Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/45

Rīgā 2020. gada 30. martā

Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu"

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un Padomes 2019. gada 30. oktobra Regulā (ES) 2019/1838, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (turpmāk - ES regula) noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju Baltijas jūrā, Zemkopības ministrija 2019. gada 30. decembrī pieņēmuma lēmumu Nr. 4.1-12/163e "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/163).

Ar ministrijas lēmumu Nr. 4.1-12e/163 ir noteikts, ka plekstu komerczvejā Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) jāievēro mencu piezvejas proporcija - 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu. Proporciju nedrīkst pārsniegt katra 2020.gada ceturkšņa griezumā (gada katra ceturkšņa trīs mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto).

Ministrija saņēma SIA "BALTICFISH" 2020. gada 10. februāra iesniegumu "Par mencas piezvejas proporcijas palielināšanu plekstu zvejā 2020. gadā", kurā tika lūgts palielināt mencu piezvejas proporciju plekstu zvejā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī institūta zinātniski pamatoto atzinumu (18.02.2020. Nr. 30-1/171-e) un Zivsaimniecības konsultatīvās padomes (izveidota pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 62 "Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums") 2020. gada 19. februāra sēdē nolemto (19.02.2020. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/1/2020), 2020. gada 3. martā ministrija organizēja sanāksmi ar  zvejniecības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, piedaloties arī institūta pārstāvim, lai vienotos par mencu piezvejas proporcijas iespējamām izmaiņām plekstu zvejā, par iespējamu brētliņu un reņģu zvejas lieguma noteikšanu un atbalsta iespējām mencu piezvejas aizlieguma laikā, kā arī biedrības "Latvijas zvejnieku federācija" vēstulē minētajiem ierosinājumiem.

ES regulā ir noteikts, ka dalībvalstij 2020. gadā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā iedalītā mencu piezvejas kvota nedrīkst tikt apgūta Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem laikā no 1. maija līdz 31. augustam, tāpēc sanāksmē tika apspriests, kā šajā laika periodā varētu izvairīties no mencu piezvejas citu zivju sugu (reņģu, brētliņu un plekstu) zvejā.

Sanāksmes laikā tika panākta vienošanās par sekojošiem jautājumiem, kas tika izskatīti un atbalstīti arī Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē (17.03.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/2/2020): 

1) lai nodrošinātu zvejniecības uzņēmumiem iespēju izlīdzināt mencu piezvejas proporciju plekstu zvejā ilgākā laika periodā, noteikt, ka mencu piezvejas proporciju plekstu komerczvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1.apakšrajonā)  nedrīkst pārsniegt katra 2020.gada pusgada griezumā.

2) gadījumā, ja starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā zvejniecības uzņēmums rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, šim uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā maksimāli līdz 4 tonnām mencu uz 10 tonnām plekstu, papildus nosakot arī maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecība uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu.

3) ņemot vērā to, ka Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā zvejniecības uzņēmumiem 2020. gadā ir iedalīts noteikts mencu zvejas limits, nepiemērot noteikto mencu piezvejas proporciju plekstu zvejā Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā. Šajos zvejas rajonos veicot plekstu zveju, piezvejotais mencu apjoms nedrīkst pārsniegt un tas jāatskaita no zvejniecības uzņēmumam iedalītā mencu zvejas limita.

4) lai netiktu radīti apstākļi un iespējamība ES regulas nosacījumu pārkāpšanai, ir nepieciešams noteikt aizliegumu reņģes, brētliņas un plekstes komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. augustam Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā.

Ministrija papildus saņēma arī institūta zinātniski pamatotu atzinumu (24.03.2020. Nr. 30-1/580-e), kurā tika apliecināts, ka, veicot reņģu, brētliņu un plekstu zveju Baltijas jūras 25.-26. apakšrajonā laika periodā no 1. maija līdz 31. augustam nav iespējams pilnībā izvairīties no mencu piezvejas.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/163 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un 2020. gada 27. martā saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/2943 "Par Zemkopības ministrijas lēmuma projekta saskaņošanu".

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

izdarīt Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" šādus grozījumus:

1) izteikt nolēmuma daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4. plekstu komerczvejā Baltijas jūrā ievērot šādus papildus nosacījumus:

4.1. 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) ievērot mencu piezvejas proporciju - 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu, izņemot šī lēmuma 4.2. punktā paredzētajos gadījumos

4.2. ja starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā zvejniecības uzņēmums rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, šim uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā maksimāli līdz 4 tonnām mencu uz 10 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu;

4.3. šī lēmuma 4.1. un 4.2. punktos norādīto proporciju nepārsniegt katra 2020. gada pusgada griezumā (gada katra pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz katra attiecīgā pusgada beigu datumam - 30. jūnijam un 31. decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda sankcijas;

4.4. plekstu komerczvejā Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem nepiemērot mencu piezvejas proporciju. Šajos zvejas rajonos, veicot plekstu zveju, piezvejotais mencu apjoms nedrīkst pārsniegt un tas jāatskaita no komerczvejniekam iedalītā mencu nozvejas limita."

2) papildināt nolēmuma daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8. lai izvairītos no mencu nejaušas nozvejas, to piezvejas lieguma periodā, noteikt aizliegumu reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. augustam."

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua