Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.143

Rīgā 2019.gada 28.augustā (prot. Nr.35, 4.p.)

Par kapitāla atdeves likmi siltumapgādes pakalpojumu tarifu projekta aprēķināšanai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators), pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta otro daļu, savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

Regulators konstatē

1. Saskaņā ar Regulatora 2018.gada 13.augusta lēmuma Nr. 1/23 "Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodika" (turpmāk - Metodika) 3.punktu Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu nosaka kapitāla atdeves likmi.

2. Atbilstoši Metodikas 3.punktam Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi regulējamo siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs piemēro, aprēķinot siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma un siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc Regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas datuma.

3. Atbilstoši Metodikas 9.¹2.apakšpunktam regulējamo siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, kurš tarifu aprēķina projektā iekļauj kapitāla atdevi, piemēro vidējo svērto kapitāla atdeves likmi nominālā izteiksmē.

4. Atbilstoši Metodikas 10.punktam siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma un siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai komersants, izstrādājot tarifu projektu, piemēro Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi, ja siltumapgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika un koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodika noteic tarifu aprēķinā iekļaut kapitāla atdevi.

5. Atbilstoši Metodikas 4.punktam vidējo svērto kapitāla atdeves likmi nominālā izteiksmē (wacc_n) aprēķina saskaņā ar šādu formulu: , kur r_e ir pašu kapitāla atdeves likme [%]; E/(E+D) - pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%; r_d - aizņemtā kapitāla atdeves likme [%]; D/(E+D) - aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%; t - uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

6. Atbilstoši Metodikas 5.punktam pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu: , kur r_f ir bezriska likme, kas noteikta kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicētā Vācijas valdības desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējā procentu likme desmit gadu periodā [%]; r_c - valsts riska piemaksa, ko aprēķina kā Latvijas un Vācijas valsts desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējo procentu likmju starpību [%]; β_e - pašu kapitāla beta koeficients; r_m - tirgus riska piemaksa [%]; s_e - Regulatora novērtēta pašu kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai [%].

7. Atbilstoši Metodikas 6.punktam pašu kapitāla beta koeficientu aprēķina atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu: , kur β_a - nozares aktīvu beta koeficients; D/E - nozares aizņemtā un pašu kapitāla vidējā attiecība. Ņemot vērā, ka pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu un aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu ir vienādas, D/E=1.

8. Atbilstoši Metodikas 7.punktam aizņemtā kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu: , kur r_dm - Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicētā nefinanšu sabiedrībām euro valūtā izsniegto kredītu (ar sākotnējo termiņu ilgāku par pieciem gadiem; atlikumiem) gada vidējā procentu likme desmit gadu periodā [%]; s_d - Regulatora novērtēta aizņemtā kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai [%].

9. Atbilstoši Metodikas 8.punktam līdz 2024.gadam aizņemtā kapitāla atdeves likmes r_d noteikšanai izmanto Eiropas Centrālās bankas publicētos statistikas datus par periodu, kas sākas ar 2014.gada 1.janvāri.

10. Izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicētos datus tīmekļvietnē www.ecb.europa.eu, Regulators konstatē, ka Vācijas valdības desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējā procentu likme (r_f) periodā no 2009.gada augusta līdz 2019.gada jūlijam ir 1,22%¹.

11. Izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicētos datus tīmekļvietnē www.ecb.europa.eu, Regulators konstatē, ka valsts riska piemaksa (r_c), kas aprēķināta kā Latvijas un Vācijas valsts desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējo procentu likmju vidējā starpība periodā no 2014.gada augusta līdz 2019.gada jūlijam, ir 0,57%.

12. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 3.panta pirmo daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa likme (t) ir 20%.

13. Izmantojot finanšu analītiķa A.Damodarana apkopotos datus datubāzē "Koriģētie un nekoriģētie beta koeficienti pa nozarēm Eiropā" tīmekļvietnē pages.stern.nyu.edu/~adamodar/, Regulators konstatē, ka vidējais aktīvu beta koeficients vispārējo sabiedrisko pakalpojumu nozares komersantiem Eiropā (β_a) ir 0,41. Ievērojot Metodikas 6.punktu, siltumapgādes nozares pašu kapitāla beta koeficients (β_e) ir 0,74.

14. Tirgus riska piemaksa r_m (neatkarīgi no nozares) novērtēta, izmantojot Eiropas Enerģētikas regulatoru padomes publikācijā "Ziņojums par Eiropas enerģētikas tīklu regulēšanas ietvaru" tīmekļvietnē www.ceer.eu apkopotos datus par dalībvalstu regulatīvo iestāžu izmantoto starptautisko ekspertu novērtējumu par kapitāla tirgiem. Līdzīga riska profila valstu (Centrālās un Austrumeiropas valstis) vidējā tirgus riska piemaksa (r_m) ir 4,96%.

