
35. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 561. un 562. punktu šādā redakcijā: "(561) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm. (562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.". 36. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 564., 565. un 566. punktu šādā redakcijā: "(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide. (565) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Pasažieru vilciens". (566) Lielie projekti: N/A.". 37. Svītrot 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 567. punktu. 38. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.8. (5) "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | i.6.2.1.ak (CO12a) | Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums | km | KF | 150 | Projekta dati | Projekta īstenošanas noslēgumā | | i.6.2.1.b | Staciju skaits kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni | Stacijas | KF | 45 | Projekta dati | Projekta īstenošanas noslēgumā". |
39. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.11. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gadā | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | | Sievietes | Vīrieši | Kopā | | Finanšu rādītājs | (F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF) |
| EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 72 852 630 | | | 277 032 428 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Finanšu rādītājs | (F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF) |
| EUR | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 306 148 623 | | | 816 143 568 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | | | Iznākuma rādītājs | i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T) (CO14a) | Kopējais | km | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 296 | Projektu dati | Rādītājs ietver 6.1.5. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 37,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam. | | Galvenais īstenošanas posms | i.6.1.5..a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615) | Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam. | % | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 50 | | | | Projektu dati | | | Iznākuma rādītājs | i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums (CO12a) | Kopējais | km | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 150 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 11,84 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam. | | Galvenais īstenošanas posms | i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621) | Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma | % | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 15 | | | | Projektu dati | | | Iznākuma rādītājs | i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (CO14) | Kopējais | km | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 305 | Projektu dati | Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā | | Galvenais īstenošanas posms | i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631) | Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam | % | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 20 | | | | Projektu dati | ". |
40. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.13. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "KF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 13 | 2 106 640 | 1 | 693 722 030 | 7 | 268 252 874 | 7 | 693 722 030 | N/A | N/A | 7 | 693 722 030 | | 22 | 1 015 580 | | | 1 | 426 109 004 | | | | | | | | 24 | 190 554 243 | | | | | | | | | | | | 25 | 48 887 515 | | | | | | | | | | | | 26 | 2 500 000 | | | | | | | | | | | | 33 | 346 982 882 | | | | | | | | | | | | 34 | 31 700 000 | | | | | | | | | | | | 37 | 9 862 545 | | | | | | | | | | | | 39 | 55 112 625 | | | | | | | | | | | | 44 | 5 000 000 | | | | | | | | | | ". |
41. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.8. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā: | "ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI7 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | r.7.3.2.a | Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | N/A | 416 | 2012 | Dalībnieku skaits | 250 | Apsekojums | 2023. gadā" |
42. Izteikt 2.7.apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" 596. punktu šādā redakcijā: "(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.". 43. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.8. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā: ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI7 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | r.7.3.2.a | Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | N/A | 416 | 2012 | Dalībnieku skaits | 250 | Apsekojums | 2023.gadā |
44. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" 626. punktu šādā redakcijā: "(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, atbalsts (kolektīvā formātā) iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai, t.sk. kolektīvajām pārrunām starp darba devējiem un darba ņēmējiem , situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.". 45. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.9. (5) "ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs" šādā redakcijā: | "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | i.7.3.1.ak | Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits | Saimnieciskās darbības veicēji | ESF | 900 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.7.3.1.b | Darba vietu skaits bīstamajās nozarēs, kurās veikts darba vides risku novērtējums | Darba vietu skaits | ESF | 3 600 | Projektu dati | Reizi gadā | i.7.3.2.a | Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits | Dalībnieki | ESF | 500 | Projektu dati | Reizi gadā". |
46. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" Nr. 2.7.10. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: | Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gadā | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | | sievietes | vīrieši | kopā | | Finanšu rādītājs | (F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF) |
| EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 49 376 694 | | | 119 538 382 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Finanšu rādītājs | (F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI) |
