Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 611

Rīgā 2019. gada 3. decembrī (prot. Nr. 56 15. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

(Ministru kabineta
2019. gada 3. decembra
rīkojums Nr. 611)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.2. apakšsadaļa) 111. un 112. punktu šādā redakcijā:

"(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 21,75% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, a) i); ii) un v) punkts).

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, b) i) un iv) punkts), kas veido 34,98% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,21% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. pants, 9) a) punkts).".

2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 117. punktu šādā redakcijā:

"(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 76% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) i), b) i) un iv), un c) i) un ii) punkts).".

3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" (turpmāk - Tabula Nr. 1.2. (2)) 2. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF 168 533 829 3,81% 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām 2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu
Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars
2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā 2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1
Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2
Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss

"

4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 4. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs ERAF 290 594 229 6,58% 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā 4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā
KF 236 852 949 5,36% 4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos 4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā

4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali 4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā

Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē

4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri

"

5. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 413 636 549 9,36% 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā
5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās
Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā
5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas
5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija
KF 190 138 398 4,30% 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu
5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām
5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām

"

6. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 6. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33% 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu
KF 881 707 638 19,96% 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums
Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)
Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība
6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks
6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam
6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos
Infrastruktūras caurvedes spēja

"

7. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 7. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF 107 855 043 2,44% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām
7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma
7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības
7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
JNI 58 021 278 1,31% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas"

8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 9. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 221 973 134 5,02% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi
9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
ESF 220 138 850 4,98% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas
Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā
9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus
9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie
9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)
Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās
Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits
Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits
9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas
9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros"

9. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.1.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.2.1.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.1.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.1.ck (CO28) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.1.d Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits Projekti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.1.ek

(CO27)

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 121 049 217 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.2.ak

(CO01)

Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.2.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā
i.1.2.2.c Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu Personas ERAF 34 320 Projektu dati Reizi gadā

"

10. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.7. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
56 30 000 000 1 467 519 706 1 272 877 020 7 467 519 706 N/A N/A 1 467 519 706
57 30 000 000     2 10 607 360            
58 111 453 724     7 184 035 326            
60 218 794 454                    
62 49 334 080                    
64 27 937 448                  

"

11. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" (turpmāk - 2.2. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.2.5. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Rādītāja tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

 

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs

(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)

EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni

23 975 988

198 275 093

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.a

Pilnveidoti darbības procesi

Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros.
Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.).
Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.
Darbības procesi ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

205

Projektu dati Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms

I.2.2.1.a

Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita

(S221)

Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita.

Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.

% ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati Galvenais īstenošanas posms
Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits

Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros.

Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.

Informāciju sistēmu platformas ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

4

18 Projektu dati Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējum"

12. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.6. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
46 39 724 115 1 168 533 829 7 128 809 714 7 168 533 829 N/A N/A 2 168 533 829
48 7 000 000     3 39 724 115            
78 42 423 858                    
79 54 585 880                    
80 5 154 593                    
81 7 000 000                    
82 12 645 383                  

"

13. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" (turpmāk - 2.3. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.3.3. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.1.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1 185 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti Komersanti ERAF 1 030 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.ck

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 339 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.dk

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Komersanti ERAF 740 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.ek

(CO06)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 57 000 000 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.fk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) EUR ERAF 280 000 000 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.gk (CO08) Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 1 667 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.1.hk (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 700 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.2.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.2.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti Komersanti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.2.ck

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Komersanti ERAF 60 Projektu dati Reizi gadā
i.3.1.2.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) EUR ERAF 23 375 000 Projektu dati Reizi gadā"

14. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.2.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1 840 Projektu dati Reizi gadā
i.3.2.1.bk

(CO02)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) Komersanti ERAF 1 250 Projektu dati Reizi gadā
i.3.2.1.ck

(CO04)

To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 1 360 Projektu dati Reizi gadā
i.3.2.1.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 19 000 000 Projektu dati Reizi gadā

"

15. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI3

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība (2013. gadā)

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.3.4.1.a Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 614 Skaits 2 427 Projektu dati Reizi gadā

".

16. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Personu skaits ESF 12 133 Projektu dati Reizi gadā
i.3.4.2.a Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Personu skaits ESF 14 126 Projekta dati Reizi gadā
i.3.4.2.b Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā Pasākumu skaits ESF 25 Projektu dati Reizi gadā
i.3.4.2.c Institūciju skaits, kurā īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide Institūciju skaits ESF 5 Projektu dati Reizi gadā

".

17. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs (F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 79 669 032 348 460 356 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Finanšu rādītājs (F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni

7 012 838

21 251 009 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Iznākuma rādītājs i.3.1.1.a

i.3.1.2.a

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais Komersanti ERAF Mazāk attīstītie reģioni 120 960 Projektu dati Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs

i.3.4.1.a

Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos Personu skaits ESF

Mazāk attīstītie reģioni

456

    12 133 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

"

18. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)
Tematiskie mērķi
Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
5 11 803 348 1 195 191 300 7 237 174 558 7 237 174 558 N/A N/A 3 296 191 300
7 5 901 674 3 32 200 000 1 10 911 633 1 10 911 633        
21 5 901 674 4 24 000 000 3 37 193 476 5 48 105 109        
34 17 705 023 5 44 800 000 2 10 911 633            
63 6 200 001                    
66 32 554 983                    
67 129 900 000                    
72 67 252 225                    
75 18 972 372                  

"

19. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)
Tematiskie mērķi
Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
119 18 063 357 1 18 063 357 7 18 063 357 7 18 063 357 8 18 063 357 11 18 063 357"

20. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" (turpmāk - 2.4. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.4.2. (5) šādā redakcijā:

"KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte

i.4.1.1.a

Atbalstu saņemošo komersantu skaits Komersanti KF 52 Projektu dati Reizi gadā

i.4.1.1.b

Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem MWh/gadā KF 140 132 Projektu dati Reizi gadā
i.4.1.1.ck

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW KF 11,8 Projektu dati Reizi gadā
i.4.1.1.dk

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2

ekvivalenta tonnas

KF 15 378 Projektu dati Reizi gadā"

21. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.5. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.4.2.1.ak

(CO31)

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju Mājsaimniecības ERAF 16 186 Projektu dati Reizi gadā
i.4.2.1.bk

(CO32)

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās kWh/gadā ERAF 36 347 000 Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.1.c

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas kWh/m2/gadā ERAF 90 Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.1.dk

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW ERAF 1,2 Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.1.ek

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2

ekvivalenta tonnas

ERAF 22 039 Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.2.ak

(CO32)

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās kWh/gadā ERAF 13 718 237 Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.2.bk

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW ERAF 1,2 Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.2.ck

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2

ekvivalenta tonnas

ERAF 3 460 Projektu dati

Reizi gadā"

22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.7. (5) šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.4.3.1.ak

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW KF 9 Projektu dati Reizi gadā
i.4.3.1.b Atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē MW KF 234 Projektu dati Reizi gadā
i.4.3.1.c Rekonstruētie siltumtīkli km KF 61 Projektu dati Reizi gadā
i.4.3.1.d Siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos MWh/gadā KF 47 086 Projektu dati Reizi gadā
i.4.3.1.ek

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2

ekvivalenta tonnas

KF 178 437 Projektu dati Reizi gadā"

23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.8. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
r.4.4.1.a Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā Elektroauto skaits 16 (2012) 693 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā

"

24. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.4.4.1.a Uzstādīto uzlādes staciju skaits Uzlādes stacijas ERAF 139 Projektu dati Reizi gadā"

25. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 362. un 363. punktu šādā redakcijā:

"(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana - palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports - no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.

(363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.".

26. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.10. (3) šādā redakcijā:

"KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība
(2012. gadā)
Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
r.4.5.1.a Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri Pasažieri (milj./gadā) 89,71 89,92 CSP datu bāze Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā"

27. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 364., 365. un 366. punktu šādā redakcijā:

"(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs republikas pilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās republikas pilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.

(365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.

(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Liepājā un Daugavpilī - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā - dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.".

28. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 368. un 369. punktu šādā redakcijā:

"(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.

(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 66% no SAM plānotā finansējuma.".

29. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība
2018. gads

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev. Vīr. Kopā
Finanšu rādītājs (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) EUR KF 31 678 051 278 650 530 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Finanšu rādītājs (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) EUR ERAF

56 161 288

341 875 566 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Iznākuma rādītājs i.4.2.1.ak

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

(CO31)

Kopējais Mājsaimniecības ERAF 0 14 286 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 52,04 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms i.4.2.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu Līgumi ERAF 70

Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.4.5.1.ak

Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un

metro līniju kopējais garums (CO15)

Kopējais km KF 0 8 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 19,42 % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posms i.4.5.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju

(S451)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu Līgumi KF 2

Projektu dati

"

30. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
13 129 251 630 1 271 884 179 1 28 914 666 7 259 200 571 N/A N/A 4 290 594 229
14 141 493 317 4 9 355 025 7 261 679 563 1 15 696 829        
43 18 643 523 5 9 355 025     5 15 696 829        
44 1 205 759                  

"

31. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.14. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
70 11 866 913 1 215 692 179 7 85 749 524 7 236 852 949 N/A N/A 4 236 852 949
11 22 605 664 4 21 160 770 1 151 103 425            
16 31 007 849                    
43 159 505 610                    
68 11 866 913                  

"

32. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" (turpmāk - 2.5. apakšsadaļa) 379. punktu šādā redakcijā:

"(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.".

33. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.2. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība
(2012. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.5.1.2.a Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās ha 82 300 35 000 Meliorācijas kadastra dati.4 Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma Reizi divos gados
r.5.1.2.b Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijā Iedzīvotāju skaits 21 000 8 500 Meliorācijas kadastra dati. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas atskaites Reizi divos gados"

34. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 389. punktu šādā redakcijā:

"(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.-2015. gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021. gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.-2015. gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021. gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015. gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves - aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.".

35. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 393. punktu šādā redakcijā:

"(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju - Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju - pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.".

36. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.3. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.1.1.ak

(CO20)

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem Iedzīvotāju skaits ERAF 180 208 Finansējuma saņēmēju iesniegtie pārskati Reizi gadā
i.5.1.2.a Pārbūvēto būvju skaits Būves ERAF 29 Projektu dati Reizi gadā
i.5.1.2.b Pārbūvēto/ atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku garums km ERAF 207 Projektu dati Reizi gadā"

37. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.11. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2013. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.5.5.1.a Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā Pavadītās naktis/gadā 3 775 195 6 852 024 CSP dati Reizi gadā

"

38. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.12. (5) šādā redakcijā:

"ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.5.1.a Atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits Dabas un kultūras mantojuma objekti ERAF 47 Projektu dati Reizi gadā
i.5.5.1.bk

(CO09)

Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums Apmeklējumi gadā ERAF 323 499 Projektu dati Reizi gadā
i.5.5.1.c Jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos Pakalpojumi ERAF 80 Projektu dati Reizi gadā

"

39. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā:

"ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība
(2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.6.1.ak

(CO38)

Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa m2 ERAF 10 000 Pašvaldības informācija Reizi gadā

i.5.6.1.bk (CO39)

Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās m2 ERAF 20 000 Projektu dati Reizi gadā
i.5.6.1.c Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits Objektu skaits ERAF 12 Pašvaldības informācija Reizi gadā
i.5.6.2.ak

(CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platība ha ERAF 556 Projektu dati Reizi gadā
i.5.6.3.ak

(CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platība ha ERAF 2.5 Projektu dati Reizi gadā"

40. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starposma vērtība
2018. gads
Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts
Siev. Vīr. Kopā
Finanšu rādītājs (F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 109 957 466 486 631 237 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Finanšu rādītājs (F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF) EUR KF Mazāk attīstītie reģioni 35 200 539 223 692 235 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Iznākuma rādītājs i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE)

(CO19)

kopējais Iedzīvotāju ekvivalents KF Mazāk attīstītie reģioni 1175 41 790 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā.

Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Iznākuma rādītājs i.5.6.2.ak

Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22)

kopējais ha ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0     556 Projektu dati Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā.

Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms 5.6.2.

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu

(S562)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām Līgumi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 10       Projektu dati N/A

"

41. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
5 11 826 219 1 413 636 549 7 112 094 896 7 77 638 831 N/A N/A 5 62 955 499
7 11 826 219     1 172 521 464 1 92138673     6 350 681 050
21 11 826 219     3 36 881 516 5 243 859 045        
34 23 652 438     2 92 138 673            
72 82 783 529                    
86 3 083 332                    
87 62 955 499                    
89 186 592 539                    
92 700 555                    
94 18 390 000                  

"

42. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.18. (7-12) šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
17 24 805 351 1 190 138 398 7 71 394 938 7 190 138 398 N/A N/A 6 190 138 398
18 9 184 249            
19 7 352 652     1 51 059 688            
21 104 469 173     3 39 185 342            
22 14 274 287     2 28 498 430            
85 30 052 686                  

"

43. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" (turpmāk - 2.6. apakšsadaļa) 516. punktu šādā redakcijā:

"(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.".

44. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5181. punktu šādā redakcijā:

"(518)1 Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.".

45. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 521. punktu šādā redakcijā:

"(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.".

46. Svītrot 2.6. apakšsadaļas 523. punktu.

47. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5321. 5322. un 5323. punktu šādā redakcijā:

"(532)1 6.1.6.SAM: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide.

(532)2 Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu inteliģentās transporta sistēmas (turpmāk - ITS) pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

(532)3 Lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, veikta izpēte, kuras ietvaros tika identificēti pasākumi, kurus nepieciešams veikt, lai nodrošinātu koordinētu ITS attīstību. Latvijā, kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem tika identificēta nepieciešamība izveidot transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punktu.".

48. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 536. punktu šādā redakcijā:

"(536) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.".

49. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 542. punktu šādā redakcijā:

"(542) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:

1) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" - manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;

2) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.".

50. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 544. punktu šādā redakcijā:

"(544) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.".

51. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 546. punktu šādā redakcijā:

"(546) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību."

52. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5541. 5542. un 5543. punktu šādā redakcijā:

"(554)1 6.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

(554)2 6.1.6.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija

(554)3 6.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi".

53. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.6. (5) šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.1.1.a Rekonstruētās hidrotehniskās būves Hidrotehniskās būves KF 4 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.1.b Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums km KF 12 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.2.a Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve m2 KF 12 090 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.2.b Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums m KF 11 330 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.2.c Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide komplekts KF 1 Projekta dati Projekta īstenošanas noslēgumā
i.6.1.3.a Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums km KF 3,8 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.4.a Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T km KF 9,96 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.5.ak

(CO14a)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums km KF 296 Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.6.a Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts gab. KF 1 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā"

54. Svītrot 2.6. apakšsadaļas 558. punktu.

55. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 562. punktu šādā redakcijā:

"(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, veicinot dzelzceļa elektrifikāciju, attīstot Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglus un rekonstruējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, sniegs ieguldījumu minēto problēmu risināšanā, uzlabojot dzelzceļa pārvadājuma efektivitāti kopumā un būtiski samazinot CO2 emisiju apjomu dzelzceļa pārvadājumos.".

56. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 564. punktu šādā redakcijā:

"(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija (elektrifikācija) un jaunas izveide, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.".

57. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.11. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība
2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Sievietes Vīrieši Kopā
Finanšu rādītājs (F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 72 852 630 277 032 428 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs (F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF) EUR KF Mazāk attīstītie reģioni 306 148 623 1 037 303 107 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs i.6.1.5.ak

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T)

(CO14a)

Kopējais km KF Mazāk attīstītie reģioni 0 296 Projektu dati Rādītājs ietver 6.5.1. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

25,74 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posms i.6.1.5..a

Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita.

(S615)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam. % KF Mazāk attīstītie reģioni 50

Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.6.2.1.ak

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

(CO12a)

Kopējais km KF Mazāk attīstītie reģioni 0 300 Projektu dati Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

39,31 %

no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posms i.6.2.1.a

Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma.

(S621)

Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma % KF Mazāk attīstītie reģioni 15

Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

(CO14)

Kopējais km ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 305 Projektu dati Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā
Galvenais īstenošanas posms i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita.

(S631)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 20

Projektu dati

"

58. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.12. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)
Tematiskie mērķi
Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
34 235 477 563 1 235 477 563 7 235 477 563 7 235 477 563 N/A N/A 7 235 477 563"

59. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
13 2 106 640 1 881 707 638 7 652 377 169 7 881 707 638 N/A N/A 7 881 707 638
22 1 015 580     1 229 330 469            
24 404 889 851                    
25 22 537 515                    
26 2 500 000                    
33 362 182 882                    
34 16 500 000                    
37 9 862 545                    
39 55 112 625                    
44 5 000 000                  

"

60. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" (turpmāk - 2.7. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI5

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.1.1.ak Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 088 2012 Dalībnieku skaits 24 712 Projekta dati Divas reizes gadā
r.7.1.1.b Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 087 2012 Dalībnieku skaits 23 592 Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Divas reizes gadā

"

61. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 596. punktu šādā redakcijā:

"(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.".

62. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF

88 034

Projektu dati Reizi gadā
i.7.1.1.b Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+ Dalībnieki ESF

29 000

Projektu dati Reizi gadā
i.7.1.2.a Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF

800

Projektu dati Reizi gadā
i.7.1.2.b Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits Dokumentu skaits ESF

3

Projektu dati Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021.

"

63. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.4. šādā redakcijā:

"JNI kopējie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI6

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība
(2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.2.1.a Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās JNI Personu skaits NA 1 683 2012. Personu skaits 12 271 Projektu dati Divas reizes gadā
r.7.2.1.bk

(CR01)

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

2 935 2012. Dalībnieku skaits 12 920 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.ck

(CR02)

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 760 2012. Dalībnieku skaits 11 266 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.dk

(CR03)

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 760 2012. Dalībnieku skaits 11 266 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.ek

(CR04)

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki

(CO02)

2 765 2012. Dalībnieku skaits 3 420 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.fk

(CR05)

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki

(CO02)

1 659 2012. Dalībnieku skaits 2 052 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.gk

(CR06)

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki

(CO02)

1 659 2012. Dalībnieku skaits 2 052 NVA dati Reizi gadā
r.7.2.1.h

(CR07)

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas

(CO04)

690 2012. Dalībnieku skaits 6 756 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.ik

(CR08)

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas

(CO04)

1 053 2012. Dalībnieku skaits 2 838 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.jk

(CR09)

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas

(CO04)

1 053 2012. Dalībnieku skaits 3 310 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.kk

(CR10)

Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits N/A 526 2012. Dalībnieku skaits 1 673 Projektu dati Reizi gadā
r.7.2.1.lk

(CR11)

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 376 2012. Dalībnieku skaits 6 781 Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Reizi gadā
r.7.2.1.mk

(CR12)

Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

14 2012. Dalībnieku skaits 80 Aptauja Reizi gadā

"

64. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023.gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
r.7.2.1.m Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieku skaits Nodarbinātās personas 980 2012 Dalībnieku skaits 1 496 Projektu dati Reizi gadā

"

65. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā:

"ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki JNI

19 000

Projektu dati Reizi gadā
i.7.2.1.b Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas Dalībnieki JNI

10 078

Projektu dati Reizi gadā
i.7.2.1.c Ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki JNI

5 700

NVA dati Reizi gadā
i.7.2.1.d JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā Dalībnieki JNI

29 078

Projektu dati Reizi gadā
i.7.2.1.f Nodarbinātās personas Dalībnieki ESF

2 206

Projektu dati Reizi gadā"

66. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 626. punktu šādā redakcijā:

"(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.".

67. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.9. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs

ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.7.3.1.ak Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits Saimnieciskās darbības veicēji ESF

1 500

Projektu dati Reizi gadā
i.7.3.2.a Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits Dalībnieki ESF

3 000

Projektu dati Reizi gadā

"

68. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība
2018. gadā
Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts
sievietes vīrieši kopā
Finanšu rādītājs (F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 49 376 694     126 888 288 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs (F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI) EUR Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 48 708 012     63 140 804 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs i.7.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 42 000     88 034 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 50 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.7.2.1.a

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais Dalībnieki Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 19 000     19 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai."

69. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
102 91 120 561 1 165 876 321 7 165 876 321 7 165 876 321 8 165 876 321 8 165 876 321
103 58 021 278                    
106 16 734 482                  

"

70. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" (turpmāk - 2.8. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.8.5. (5) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.1.1.a Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrā Personu skaits ERAF 29 900 Projektu dati Reizi gadā
i.8.1.2.a Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas Personu skaits ERAF 45 600 Projektu dati Reizi gadā
i.8.1.3.a Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā Personu skaits ERAF 10 800 Projektu dati Reizi gadā
i.8.1.4.a Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā koledžas izglītības infrastruktūrā Personu skaits ERAF 3 100 Projektu dati Reizi gadā
i.8.1.IP

(CO35)

Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā Personu skaits ERAF 89 400 Projektu dati Reizi gadā

"

71. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.13. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
r.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem Mazāk attīstītie reģioni Iestāžu skaits N/A 86 2013 skaits 328 IZM dati, projektu uzraudzības dati Projekta īstenošanas noslēgumā, apkopojot projekta datus

"

72. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība
2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes vīrieši kopā
Finanšu rādītājs (F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 80 534 872 326 424 456 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs (F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 36 865 959 273 826 242 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā

(CO35)

Kopējais Personas ERAF Mazāk attīstītie reģioni 12 162 89 400 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti. Programmu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 16     22 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1 % (3 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)

Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 50     300 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas) Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai Institūciju skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 10     20 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 10     61 Projektu dati Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 3     3 Projektu dati Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 180     272 Projektu dati Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 1 950     3 500 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,48 % (6 802 502 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas) Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 295     328 Projektu dati Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 11 562     25 693 Projektu dati Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits) Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 756     3 150 Projektu dati Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

73. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.23. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
49 44 002 486 1 277 460 786 1 131 269593 7 180 659 300 N/A N/A 10 277 460 786
50 63 925 718     2 104 674 399 1 96 801 486        
51 122 820 515     3 41 516 794            
13 46 712 067                  

"

74. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.24. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
115 117 956 396 1 232 752 302 7 232 752 302 7 232 752 302 8 232 752 302 10 232 752 302
116 56 657 333                    
117 22 979 380                    
118 35 159 193                  

"

75. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" (turpmāk - 2.9. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.9.1. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI7 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
r.9.1.1.ak Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 067 2012 Dalībnieku skaits 4 198 Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana Divas reizes gadā
r.9.1.1.b Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 067 2012 Dalībnieku skaits 5 655 Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana Divas reizes gadā

"

76. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 884. punktu šādā redakcijā:

"(884) SAM ietvaros paplašinātas profesijas apgūšanas iespējas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem radīs priekšnoteikumu šo personu integrācijai darba tirgū. Izpēte par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un pielietojumu Latvijas izglītības iestādēs un funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas pilnveide ļaus efektīvāk kompensēt funkcionēšanas ierobežojumus, veicinās izglītības ieguvi un integrāciju sabiedrībā.".

77. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 886. punktu šādā redakcijā:

"(886) SAM īstenošana paredzēta sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros plānoti papildinoši ieguldījumi funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei nepieciešamo telpu iekārtošanai un aprīkojuma iegādei."

78. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.4. (6) šādā redakcijā:

"ESF kopējais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI8

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.4.ak Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits NA 1 254 2007 Dalībnieku skaits 1 890 Projektu dati Reizi gadā

"

79. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 908. punktu šādā redakcijā:

"(908) 9.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pakalpojumu izveide un sniegšana personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālajai iekļaušanai - profesionālās rehabilitācijas programmu izstrāde un īstenošana, prasmju sertificēšana, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte; invaliditātes noteikšanas sistēmas nepilngadīgām personām izvērtējums un pilnveide; atbalsta pakalpojumu izveide un sniegšana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām, indivīdu informēšana par līdzdalības iespējām sabiedriskajās aktivitātēs un motivāciju piedalīties darba tirgū, sadarbību un savstarpēju sapratni veicinoši informatīvi pasākumi ar publisko pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem; informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju un dažādību. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.".

80. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 911. punktu šādā redakcijā:

"(911) 9.1.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, t.sk. tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju (jo īpaši, pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes) un dažādību, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte.".

81. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.5. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF

25 841

Projektu dati Reizi gadā
i.9.1.2.a Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits Dalībnieki ESF

16 000

Projektu dati Reizi gadā
i.9.1.3.a Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem Personas (IeVP un VPD darbinieki) ESF

1400 IeVP un 250 VPD darbinieku, kas strādā ar klientu

Projektu dati Reizi gadā
i.9.1.3.b Riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalsts RVN instrumenti ESF

6

Projektu dati Reizi gadā
i.9.1.4.a Atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaits Dalībnieki ESF

6 300

Projektu dati Reizi gadā

"

82. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.9.2.1.a Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē - supervīzijā un apmācībās Dalībnieki ESF 2000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.b Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā Dalībnieki ESF 5825 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.c Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas Personas ESF 1000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.d Speciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaits Rekomendāciju skaits ESF 2250 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.e Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts Pētījumi ESF 10 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumusdzīvesvietā Personas ESF 2100 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.b Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus Personas ESF 3 570 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.c Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas ESF 2100 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.d Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas ESF 1 198 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.e Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits Institūciju/filiāļu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2016.
i.9.2.2.f Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi Finansēšanas mehānismi ESF 2 Projektu dati Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2018.
i.9.2.2.g Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms Pakalpojums ESF 1 Projektu dati Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2017.
i.9.2.3.a Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits Vadlīniju skaits ESF 4 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.3.b Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai Iestāžu skaits ESF 21 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos Personu skaits ESF 45 000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.b Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos Personu skaits ESF 175 000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.c ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF 49 101 Projekta dati Reizi gadā
i.9.2.4.d ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits Kampaņu skaits ESF 5 Projekta dati Reizi gadā
i.9.2.5.a Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas Personu skaits ESF 14209 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.6.a Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā Dalībnieku skaits ESF 35 000 Projektu dati Reizi gadā"

83. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 982., 983. un 984. punktu šādā redakcijā:

"(982) Lai nodrošinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, kā arī mazinātu riskus pašvaldībās dzīvojošu personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanai ilgstošās aprūpes institūcijās, tiks veikti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā pašvaldībās, radot iespēju sniegt institūcijām alternatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Rezultātā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas atstājušas VSAC, tiks nodrošināta dzīvesvieta un atbalsta pakalpojumi pašvaldībā, kā arī tiks samazināts risks nonākt VSAC nepietiekama atbalsta pašvaldībā dēļ. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiks radīta iespēja saņemt jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās.

(983) Lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu, tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā (pašvaldību dienas aprūpes centros, atelpas brīža pakalpojumā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumos) atbalstīs to ģimeņu sociālo iekļaušanu, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, palielinās bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku.

(984) 9.3.1. SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.2.2. AM, kura ietvaros ar ESF atbalstu tiks izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni. Izvērtējot klientu individuālās vajadzības, esošo sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošinājumu un aprūpes institūciju pārveides iespējas, plāns paredzēs rīcības un arī nepieciešamos ieguldījumus pakalpojumu infrastruktūras attīstībai reģiona ietvaros. Savukārt sinerģijā ar ESF līdzfinansēto 9.1.4.SAM tiks iekārtotas telpas un iegādāts aprīkojums funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei.".

84. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 988. punktu šādā redakcijā:

"(988) Plānoti ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, kas nodrošina bērnu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā. Vienlaikus tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu.".

85. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 992. punktu šādā redakcijā:

"(992) 9.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem -dienas aprūpes centru, grupu māju (dzīvokļu), specializēto darbnīcu izveide, labiekārtošana; sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centru, atelpas brīža pakalpojuma infrastruktūras izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; "jauniešu māju" izveide un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas; funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.".

86. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 995. punktu šādā redakcijā:

"(995) 9.3.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, "jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vides pieejamības ekspertu konsultācijas.".

87. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.9.3.1.a Izveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē Vietu skaits ERAF 250 Projektu dati Reizi gadā
i.9.3.1.b Izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vietu skaits ERAF 2473 Projektu dati Reizi gadā
i.9.3.1.c Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūra Infrastruktūra ERAF 1 Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2019.
i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Ārstniecības iestāžu skaits ERAF 606 Projektu dati Reizi gadā
i.9.3.2.b

(CO36)

Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi Cilvēku skaits ERAF 1 839 598 Projektu dati Reizi gadā

"

88. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība
2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes vīrieši kopā
Finanšu rādītājs (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)

EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 47 915 277 258 986 886 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)   EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 7 796 118 261 144 865 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki   Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 12 500     25 841 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 29 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā Personas ESF Mazāk attīstītie reģioni

210

   

2100

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 19 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos

Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos

Iedzīvotāji ESF Mazāk attīstītie reģioni

20 000

   

45 000

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 18 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros Ārstniecības iestādes ERAF Mazāk attīstītie reģioni

0

606

Projektu dati Iznākuma rādītājs atbilst

78 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros

Galvenais īstenošanas posms 9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma

(S932)

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 30

Projektu dati

"

89. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
53 173 258 153 1 221 973 134 1 164 119 509 7 208 271 902 N/A N/A 9 221 973 134
55 48 388 768     2 48 023 089 1 13 701 232        
13 326 213     3 9 830 536          

"

90. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.18. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
109 92 987 119 1 220 138 850 7 220 138 850 7 220 138 850 8 220 138 850 9 220 138 850
112 127 151 731                  

"

91. Izteikt 2.10. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.10.5. (14-16) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
122 15 300 000 1 21 420 040 7 21 420 040     8 21 420 040 12 21 420 040
123 6 120 040                  

"

92. Izteikt 2.11. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.11.3. (14-16) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
121 39 180 553 1 39 180 553 7 39 180 553 N/A N/A N/A N/A 12 39 180 554"

