Ministru kabineta rīkojums Nr. 408
Rīgā 2019. gada 22. augustā (prot. Nr. 34 44.
§)
Par Plānu
minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai
2020.-2021. gadam
1. Apstiprināt Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai 2020.-2021. gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo
institūciju plāna īstenošanā.
3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par
valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par
vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un
centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu
pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām
iespējām.
4. Plānā paredzētos pasākumus īstenot kompleksi un secīgi
- no 2020. gada plānā paredzētos valsts budžeta finansētos
pasākumus un no 2021. gada pašvaldību budžeta finansētos
pasākumus. Ja valsts budžeta finansēto pasākumu īstenošana tiek
sākta citā termiņā, attiecīgi tiek precizēts pašvaldību
īstenojamo pasākumu termiņš nākamajā gadā.
5. Labklājības ministrijai sarunās ar Latvijas Pašvaldību
savienību par 2021. gada budžetu vienoties par to plānā
ietverto pasākumu īstenošanu, kuriem ir fiskālā ietekme uz
pašvaldību budžetu.
6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības
ministram līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā
kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna
izpildi.
Ministru prezidents
A. K. Kariņš
Labklājības ministre
R. Petraviča
(Ministru kabineta
2019. gada 22. augusta
rīkojums Nr. 408)
Plāns minimālo
ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam
I. Plāna kopsavilkums
Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai
2020.-2021.gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa politikas
plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu konkrētus
pasākumus pakāpeniskai Koncepcijas "Par minimālā ienākuma
līmeņa noteikšanu"1 (turpmāk - Koncepcijas)
īstenošanai, pilnveidojot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai
palielinātu ienākuma atbalstu nabadzības un ienākumu
nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības
grupām.
Plāns izstrādāts atbilstoši:
1. Latvijas nabadzības samazināšanas mērķim Nacionālajā
attīstības plānā 2014.-2020.gadam (apstiprināts Saeimā
2012.gada 20.decembrī):
1.1. rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķim 1 -
veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai,
samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma
grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā
[236];
1.2. rīcības virziena "Stabili pamati tautas
ataudzei" mērķim 3 - ar kompleksas ģimeņu atbalsta sistēmas
palīdzību, kas veicina darba un ģimenes dzīves savienošanu,
mazināt bērnu nabadzības risku no 25% 2010.gadā uz 20% 2020.gadā
[263].
2. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru
kabineta iecerēto darbību ieviešanai2 noteiktajiem
pasākumiem:
2.1. 8. punktam, kurš nosaka, stiprinot sociālo politiku un
izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināt ienākumu
nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju,
palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas,
kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
2.2. 109. punktam, kurš nosaka sekmēt tādu ģimenes politiku,
kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot
pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi, vienlaikus sniedzot
atbalstu aktīvai novecošanai.
2.3. 110.punktam, kurš nosaka kāpināt minimālās pensijas
apmēru un pilnveidot tās noteikšanas kārtību, pārskatot piemaksas
par darba stāžu.
2.4. 111.punktam, kurš paredz pakāpeniski pilnveidot minimālo
ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju
līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai
skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu
indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu
līmeni un garantēto minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu
maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam
atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta
vienotu saturu un aprēķina metodiku, kā arī sadarbībā ar
pašvaldībām pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu, lai
nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus
motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba
tirgū;
2.5. 112.punktam, kurš paredz pilnveidot personu materiālā
atbalsta sistēmu, t.sk. paredzot izvērtēt nepieciešamo
aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai
neesību.
3. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) stratēģijā "Eiropa
2020" vienam no noteiktajiem prioritārajiem mērķiem:
nabadzības un sociālās atstumtības samazināšana.
4. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2015.un
2016.gadam3: "Veikt konkrētus pasākumus, lai
reformētu sociālo palīdzību, nodrošinot pabalstu piemērotību, un
veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Samazināt lielo
nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, novirzot
nodokļu slogu uz avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz
izaugsmi.".
5. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2016. un
2017.gadam4: "Uzlabot sociālās palīdzības
pabalstu līmeni un pastiprināt pasākumus, kas palīdz atbalsta
saņēmējiem atrast un saglabāt darbu, tostarp ar aktivizācijas
pasākumu tvēruma palielināšanu.".
6. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2017. un
2018.gadam5: "Uzlabot sociālās drošības tīkla
adekvātumu un paaugstināt darbaspēka prasmes, paātrinot
profesionālās izglītības mācību programmas reformu. Palielināt
veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un piekļuvi tai, tostarp
samazinot tiešos maksājumus un ilgo gaidīšanas laiku.".
7. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2018. un
2019.gadam6 "Uzlabot minimālo ienākumu pabalstu,
minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā
ienākumu atbalsta adekvātumu.".
2018.gada 3.jūlijā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ar
vēstuli Nr. TA-42/40-1-01/109 iesniedza Valsts kancelejā
izskatīšanai Ministru kabinetā politikas plānošanas dokumenta
projektu "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai 2019.-2020.gadam" (turpmāk - Plāna projekts).
Plāna projekts 2018.gadā netika izskatīts nevienā no Ministru
kabineta sēdēm, un 2019.gada budžeta veidošanas procesā papildu
finansējums plāna paredzēto pasākumu īstenošanai netika rasts. Tā
kā Plāna projekts paredz vairāku politikas pasākumu īstenošanu,
lai palielinātu tieši nabadzīgāko iedzīvotāju (pensijas vecuma
cilvēku, personu ar invaliditāti, trūcīgo iedzīvotāju) ienākumus,
tādējādi mazinot sociālo atstumtību un nabadzības risku, LM,
atbildot uz Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa
2019.gada 25.februāra rezolūciju Nr.90/TA-1363 (2018.) par Plāna
turpmāko virzību, ar 2019.gada 8.marta vēstuli Nr.40-1-03
informēja ministru prezidentu, ka 2019.gada 2.ceturksnī iesniegs
Valsts kancelejā aktualizēto Plānu atbilstoši apstiprinātajam
valsts budžetam 2019.gadam, kā arī deklarācijā par Artura
Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
izvirzītajām prioritātēm, t.sk. pasākumiem, kas nodrošina
minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu.
Izvērtējot nabadzības mazināšanas aktivitāšu prioritātes kopā
ar Plānā paredzamo pasākumu provizorisko izmaksu ietekmi uz
pašreizējo valsts fiskālās telpas stabilitāti, LM ir izstrādājusi
priekšlikumus politikas pasākumiem pakāpeniskai Koncepcijā
paredzētā īstenošanai minimālo ienākumu līmeņu pārskatīšanā un
minimālo ienākumu atbalsta sistēmas un sociālās palīdzības
sistēmas harmonizēšanā. Plāna pasākumu kopums paredz atbalsta
fokusa saglabāšanu uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un
nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām -
ģimenēm ar bērniem, personām ar invaliditāti un pensijas vecuma
iedzīvotājiem.
Kā apstiprina Baltic International Centre for Economic policy
Studies (BICEPS) 2017.gada martā veiktais "Politikas
plānošanas dokumenta projektā "Plāns minimālo ienākumu
atbalsta sistēmas pilnveidošanai" iekļaujamo pasākumu
politikas izmaiņu lietderības un efektivitātes novērtējums"
(turpmāk - novērtējums), Plāna pasākumi paredz progresīvu
ienākumu pieaugumu galvenokārt mērķa grupām atbilstošajiem
iedzīvotājiem, kuri, vērtējot pēc ekvivalentā rīcībā esošā
ienākuma, atbilst zemākajai decilei7, t.i., cilvēkiem
ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, apakšējā ienākumu sadalījumā
koncentrējas mājsaimniecības ar trim vai vairāk bērniem. Plāna
pasākumi, kas skar pensijas, palielina arī trūcīgāko pensionāru
ienākumus. Plāna pasākumu radīta ienākumu progresivitāte
paredzēta vairāk 2021.gadā, jo garantētā minimālā ienākuma
(turpmāk - GMI) un trūcīgas personas ienākuma līmeņa pārskatīšana
ir tiešā veidā vērsta uz trūcīgākajām
mājsaimniecībām.8
Kā liecina BICEPS novērtējums ienākumu testēto pabalstu
pārskatīšana procentuāli vairāk palielina lauku teritoriju
iedzīvotāju ienākumus, ņemot vērā to, ka lauku teritoriju
iedzīvotāju ienākumi ir zemi, kā arī lauku teritorijās ir
augstāks īpatsvars mājsaimniecībām ar trim un vairāk bērniem un
viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem, kuri iegūs visvairāk
no piedāvāto pasākumu ieviešanas.9
Kā apliecina BICEPS novērtējuma rezultāti, Plāna pasākumu
ieviešana ļaus mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kurai
citādi, pasākumus neieviešot, prognozējama pieaugoša
tendence.
Attēls Nr.1. Plāna pasākumu ietekme
uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.10
Tāpat 2019.gadā Baltic Institute of Social Sciences veiktajā
izvērtējumā "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības
mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par
nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa
pieejamības jomā)"11, analizējot datus un veicot
secinājumus par joprojām augsto ienākumu nevienlīdzību un mērķētu
pasākumu trūkumu tieši uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,
apstiprina Koncepcijas ieviešanas un līdz ar to arī Plānā
paredzēto pasākumu ieviešanas nepieciešamību, lai mazinātu
nabadzības un sociālās atstumtības risku.
Plāna īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts
un pašvaldību budžeta, līdz ar to paredzot solidāru pasākumu
kopumu starp valsts un pašvaldības sniegto atbalstu
iedzīvotājiem. Plānā piedāvātos pasākumus piedāvāts īstenot,
vadoties pēc budžeta nodrošināšanas avota. Proti, no 2020.gada
piedāvāts ieviest pasākumus, kurus finansē no valsts budžeta,
savukārt no 2021.gada īstenot pasākumus, kurus jāfinansē no
pašvaldību budžeta. Jautājums par papildu nepieciešamā
finansējuma piešķiršanu ir virzāms kā starpnozaru
prioritārais pasākums un izskatāms Ministru kabinetā
likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un
likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,
2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā
kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta
finansiālajām iespējām. Detalizēts papildu nepieciešamā
finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot attiecīgo
normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā
"Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un
pašvaldību budžetiem".
Vienlaikus ar Plāna izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē,
tas tika ievietots LM tīmekļa vietnē sabiedriskai apspriešanai.
Pēc sabiedriskās apspriešanas ir saņemts komentārs no biedrības
"Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā
(PINS)" ar aicinājumu Plānā iekļaut papildu pasākumus, kas
veicinātu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem un
daudzbērnu ģimenēm. Plāns paredz atbalsta palielināšanu personām
ar zemiem ienākumiem, gan palielinot valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmēru personām ar invaliditāti, neizdalot personai
piemītošo funkcionālā traucējuma veidu, gan palielinot trūcīgas
un maznodrošinātas personas ienākumu līmeni, tādējādi veicinot
daudzbērnu ģimeņu ar zemiem ienākumiem finansiālās situācijas
uzlabošanos.
2019.gada 15.maijā Labklājības ministrijas un Latvijas
Pašvaldību savienības ikgadējo sarunu laikā, tika panākta
konceptuāla vienošanās par Plānā iekļautajiem pasākumiem un to
secīgu ieviešanu.
II. Esošās situācijas
raksturojums
Situācijas raksturojums un detalizēts izklāsts minimālo
ienākumu jomā iekļauts Koncepcijā.
Latvijā jau 15 gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības
riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu
nevienlīdzība. Pieaugot iedzīvotāju kopējiem ienākumiem, cilvēki
ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos neizjūt, jo
tiesību aktos noteiktie ienākumu apmēri, kas tiem dod iespējas
pretendēt uz noteiktu atbalstu, paliek nemainīgi zemi.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes
(turpmāk - CSP) veiktā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma
datiem 2017.gadā12 28,4 % iedzīvotāju bija pakļauti
nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tas ir par 0,2
procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, kad nabadzības vai
sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 28,2 % iedzīvotāju.
Nabadzības riskam bija pakļauti 23,3% jeb 446 tūkstoši
iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi
bija zem 367 eiro mēnesī13.
No viena vecāka mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens bērns,
nabadzības riskam 2017.gadā bija pakļauta aptuveni viena trešdaļa
(32,6%) mājsaimniecību. Mājsaimniecībās, kur divi pieaugušie
audzina vienu vai divus bērnus, nabadzības risks bija ievērojami
zemāks - attiecīgi 12,1% un 10,2% 2017.gadā. Visaugstākais
nabadzības risks ir senioriem vecumā virs 65 gadiem - nabadzības
riskam pakļauti 45,7%. Savukārt, ja seniors dzīvo viens, tad
nabadzības risks būtiski pieaug. 2017.gadā gandrīz trīs
ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija
pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo gadu laikā šo iedzīvotāju
īpatsvars turpina palielināties. Saskaņā ar nacionālajiem
rādītājiem par trūcīgām personām, 2017.gadā trūcīgo personu
lielāko īpatsvaru veido bērni un nestrādājošās personas. Savukārt
pensijas vecuma cilvēki un personas ar invaliditāti trūcīgo
personu lokā ir uz pusi mazākā skaitliskā apmērā.
Minimālo ienākumu līmeņu pārskatīšana ir skatāma kontekstā ar
to, ka ļoti zems ienākumu līmenis ierobežo izredzes izkļūt no
nabadzības slazda, saglabāt aktivitāti un meklēt darbu. Šobrīd
sociālās palīdzības saņemšana paredz personas vai
mājsaimniecības, kuras vēršas pēc minētās palīdzības,
iesaistīšanos līdzdarbības pasākumos, kuru mērķis sekmēt personas
vai mājsaimniecības situācijas uzlabošanos un iespēju gūt
ienākumus no algota darba palielināšanu. Atbalsta stiprināšana
iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem paredz noteikt trūcīgajai
personai atbilstošu ienākumu līmeni 40% apmērā no ienākumu
mediānas ar koeficientu 1 (viens), nākamajām personām
mājsaimniecībā (pieaugušajiem un bērniem), piemērojot koeficientu
0,7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa), kas
ir saskaņā ar Koncepcijā definēto minimālā ienākuma līmeni un
ekvivalences skalu. Koeficients 0.7 tiek piemērots arī pirmajai
personai mājsaimniecībā, ja tā ir darbspējas vecumā, bet nav
nodarbināta un neatbilst sekojošajiem kritērijiem: personai ir
noteikta invaliditāte, persona atrodas bērnu kopšanas
atvaļinājumā, persona ir pensijas vecumā, personai ir studējošā
statuss, tādējādi augstākam koeficientam nodarbinātām personām
motivējoši ietekmējot iesaisti darba tirgū un ienākumu gūšanu no
algota darba. Šāda ekvivalences skala ir izvēlēta ņemot vērā
Latvijas demogrāfisko situāciju, tādējādi piešķirot lielāku
ekvivalento svaru bērniem nekā to paredz ES metodoloģijā. Šāda
ekvivalences skala ļauj nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm ar
bērniem, kas ir viena no nabadzības riskam visbiežāk pakļautajām
sabiedrības grupām.
Tiek paredzēts, ka minimālo ienākumu līmenis tiks pārskatīts
ne retāk kā reizi piecos gados atbilstoši valsts budžeta
finansiālajām iespējām.
Tabula Nr.1
| Plāna mērķis |
Plāna pasākumu mērķis ir pilnveidot minimālo ienākumu
atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu
nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības
grupām.
|
| Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais
rādītājs/-i |
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti
sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi
un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam,
salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem
finanšu resursiem.
Politikas rezultatīvie rādītāji ir sakārtoti atbilstoši
ietekmei uz mērķa grupām - iedzīvotāji ar zemiem
ienākumiem, mājsaimniecības ar trīs un vairāk bērniem,
pensijas vecuma iedzīvotāji. Plāna politikas rezultatīvo
rādītāju visaptverošu ex-post izvērtējumu būs
iespējams veikt 2023.gadā, kad būs pieejami ienākumu
apsekojuma dati par 2021.gadu.
Tabula Nr.1.1. Politikas
rezultatīvie rādītāji.
|
Nr. |
Rezultatīvie rādītāji
|
Rādītāja sākotnējā vērtība
|
Rādītāja sasniedzamā vērtība
|
Datu
avots
|
| 1. |
Ekvivalento rīcībā esošo
ienākumu pieaugums 1.ienākumu decilē, % (iedzīvotāju
1.deciles ienākumu īpatsvars kopējā visu mājsaimniecību
ienākumu apjomā, %) |
2.47 (2015.g.) |
2.49 (2020.g.) |
EUROMOD
mikrosimulācijas |
| 2. |
Personu, kuru ienākumi ir
zem 198 euro, īpatsvars 1.kvintilē, % un skaits
1.kvintilē, tūkst. |
43.0/169.8 (2017.g.) |
Paredzams 2021.gada
rādītāja vērtības samazinājums. |
CSP |
| 3. |
Personu, kuru ienākumi ir
zem 99 euro, īpatsvars 1.kvintilē, % un skaits
1.kvintilē, tūkst. |
12.9/50.8 (2017.g.) |
Paredzams 2021.gada
rādītāja vērtības samazinājums. |
CSP |
| 4. |
GMI pabalsta saņēmēju
īpatsvars par trūcīgām atzīto personu kopējā skaitā,
%; |
41.48(2017.g.)
37.39 (2018.g.)
36.17 (2020.g.provizoriski, pirms atbilstošo
pasākumu ieviešanas)
|
49.59 (provizoriski,
2021.g.) |
LM Valsts sociālās
politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) -
pašvaldību administratīvie dati |
| 5. |
Dzīvokļa pabalsta saņēmēju
īpatsvars privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo personu
skaitā, % |
4.87 (2017.g.) |
Paredzams 2021.gada
rādītāja vērtības pieaugums. |
LM SPOLIS (pašvaldību
administratīvie dati) |
| 6. |
Par trūcīgām atzīto
personu īpatsvars dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaitā,
% |
52.74 (2017.g.) |
Paredzams 2020.gada
rādītāja vērtības pieaugums. |
LM SPOLIS (pašvaldību
administratīvie dati) |
| 7. |
GMI izlietotā finansējuma
īpatsvars pašvaldību ienākumu testētajos sociālās
palīdzības izdevumos, % |
22.8 (2017.g.) |
2021.gadā, pieaugot
pašvaldību izdevumiem dzīvokļa pabalstam, paredzams
rādītāja vērtības samazinājums salīdzinājumā ar
2020.gadu. |
LM SPOLIS (administratīvie
dati) |
| 8. |
Nabadzības riska indekss
(40% no mediānas) mājsaimniecībās, kuras locekļi visi
ir vecāki par 65 gadiem, % un pēc Koncepcijā noteiktas
ekvivalences skalas 1; 0.7; 0.7 |
4.5 (2017.g.) |
Paredzams, ka, īstenojot
plāna pasākumus, rādītāja vērtība nepieaugs atšķirībā
no situācijas, ja Plāna pasākumi netiktu ieviesti. |
CSP |
| 9. |
Nabadzības riska indekss
(40% no mediānas) mājsaimniecībās, kurās dzīvo viena
persona vecāka par 65 gadiem, % un pēc Koncepcijā
noteiktās ekvivalences skalas 1; 0.7; 0.7 |
5.8 (2017.g.) |
Paredzams 2020.gada
rādītāja vērtības samazinājums. |
CSP |
| 10. |
Vecuma pensijas
atvietojuma līmenis (jaunpiešķirtās pensijas apmērs
pret vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī), % |
44% (2017.g.) |
45% (2020.g.,
2021.g.) |
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
(turpmāk - VSAA)
|
| 11. |
Nabadzības riska indekss
(40% no mediānas) nepilnai ģimenei ar apgādībā esošiem
bērniem14, % un pēc Plānā noteiktās
ekvivalences skalas 1; 0.7; 0.7 |
18.0 (2017.g.) |
Paredzams 2020.gada
rādītāja vērtības samazinājums. |
CSP |
|
|
Nr.
p. k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
(ar
precizitāti līdz pusgadam)
|
|
1.1.
|
Trūcīgas personas statusam atbilstoša ienākuma līmeņa
pārskatīšana. |
Pilnveidota atbalsta sistēma
trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem, nosakot trūcīgajai personai
atbilstošu ienākumu līmeni 40% apmērā no ienākumu
mediānas15 - 198
euro16 pirmajai personai
mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām,
ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas
nosacījumiem, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot
koeficientu 0,717 (139 euro). |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā.