15. Pašu kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai (s_e) (neatkarīgi no nozares), ir novērtēta, izmantojot regulēto siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju datus un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos uzņēmējdarbības finanšu datus no komersantu gada pārskatiem 2016. un 2017.gadā par ekonomiski aktīvajiem komersantiem (institucionālais sektors S110000 "Nefinanšu sabiedrības") tautsaimniecībā. Novērtētā pašu kapitāla riska piemaksa ir 2,28%.

16. Izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicētos datus tīmekļvietnē www.ecb.europa.eu, Regulators konstatē, ka nefinanšu sabiedrībām euro valūtā izsniegto kredītu (ar sākotnējo termiņu ilgāku par pieciem gadiem; atlikumiem) gada vidējā procentu likme (r_d) periodā no 2014.gada janvāra līdz 2019.gada jūnijam ir 2,46%.

17. Aizņemtā kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai (s_d) (neatkarīgi no nozares), ir novērtēta, izmantojot Regulatora apkopotos datus par faktiskajām kredītu procentu likmēm, kas piemērotas kredītiem, kuri izsniegti siltumapgādes komersantiem investīcijām siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajos aktīvos. Novērtētā aizņemtā kapitāla izmēra riska piemaksa ir 0,65%.

18. Mikrouzņēmumu, mazo, vidējo vai lielāku uzņēmumu kategorijas nosaka Komisijas (ES) 2014.gada 17.jūnija regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu 1.pielikuma 2.pantā minētās darbinieku skaita un finansiālās robežvērtības.

19. Atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmajai daļai sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un pēc savas iniciatīvas vai Regulatora pieprasījuma iesniedz Regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

Regulators secina

1. Izmantojot šā lēmuma konstatējošās daļas 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā norādītās rādītāju skaitliskās vērtības, saskaņā ar Metodikas 5.punktu aprēķinātā pašu kapitāla atdeves likme r_e ir:

1.1. 7,75% regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai;

1.2. 5,47% regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst vidējo uzņēmumu vai lielāku uzņēmumu kategorijai.

2. Izmantojot šā lēmuma konstatējošās daļas 16. un 17.punktā norādītās rādītāju skaitliskās vērtības, saskaņā ar Metodikas 7.punktu noteiktā aizņemtā kapitāla atdeves likme r_d ir:

2.1. 3,11% regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai;

2.2. 2,46% regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst vidējo uzņēmumu vai lielāku uzņēmumu kategorijai.

3. Izmantojot aprēķinātās pašu kapitāla atdeves likmes un aizņemtā kapitāla atdeves likmes, saskaņā ar Metodikas 4.punktu aprēķinātās vidējās svērtās kapitāla atdeves likmes nominālā izteiksmē ir:

3.1. 6,40% apmērā regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai;

3.2. 4,65% apmērā regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst vidējo uzņēmumu vai lielāku uzņēmumu kategorijai.

4. Regulatora ieskatā, kapitāla atdeves likmes 6,40% apmērā regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai, un 4,65% apmērā regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst vidējo uzņēmumu vai lielāku uzņēmumu kategorijai, saskan ar situāciju finanšu tirgos un adekvāti novērtē finansējuma piesaistes riskus, tādējādi nodrošinot iespēju regulējamam siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam finansēt aizņēmumus, ieguldīt pakalpojumu sniegšanai izmantoto pamatlīdzekļu atjaunošanā un attīstībā, kā arī gūt samērīgu peļņu, vienlaikus nodrošinot lietotājiem iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

Saskaņā ar Regulatora 2018.gada 13.augusta lēmuma Nr. 1/23 "Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodika" 3.punktu, 4.1.apakšpunktu, 5., 6., 7., 8.punktu, 9.¹2.apakšpunktu un 10.punktu, pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pantu, 5.pantu, 9.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu un 20.pantu, kā arī Administratīvā procesa likuma 55.panta 2.punktu un 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 68.panta pirmo daļu,

padome nolemj:

1. noteikt kapitāla atdeves likmi siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma un siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai:

1.1. 6,40% apmērā regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai;

1.2. 4,65% apmērā regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst vidējo uzņēmumu vai lielāku uzņēmumu kategorijai;

2. noteikt, ka lēmuma lemjošās daļas 1.punktā noteikto kapitāla atdeves likmi regulējamo sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs piemēro, aprēķinot siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma un siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2020.gadā, ja siltumapgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika un koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodika noteic tarifu aprēķinā iekļaut kapitāla atdevi.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R.Irklis