| EUR | Jauniešu nodarbinātības iniciatīva | Mazāk attīstītie reģioni | 48 708 012 | | | 63 140 804 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Iznākuma rādītājs | i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) | Kopējais | Dalībnieki | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 42 000 | | | 88 034 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 82 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) | Kopējais | Dalībnieki | Jauniešu nodarbinātības iniciatīva | Mazāk attīstītie reģioni | 19 000 | | | 19 000 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai. |
47. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.11. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ESF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 102 | 94 139 809 | 1 | 159 628 901 | 7 | 159 628 901 | 7 | 159 628 901 | 8 | 159 628 901 | 8 | 159 628 901 | | 103 | 58 021 278 | | | | | | | | | | | | 106 | 7 467 814 | | | | | | | | | | ". |
48. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.16. (5) "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI8 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | r.8.4.1.a | Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni | Mazāk attīstītie reģioni | Personu skaits | N/A | 6 517 | 2013 | Personu skaits | 22 728 | Projektu dati | Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā | | r.8.4.1. b | Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās | Mazāk attīstītie reģioni | Personu skaits | N/A | 1 342 | 2013 | Personu skaits | 15 374 | Projektu dati | Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā". |
49. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.17. (5) "ESF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | i.8.4.1.a | Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni | Personu skaits | ESF | 35 893 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.8.4.1.b | Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībās | Personu skaits | ESF | 19 734 | Projektu dati | Reizi gadā |
50. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.22. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gadā | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | sievietes | vīrieši | kopā | | Finanšu rādītājs | (F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF) |
| EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 80 534 872 | | | 320 665 225 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Finanšu rādītājs | (F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF) |
| EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 36 865 959 | | | 297 232 532 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Iznākuma rādītājs | Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) | Kopējais | Personas | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 12 162 | | | 89 400 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros. | | Iznākuma rādītājs | i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts | Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti. | Programmu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 16 | | | 22 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1,33 % (3 975 594 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. | Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40.pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents) | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 50 | | | 300 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 7,63 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas) | Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai | Institūciju skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 10 | | | 20 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 6,34 %
(18 852 242 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts | Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts | Mācību un metodisko līdzekļu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 10 | | | 61 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,22 %
(9 578 275 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru, aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts | Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts | Vadlīniju un valsts standartu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 3 | | | 3 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 5,49 %
(16 318 466 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai | Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai | Iestāžu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 180 | | | 272 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 11,49 % (34 145 389 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros | NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 1 950 | | | 3 500 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,54 %
(7 560 329 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam | Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas) | Iestāžu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 295 | | | 328 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 7,5 % (22 280 687 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni | Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 11 562 | | | 35 893 | Projektu dati | Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 11,26 % (33 457 580 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits) | Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 756 | | | 3 150 | Projektu dati | Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 3,69 %
(10 961 776 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
51. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.23. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 49 | 44 002 486 | 1 | 272 565 440 | 1 | 131 269 593 | 7 | 180 659 300 | N/A | N/A | 10 | 272 565 440 | | 50 | 63 925 718 | | | 2 | 99 779 053 | 1 | 91 906 140 | | | | | | 51 | 118 556 969 | | | 3 | 41 516 794 | | | | | | | | 13 | 46 080 267 | | | | | | | | | | ". |
52. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.24. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ESF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 115 | 126 936 421 | 1 | 252 647 648 | 7 | 252 647 648 | 7 | 252 647 648 | 8 | 252 647 648 | 10 | 252 647 648 | | 116 | 56 431 260 | | | | | | | | | | | | 117 | 39 818 339 | | | | | | | | | | | | 118 | 29 461 628 | | | | | | | | | | ". |
53. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 867. punktu šādā redakcijā: "(867)) 9.1.1. SAM: palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū.". 54. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.1. (4) "ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā: ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI9 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | r.9.1.1.ak | Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) | 1 067 | 2012 | Dalībnieku skaits | 9 711 | Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana | Divas reizes gadāā | r.9.1.1.b | Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) | 1 067 | 2012 | Dalībnieku skaits | 11 750 | Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana | Divas reizes gadāā |
55. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.4. (6) "ESF kopējais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā: "ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI10 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | r.9.1.4.ak | Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | NA | 1 254 | 2007 | Dalībnieku skaits | 1 020 | Projektu dati | Reizi gadā". |
56. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 894. un 895. punktu šādā redakcijā: "(894) 9.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pagaidu nodarbinātības pasākumi, subsidētas darbavietas bezdarbniekiem, t.sk. bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi, ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi apvienojumā ar atbalstu sociālās situācijas risināšanai, motivācijai un darba meklēšanai, atbalsts sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai un darbavietu izveidei, t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādei, speciālistu (psihologu u.c.) konsultācijas, mentorings, atbalsts reģionālajai mobilitātei, nodarbinātības šķēršļu mazināšana, t.sk. atbalsts atkarību pārvarēšanai. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, Sociālās integrācijas valsts aģentūru. (895) 9.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: bezdarbnieki, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar apgādājamiem un gados vecāki bezdarbnieki, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, sociālās uzņēmējdarbības veicēji.". 57. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.5. (5) "ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: | "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | i.9.1.1.ak | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | Dalībnieki | ESF | 46 393 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.1.1.b | Atbalstīto sociālo uzņēmumu skaits | Uzņēmumi | ESF | 112 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.1.2.a | Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits | Dalībnieki | ESF | 16 000 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.1.3.a | Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem | Personas (IeVP un VPD darbinieki) | ESF | 1400 IeVP un 250 VPD darbinieku, kas strādā ar klientu | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.1.3.b | Riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalsts | RVN instrumenti | ESF | 6 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.1.4.a | Atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaits | Dalībnieki | ESF | 6 300 | Projektu dati | Reizi gadā". |
58. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 925. punktu šādā redakcijā: "(925) SAM īstenojams ciešā sasaistē ar 9.2.2., 9.2.4., 9.2.5., 9.2.6., 9.2.7., 9.3.1. un 9.3.2.SAM, kas nodrošinās SAM ietvaros definēto pasākumus īstenošanu.". 59. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 933. punktu šādā redakcijā: "(933) 9.2.5.SAM: uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.". 60. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 936. punktu šādā redakcijā: "(936) Rezultātā tiks nodrošināta pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem ārpus Rīgas, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības veselības krīžu situācijā.". 61. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" (pēc 936.punkta) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.9.10.1. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji "ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI11 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | | r.9.2.5.a | Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas | Mazāk attīstītie reģioni | Personas | N/A | 0 | 2012 | Personu skaits | 50612 | Projektu dati | Reizi gadā". |
62. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 938., 939. un 940. punktu šādā redakcijā: "(938) Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) jomās. (939) Atbalsts veselības aprūpes procesā iesaistītajam personālam paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas ietvaros, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi, tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes (tai skaitā medicīniskās rehabilitācijas) pakalpojumu kvalitātes celšanai. (940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u.tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.". 63. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" pēc tabulas Nr. 2.9.11. (4) "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" ar 9411., 9412., 9413., 9414., 9415. punktu un tabulu Nr. 2.9.11.1. (4) "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā: (9411) 9.2.7.SAM: Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai (9412) COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi virkni problēmu veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kas arī citu sabiedrības veselības krīžu situācijā radītu riskus sabiedrībai, tai skaitā Latvijā pakalpojumu pieejamību būtiski ietekmē ārstniecības personu trūkums slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, kur COVID-19 pacientu skaits ir vislielākais (Rīgā uz 17.06.2020. bija 651 pozitīvs COVID-19 pacients, kas ir vairāk kā puse no visiem gadījumiem Latvijā13) un kur tiek ārstēti smagākie saslimšanas gadījumi visās diagnonožu grupās. (9413)Būtiskākās ar veselības jomas personāla pieejamību saistītās problēmas Rīgā ir: 1. Medicīnas māsu un māsu palīgu, kā arī ārstu palīgu trūkums. Praktizējošo ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību uz 10 000 iedzīvotāju skaits pēdējos gados Rīgā samazinās – 2013. gadā šis skaits bija 115,9, savukārt 2017. gadā jau tikai 109,9. Latvijā uz 10 000 iedzīvotājiem ir 45,7 praktizējošas māsas, kas ir 3. zemākais rādītājs ES14. Viena no problēmām tieši veselības aprūpē Rīgā ir tā, ka māsas strādā vairākās darba vietās, līdz ar to bieži vien darba slodze ir pārāk liela un rada izdegšanas riskus, līdz ar to īpaši COVID-19 krīzes apstākļos tieši māsu nepieejamība negatīvi ietekmēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Rīgā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu galvenais cilvēkresurss ir ārstu palīgi – sabiedrības veselības krīzes apstākļos tieši šī veselības aprūpes personāla iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ir būtiska gan slimnīcās, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā. 2. Ģimenes ārstu novecošanās (līdz 2020. gada beigām Rīgā strādās 130 ģimenes ārsti, kas jau sasnieguši pensijas vecumu) – minētais aspekts būtiski ietekmē ģimenes medicīnas pieejamību Rīgā COVID-19 izplatības apstākļos, jo šie ģimenes ārsti ir slimības riska grupā un krīzes situācijā tiek apdraudēta pensijas vecuma ārsta iespējas sniegt veselības aprūpes pakalpojumu, turklāt ģimenes ārstam kā primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir būtiska loma COVID-19 un citu slimību ierobežošanā. Ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa ir preventīvs pasākums veselības krīzes situācijas novēršanai – ja pirms vai krīzes laikā ģimenes ārsti pensijas vecumā pārtrauks darbu, operatīvi nenododot pacientus nākamai ārstu paaudzei, tas var ierobežot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. (9414) Lai risinātu minētās problēmas, nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu motivācijas sistēmu, sniedzot papildu atbalstu māsām, māsu palīgiem un ārstu palīgiem, ja tie pēc izglītības iegūšanas vai ārstniecības personām, kas šobrīd strādā citās nozarēs, izvēlas uzsākt darbu valsts apmaksātajā veselības aprūpē. Tāpat problēmas risināšanai nepieciešams atbalstīt pensijas vecuma ģimenes ārstu motivāciju nodot praksi un zināšanas jaunajam ģimenes ārstam, lai mazinātu primārās veselības aprūpes ierobežotās pieejamības risku ārkārtas situācijas apstākļos. (9415) Minētais risinājums nodrošinās labāku ārstniecības iestāžu gatavību nodrošināt pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanu gan COVID-19 krīzes gadījumā, gan citu slimību uzliesmojumu gadījumā, gan arī sniedzot kvalitatīvus un savlaicīgus veselības aprūpes pakalpojumus ikdienā. Tabula Nr. 2.9.11.1. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI15 | Mērvienībaa | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | r.9.2.7.a (CVR1) | Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas | Mazāk attīstītie reģioni | Personas | N/A | 0 | 2020. | Personu skaits | 270 | Projektu dati | Reizi gadā |
64. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 946. punktu šādā redakcijā: "(946) Veselības aprūpe: Identificēto trūkumu un nepilnību risināšanai veselības jomā, plānots attīstīt veselības tīklus prioritārajās16 veselības jomās, kā arī īstenot pasākumus veselības aprūpē, kas nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību dažādu sabiedrības veselības krīžu situācijās, tai skaitā ievērojot arī EK Padomes rekomendāciju Latvijai 2014.–2015. gadam "uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, kvalitāti un pieejamību". Veselības tīklu attīstības vadlīniju mērķis ir izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, uzlabojot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un samazinot vidējo laiku diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritārajās17 veselības jomās18 Latvijā, būtiski pilnveidot primāro veselības aprūpi slimību profilaksei un ārstēšanai.". 65. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 965. punktu šādā redakcijā: "(965) 9.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe, garīgā veselība un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistīto) veselības jomu ietvaros, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (trūcīgās personas, bērni, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki19 u.c.), tai skaitā organizēti slimību profilakses pasākumi un informatīvie pasākumi par slimību profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, veselības veicināšanas koordinatoru un atbildīgo amatpersonu apmācības, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās, pētījumu veikšana u.c.". 66. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 974. punktu šādā redakcijā: "(974) 9.2.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalifikācijas celšanas apmācību programmu izstrāde un ieviešana, ieskaitot specifisku prasmju pilnveidošanai, kas saistīta ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm četru prioritāro tīklu ieviešanai un COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu seku mazināšanai, tai skaitā, piemēram, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, sociālā darba speciālistiem (prasmēm sociālā pakalpojuma sniegšanas ietvaros identificēt nepieciešamību piesaistīt ārstniecības personālu) u.c. Veselības un sociālās jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi - neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem.". 67. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ar 9771., 9772., 9773. un 9774. punktu šādā redakcijā: "(9771) 9.2.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompensācijas ārstniecības personu (māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu u.c.) piesaistīšanai darbam ārstniecības iestādēs un atbalsts ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā. (9772) 9.2.7.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības personas. (9773) 9.2.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija. (9774) 9.2.7.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".". 68. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.12. (5) "ESF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: | ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | i.9.2.1.a | Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē- supervīzijā un apmācībās | Dalībnieki | ESF | 2 000 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.2.1.b | Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā | Dalībnieki | ESF | 5 825 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.1.c | Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas | Personas | ESF | 1 640 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.1.d | Speciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaits | Rekomendāciju skaits | ESF | 3 690 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.1.e | Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts | Pētījumi | ESF | 10 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.1.f | Konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojektu skaits | Izmēģinājumprojekts | ESF | 1 | Projekta dati | Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2023. | i.9.2.2.a | Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā | Personas | ESF | 2 100 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.2.2.b | Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus | Personas | ESF | 3 570 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.2.c | Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums | Personas | ESF | 2 100 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.2.d | Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums | Personas | ESF | 1 198 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.2.e | Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits | Institūciju/filiāļu skaits | ESF | 3 | Projektu dati | Reizi plānošanas periodā- uz 31.12.2016. | | i.9.2.2.f | Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi | Finansēšanas mehānismi | ESF | 2 | Projektu dati | Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2018. | | i.9.2.2.g | Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms | Pakalpojums | ESF | 1 | Projektu dati | Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2017. | i.9.2.3.a | Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits | Vadlīniju skaits | ESF | 4 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.2.3.b | Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai | Iestāžu skaits | ESF | 21 | Projektu dati | Reizi gadā | i..9.2.4..a | Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos | Personu skaits | ESF | 45 000 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.2.4.b | Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos | Personu skaits | ESF | 175 000 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.2.4.c | ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits | Pasākumu skaits | ESF | 60 197 | Projekta dati | Reizi gadā | | i.9.2.4.d | ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits | Kampaņu skaits | ESF | 5 | Projekta dati | Reizi gadā | i.9.2.5.a | Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas | Personu skaits | ESF | 142020 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.2.6.a | Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā | Dalībnieku skaits | ESF | 35 000 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.2.7.a
(CVHC) | Ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas ESF atbalstu | Personu skaits | ESF | 270 | Projekta dati | Reizi gadā |
69. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 986. punktu šādā redakcijā: "(986) SAM īstenošana ļaus nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomās, attīstot veselības aprūpē tehnisko nodrošinājumu un izveidojot infrastruktūru kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, SAM ietvaros notiks ciešā sasaistē ar 9.2.3.SAM, kura ietvaros izstrādātās prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijas noteiks katra aprūpes līmeņa kompetences un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, tai skaitā atrunājot nosacījumus pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai sociālās atstumtības un nabadzības riska grupām, un nosakot kritērijus un principus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un izvietojumam (kartējums). Vienlaicīgi 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātais kartējums21 nodrošinās izvietojuma ietvaru veselības attīstības tīkliem, nodrošinot ERAF un ESF SAM sasaisti prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu ietvaros. 9.2.3.SAM, 9.2.4.SAM, 9.2.5.SAM, 9.2.6. un 9.2.7.SAM ietvaros pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar teritoriālo aspektu, kas tiks izmantots prioritāro veselības jomu veselības attīstības tīklu detalizētā izstrādē, lai nodrošinātu, ka veselības pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti gan iedzīvotājiem pilsētās, gan lauku teritorijās, kā arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas tuvumā vai uzlabota pacientu piekļūšana augstākas specializācijas pakalpojumam no dzīvesvietas attālāk esošās iestādēs. Rezultātā tiks nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām". 70. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 997. punktu šādā redakcijā: "(997) 9.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības aprūpes jomu ietvaros ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana (t.sk. telpu attīstība un aprīkošana) visos aprūpes līmeņos ieskaitot pakalpojumu kvalitātes sistēmas ieviešanu.". 71. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.15. (5) "ERAF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā: | "ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte | i.9.3.1.a | Izveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē | Vietu skaits | ERAF | 250 | Projektu dati | Reizi gadā | i.9.3.1.b | Izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem | Vietu skaits | ERAF | 2473 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.3.1.c | Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūra | Infrastruktūra | ERAF | 1 | Projektu dati | Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2019. | i.9.3.2.a | Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai | Ārstniecības iestāžu skaits | ERAF | 607 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.3.2.b (CO36) | Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi | Cilvēku skaits | ERAF | 1 839 598 | Projektu dati | Reizi gadā | | i.9.3.2.c (CV12) | Attīstītās infrastruktūras vērtība COVID-19 seku mazināšanai | Kopējās publiskās izmaksas, EUR | ERAF | 30 356 471 | Projektu dati | Reizi gadā |
72. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.16. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā: "Indikatora tips | ID.