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta
noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi
dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu".
|
LM
|
Pašvaldības,
Veselības ministrija,
Tieslietu ministrija,
Ekonomikas ministrija,
Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija
|
2021.gada 1.pusgads
|
|
1.2.
|
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pārskatīšana. |
Pilnveidota atbalsta sistēma
vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, nosakot garantētā minimālā
ienākuma līmeni 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma
līmeņa - 99 euro18 pirmajai personai
mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām,
ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas
nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7
no pirmās personas mājsaimniecībā (69
euro). |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā.
Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra
noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo
ienākumu līmeni";
Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija
noteikumos Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms,
piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā
ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par
līdzdarbību".
|
LM
|
Pašvaldības
|
2021.gada 1.pusgads
|
|
1.3.
|
Minimālo pensiju
paaugstināšana.
|
Palielināts atbalsts minimālo
pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju
aprēķinu bāzi līdz 99 euro. |
Grozījumi likumā "Par valsts pensijām";
Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra
noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā
pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas
kārtību".
|
LM
|
VSAA
|
2020.gada 1.pusgads
|
|
1.4.
|
Valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta pārskatīšana.
|
Palielināts atbalsts valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu
sasniegušajiem, paaugstinot pabalstu apmēru līdz 99
euro. |
Grozījumi Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta
apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un
izmaksas kārtību". |
LM
|
VSAA
|
2020.gada 1.pusgads
|
|
1.5.
|
Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana personām ar
invaliditāti. |
Palielināts atbalsts personām ar
invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstu vispārējā gadījumā, paaugstinot pabalsta apmēru III
invaliditātes grupai līdz 99 euro, I un II
invaliditātes grupai - paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi
līdz 99 euro, kā arī gan vispārējā gadījumā, gan
gadījumā, kad invaliditāte noteikta kopš bērnības, I
invaliditātes grupai paaugstinot piemērojamo koeficientu līdz
1.4. |
Grozījumi Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta
apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un
izmaksas kārtību". |
LM
|
VSAA
|
2020.gada 1.pusgads
|
|
1.6.
|
Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pabalsta ikgadēja
indeksācija ar patēriņa cenu indeksu. |
Palielināts atbalsts valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu
sasniegušajiem un personām ar invaliditāti. |
Grozījumi Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta
apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un
izmaksas kārtību". |
LM
|
VSAA
|
2021.gada 1.pusgads
|
|
1.7.
|
Vienota maznodrošinātās personas ienākuma līmeņa noteikšana
valsts sniegtajam atbalstam. |
Panākta vienlīdzīga valsts
atbalsta nodrošināšana iedzīvotajiem visā Latvijas
teritorijā, nosakot vienotu maznodrošinātai personai
atbilstošu ienākuma līmeni, atbilstoši kuram tiek sniegts
valsts atbalsts un kas noteikts 1.5 apmērā no trūcīgai
personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai
mājsaimniecībā (izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām,
ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas
nosacījumiem) - 297 euro, nākamajām personām
mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7 (208
euro). |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā.
Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā".
|
LM
|
Pašvaldības,
Veselības ministrija,
Tieslietu ministrija,
Ekonomikas ministrija
|
2021.gada 1.pusgads
|
|
1.8.
|
Rekomendācija par dzīvokļa
pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku.
|
Pašvaldībām un to iedzīvotājiem
saprotams dzīvokļa pabalsta mērķis un pakalpojuma saņēmēju
mērķa grupa. Iedzīvotājiem saprotams dzīvokļa pabalsta saturs
un piešķiršanas biežums. |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā.
|
LM
|
Ekonomikas ministrija,
pašvaldības
|
2021.gada 1.pusgads
|
III. Teritoriālā perspektīva
Plānotie pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā.
IV. Ietekmes novērtējums uz valsts
un pašvaldību budžetu
Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma
piešķiršanu ir virzāms kā starpnozaru prioritārais
pasākums un izskatāms Ministru kabinetā Ministru kabinetā
likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un
likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,
2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā
kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta
finansiālajām iespējām.
Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins
tiks veikts izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un
iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta
ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".
Sociālas palīdzības un sociālo pakalpojuma likuma 1.pantā ir
sniegta definīcija sociālajai palīdzībai, nosakot, ka sociālā
palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana
balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm),
kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Plānā
ietvertajiem pasākumiem paredzama ietekme uz pašvaldības
izdevumiem sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā
arī citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem. Plānā ietvertie
pasākumi ir noteikti, balstoties uz likuma "Par
pašvaldībām" 15.panta 7. un 9.punktu, kuri attiecīgi nosaka,
ka pašvaldību autonomā funkcija ir "nodrošināt iedzīvotājiem
sociālo palīdzību, sociālo aprūpi (sociālā palīdzība
maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco
ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku
gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un
audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni
u.c.)" un "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa
jautājumu risināšanā". Pasākumu un atbilstošā finansējuma
piesaistes nepieciešamība ir pamatojama ar to, ka ļoti zemais
minimālo ienākumu slieksnis veido nabadzības slazdu, jo pie tik
zemiem ienākumiem cilvēku iespējas kļūt aktīviem un meklēt darbu
ir ierobežotas, jo visi mājsaimniecības ienākumi tiek novirzīti
pamatvajadzību nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka Plāns paredz noteikt augstāku ienākumu
slieksni, atbilstoši kuram persona varēs tikt atzīta par trūcīgu
un atbilstoši kuram personai būs tiesības uz GMI pabalstu, Plāna
ieviešanas rezultātā palielināsies par trūcīgām atzīto personu
skaits un arī GMI pabalsta saņēmēju skaits. Tādējādi Plāna
ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus gan saistībā ar
nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām, gan
GMI pabalsta nodrošināšanai. Vienlaicīgi, palielinot GMI līmeni,
pašvaldībām saglabāsies arī tiesības noteikt citu (augstāku) GMI
līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, kā to paredz spēkā esošais
tiesiskais regulējums19.
Lai novērtētu piedāvāto izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetu,
LM veica nepieciešamā indikatīvā finansējuma aprēķinus par
esošiem GMI pabalsta saņēmējiem GMI pabalsta palielināšanai un
GMI pabalsta saņēmēju prognozējamo pieaugumu katrā pašvaldībā
2021.gadam. Ietekmes aprēķins tika veikts tikai par papildu
nepieciešamo finansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta
nodrošināšanai, nevis par papildu nepieciešamo finansējumu
atbalsta nodrošināšanai trūcīgām personām kopumā, jo pašvaldību
noteiktais atbalsts, tā veidi un apmēri trūcīgām personām ir
atšķirīgi katrā pašvaldībā atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību
saistošajiem noteikumiem.
Kopumā GMI pabalsta saņēmēju skaits 2021.gadā salīdzinot ar
2018.gadu palielināsies par 8 639 cilvēkiem (pieaugums par
41,38%, salīdzinot ar 2018.gadu). GMI pabalsta saņēmēju skaita
pieaugums 2018.gadā pašvaldībās bija ļoti diferencēts - no 3 līdz
1081 cilvēkam dažādos novados (skatīt 4.tabulu). Pašvaldībām
papildu nepieciešamie finanšu līdzekļi GMI pabalsta
nodrošināšanai 2021.gadā indikatīvi ir 5,92milj. euro
(izdevumi GMI pabalstam 2018.gadā bija 5,50 milj.
euro).
Tā kā pašvaldībās ir noteikti papildu atvieglojumi trūcīgām
personām, tad Plāna ieviešanai būs ietekme uz pašvaldību
izdevumiem dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai, nekustamā īpašuma
nodokļa atvieglojumu nodrošināšanai, citu pašvaldībās šīm mērķa
grupām noteikto atvieglojumu nodrošināšanai. Vienota
maznodrošinātās personas ienākuma līmeņa noteikšana saistībā ar
valsts nodrošināto atbalstu atstās ietekmi uz to pašvaldību
budžetiem, kur maznodrošinātās personas ienākuma līmenis ir
zemāks par Plānā piedāvāto. Papildus jāuzsver, ka pašvaldībām
saglabāsies tiesības noteikt savus maznodrošinātās personas
ienākuma līmeņus, atbilstoši kuriem pašvaldības sniedz savu
atbalstu, tādējādi būs divi maznodrošinātās personas ienākuma
līmeņi - vienots valsts noteiktais, kurš tiks piemērots sniedzot
valsts atbalsta pakalpojumus maznodrošinātām personām, un
pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktais maznodrošinātās
personas ienākuma līmenis, atbilstoši kuram pašvaldības sniedz
tās noteikto atbalstu, bet kurš nevar būt zemāks par valstī
noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni.
Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas personas statuss,
ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē, tādējādi
paredzams, ka Plāna ieviešanai būs ietekme arī uz veselības
nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai. Personām,
kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, ir
tiesības arī uz valsts garantētu juridiskās palīdzības saņemšanu,
kas paredz arī atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, kā arī par
trūcīgām atzītām personām un lietas dalībniekiem - fiziskajām
personām, kuras atbilstoši procesuālajiem likumiem ir atbrīvotas
no tiesas izdevumu vai valsts nodevas samaksas, ir tiesības
saņemt atbrīvojumus no tiesas sniegto pakalpojumu maksas, tomēr
prognozējams, ka ietekme uz tieslietu nozarē nepieciešamajiem
izdevumiem šai mērķa grupai būs minimāla, tā kā prognozējamais
maznodrošināto un trūcīgo personu skaita pieaugums, kas varētu
pretendēt uz tieslietu nozares pakalpojumiem, būs neliels.
Detalizēta informācija par Labklājības un Veselības
ministriju, kā arī pašvaldību finanšu aprēķiniem saistībā ar
Plāna pasākumu ieviešanu ir pieejama tabulā Nr.3. "Paredzēto
pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini".
Tabula Nr.2
Kopsavilkums par plānā iekļauto
uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta
finansējumu (euro)
|
Uzdevums
|
Pasākums
|
Budžeta
programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
|
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
|
Papildu
nepieciešamais finansējums 2020.-2022.gadam
|
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
|
|
2019. (n
gads)
|
2020.
(n + 1)
|
2021.
(n + 2 )
|
2020.
(n + 1)
|
2021.
(n + 2)
|
2022.
(n + 3)
|
turpmākajā
laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
|
turpmāk ik
gadu
(ja pasākuma izpilde nav terminēta)
|
|
Finansējums plāna realizācijai kopā
|
|
|
315 263 012
|
339 592 959
|
357 442 280
|
29 557 475
|
33 884 886
|
33 468 222
|
0
|
33 468 222
|
-
|
|
tajā skaitā
|
|
|
| |
18. Labklājības
ministrija
|
pamatbudžets
|
82 501 806
|
88 751 055
|
90 029 192
|
15 540 574
|
15 686
854
|
16 329
786
|
0
|
16 329
786
|
-
|
| |
|
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai"
|
8 138 480
|
8 445 144
|
9 094 403
|
11 815 524
|
11 793 788
|
11 772 051
|
0
|
11 772 051
|
-
|
| |
|
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti"
|
25 337 422
|
25 952 639
|
26 581 517
|
3 724 765
|
3 892 781
|
4 557 450
|
0
|
4 557 450
|
-
|
| |
|
20.02.00 "Izdienas
pensijas"
|
49 025 904
|
54 353 272
|
54 353 272
|
285
|
285
|
285
|
0
|
285
|
-
|
| |
|
speciālais budžets
|
228 799 831
|
246 880 529
|
263 451 713
|
12 005 714
|
12 022 141
|
12 160 514
|
0
|
12 160 514
|
-
|
| |
|
04.01.00 "Valsts pensiju
speciālais budžets"
|
11 901 275
|
11 880 780
|
11 775 531
|
63 525
|
63 525
|
63 525
|
0
|
63 525
|
-
|
| |
|
04.02.00 "Nodarbinātības
speciālais budžets"
|
27 661
|
27 661
|
27 661
|
15 107
|
15 107
|
15 107
|
0
|
15 107
|
-
|
| |
|
04.03.00 "Darba
negadījumu speciālais budžets"
|
42 653 074
|
48 010 789
|
53 995 491
|
186 421
|
186 421
|
186 421
|
0
|
186 421
|
--
|
| |
|
04.04.00 "Invaliditātes,
maternitātes un slimības speciālais budžets"
|
174 217 821
|
186 961 299
|
197 653 030
|
11 740 661
|
11 757 088
|
11 895 461
|
0
|
11 895 461
|
-
|
| |
29. Veselības ministrija
|
33.00.00 "Veselības
aprūpes nodrošināšana"
|
3 961 375
|
3 961 375
|
3 961 375
|
0
|
100 689
|
0
|
0
|
0
|
-
|
| |
Pašvaldību budžets (GMI
pabalsts un dzīvokļa pabalsta
nodrošināšanai)20
|
|
|
|
|
2 011 187
|
6 075 202
|
4 977 922
|
0
|
4 977 922
|
-
|
| PLĀNA PASĀKUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1. pasākums
"Trūcīgas personas statusam atbilstoša ienākuma līmeņa
pārskatīšana"
|
|
|
3 961 375
|
3 961 375
|
3 961 375
|
|
100 689
|
|
0
|
|
-
|
| |
29. Veselības ministrija
|
33.00.00 "Veselības
aprūpes nodrošināšana"
|
3 961 375
|
3 961 375
|
3 961 375
|
|
100 689
|
|
0
|
|
-
|
|
1.2. pasākums
"Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa
pārskatīšana"21
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
| |
Pašvaldību budžets
|
|
|
|
|
2 011 187
|
5 919 987
|
4 977 922
|
0
|
4 977 922
|
-
|
|
1.3. pasākums
"Minimālo pensiju paaugstināšana"
|
|
|
238 892
314
|
256 912
926
|
267 780
646
|
23 404 951
|
23 399 642
|
23 516 278
|
0
|
23 516 278
|
0
|
| |
18. Labklājības
ministrija
|
pamatbudžets
|
57 164 384
|
62 798 416
|
63 447 675
|
11 815
809
|
11 794
073
|
11 772
336
|
0
|
11 772
336
|
0
|
| |
|
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (vecuma pensiju
izmaksai garantētā apmērā)
|
0
|
0
|
0
|
10 879 058
|
10 857 322
|
10 835 585
|
0
|
10 835 585
|
0
|
| |
|
20.02.00 PB "Izdienas
pensijas" (izdienas pensijas)
|
49 025 904
|
54 353 272
|
54 353 272
|
285
|
285
|
285
|
0
|
285
|
0
|
| |
|
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" Piemaksa AZG
pensiju saņēmējiem
|
8 138 480
|
8 445 144
|
9 094 403
|
936 466
|
936 466
|
936 466
|
0
|
936 466
|
|
| |
|
speciālais budžets
|
181 727 930
|
194 114 510
|
204 332 971
|
11 589
142
|
11 605
569
|
11 743
942
|
0
|
11 743
942
|
0
|
| |
|
04.01.00 "Valsts pensiju
speciālais budžets" (izdienas pensijas)
|
11 901 275
|
11 880 780
|
11 775 531
|
63 525
|
63 525
|
63 525
|
0
|
63 525
|
0
|
| |
|
04.04.00 "Invaliditātes,
maternitātes un slimības speciālais budžets
"(invaliditātes pensijas)
|
169 826 655
|
182 233 730
|
192 557 440
|
11 525 617
|
11 542 044
|
11 680 417
|
0
|
11 680 417
|
0
|
|
1.4. pasākums
"Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
pārskatīšana"
|
|
|
72 409 323
|
78 718 658
|
85 700 259
|
1 053 747
|
1 053 747
|
1 053 747
|
0
|
1 053 747
|
0
|
| |
18. Labklājības
ministrija
|
pamatbudžets
|
25 337 422
|
25 952 639
|
26 581 517
|
637 175
|
637 175
|
637 175
|
0
|
637 175
|
0
|
| |
|
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsts un apbedīšanas pabalsts), t.sk.:
|
25 337 422
|
25 952 639
|
26 581 517
|
637 175
|
637 175
|
637 175
|
0
|
637 175
|
0
|
| |
|
VSNP noteikto vecumu
sasniegušajiem
|
25 243
815
|
25 854
104
|
26 478
057
|
609 199
|
609 199
|
609 199
|
0
|
609 199
|
0
|
| |
|
Apbedīšanas pabalsts VSNP
saņēmēja nāves gadījumā
|
93
607
|
98
535
|
103
460
|
27 976
|
27 976
|
27 976
|
0
|
27 976
|
0
|
| |
|
speciālais budžets
|
47 071 901
|
52 766 019
|
59 118 742
|
416 572
|
416 572
|
416 572
|
0
|
416 572
|
0
|
| |
|
04.02.00 "Nodarbinātības
speciālais budžets" (Apbedīšanas pabalsts)
|
27 661
|
27 661
|
27 661
|
15 107
|
15 107
|
15 107
|
0
|
15 107
|
0
|
| |
|
04.03.00 "Darba
negadījumu speciālais budžets", t.sk.:
|
42 653 074
|
48 010 789
|
53 995 491
|
186 421
|
186 421
|
186 421
|
0
|
186 421
|
0
|
| |
|
Atlīdzība par darbspēju
zaudējumu
|
41 202 185
|
46 425 152
|
52 263 549
|
96 373
|
96 373
|
96 373
|
0
|
96 373
|
0
|
| |
|
Pārējie pabalsti (atlīdzības
par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem)
|
1 450 889
|
1 585 637
|
1 731 942
|
90 048
|
90 048
|
90 048
|
0
|
90 048
|
0
|
| |
|
04.04.00 "Invaliditātes,
maternitātes un slimības speciālais budžets",
t.sk.:
|
4 391 166
|
4 727 569
|
5 095 590
|
215 044
|
215 044
|
215 044
|
0
|
215 044
|
0
|
| |
|
Apbedīšanas pabalsts
|
3 157 835
|
3 439 412
|
3 750 536
|
12 694
|
12 694
|
12 694
|
0
|
12 694
|
0
|
| |
|
Kaitējuma atlīdzības, ja
kaitējums darbā nodarīts līdz 01.01.1997.
|
1 233 331
|
1 288 157
|
1 345 054
|
202 350
|
202 350
|
202 350
|
0
|
202 350
|
0
|
|
1.5. pasākums Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana personām ar
invaliditāti.