93. Izteikt 2.12. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.12.3. (14-13) šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
121 40 715 710 1 40 715 710 7 40 715 710 N/A N/A N/A N/A 12 40 715 710"

94. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" (turpmāk - 3. sadaļa) tabulu Nr. 3.1. (17) šādā redakcijā:

"ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR

NR Fonds Reģions 2014, EUR 2015, EUR 2016, EUR 2017, EUR 2018, EUR 2019, EUR 2020, EUR Kopā, EUR
(1) ERAF Mazāk attīstīts reģions 277 214 930 291 536 583 328 768 552 342 810 774 357 274 862 394 164 452 418 797 496 2 410 567 649
  Pamatsumma Mazāk attīstīts reģions 260 582 034 274 044 388 309 042 439 322 242 128 335 838 370 370 514 585 393 660 374 2 265 924 318
  Rezerve Mazāk attīstīts reģions 16 632 896 17 492 195 19 726 113 20 568 646 21 436 492 23 649 867 25 137 122 144 643 331
(5) ESF Mazāk attīstīts reģions 101 569 026 105 377 525 87 428 101 91 162 294 95 008 670 76 968 199 71 726 416 629 240 231
  Pamatsumma Mazāk attīstīts reģions 96 452 771 99 817 625 82 182 415 85 692 556 89 308 150 72 350 107 67 443 187 593 246 811
  Rezerve Mazāk attīstīts reģions 5 116 255 5 559 900 5 245 686 5 469 738 5 700 520 4 618 092 4 283 229 35 993 420
(9) JNI N/A 16 298 112 12 712 527 0 0 0 0 0 29 010 639
  Pamatsumma N/A 16 298 112 12 712 527 0 0 0 0 0 29 010 639
  Rezerve N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A
(10) KF N/A 167 454 594 175 995 293 185 012 112 193 047 173 200 965 711 209 486 800 217 453 012 1 349 414 695
  Pamatsumma N/A 157 407 318 165 435 575 173 911 385 181 464 343 188 907 768 196 917 592 204 405 832 1 268 449 813
  Rezerve N/A 10 047 276 10 559 718 11 100 727 11 582 830 12 057 943 12 569 208 13 047 180 80 964 882
(12) Kopā   562 536 662 585 621 928 601 208 765 627 020 241 653 249 243 680 619 451 707 976 924 4 418 233 214"

95. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:

"Finansējuma plāns darbības programmai

Kods

Prioritārais virziens

Fonds

Reģions

Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR

Savienības atbalsts, EUR

Nacionālais finansējums, EUR

Nacionālais publiskais finansējums, EUR

Nacionālais privātais finansējums, EUR

Kopējais finansējums, EUR

Līdzfinansējuma likme, %

EIB līdzdalība, EUR

Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR

Rezerve, EUR

Rezerves apjoms, %

1

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF Mazāk attīstīts reģions 525 454 395 467 519 706 82 503 479 57 934 689 24 568 790 550 023 185 85 0 439 003 228 28 516 478 6

2

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF Mazāk attīstīts reģions 191 264 955 168 533 829 29 741 264 22 731 126 7 010 138 198 275 093 85 0 158 254 067 10 279 762 6

31

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Mazāk attīstīts reģions 318 747 708 296 191 300 52 269 056 22 556 408 29 712 648 348 460 356 85 0 278 125 040 18 066 260 6

32

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ESF Mazāk attīstīts reģions 21 251 009 18 063 357 3 187 652 3 187 652 0 21 251 009 85 0 16 940 083 1 123 274 6

41

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs ERAF Mazāk attīstīts reģions 341 875 566 290 594 229 51 281 337 51 281 337 0 341 875 566 85 0 272 869 363 17 724 866 6

42

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs KF N/A 250 113 248 236 852 949 41 797 581 13 260 299 28 537 282 278 650 530 85 0 222 199 639 14 653 310 6

51

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF Mazāk attīstīts reģions 486 631 237 413 636 549 72 994 688 72 994 688 0 486 631 237 85 0 388 406 688 25 229 861 6

52

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte KF N/A 194 059 921 190 138 398 33 553 837 3 921 523 29 632 314 223 692 235 85 0 178 375 164 11 763 234 6

61

6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF Mazāk attīstīts reģions 277 032 428 235 477 563 41 554 865 41 554 865 0 277 032 428 85 0 221 114 552 14 363 011 6

62

6. Ilgtspējīga transporta sistēma KF N/A 945 622 266 881 707 638 155 595 469 63 914 628 91 680 841 1 037 303 107 85 0 827 159 300 54 548 338 6

72

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF Mazāk attīstīts reģions 124 959 799 107 855 043 19 033 245 17 104 756 1 928 489 126 888 288 85 0 101 148 049 6 706 994 6

73

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte JNI N/A 61 647 230 58 021 278 5 119 526 3 625 952 1 493 574 63 140 804 92 0 58 021 278 N/A N/A

81

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF Mazāk attīstīts reģions 326 424 456 277 460 786 48 963 670 48 963 670 0 326 424 456 85 0 260 536 998 16 923 788 6

