Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeimas paziņojums

Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 7. maija sēdē,

atzīmējot 75. gadadienu, kopš Eiropā 1945. gada 8. maijā pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas beidzās Otrais pasaules karš;

pieminot visus kara upurus šajā kopīgajā Eiropas traģēdijā, kas radīja vēl nepieredzētas cilvēku ciešanas;

nosodot visus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, it īpaši nacistu izraisīto holokaustu;

paužot cieņu un godinot visus, kas cīnījās pret tirāniju, un tos, kuri kļuva par tās upuriem;

balstoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas 1996. gada 22. augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju, Saeimas 2005. gada 12. maija Deklarāciju par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu un Saeimas 2020. gada 16. janvāra Paziņojumu par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību;

uzsverot, ka Otrais pasaules karš bija postošākais konflikts Eiropas vēsturē, kam pavēra ceļu nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līgums, dēvēts arī par Molotova-Ribentropa paktu, un tā slepenie protokoli, ar kuriem divi totalitārie režīmi sadalīja Eiropu savās ietekmes sfērās;

atgādinot, ka Molotova-Ribentropa pakts iezīmēja nacistiskās Vācijas un PSRS sadarbības periodu, kas ilga 22 mēnešus, un šajā laikā minētās agresorvalstis iznīcināja 12 Eiropas valstu nacionālo neatkarību, bet divām Eiropas valstīm atņēma plašas teritorijas;

norādot, ka pēc nacistiskā režīma sakāves un Otrā pasaules kara beigām Eiropa tika sašķelta divās daļās ar atšķirīgiem likteņiem - kontinenta rietumu daļai miers atnesa galīgu atbrīvošanu no totalitārisma, bet Eiropas austrumu daļa ilgstoši palika komunistu režīma kontrolē, kas sevišķi smagi skāra Padomju Savienības okupētās un anektētās Baltijas valstis;

atgādinot, ka Otrā pasaules kara laikā Latvija zaudēja trešo daļu savu pilsoņu, Latvijas iedzīvotāji tika nelikumīgi mobilizēti Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos, bet daudzi Latvijas brīvības cīnītāji - nacionālās pretošanās kustības dalībnieki - zaudēja dzīvību vai nonāca ieslodzījumā;

uzsverot, ka nacistiskā režīma noziegumi tika izmeklēti Nirnbergas tribunālā un citos tiesas procesos, bet līdz pat šai dienai nav pienācīgi izmeklēti un starptautiskā mērogā izvērtēti tādi totalitārā komunistiskā režīma nodarījumi kā genocīds, masu slepkavības, aresti, ieslodzījums cietumos un soda nometnēs, masveida deportācijas, konfiskācijas, vārda, pārvietošanās, pārliecības un citu brīvību liegšana, kā arī daudzi citi noziegumi;

paužot nožēlu, ka Krievijas Federācija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju;

paužot bažas par Krievijas Federācijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, noraidot kritisku Padomju Savienības lomas izvērtējumu un izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem;

balstoties uz Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolūcijā par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei ietverto atziņu, ka "nav iespējams panākt samierināšanos bez pagātnes notikumu atceres",

uzsver, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta;

uzskata, ka jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu, jāsargā visu Eiropas valstu suverenitāte un neatkarība, jāstiprina Eiropas un tās iedzīvotāju vienotība, kā arī jāsekmē kopīga izpratne par totalitāro nacistisko un komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem;

aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi, konsekventi un līdzsvaroti nosodot nacistisko un komunistisko režīmus, kā arī visus to pastrādātos noziegumus. Vienīgi paturot atmiņā totalitārisma netaisnības un pieminot Otrā pasaules kara upurus, iespējama atbrīvošanās no pagātnes mantojuma, lai tādējādi stiprinātu demokrātiju, mieru un stabilitāti gan Eiropā, gan visā pasaulē;

rekomendē Saeimas Prezidijam, visām frakcijām un individuāliem deputātiem konsekventi ievērot Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības doktrīnas, nosodīt totalitāros režīmus un to noziegumus, cienīt Latvijas tautas vēsturisko pieredzi un mantojumu, kā arī vērsties pret vēstures sagrozīšanas tendencēm Otrā pasaules kara notikumu traktējumā.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2020. gada 7. maijā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: paziņojums Pieņemts: 07.05.2020.Stājas spēkā: 07.05.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 88, 08.05.2020. OP numurs: 2020/88.4
314551
07.05.2020
940
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)