|
18. Labklājības
ministrija
|
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsts)
|
25 243 815
|
25 854 104
|
26 478 057
|
3 087 590
|
3 087 590
|
3 087 590
|
0
|
3 087 590
|
0
|
|
1.6. pasākums Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pabalsta ikgadēja
indeksācija ar patēriņa cenu indeksu.
|
18. Labklājības
ministrija
|
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsts)
|
25 243 815
|
25 854 104
|
26 478 057
|
0
|
168 016
|
832 685
|
0
|
832 685
|
0
|
|
1.8. pasākums
"Rekomendācija par dzīvokļa pabalsta vienotu
saturu un aprēķina metodiku"22
|
|
|
|
|
|
0
|
155 215
|
0
|
0
|
0
|
0
|
| |
Pašvaldību budžets
|
|
|
|
|
0
|
155 215
|
0
|
0
|
0
|
0
|
Tabula Nr.3
Paredzēto pasākumu detalizēti
finansējuma aprēķini
| Pasākumi |
Finansējuma aprēķina apraksts |
| 1.1. pasākums "Trūcīgas
personas statusam atbilstoša ienākuma līmeņa
pārskatīšana" |
LM aprēķini un
skaidrojums:
2018.gadā Latvijā trūcīgo personu skaits bija 50 447
personas. 2019.gada prognoze aprēķināta, ņemot vērā tādus
pasākumus kā: pasākumus pensionāru materiālās situācijas
uzlabošanai (ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana,
pensijas indeksācijas kārtības maiņa, ņemot vērā
apdrošināšanas stāžu), pasākumus ilgstošo bezdarbnieku
aktivizēšanai un iekļaušanai darba tirgū; kā arī situācijas
uzlabošanās darba tirgū kopumā, kā rezultātā tiek
prognozēts trūcīgo personu skaita samazinājums pensijas
vecuma personu grupā, un kopējais skaits prognozēts 45 639
personas. Materiālās situācijas uzlabošanas pasākumi
attiecībā uz bērniem un personām ar invaliditāti netiek
ņemti vērā, jo šo grupu galvenie ienākumu veidi (piemēram,
ģimenes valsts pabalsts, pabalsts invalīdam, kuram
nepieciešama kopšana u.c.) netiek ņemti vērā, izvērtējot šo
grupu materiālo situāciju trūcīgas personas statusa
noteikšanas procesā. 2020.gadā tiek prognozēts trūcīgo
skaita samazinājums, pieņemot personu samazinājumu par
9.53% kā iepriekšējā gadā.
2021.gadā trūcīgas personas ienākumu līmenis tiek
paaugstināts no 128,06 euro līdz 198 euro
pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (izņemot
darbspējas vecuma nestrādājošās personas), otrajai un
nākamajām personām - 0,7 jeb 139 euro. Ņemot vērā,
ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2018.gadā
bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas
personas ienākumu līmenis ir 168,5 euro
((198+139)/2=168,5), t.i., par 31.5% lielāks nekā
šobrīd spēkā esošais - 128,06 euro.
2021.gadā tiek prognozēts trūcīgo skaits 51 724
personas. Tas veido trūcīgo personu skaita pieaugumu
2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 25,27 %, t.sk.
trūcīgo pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par
25,28%.
Ņemot vērā, ka jauni pasākumi 2022.gadā netiek plānoti,
bet turpinās tie pasākumi, kas veicina cilvēku materiālās
situācijas uzlabošanos un nodarbinātībā, prognozēts
ikgadējais trūcīgo personu skaita samazinājums par 9,53%,
ievērojot iepriekšējo gadu trūcīgo personu skaita
samazinājumu. 2022.gadā trūcīgo skaits tiek prognozēts 46
796 personas.
Tabula Nr.3.1. Trūcīgo personu skaita dinamika
2015.-2022.gadu periodā
| |
2015.gada fakts
|
2016. fakts
|
2017.fakts
|
2018.gada fakts
|
2019.gada prognoze
|
2020.gada prognoze
|
2021.gada prognoze
|
2022.gada prognoze
|
|
Kopā trūcīgās personas,
t.sk.
|
81
887
|
68 816
|
62 260
|
50 447
|
45 639
|
41
291
|
51
724
|
46
796
|
|
bērni
|
26 468
|
20851
|
18
264
|
13
957
|
12 627
|
11 424
|
14 307
|
14 179
|
|
nestrādājošās
personas
|
22 819
|
19442
|
16
937
|
12
545
|
11 349
|
10 268
|
12 421
|
12 038
|
|
pensijas vecuma
personas
|
10 167
|
9920
|
9
816
|
9
505
|
8 599
|
7 780
|
9 922
|
8 044
|
|
personas ar
invaliditāti
|
9 850
|
9316
|
9
041
|
8
423
|
7 620
|
6 894
|
8 793
|
6 425
|
|
pārējās trūcīgās personas
|
12
583
|
9287
|
8
202
|
6017
|
5 444
|
4 925
|
6281
|
6110
|
| Trūcīgo personu skaita pieaugums pret
iepriekšējo gadu, % |
|
-15.96
|
-9.53
|
-18.97
|
-9.53
|
- 9.53
|
25.2723
|
- 9.53
|
| Trūcīgo pilngadīgo personu (bez
bērniem) pieauguma procents pret iepriekšējo gadu,
% |
|
-13.45
|
-8.27
|
-17.06
|
-9.53
|
- 9.53
|
25.28
|
- 12.83
|
Veselības ministrijai
nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna
pasākumu ieviešanas ietekmi:
Veselības ministrijai nepieciešamais papildu
finansējums 2021.gadā tiks ieplānots valsts
pamatbudžeta programmā 33.00.00 "Veselības aprūpes
nodrošināšana".
Aprēķins: tiek
izmantota informācija par trūcīgām personām sniegto
veselības aprūpes pakalpojumu no Nacionālā veselības
dienesta (turpmāk - NVD) par 2018.gadu un Valsts
statistikas pārskatu dati par trūcīgo personu skaitu
2016.gadā, LM fakta dati par 2017. un 2018. gadu, kā arī
prognozi no 2019.līdz 2022.gadam (skat. Tabula
Nr.3.1.).
2019. un 2020.gadā prognozēts trūcīgo pilngadīgo
personu skaita samazinājums par 9.53%. Vislielākais trūcīgo
personu skaita pieaugums prognozēts 2021.gadā
(25,27%), t.sk. pilngadīgo personu skaita pieaugums par
25,28%. 2022.gadā attiecīgi prognozēts trūcīgo
pilngadīgo personu skaita samazinājums pret 2021.gadu par
12.83% (skat. Tabula Nr.3.1.).
Trūcīgo personu, kuri saņems veselības aprūpes
pakalpojumus, skaits turpmākajos gados aprēķināts, par
pamatu ņemot NVD 2018.gada datus par trūcīgo personu
skaitu, kuri saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, un
ņemot vērā trūcīgo pilngadīgo personu skaita dinamiku.
Attiecīgi pieņemot, ka pakalpojumu izmaksas paliek
2018.gada līmenī, aprēķināts nepieciešamais finansējums
veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai trūcīgām
pilngadīgām personām un nepieciešamais papildu finansējums
pret 2018.gadu (skat. Tabula Nr.3.2.).
Tabula Nr.3.2.Veselības ministrijai nepieciešamā papildu
finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas
ietekmi.
|
Izdevumi
|
2018.gads
|
2019.gads*
|
|
2020.gads*
|
2021.gads |
2022.gads*
|
|
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits
|
Summa, euro
|
Vidējās izmaksas,
euro
|
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
|
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
|
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
|
Summa ar plānoto
palielinājumu, euro
|
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
|
| Trūcīgo pilngadīgo personu
(bez bērniem) pieauguma procents pret
iepriekšējo gadu, % |
|
|
|
-9.53
|
-9.53
|
25.28
|
|
-12.83
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
| Ambulatorai ārstēšanai
paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācija |
7 505
|
2 701 719
|
359.99
|
6 790
|
6 143
|
7 696
|
2 770 483
|
6 709
|
| pacientu iemaksu
kompensācija no valsts budžeta ‒ kopā |
|
1 259 656
|
|
|
|
|
1 291 581
|
|
|
par
ambulatoriem pakalpojumiem
|
26
576
|
560
527
|
21.09
|
24 043
|
21 752
|
27 251
|
574 724
|
23 755
|
|
par
stacionāriem pakalpojumiem
|
4
373
|
699
129
|
159.87
|
3 956
|
3 579
|
4 484
|
716 857
|
3 909
|
| Nepieciešamie finanšu līdzekļi,
euro |
|
3 961
375
|
|
|
|
|
4
062 064
|
|
| Papildus nepieciešamie finanšu
līdzekļi pret 2018. gadu, euro |
|
|
|
|
|
|
100
689
|
|
* Gadījumā, ja atbilstoši prognozētajam aprēķinam
radīsies finansējuma ietaupījums saistībā ar unikālo
trūcīgo pacientu skaita samazinājumu, tas tiks novirzīts
tam pakalpojuma veidam, kurā ietaupījums izveidosies - zāļu
iegādes izdevumu kompensācijas, ambulatoro vai
stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai.
|
| 1.2. pasākums "Garantētā
minimālā ienākuma līmeņa pārskatīšana". |
LM aprēķini un skaidrojums (aprēķini veikti excel
vidē, līdz ar to, matemātiski noapaļojot divas zīmes aiz
komata, var rasties nobīdes aprēķinos):
2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878
personas, t.sk. bērni 4 316; nestrādājošas personas - 7 927
un pārējās personas darbspējīgā vecumā 2 242, personas ar
invaliditāti 3 407; pensijas vecuma personas - 2 986.
2018.gadā GMI pabalstam izlietoti 5 497 602
euro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai
mēnesī 2018.gadā bija 42,22 euro, bet GMI pabalsta
saņemšanas ilgums 2018.gadā bija 6,24 mēneši.
2019.gadā GMI līmenis netiek paaugstināts, līdz
ar to tiek prognozēts GMI pabalsta saņēmēju skaita
samazinājums par 8,3%. Tiek prognozēts, ka GMI pabalstu
saņems 19 135 personas un GMI pabalstam
tiks izlietoti 5 045 911 euro.
2020.gadā GMI līmenis tiek paaugstināts, līdz 64
euro mēnesī24, līdz ar to tiek prognozēts GMI
pabalsta saņēmēju skaita pieaugums par 15,33% . Tiek
prognozēts, ka GMI pabalstu saņems 24079 personas un
GMI pabalstam tiks izlietoti 7508789
euro.
2021.gadā, ņemot vērā, ka GMI līmenis pirmajai
personai tiek noteikts 99 euro; parējām personām
mājsaimniecībā, nosakot GMI līmeni, tiek piemērots
koeficients 0,7, t.i., viņu GMI līmenis veido 69
euro, tiek pieņemts, ka "pirmo personu"
skaits mājsaimniecībā pieaugs par 77,3%, otro un pārējo
mājsaimniecības locekļu skaits pieaugs par 54,1%, turklāt
ņemot vērā arī pensijas vecuma personām veiktos pasākumus,
kas samazinās pensijas vecuma personu skaitu GMI pabalsta
saņēmēju vidū, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek
prognozēts 29 517 personas.
Nepieciešamais finansējums 2021.gadā: 11 417
589 euro. kas aprēķināts šādi:
11 269 1.strādājošas personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā = 5 407 228euro
7961 1. nestrādājošas personas mājsaimniecības
izlietotie līdzekļi gadā = 2 624 939euro
10 287 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā =3 385 422 euro
2022.gadā attiecībā uz GMI pabalsta apmēru nekādi
pasākumi nav paredzēti, tāpēc GMI pabalsta saņēmēju skaits
samazināsies, kas prognostiski būtu 27
085 personām.
Nepieciešamais finansējums 2022.gadā: 10 475
524 euro, kas aprēķināts šādi:
10 341 1.strādājošas personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā = 4 961 558 euro
7 308 1.nestrādājošas personas mājsaimniecības
izlietotie līdzekļi gadā = 2 408 647 euro
9 436 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā =3 105 319euro
Tabula Nr.3.3. GMI pabalsta saņēmēju skaita dinamika un
finansējums 2016.-2022.gadā.
|
Indikators
|
2016
|
2017
|
201825
|
2019
|
2020
|
202126
|
2022
|
|
fakts
|
īpatsvars, %
|
fakts
|
fakts
|
prognoze
|
prognoze
|
prognoze
|
prognoze
|
|
Kopā
GMI saņēmējas personas, t.sk.
|
27
769
|
100,00
|
25
823
|
20 878
|
19 135
|
24079
|
29
517
|
27
085
|
|
bērni
|
6 120
|
22,04
|
5 953
|
4
316
|
3
959
|
4978
|
55350
|
5079
|
|
nestrādājošās
personas
|
11 779
|
42,42
|
10 286
|
7
927
|
7
272
|
9142
|
10222
|
9380
|
|
pensijas vecuma
personas
|
3 743
|
10,98
|
2 997
|
2
986
|
2
739
|
3444
|
4351
|
3992
|
|
personas ar
invaliditāti
|
3 049
|
13,48
|
3 659
|
3
407
|
3
126
|
3929
|
4590
|
4212
|
|
pārējie GMI pabalsta
saņēmēji
|
3 078
|
11,08
|
2 928
|
2
242
|
2
057
|
2586
|
4819
|
422
|
|
Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro
|
6 728 936 |
-
|
6 487 489 |
5 497 602 |
5 045 911 |
7 508 789 |
11 417 589 |
10 475 524 |
|
Nepieciešamā finansējuma pieaugums pret 2018.gadu
(sākot ar 2019.gadu), euro
|
-
|
-
|
- 241 447 (pret
2016.gadu)
|
-989 887 (pret
2017.gadu)
|
-451 691
|
2 011 187
|
5 919 987
|
4 977 922
|
|
|
1.3. pasākums "Minimālo pensiju
paaugstināšana" |
LM aprēķini:
Tabula Nr.3.4.
|
Budžeta programmas
(apakšprogrammas)
kods un nosaukums
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais
finansējums
|
Nepieciešamais papildu finansējums
|
| |
2019
|
2020
|
2021
|
2020
|
2021
|
2022
|
| Labklājības ministrijas
pamatbudžeta apakšprogramma 04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (vecuma
pensiju izmaksai garantētā apmērā) |
0
|
0
|
0
|
10 879 058
|
10 857 322
|
10 835 585
|
| Labklājības ministrijas
pamatbudžeta programma 04.00.00 "Valsts atbalsts
sociālajai apdrošināšanai" Piemaksa AZG pensiju
saņēmējiem |
8 138 480
|
8 445 144
|
9 094 403
|
936 466
|
936 466
|
936 466
|
| Labklājības ministrijas
pamatbudžeta programma 20.02.00 "Izdienas
pensijas" (izdienas pensijas) |
49 025 904
|
54 353 272
|
54 353 272
|
285
|
285
|
285
|
| Labklājības ministrijas
speciālā budžeta apakšprogramma 04.01.00 "Valsts
pensiju speciālais budžets" (izdienas
pensijas) |
11 901 275
|
11 880 780
|
11 775 531
|
63 525
|
63 525
|
63 525
|
| Labklājības ministrijas
speciālā budžeta apakšprogramma 04.04.00"
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais
budžets" (invaliditātes pensijas) |
169 826 655
|
182 233 730
|
192 557 440
|
11 525 617
|
11 542 044
|
11 680 417
|
| Labklājības ministrijas
speciālā budžeta apakšprogramma 04.05.00 "Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais
budžets" (IT datu bāzes pielāgošana izmaiņām)
* |
18 871 278
|
18 759 678
|
18 693 478
|
0
|
0
|
0
|
Minimālos valsts vecuma pensijas apmērus plānots
noteikt par katru stāža gadu. Pie minimālā nepieciešamā 15
gadu stāža - 118,80 euro (t.i. aprēķina bāzes apmērs
99 euro + 20% (jeb piemēro koeficientu 1,2) un
par katru nākamo stāža gadu - 2% pieaugums no bāzes.
Piemēram, personai ar 16 gadu stāžu - 120,78 euro
(= 99*1,22), pie 17 gadu stāža - 122,76 euro (=
99*1,24) utt.
2020.gadā minimālo valsts vecuma pensiju paaugstināšana
provizoriski skartu 25,5 tūkst. personas ar vidējo apmēra
pieaugumu 35,52 EUR mēnesī, minimālo invaliditātes pensiju
paaugstināšana - 35,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra
pieaugumu 27,12 euro mēnesī, apgādnieka zaudējuma
pensijas minimālo apmēru paaugstināšana - skartu 10,3
tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 7,54 euro
mēnesī, minimālo izdienas pensiju paaugstināšana - 0,1
tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 37,19
euro mēnesī.
* 2019.gadā VSAA nepieciešamais finansējums IT datu
bāzes pielāgošanai- 118,8 tūkst. euro (ja izmaiņas
stājas spēkā ar 01.01.2020., tad IS izmaiņas jāveic
2019.gadā), t.i. 330 c/d * 360dienas - tiks nodrošināts
VSAA esošā finansējuma ietvaros, veicot Informācijas
sistēmām plānoto līdzekļu pārstrukturēšanu.
|
|
1.4. pasākums "Valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta pārskatīšana" |
LM aprēķini:
Tabula Nr.3.5.
|
Budžeta programmas
(apakšprogrammas)
kods un nosaukums
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais
finansējums
|
Nepieciešamais papildu finansējums
|
| |
2019
|
2020
|
2021
|
2020
|
2021
|
2022
|
| Labklājības ministrijas
pamatbudžeta apakšprogramma 20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti" (valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsts un apbedīšanas pabalsts),
t.sk.: |
25 337 422
|
25 952 639
|
26 581 517
|
637 175
|
637 175
|
637 175
|
| Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts |
25 243 815
|
25 854 104
|
26 478 057
|
609 199
|
609 199
|
609 199
|
| Apbedīšanas pabalsts |
93 607
|
98 535
|
103 460
|
27 976
|
27 976
|
27 976
|
| Labklājības ministrijas
speciālā budžeta apakšprogramma 04.02.00
"Nodarbinātības speciālais budžets"
(apbedīšanas pabalsts) |
27 661
|
27 661
|
27 661
|
15 107
|
15 107
|
15 107
|
| Labklājības ministrijas
speciālā budžeta apakšprogramma 04.04.00
"Invaliditātes, maternitātes un slimības
speciālais budžets" (apbedīšanas pabalsts un
kaitējuma atlīdzība), t.sk.: |
4 391 166
|
4 727 569
|
5 095 590
|
215 044
|
215 044
|
215 044
|
| Apbedīšanas pabalsts |
3 157 835
|
3 439 412
|
3 750 536
|
12 694
|
12 694
|
12 694
|
| Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība |
1 233 331
|
1 288 157
|
1 345 054
|
202 350
|
202 350
|
202 350
|
| Labklājības ministrijas
speciālā budžeta apakšprogramma 04.03.00 "Darba
negadījumu speciālais budžets", t.sk.: |
42 653 074
|
48 010 789
|
53 995 491
|
186 421
|
186 421
|
186 421
|
| Atlīdzība par darbspēju zaudējumu |
41 202 185
|
46 425 152
|
52 263 549
|
96 373
|
96 373
|
96 373
|
| Pārējie pabalsti (atlīdzības par ārstēšanās un
rehabilitācijas izdevumiem) |
1 450 889
|
1 585 637
|
1 731 942
|
90 048
|
90 048
|
90 048
|
2020.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru
paaugstināšana pensijas vecumu sasniegušajiem provizoriski
skartu 1,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 34,97
euro mēnesī, apbedīšanas pabalstam - 0,7 tūkst.
personas ar vidējo apmēra pieaugumu 83,88 euro
(vienreizēja izmaksa), atlīdzības par darbspēju zaudējumu
un darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības - 1,1 tūkst.
personas ar vidējo apmēra pieaugumu 22,86 euro
mēnesī.
|
|
1.5. pasākums
"Valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana personām ar
invaliditāti".
|
LM aprēķini:
Tabula Nr. 3.6.
|
Budžeta programmas
(apakšprogrammas)
kods un nosaukums
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais
finansējums
|
Nepieciešamais papildu finansējums
|
| |
2019
|
2020
|
2021
|
2020
|
2021
|
2022
|
| Labklājības ministrijas pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"
(valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts)* |
25 243 815
|
25 854 104
|
26 478 057
|
3 087 590
|
3 087 590
|
3 087 590
|
|
*Veicot finansiālo uzskaiti par valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu, finansējums minētajam
pabalstam tiek uzskaitīts kopā, aptverot visu veidu
pabalstu saņēmējus, t.i., atsevišķi neizdalot valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kuri ir
personas ar invaliditāti. Tāpēc 2019.-2021.gadam
norādīts apakšprogrammas ietvaros pabalstam plānotais
kopējais finansējums."