Rādītāja nosaukums | Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gadā | Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | | sievietes | vīrieši | kopā | | Finanšu rādītājs | (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF) |
| EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 47 915 277 | | | 299 081 202 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Finanšu rādītājs | (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF) | | EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 7 796 118 | | | 287 533 985 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
| | Iznākuma rādītājs | i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | | Dalībnieki | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 12 500 | | | 46 393 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 41 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā | To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā | Personas | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 210 | | | 2100 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 17 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos | Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos | Iedzīvotāji | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 20 000 | | | 45 000 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 16 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | | Iznākuma rādītājs | i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai | Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros | Ārstniecības iestādes | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | | | 608 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs atbilst 70 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros | | Galvenais īstenošanas posms | 9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932) | Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma | % | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 30 | | | | Projektu dati | ". |
73. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 53 | 198 708 153 | 1 | 244 403 886 | 1 | 189 601 651 | 7 | 231 578 236 | N/A | N/A | 9 | 244 403 886 | | 55 | 45 390 655 | | | 2 | 45 522 585 | 1 | 12 825 650 | | | | | | 13 | 305 078 | | | 3 | 9 279 650 | | | | | | ". |
74. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.18. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ESF: Mazāk attīstītie reģioni | Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) | Tematiskie mērķi | | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | | 109 | 121 453 119 | 1 | 254 219 018 | 7 | 254 219 018 | 7 | 254 219 018 | 8 | 254 219 018 | 9 | 254 219 018 | | 112 | 132 765 899 | | | | | | | | | | ". |
75. Izteikt 3.sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.1. (17) "ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR" šādā redakcijā: | "NR | Fonds | Reģions | 2014, EUR | 2015, EUR | 2016, EUR | 2017, EUR | 2018, EUR | 2019, EUR | 2020, EUR | Kopā, EUR | | (1) | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 277 214 930 | 291 536 583 | 328 768 552 | 342 810 774 | 357 274 862 | 394 164 452 | 474 113 005 | 2 465 883 158 | | | Pamatsumma | Mazāk attīstīts reģions | 260 582 034 | 274 044 388 | 309 042 439 | 322 242 128 | 335 838 370 | 370 514 585 | 449 544 066 | 2 321 808 010 | | | Rezerve | Mazāk attīstīts reģions | 16 632 896 | 17 492 195 | 19 726 113 | 20 568 646 | 21 436 492 | 23 649 867 | 24 568 939 | 144 075 148 | | (5) | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 101 569 026 | 105 377 525 | 87 428 101 | 91 162 294 | 95 008 670 | 76 968 199 | 119 191 010 | 676 704 825 | | | Pamatsumma | Mazāk attīstīts reģions | 96 452 771 | 99 817 625 | 82 182 415 | 85 692 556 | 89 308 150 | 72 350 107 | 114 328 513 | 640 132 137 | | | Rezerve | Mazāk attīstīts reģions | 5 116 255 | 5 559 900 | 5 245 686 | 5 469 738 | 5 700 520 | 4 618 092 | 4 862 497 | 36 572 688 | | (9) | JNI | N/A | 16 298 112 | 12 712 527 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 29 010 639 | | | Pamatsumma | N/A | 16 298 112 | 12 712 527 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 29 010 639 | | | Rezerve | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | | (10) | KF | N/A | 167 454 594 | 175 995 293 | 185 012 112 | 193 047 173 | 200 965 711 | 209 486 800 | 114 672 909 | 1 246 634 592 | | | Pamatsumma | N/A | 157 407 318 | 165 435 575 | 173 911 385 | 181 464 343 | 188 907 768 | 196 917 592 | 101 625 729 | 1 165 669 710 | | | Rezerve | N/A | 10 047 276 | 10 559 718 | 11 100 727 | 11 582 830 | 12 057 943 | 12 569 208 | 13 047 180 | 80 964 882 | | (12) | Kopā | | 562 536 662 | 585 621 928 | 601 208 765 | 627 020 241 | 653 249 243 | 680 619 451 | 707 976 924 | 4 418 233 214". |
