Ministru kabineta rīkojums Nr. 581

Rīgā 2019. gada 19. novembrī (prot. Nr. 54 54. §)

Par atļauju Pāvelam Rebenokam savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Pāvela Rebenoka lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) rakstveida lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi);

1.3. saskaņā ar Likuma par ostām 8. panta trešo daļu Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi - četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets;

1.4. ar Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 87 "Par Jāņa Baika atbrīvošanu no Rīgas ostas valdes locekļa amata un Pāvela Rebenoka iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļa amatā" ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis Pāvels Rebenoks iecelts Rīgas ostas valdes locekļa amatā;

1.5. ņemot vērā šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.6. no Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.7. saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta otro daļu ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kas kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1.7.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus Likuma par ostām  15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

1.7.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

1.7.3. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

1.7.4. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

1.7.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;

1.7.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā;

1.7.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem;

1.7.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.8. atbilstoši Likuma par ostām 7. panta trešajai daļai ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas:

1.8.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;

1.8.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē akceptētās ostas attīstības programmas īstenošanu;

1.8.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

1.8.4. izstrādā un ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā apstiprina finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;

1.8.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

1.8.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

1.8.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

1.8.8. atbilstoši pilnvarām rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

1.8.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;

1.8.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

1.9. atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. Rīgas brīvostas likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir brīvostas valde;

1.10. Pāvels Rebenoks pilda ekonomikas ministra ārštata padomnieka amata pienākumus un sniedz ekonomikas ministram konsultācijas juridiskos jautājumos;

1.11. ar Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 88 "Par atļauju Pāvelam Rebenokam savienot amatus" Pāvelam Rebenokam atļauts savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar valdes locekļa amatu nodibinājumā "Valerija Maligina fonds", padomes priekšsēdētāja amatu akciju sabiedrībā "Olainfarm" un zvērināta advokāta amatu.

2. Izvērtējot Likuma par ostām 7. pantā, Rīgas brīvostas likuma 2. pantā un Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 378 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" 33. punktā minētās Rīgas ostas valdes funkcijas kopsakarā ar  Pāvela Rebenoka pienākumiem ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatā, secināms, ka Rīgas brīvostas valdes locekļa amata savienošana ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart Pāvela Rebenoka kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta piekto daļu, atļaut Pāvelam Rebenokam savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu.

4. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, Pāvelam Rebenokam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Rīgas ostas valdes locekļa amatu vai ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu, pastāv iespēja, ka Pāvels Rebenoks var nonākt interešu konflikta situācijā.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro