Ministru kabineta rīkojums Nr. 25

Rīgā 2020. gada 22. janvārī (prot. Nr. 3 32. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

(Ministru kabineta
2020. gada 22. janvāra
rīkojums Nr. 25)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.2. apakšsadaļa) 104. punktu šādā redakcijā:

"(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 7,01% no kopējā ERAF finansējuma.".

2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 106., 107., 108., 109. punktu šādā redakcijā:

"(106)  4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 12,08% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 17,55% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 2,62% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 14,09% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,58% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 65,34% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,79% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.".

3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 111. un 112. punktu šādā redakcijā:

"(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 23,11% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 36,70% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,02% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts).".

4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 114., 115., 116. un 117. punktu šādā redakcijā:

"(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 38,46% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,53% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5. panta 10) punkts).

(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,98% no ESF.

(116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā - 3,54% no ESF, 1,63% no ERAF un 3,02% no KF tiks novirzīti TP.

(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,20% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts)."

5. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 7. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfi- nansējums (EUR)	ES līdzfi- nansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
7. Nodar- binātība un darba- spēka mobilitāte	ESF	110 874 291	2, 51%	8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei	7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
							Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām
						7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru	Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma
					7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu	7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros	Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
							Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
					7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām	7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības
						7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
	JNI	58 021 278	1,31%	8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu	7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas
							Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas"

6. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 9. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfi- nansējums (EUR)	ES līdzfi- nansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	216 953 886	4,91%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem	9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā	Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi
						9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru	Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
							Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
	ESF	222 138 850	5,03%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību	9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū	Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas
							Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā
						9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū	Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus
						9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti	Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
							Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
						9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū	Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie
					9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem	9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām	Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)
							Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
						9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem	Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
							Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās
							Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
						9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai	Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits
							Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits
						9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem	Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti
							Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
						9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas	Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas
						9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju	Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros"

7. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.6. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	83 094 259			550 023 185	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.1.1.1.ak To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (CO25)	Kopējais	pilnslodzes ekvivalents	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			2 163	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizē-šanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	i. 1.1.1.ak Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma (S111)	Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	uzņēmumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			1773	Projektu dati	Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst 39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu (S121)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	55				Projektu dati	"

8. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	79 669 032			348 460 356	Serti- fikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	7 012 838			21 251 009	Serti- fikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	Komersanti	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	120			1 285	Projektu dati	Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs	i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	456			12 133	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34% no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

9. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)		EUR	KF		31 678 051			278 650 530	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)		EUR	ERAF		56 161 288			341 875 566	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31)	Kopējais	Mājsaimniecības	ERAF		0			16 186	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42  % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu	Līgumi	ERAF		70				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15)	Kopējais	km	KF		0			8	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 19,42  % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posms	i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu	Līgumi	KF		2				Projektu dati	"

10. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.9. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.3.1.ak	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits	Saimnieciskās darbības veicēji	ESF	1 500	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.3.1.b	Darba vietu skaits bīstamajās nozarēs, kurās veikts darba vides risku novērtējums	Darba vietu skaits	ESF	10 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.3.2.a	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits	Dalībnieki	ESF	3 000	Projektu dati	Reizi gadā "

11. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	49 376 694			130 440 344	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)		EUR	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	48 708 012			63 140 804	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	42 000			88 034	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 75 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	19 000			19 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai."

12. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā:

ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
102	94 139 809	1	168 895 569	7	168 895 569	7	168 895 569	8	168 895 569	8	168 895 569
103	58 021 278
106	16 734 482

13. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.9.2.1.a	Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē - supervīzijā un apmācībās	Dalībnieki	ESF	2000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.b	Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā	Dalībnieki	ESF	5825	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.c	Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas	Personas	ESF	1000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.d	Speciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaits	Rekomendāciju skaits	ESF	2250	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.e	Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts	Pētījumi	ESF	10	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.a	Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	2100	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.b	Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus	Personas	ESF	3 570	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.c	Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums	Personas	ESF	2100	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.d	Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums	Personas	ESF	1 198	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.e	Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/ filiāļu skaits	Institūciju/ filiāļu skaits	ESF	3	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2016.
i.9.2.2.f	Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi	Finansēšanas mehānismi	ESF	2	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2018.
i.9.2.2.g	Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms	Pakalpojums	ESF	1	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2017.
i.9.2.3.a	Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits	Vadlīniju skaits	ESF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.3.b	Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai	Iestāžu skaits	ESF	21	Projektu dati	Reizi gadā
i..9.2.4..a	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Personu skaits	ESF	45 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.b	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos	Personu skaits	ESF	175 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.c	ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits	Pasākumu skaits	ESF	60 197	Projekta dati	Reizi gadā
i.9.2.4.d	ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits	Kampaņu skaits	ESF	5	Projekta dati	Reizi gadā
i.9.2.5.a	Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas	Personu skaits	ESF	14201	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.6.a	Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā	Dalībnieku skaits	ESF	35 000	Projektu dati	Reizi gadā"

14. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	47 915 277			261 339 828	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	7 796 118			255 239 867	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki		Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	12 500			25 841	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 35 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	210			2100	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 19 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāji	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	20 000			45 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 18 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros	Ārstniecības iestādes	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			606	Projektu dati	Iznākuma rādītājs atbilst 79 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros
Galvenais īstenošanas posms	9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932)	Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	"

15. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
53	171 258 153	1	216 953 886	1	162 151 651	7	204 128 236	N/A	N/A	9	216 953 886
55	45 390 655			2	45 522 585	1	12 825 650
13	305 078			3	9 279 650						"

16. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.18. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
109	92 987 119	1	222 138 850	7	222 138 850	7	222138 850	8	222 138 850	9	222 138 850
112	129 151 731										"

17. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" (turpmāk - 3. sadaļa) tabulu Nr. 3.1. (17) šādā redakcijā:

"ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR

NR	Fonds	Reģions	2014, EUR	2015, EUR	2016, EUR	2017, EUR	2018, EUR	2019, EUR	2020, EUR	Kopā, EUR
(1)	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	277 214 930	291 536 583	328 768 552	342 810 774	357 274 862	394 164 452	413 778 248	2 405 548 401
	Pamatsumma	Mazāk attīstīts reģions	260 582 034	274 044 388	309 042 439	322 242 128	335 838 370	370 514 585	388 947 277	2 261 211 221
	Rezerve	Mazāk attīstīts reģions	16 632 896	17 492 195	19 726 113	20 568 646	21 436 492	23 649 867	24 830 971	144 337 180
(5)	ESF	Mazāk attīstīts reģions	101 569 026	105 377 525	87 428 101	91 162 294	95 008 670	76 968 199	76 745 664	634 259 479
	Pamatsumma	Mazāk attīstīts reģions	96 452 771	99 817 625	82 182 415	85 692 556	89 308 150	72 350 107	72 150 312	597 953 936
	Rezerve	Mazāk attīstīts reģions	5 116 255	5 559 900	5 245 686	5 469 738	5 700 520	4 618 092	4 595 352	36 305 543
(9)	JNI	N/A	16 298 112	12 712 527	0	0	0	0	0	29 010 639
	Pamatsumma	N/A	16 298 112	12 712 527	0	0	0	0	0	29 010 639
	Rezerve	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A
(10)	KF	N/A	167 454 594	175 995 293	185 012 112	193 047 173	200 965 711	209 486 800	217 453 012	1 349 414 695
	Pamatsumma	N/A	157 407 318	165 435 575	173 911 385	181 464 343	188 907 768	196 917 592	204 405 832	1 268 449 813
	Rezerve	N/A	10 047 276	10 559 718	11 100 727	11 582 830	12 057 943	12 569 208	13 047 180	80 964 882
(12)	Kopā		562 536 662	585 621 928	601 208 765	627 020 241	653 249 243	680 619 451	707 976 924	4 418 233 214

18. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:

"Finansējuma plāns darbības programmai

Kods	Priori- tārais virziens	Fonds	Reģions	Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Nacionālais publiskais finansējums, EUR	Nacionālais privātais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR	Līdz- finan- sējuma likme, %	EIB līdzdalība, EUR	Pamat- piešķīrums bez rezerves, EUR	Rezerve, EUR	Rezerves apjoms, %
1	1. Pētnie- cības, tehno- loģiju attīs- tība un inovā- cijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	525 454 395	467 519 706	82 503 479	57 934 689	24 568 790	550 023 185	85	0	439 003 228	28 516 478	6
2	2. IKT pie- ej- amība, e-pār- valde un pakal- pojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	191 264 955	168 533 829	29 741 264	22 731 126	7 010 138	198 275 093	85	0	158 254 067	10 279 762	6
31	3. Mazo un vidējo komer- santu konku- rētspē- ja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	318 747 708	296 191 300	52 269 056	22 556 408	29 712 648	348 460 356	85	0	278 125 040	18 066 260	6
32	3. Mazo un vidējo komer- santu kon- kurēt- spēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	21 251 009	18 063 357	3 187 652	3 187 652	0	21 251 009	85	0	16 940 083	1 123 274	6
41	4. Pāreja uz ekono- miku, kura rada mazas oglekļa emi- sijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	341 875 566	290 594 229	51 281 337	51 281 337	0	341 875 566	85	0	272 869 363	17 724 866	6
42	4. Pāreja uz ekono- miku, kura rada mazas oglekļa emi- sijas, visās noza- rēs	KF	N/A	250 113 248	236 852 949	41 797 581	13 260 299	28 537 282	278 650 530	85	0	222 199 639	14 653 310	6
51	5. Vides aizsar- dzība un re- sursu izman- toša- nas efekti- vitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	486 631 237	413 636 549	72 994 688	72 994 688	0	486 631 237	85	0	388 406 688	25 229 861	6
52	5. Vides aizsar- dzība un resursu izmanto- šanas efektivitāte	KF	N/A	194 059 921	190 138 398	33 553 837	3 921 523	29 632 314	223 692 235	85	0	178 375 164	11 763 234	6
61	6. Ilgt- spē- jīga tran- spor- ta sis- tēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	277 032 428	235 477 563	41 554 865	41 554 865	0	277 032 428	85	0	221 114 552	14 363 011	6
62	6. Ilgt- spē- jīga tran- sporta sis- tēma	KF	N/A	945 622 266	881 707 638	155 595 469	63 914 628	91 680 841	1 037 303 107	85	0	827 159 300	54 548 338	6
72	7. Nodarbi- nātība un darba- spēka mobili- tāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	128 288 324	110 874 291	19 566 053	17 414 033	2 152 020	130 440 344	85	0	103 979 544	6 894 747	6
73	7. Nodarbi- nātība un darba- spēka mobili- tāte	JNI	N/A	58 318 706	58 021 278	5 119 526	297 428	4 822 098	63 140 804	92	0	58 021 278	N/A	N/A
81	8. Izglī- tība, prasmes un mūžiz- glītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	326 424 456	277 460 786	48 963 670	48 963 670	0	326 424 456	85	0	260 536 998	16 923 788	6
82	8. Izglī- tība, prasmes un mūžiz- glītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	272 584 716	232 752 302	41 073 940	39 832 414	1 241 526	273 826 242	85	0	218 278 541	14 473 761	6
91	9. Sociālā iekļau- šana un naba- dzības apkaro- šana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	244 592 257	216 953 886	38 285 981	27 638 371	10 647 610	255 239 867	85	0	203 720 732	13 233 154	6
92	9. Sociālā iekļau- šana un naba- dzības apkaro- šana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	250 106 714	222 138 850	39 200 978	27 967 864	11 233 114	261 339 828	85	0	208 325 089	13 813 761	6
10	10. Teh- niskā palī- dzība "At- balsts ESF ievie- šanai un vadī- bai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	25 200 048	21 420 040	3 780 008	3 780 008	0	25 200 048	85	0	21 420 040	0	0
11	11. Teh- niskā palī- dzība "At- balsts ERAF ievie- šanai un vadī- bai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	46 094 769	39 180 553	6 914 216	6 914 216	0	46 094 769	85	0	39 180 553	0	0
12	12. Teh- niskā palī- dzība "At- balsts KF ievie- šanai un vadī- bai"	KF	N/A	47 900 836	40 715 710	7 185 126	7 185 126	0	47 900 836	85	0	40 715 710	0	0
0	Kopā	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2 758 117 771	2 405 548 401	424 508 556	352 569 370	71 939 186	2 830 056 957	85	0	2 261 211 221	144 337 180
0	Kopā	ESF	Mazāk attīstīts reģions	697 430 811	605 248 840	106 808 631	92 181 971	14 626 660	712 057 471	85	0	568 943 297	36 305 543
0	Kopā	JNI		58 318 706	58 021 278	5 119 526	297 428	4 822 098	63 140 804	92	0	58 021 278	0
0	Kopā	KF	N/A	1 437 696 271	1 349 414 695	238 132 013	88 281 576	149 850 437	1 587 546 708	85	0	1 268 449 813	80 964 882
0	Kopā			4 951 563 559	4 418 233 214	774 568 726	533 330 345	241 238 381	5 192 801 940	85	0	4 156 625 609	261 607 605	"

19. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.3. (18B) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu², kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai

Fonds	Reģions	Publiskā finansējuma apjoms, milj. EUR	ES atbalsts [1]	Nacionālais līdzfinansējums, milj. EUR [2=3+4]	Indikatīvais nacionālais publiskais līdzfinansējums, milj. EUR [3]	Indikatīvais privātais līdzfinansējums milj. EUR [4]	Kopējais finansējuma apjoms, milj. EUR [5=1+2]	Līdzfinansējuma likme, % [6=1/5]
Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	N/A	29 010 639	29 010 639	0	0	0	29 010 639	100%
ESF salīdzināmais finansējums	Mazāk attīstīts reģions	29 308 067	29 010 639	5 119 526	297 428	4 822 098	34 130 165	85%
Kopā		58 318 706	58 021 278	5 119 526	297 428	4 822 098	63 140 804	92%
Proporcija	Mazāk attīstīts reģions		1					"

20. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Tematiskais mērķis	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	467 519 706	82 503 479	550 023 185
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	168 533 829	29 741 264	198 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju	296 191 300	52 269 056	348 460 356
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi	18 063 357	3 187 652	21 251 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	290 594 229	51 281 337	341 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	236 852 949	41 797 581	278 650 530
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	413 636 549	72 994 688	489 631 237
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	190 138 398	33 553 837	223 692 235
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	235 477 563	41 554 865	277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	881 707 638	155 595 469	1 037 303 107
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	110 874 291	19 566 053	130 440 344
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	58 021 278	5 119 526	63 140 804
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	277 460 786	48 963 670	326 424 456
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	232 752 302	41 073 940	273 826 242
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	216 953 886	38 285 981	255 239 867
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	222 138 850	39 200 978	261 339 828
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	NA	21 420 040	3 780 008	25 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	NA	39 180 553	6 914 216	46 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	NA	40 715 710	7 185 126	47 900 836
Kopā				4 418 233 214	774 568 726	5 192 801 940"

21. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

Prioritārais virziens	Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR	Proporcija no kopējā piešķīruma
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	0	0%
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	0	0%
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	2 360 670	1%
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs	419 834 243	80%
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	122 728 063	20%
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	198 122 636	18%
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	0	0%
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	46 712 067	9,16%
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	305 078	0,07%
Kopā	790 062 757	17,88%

Finanšu ministrs J. Reirs