76. Izteikt 3.sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.2. (18A) "Finansējuma plāns darbības programmai" šādā redakcijā: "Kods | Prioritārais virziens | Fonds | Reģions | Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR | Savienības atbalsts, EUR | Nacionālais finansējums, EUR | Nacionālais publiskais finansējums, EUR | Nacionālais privātais finansējums, EUR | Kopējais finansējums, EUR | Līdzfinansējuma likme, % | EIB līdzdalība, EUR | Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR | Rezerve, EUR | Rezerves apjoms, % | 1 | 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 548 666 891 | 490 732 202 | 86 599 802 | 57 934 689 | 28 665 113 | 577 332 004 | 85 | 0 | 462 215 724 | 28 516 478 | 6 | 2 | 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 193 814 955 | 171 083 829 | 30 191 264 | 22 731 126 | 7 460 138 | 201 275 093 | 85 | 0 | 160 544 837 | 10 538 992 | 6 | 31 | 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 333 554 195 | 309 994 233 | 54 704 868 | 23 559 962 | 31 144 906 | 364 699 101 | 85 | 0 | 291 927 973 | 18 066 260 | 6 | 32 | 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 20 941 009 | 17 799 857 | 3 141 152 | 3 141 152 | 0 | 20 941 009 | 85 | 0 | 16 676 583 | 1 123 274 | 6 | 41 | 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 341 875 566 | 290 594 229 | 51 281 337 | 51 281 337 | 0 | 341 875 566 | 85 | 0 | 273 128 593 | 17 465 636 | 6 | 42 | 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | KF | N/A | 348 254 635 | 320 273 128 | 56 518 789 | 27 981 506 | 28 537 282 | 376 791 917 | 85 | 0 | 308 254 514 | 12 018 614 | 4 | 51 | 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 484 530 854 | 411 851 223 | 72 679 631 | 72 679 631 | 0 | 484 530 854 | 85 | 0 | 385 445 344 | 26 405 879 | 6 | 52 | 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | KF | N/A | 196 160 304 | 191 923 724 | 33 868 894 | 4 236 580 | 29 632 314 | 225 792 618 | 85 | 0 | 180 160 490 | 11 763 234 | 6 | 61 | 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 277 032 428 | 235 477 563 | 41 554 865 | 41 554 865 | 0 | 277 032 428 | 85 | 0 | 221 114 552 | 14 363 011 | 6 | 62 | 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | KF | N/A | 757 636 658 | 693 722 030 | 122 421 538 | 63 914 628 | 58 506 910 | 816 143 568 | 85 | 0 | 636 538 996 | 57 183 034 | 8 | 72 | 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 117 386 362 | 101 607 623 | 17 930 759 | 15 778 739 | 2 152 020 | 119 538 382 | 85 | 0 | 94 633 649 | 6 973 974 | 7 | 73 | 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | JNI | N/A | 58 318 706 | 58 021 278 | 5 119 526 | 297 428 | 4 822 098 | 63 140 804 | 92 | 0 | 58 021 278 | N/A | N/A | 81 | 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 320 665 225 | 272 565 440 | 48 099 785 | 48 099 785 | 0 | 320 665 225 | 85 | 0 | 255 641 652 | 16 923 788 | 6 | 82 | 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 295 991 006 | 252 647 648 | 44 584 884 | 43 343 358 | 1 241 526 | 297 232 532 | 85 | 0 | 238 173 887 | 14 473 761 | 6 | 91 | 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 274 948 728 | 244 403 886 | 43 130 099 | 30 544 842 | 12 585 257 | 287 533 985 | 85 | 0 | 232 608 782 | 11 795 104 | 6 | 92 | 9.Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 287 848 088 | 254 219 018 | 44 862 184 | 33 629 070 | 11 233 114 | 299 081 202 | 85 | 0 | 240 217 339 | 14 001 679 | 6 | 10 | 10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 25 200 048 | 21 420 040 | 3 780 008 | 3 780 008 | 0 | 25 200 048 | 85 | 0 | 21 420 040 | 0 | 0 | 11 | 11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 46 094 769 | 39 180 553 | 6 914 216 | 6 914 216 | 0 | 46 094 769 | 85 | 0 | 39 180 553 | 0 | 0 | 12 | 12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" | KF | N/A | 47 900 836 | 40 715 710 | 7 185 126 | 7 185 126 | 0 | 47 900 836 | 85 | 0 | 40 715 710 | 0 | 0 | 0 | Kopā | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 2 821 183 611 | 2 465 883 158 | 435 155 867 | 355 300 453 | 79 855 414 | 2 901 039 025 | 85 | 0 | 2 321 808 010 | 144 075 148 | | 0 | Kopā | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 747 366 513 | 647 694 186 | 114 298 987 | 99 672 327 | 14 626 660 | 761 993 173 | 85 | 0 | 611 121 498 | 36 572 688 | | 0 | Kopā | JNI | | 58 318 706 | 58 021 278 | 5 119 526 | 297 428 | 4 822 098 | 63 140 804 | 92 | 0 | 58 021 278 | 0 | | 0 | Kopā | KF | N/A | 1 350 195 183 | 1 246 634 592 | 219 994 347 | 103 560 591 | 116 433 756 | 1 466 628 939 | 85 | 0 | 1 165 669 710 | 80 964 882 | | 0 | Kopā | | | 4 976 821 263 | 4 418 233 214 | 774 568 727 | 558 588 048 | 215 980 678 | 5 192 801 941 | 85 | 0 | 4 156 620 496 | 261 612 718 | " |
