Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk - ministrija), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - regulators) un Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - birojs) kompetenci elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā."

2. Papildināt 29. panta sesto daļu pēc vārda "paziņojot" ar vārdu "birojam".

3. Papildināt VII nodaļu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

"31.¹ pants. Nodeva elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzībai

(1) Elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevas (turpmāk - uzraudzības nodeva) mērķis ir nodrošināt efektīvu piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību.

(2) Uzraudzības nodevu maksā elektroenerģijas ražotājs, kurš saskaņā ar šā likuma 28., 29., 30. pantu vai pārejas noteikumu 52. punktu pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai kurš saskaņā ar šā likuma 28.¹ pantu saņem maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(3) Uzraudzības nodevas gada likme ir 0,40 euro par katru uzstādīto kilovatu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto uzraudzības nodevas likmi piemēro uzstādītajai elektriskajai jaudai, kas norādīta ar publisko tirgotāju un attiecīgo elektroenerģijas ražotāju noslēgtajā līgumā kārtējā kalendāra gada 1. janvārī.

(5) Uzraudzības nodevu administrē birojs.

(6) Uzraudzības nodevu šā panta otrajā daļā minētais elektroenerģijas ražotājs maksā par kārtējā kalendāra gada periodu, ņemot vērā šā panta trešajā daļā minēto likmi. Kalendāra gadā maksājamās uzraudzības nodevas summu sadala divās vienādās daļās. Pirmo daļu elektroenerģijas ražotājs maksā līdz kārtējā gada 1. aprīlim, otro - līdz 1. oktobrim. Uzraudzības nodevu iemaksā Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(7) Uzraudzības nodevu piemēro proporcionāli par pilniem kalendāra mēnešiem līdz pēdējam kalendāra mēnesim, kurā šā panta otrajā daļā minētajam elektroenerģijas ražotājam ir spēkā šā likuma 28., 28.¹, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības.

(8) Kalendāra gadā maksājamās uzraudzības nodevas summu precizē, ja mainījusies šā panta ceturtajā daļā minētā uzstādītā elektriskā jauda, veicot pēdējo maksājumu kalendāra gadā.

(9) Ja elektroenerģijas ražotājs šā panta sestajā daļā minētajā termiņā nav samaksājis uzraudzības nodevu, tam aptur valsts atbalsta izmaksu līdz brīdim, kad uzraudzības nodeva ir samaksāta. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu."

4. Aizstāt 33.¹ panta trešajā daļā vārdu "ministrija" ar vārdu "birojs".

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 70. punktu šādā redakcijā:

"70. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. aprīlim izdod šā likuma 31.¹ panta devītajā daļā minētos noteikumus."

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 28. novembrī