82

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ESF Mazāk attīstīts reģions 272 584 716 232 752 302 41 073 940 39 832 414 1 241 526 273 826 242 85 0 218 278 541 14 473 761 6

91

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF Mazāk attīstīts reģions 250 497 255 221 973 134 39 171 731 28 524 121 10 647 610 261 144 865 85 0 208 433 829 13 539 305 6

92

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ESF Mazāk attīstīts reģions 247 753 772 220 138 850 38 848 036 27 614 922 11 233 114 258 986 886 85 0 206 449 459 13 689 391 6

10

10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" ESF Mazāk attīstīts reģions 25 200 048 21 420 040 3 780 008 3 780 008 0 25 200 048 85 0 21 420 040 0 0

11

11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" ERAF Mazāk attīstīts reģions 46 094 769 39 180 553 6 914 216 6 914 216 0 46 094 769 85 0 39 180 553 0 0

12

12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" KF N/A 47 900 836 40 715 710 7 185 126 7 185 126 0 47 900 836 85 0 40 715 710 0 0

0

Kopā ERAF Mazāk attīstīts reģions 2 764 022 769 2 410 567 649 425 394 306 353 455 120 71 939 186 2 835 961 955 85 0 2 265 924 318 144 643 331  

0

Kopā ESF Mazāk attīstīts reģions 691 749 344 600 229 592 105 922 881 91 519 752 14 403 129 706 152 473 85 0 564 236 172 35 993 420  

0

Kopā JNI   61 647 230 58 021 278 5 119 526 3 625 952
1 493 574
63 140 804 92 0 58 021 278 0  

0

Kopā KF N/A 1 437 696 271 1 349 414 695 238 132 013 88 281 576 149 850 437 1 587 546 708 85 0 1 268 449 813 80 964 882  

0

Kopā 4 955 115 614 4 418 233 214 774 568 726 536 882 400 237 686 326 5 192 801 940 85 0 4 156 631 581 261 601 633

"

96. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens

Fonds

Reģions

Tematiskais mērķis

Savienības atbalsts, EUR

Nacionālais finansējums, EUR

Kopējais finansējums, EUR

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF Mazāk attīstīts reģions 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 467 519 706 82 503 479 550 023 185
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF Mazāk attīstīts reģions 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 168 533 829 29 741 264 198 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Mazāk attīstīts reģions 3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju 296 191 300 52 269 056 348 460 356
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ESF Mazāk attīstīts reģions 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 18 063 357 3 187 652 21 251 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs ERAF Mazāk attīstīts reģions 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 290 594 229 51 281 337 341 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs KF N/A 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 236 852 949 41 797 581 278 650 530
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF Mazāk attīstīts reģions 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
413 636 549 72 994 688 486 631 237
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte KF N/A 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 190 138 398 33 553 837 223 692 235
6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF Mazāk attīstīts reģions 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 235 477 563 41 554 865 277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēma KF N/A 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 881 707 638 155 595 469 1 037 303 107
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF Mazāk attīstīts reģions 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti
107 855 043 19 033 245 126 888 288
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte JNI N/A 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 58 021 278 5 119 526 63 140 804
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF Mazāk attīstīts reģions 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 277 460 786 48 963 670 326 424 456
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ESF Mazāk attīstīts reģions 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 232 752 302 41 073 940 273 826 242
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF Mazāk attīstīts reģions 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 221 973 134 39 171 731 261 144 865
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ESF Mazāk attīstīts reģions 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 220 138 850 38 848 036 258 986 886
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" ESF Mazāk attīstīts reģions NA 21 420 040 3 780 008 25 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" ERAF Mazāk attīstīts reģions NA 39 180 553 6 914 216 46 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" KF N/A NA 40 715 710 7 185 126 47 900 836
Kopā 4 418 233 214 774 568 726 5 192 801 940"

97. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

"Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim

Prioritārais virziens

Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR

Proporcija no kopējā piešķīruma

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

0

0%

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

0

0%

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2 360 670

1%

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs

419 834 243

80%

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

122 728 063

20%

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

198 122 636

18%

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

0

0%

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

46 712 067

9%

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

326 213

0,1%

Kopā

790 083 892

17,88%"

98. Izteikt pielikumu Nr. 3 "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā:

"Nosaukums

Projekta iesniegšanas laiks EK (gad, cet.)

Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.)

Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.)

Ieguldījuma prioritāte

Prioritārais virziens

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija

2019/2

2020/2

2023/4

Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus

Ilgtspējīga transporta sistēma

Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde

2022/2

2019/3

2023/4

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta

2017/3

2017/3

2023/4

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība

2018/3

2017/3

2023/4

Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"

1 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
2 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
3 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
4 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
5 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
6 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
7 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
8 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
9 Rādītājs var tikt precizēts atbilstoši pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam" noteiktajam

Finanšu ministrs J. Reirs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 611Pieņemts: 03.12.2019.Stājas spēkā: 03.12.2019.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 246, 06.12.2019. OP numurs: 2019/246.4
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
311157
03.12.2019
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"