77. Izteikt 3.sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.4. (18C) "Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem" šādā redakcijā: "Prioritārais virziens | Fonds | Reģions | Tematiskais mērķis | Savienības atbalsts, EUR | Nacionālais finansējums, EUR | Kopējais finansējums, EUR | | 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju | 490 732 202 | 86 599 802 | 577 332 004 | | 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | 171 083 829 | 30 191 264 | 201 275 093 | | 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju | 309 994 233 | 54 704 868 | 364 699 101 | | 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi | 17 799 857 | 3 141 152 | 20 941 009 | | 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs | 290 594 229 | 51 281 337 | 341 875 566 | | 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | KF | N/A | 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs | 320 273 128 | 56 518 789 | 376 791 917 | | 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 411 851 223 | 72 679 631 | 484 530 854 | | 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | KF | N/A | 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 191 923 724 | 33 868 894 | 225 792 618 | | 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās | 235 477 563 | 41 554 865 | 277 032 428 | | 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | KF | N/A | 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās | 693 722 030 | 122 421 538 | 816 143 568 | | 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti | 101 607 623 | 17 930 759 | 119 538 382 | | 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | JNI | N/A | 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti | 58 021 278 | 5 119 526 | 63 140 804 | | 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā | 272 565 440 | 48 099 785 | 320 665 225 | | 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā | 252 647 648 | 44 584 884 | 297 232 532 | | 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību | 244 403 886 | 43 130 099 | 287 533 985 | | 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību | 254 219 018 | 44 862 184 | 299 081 202 | | 10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" | ESF | Mazāk attīstīts reģions | NA | 21 420 040 | 3 780 008 | 25 200 048 | | 11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | NA | 39 180 553 | 6 914 216 | 46 094 769 | | 12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" | KF | N/A | NA | 40 715 710 | 7 185 126 | 47 900 836 | | Kopā | | | | 4 418 233 214 | 774 568 727 | 5 192 801 941". |
78. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.5. (19) "Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim" šādā redakcijā: "Prioritārais virziens | Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR | Proporcija no kopējā piešķīruma | | 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | 0 | 0% | | 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | 0 | 0% | | 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | 5 901 674 | 1,80% | | 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs | 451 993 057 | 73.99% | | 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | 119 667 295 | 19.82% | | 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | 202 067 654 | 21,75% | | 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | 0 | 0% | | 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | 46 080 267 | 9,03% | | 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | 305 078 | 0,06% | | Kopā | 826 015 025 | 18.70% |
79. Izteikt pielikumu Nr. 3 "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā: "Nosaukums | Projekta iesniegšanas laiks EK (gad, cet.) | Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.) | Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.) | Ieguldījuma prioritāte | Prioritārais virziens | Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde | 2022/2 | 2019/3 | 2023/4 | Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus | Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs | Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta | 2017/3 | 2017/3 | 2023/4 | Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība | 2018/3 | 2017/3 | 2023/4 | Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem | Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana". |
1 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski. 2 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski. 3 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 4 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām) 5 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010. gada 7. jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem 6 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 7 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 8 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 9 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 10 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 11 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 12 (svītrots) 13 SPKC dati (https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939) 14 EUROSTAT dati par 2017.gadu. 15 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 16 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomā 17 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās 18 SPKC dati 19 Pensijas vecuma cilvēki 20 (svītrots) 21 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim. Finanšu ministrs J. Reirs
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