2020.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmēru paaugstināšana personām ar invaliditāti
provizoriski skartu 8,4 tūkst. personas ar vidējo
apmēra pieaugumu 30,43 EUR mēnesī, t.sk. I
invaliditātes grupai paaugstinot piemērojamo
koeficientu no 1.3 līdz 1.4 (gan vispārējā gadījumā,
gan personām ar invaliditāti kopš bērnības) -
2020.gadā provizoriski skartu 3,4 tūkst. personas ar
vidējo apmēra pieaugumu 17,32 EUR mēnesī.
|
*Veicot finansiālo uzskaiti par valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu, finansējums minētajam pabalstam
tiek uzskaitīts kopā, aptverot visu veidu pabalstu
saņēmējus, t.i., atsevišķi neizdalot valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kuri ir personas ar
invaliditāti. Tāpēc 2019.-2021.gadam norādīts
apakšprogrammas ietvaros pabalstam plānotais kopējais
finansējums."
2020.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru
paaugstināšana personām ar invaliditāti provizoriski skartu
8,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 30,43 EUR
mēnesī, t.sk. I invaliditātes grupai paaugstinot
piemērojamo koeficientu no 1.3 līdz 1.4 (gan vispārējā
gadījumā, gan personām ar invaliditāti kopš bērnības) -
2020.gadā provizoriski skartu 3,4 tūkst. personas ar vidējo
apmēra pieaugumu 17,32 EUR mēnesī.
|
|
1.6. pasākums
Valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta saņēmējiem pabalsta ikgadēja indeksācija ar
patēriņa cenu indeksu.
|
LM aprēķini:
Tabula Nr. 3.7.*
|
2021.gads
|
2022.gads
|
|
Skaits
|
Garantētais VSNP apmērs
(EUR)
|
Indeksācijas indekss
(PCI)
|
Vidējais pieaug.,
(EUR)
|
Vidējais VSNP apmērs
pēc indeksācijas, (EUR)
|
Izdevumi 2021.gada
indeksācijai 3 mēn., (EUR)
|
Skaits
|
VSNP apmērs (EUR) |
Indeksācijas indekss
(PCI)
|
Vidējais pieaug.,
(EUR)
|
Vidējais VSNP apmērs
pēc indeksācijas, (EUR)
|
Izdevumi 2022.gada
indeksācijai 3 mēn., (EUR)
|
Izdevumi 2021.gada
indeksācijai (EUR)
|
|
20 539
|
118.51
|
1.0230
|
2.73
|
121.24
|
168
016
|
21 036
|
121.24
|
1.0210
|
2.55
|
123.78
|
160
621
|
672
064
|
*aprēķins veikts Excel vidē,
uz noapaļošanu var atšķirties rezultāts
|
|
1.7. pasākums "Vienota maznodrošinātās personas
ienākuma līmeņa noteikšana valsts sniegtajam
atbalstam" |
LM aprēķini un skaidrojums:
Datu vākšana par maznodrošināto personu skaitu valstī
uzsākta no 2017.gada. Maznodrošināto personu skaita
pieaugums 2021.gadā plānots atbilstoši trūcīgo personu
skaita pieaugumam, ņemot vērā, ka maznodrošinātās personas
ienākumu līmenis pirmajai personai mājsaimniecībā ar
2021.gadu noteikts 297 euro un pārējām personām 208
euro (0,7 no pirmās), atbilstoši kuram varēs saņemt
valsts sniegto atbalstu.
Tabula Nr. 3.8. Maznodrošināto personu skaits un
prognozes 2017.-2021.gadu periodā
|
Indikators
|
2017
|
2018
|
2019
|
2020
|
2021
|
2022
|
|
fakts
|
provizoriskais
|
prognoze
|
prognoze
|
prognoze
|
prognoze
|
|
Kopā
maznodrošinātās personas
|
50 283
|
50 235
|
50 187
|
50 139
|
52 205
|
52 155
|
Trūcīgās un maznodrošinātās personas kopā 2018.gadā bija
100 682.
Tieslietu ministrija ir izvērtējusi LM prognozēto
ietekmi uz personu skaitu (maznodrošinātas un trūcīgas
personas) pa gadiem un secinājusi, ka gan trūcīgo, gan
maznodrošināto personu skaita pieaugums 2021.gadā neatstās
būtisku ietekmi uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību
un līdz ar to arī ietekmi uz iestādes kapacitāti, līdz ar
to papildu finanšu līdzekļi Juridiskās administrācijas
pakalpojumu sniegšanai šai mērķa grupai nav
nepieciešami.
Vienlaikus, palielinot trūcīgas personas ienākuma līmeni
un GMI līmeni, kā arī nosakot vienotu maznodrošinātas
personas ienākuma līmeni, būs nepieciešams veikt izmaiņas
pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu
administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA). ZZ Dats izmaiņu
veikšanai SOPA nepieciešami 25 002 euro (PVN
ieskaitīts) jeb 362.5 cilvēkstundas( 365*57 euro+PVN
21%=25 002 euro)*
Darba uzdevumi:
1. Trūcīgā līmeņa algoritma izmaiņas. Deklarācijas formā
pie ģimenes vidējiem ienākumiem vizuāli attēlot, vai ģimene
atbilst trūcīgā statusam (attēlot trūcīgā līmeni
attiecīgajam ģimenes personu skaitam).
2. Trūcīgā līmeņa aprēķina izmaiņas Datu kontrolē, kas
pārbauda piešķirto statusu atbilstību ienākumu līmenim.
3. GMI līmeņu apstrādes izmaiņas. Deklarācijas formā
personām papildu pazīmes ieviešana: koeficients
"1/0.7"; jaunas deklarācijas veidošanā
koeficients 1 automātiski jāuzstāda pilngadīgajai personai
ar lielākajiem ienākumiem (pārējiem: 0.7); lietotājam jāvar
mainīt - koeficientu 1 pārlikt citai personai vai samazināt
un visām personām atstāt 0.7. Ģimenes kopējā GMI līmeņa
aprēķina izmaiņas: kopējais GMI līmenis ir sasummēti
personu GMI līmeņa reizinājumi ar attiecīgās personas
koeficientu. Pie personas jāsaglabā arī pazīme, ka
konkrētajā deklarācijā personai ir apzināti samazināts
koeficients no 1 uz 0.7 par nelīdzdarbošanos.
4. Statistikas mēneša atskaites algoritma un atskaites
formas aizpildīšanas izmaiņas - jauni lauki: trūcīgo,
maznodrošināto un GMI saņēmēju personu sadalījums pēc
koeficienta 1/0.7.
5. Statistikas gada atskaites algoritma un atskaites
formas aizpildīšanas izmaiņas - jauni lauki: trūcīgo,
maznodrošināto un GMI saņēmēju personu sadalījums pēc
koeficienta 1/0.7, tai skaitā, izdalot atsevišķi personas,
kurām tika samazināts koeficients; vidējā GMI pabalsta
apmēra uz 1 ekvivalento personu gadā un mēnesī aprēķina
ieviešana.
6. SOPA-SPOLIS datu apmaiņas papildināšana, lai ieviestu
statistikas mēneša un gada atskaišu papildinājumus - jaunu
datu lauku pievienošana iztikas līdzekļu deklarācijas datu
kopai D_06.
7. GMI līmeņa principu izmaiņu pārejas perioda
apstrāde.
8. Iztikas līdzekļu deklarācijas izdrukas izmaiņas
vidējo ienākumu aprēķina tabulā.
Darbos iekļauta prasību detalizēšana, dokumentēšana,
izstrāde, testēšana, ieviešana, pārvaldība, riski.
*Apjoms noteikts, vadoties no iepriekš veiktajiem
programmatūras izstrādes un uzlabošanas darbu veikšanai
nepieciešamajiem laika, darba un izmaksu apjomiem - darba
stundas un izmaksas noteiktas saskaņā ar noslēgto līgumu.
Līdzekļi SOPA sistēmas izmaiņu veikšanai tiks nodrošināti
esošā finansējuma ietvaros no Labklājības ministrijas
budžeta apakšprogrammas 97.02.00" Nozares centralizēto
funkciju izpildei".
|
|
1.8. pasākums "Rekomendācija par dzīvokļa pabalsta
vienotu saturu un aprēķina metodiku". |
LM aprēķini un skaidrojums:
Aprēķini veikti par dzīvokļa pabalstam nepieciešamo
finansējumu sakarā ar trūcīgās personas ienākuma līmeņa
palielinājumu un trūcīgo personu skaita pieaugumu
(1.1.pasākums). Savukārt 1.8.pasākums, kas ietver
rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un
aprēķina metodiku izstrādi, neprasa finanšu līdzekļus.
LM sniedz informāciju par pašvaldību izmaksām (kopējām)
dzīvokļa pabalsta izmaksai. 2018.gadā trūcīgo un
maznodrošināto personu skaits samazinājās, līdz ar to arī
dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājies par 11,47%
%. 2018.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 82 986
personas (trūcīgas un maznodrošinātas personas kopā).
2018.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti 14 903 858
euro, tātad vidēji 180 euro gadā
vienai personai . Tiek pieņemts, ka arī turpmākajos
gados vidēji tiks izlietoti 180 euro uz vienu
personu.
2019.gadā tiek prognozēts dzīvokļa
pabalsta saņēmēju skaita samazinājums par 11,47%
(73 468) un nepieciešamais finansējums:
13 224 240 euro (180 euro* 73 468
personas).
2020.gadā par 11,47% ( 65 041) samazinās
dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits un nepieciešamais
finansējums dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai prognozējams
11 707 380 euro (180 euro* 65 041
personas).
Prognozes par 2021. un 2022.gadu aprēķinātas,
ņemot vērā 2018.gada faktiskos datus. Tie parāda, cik daudz
trūcīgo un maznodrošināto personu saņem dzīvokļa pabalstu,
tiek aprēķināta proporcija, cik no trūcīgajām personām
saņem dzīvokļa pabalstu (81 % no visām trūcīgajām
personām), cik no maznodrošinātajām personām saņem dzīvokļa
pabalstu (80% no visām maznodrošinātajām personām). Tiek
pieņemts, ka šāda veida proporcijas būs arī 2021.gadā un
2022.gadā un vidēji personai gadā dzīvokļa pabalstā
izmaksājamā summa saglabāsies 180 euro apmērā:
2021. gadā nepieciešamais finansējums 41 896
(trūcīgās personas)*180 + 41 764 (maznodrošinātās
personas)*180 = 15 058 800 euro
2022. gadā nepieciešamais finansējums 37 904
(trūcīgās personas)*180 + 41 724 (maznodrošinātās
personas)*180 = 14 333 220 euro
Tabula Nr. 3.9. Dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaita
dinamika un finansējums 2016.-2022.gadā.
|
Indikators
|
2016
fakts
|
2017
fakts
|
2018 fakts27
|
2019 prognoze
|
2020 prognoze
|
2021 prognoze
|
2022 prognoze
|
|
Dzīvokļa pabalstu
saņēmušo personu skaits (trūcīgie un
maznodrošinātie)
|
100 779
|
93 738
|
82 986
|
73 468
|
65 041
|
83 660
|
79 629
|
|
Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro
|
16 656 819
|
16 570 182
|
14 903 585
|
13 224 240
|
11 707 380
|
15 058 800
|
14 333 220
|
|
Nepieciešamā finansējuma pieaugums pret 2018.gadu
(sākot ar 2019.gadu), euro
|
-
|
-86 637
|
-570 365 (pret
2017.gadu)
|
-1 679 345
|
-3 196 205
|
155 215
|
-570 365
|
|
Labklājības ministre
R. Petraviča
Pielikums
plānam minimālo ienākumu
atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam
GMI pabalsta saņēmēju skaits
2018.gadā un prognozes 2021.gadam, kā arī 2018.gada izlietotais
un 2021.gada prognozējamais papildu nepieciešamais finansējums
119 pašvaldību griezumā
| |
Ja ņem vērā jau paaugstinātos
līmeņus
|
|
Prognozes par GMI pabalsta
saņēmēju skaitu 2021.gadā
|
GMI pabalsta saņēmēju skaits
2018.gadā
|
GMI pabalsta saņēmēju skaita
pieaugums
|
GMI pabalstam izlietotie
līdzekļi 2018.gadā |
GMI pabalstam papildus
nepieciešamie līdzekļi 2021.gadā (euro) |
| kopā personas |
kopā personas |
|
|
|
| Daugavpils |
1 495
|
1 068
|
427
|
286 736
|
303 134
|
| Jēkabpils |
695
|
539
|
156
|
145 740
|
130 134
|
| Jelgava |
223
|
158
|
65
|
29 819
|
29 780
|
| Jūrmala |
378
|
260
|
118
|
74 096
|
94 377
|
| Liepāja |
591
|
434
|
157
|
80 942
|
79 764
|
| Rēzekne |
1 292
|
1 081
|
211
|
308 912
|
247 132
|
| Rīga |
7 101
|
6 332
|
769
|
1 890 510
|
1 582 468
|
| Valmiera |
73
|
26
|
47
|
5 160
|
18 194
|
| Ventspils |
432
|
290
|
142
|
72 228
|
88 431
|
|
|
|
|
|
|
|
| Ādažu novads |
43
|
10
|
33
|
2 110
|
12 449
|
| Aglonas novads |
239
|
173
|
66
|
57 330
|
52 721
|
| Aizkraukles novads |
263
|
173
|
90
|
56 890
|
81 206
|
| Aizputes novads |
174
|
119
|
55
|
24 186
|
27 031
|
| Aknīstes novads |
47
|
31
|
16
|
4 613
|
5 923
|
| Alojas novads |
70
|
49
|
21
|
5 249
|
5 422
|
| Alsungas novads |
22
|
0
|
22
|
0
|
0
|
| Alūksnes novads |
409
|
290
|
119
|
74 576
|
74 144
|
| Amatas novads |
65
|
45
|
20
|
11 860
|
12 531
|
| Apes novads |
52
|
36
|
16
|
6 430
|
7 078
|
| Auces novads |
170
|
119
|
51
|
28 217
|
29 496
|
| Babītes novads |
49
|
30
|
19
|
5 537
|
8 325
|
| Baldones novads |
31
|
19
|
12
|
2 786
|
4 627
|
| Baltinavas novads |
55
|
31
|
24
|
6 366
|
10 315
|
| Balvu novads |
465
|
144
|
321
|
31 350
|
127 803
|
| Bauskas novads |
156
|
108
|
48
|
9 591
|
10 456
|
| Beverīnas novads |
31
|
20
|
11
|
5 173
|
7 168
|
| Brocēnu novads |
39
|
22
|
17
|
4 104
|
7 375
|
| Burtnieku novads |
56
|
39
|
17
|
4 922
|
5 350
|
| Carnikavas novads |
23
|
12
|
11
|
2 127
|
4 284
|
| Cēsu novads |
52
|
29
|
23
|
4 683
|
8 992
|
| Cesvaines novads |
68
|
20
|
48
|
3 709
|
15 858
|
| Ciblas novads |
196
|
140
|
56
|
17 468
|
16 630
|
| Dagdas novads |
623
|
510
|
113
|
158 883
|
123 422
|
| Daugavpils novads |
1 036
|
747
|
289
|
188 334
|
181 970
|
| Dobeles novads |
248
|
170
|
78
|
39 830
|
45 232
|
| Dundagas novads |
42
|
10
|
32
|
1 977
|
12 300
|
| Durbes novads |
44
|
4
|
40
|
477
|
8 650
|
| Engures novads |
58
|
12
|
46
|
1 176
|
8 500
|
| Ērgļu novads |
82
|
36
|
46
|
5 287
|
12 472
|
| Garkalnes novads |
94
|
74
|
20
|
19 921
|
19 271
|
| Grobiņas novads |
106
|
70
|
36
|
15 004
|
17 729
|
| Gulbenes novads |
403
|
274
|
129
|
68 409
|
81 095
|
| Iecavas novads |
124
|
48
|
76
|
6 587
|
20 536
|
| Ikšķiles novads |
47
|
5
|
42
|
1 212
|
17 873
|
| Ilūkstes novads |
250
|
175
|
75
|
41 908
|
43 625
|
| Inčukalna novads |
41
|
27
|
14
|
4 009
|
4 925
|
| Jaunjelgavas novads |
340
|
60
|
280
|
13 261
|
106 839
|
| Jaunpiebalgas novads |
49
|
33
|
16
|
8 137
|
9 268
|
| Jaunpils novads |
42
|
29
|
13
|
4 346
|
4 781
|
| Jēkabpils novads |
94
|
64
|
30
|
15 561
|
17 909
|
| Jelgavas novads |
90
|
61
|
29
|
7 939
|
9 520
|
| Kandavas novads |
99
|
68
|
31
|
13 648
|
15 287
|
| Kārsavas novads |
280
|
198
|
82
|
64 699
|
63 849
|
| Kocēnu novads |
83
|
55
|
28
|
9 325
|
11 875
|
| Kokneses novads |
162
|
112
|
50
|
32 926
|
39 561
|
| Krāslavas novads |
677
|
484
|
193
|
122 781
|
117 033
|
| Krimuldas novads |
21
|
12
|
9
|
3 034
|
5 308
|
| Krustpils novads |
114
|
77
|
37
|
12 377
|
14 299
|
| Kuldīgas novads |
536
|
192
|
344
|
43 709
|
150 199
|
| Ķeguma novads |
50
|
5
|
45
|
686
|
10 648
|
| Ķekavas novads |
40
|
25
|
15
|
2 359
|
3 623
|
| Lielvārdes novads |
60
|
36
|
24
|
4 387
|
6 855
|
| Līgatnes novads |
46
|
27
|
19
|
4 970
|
8 555
|
| Limbažu novads |
282
|
189
|
93
|
31 147
|
38 031
|
| Līvānu novads |
178
|
126
|
52
|
24 128
|
24 366
|
| Lubānas novads |
76
|
32
|
44
|
5 600
|
13 894
|
| Ludzas novads |
492
|
352
|
140
|
90 642
|
86 104
|
| Madonas novads |
519
|
320
|
199
|
72 390
|
102 871
|
| Mālpils novads |
36
|
3
|
33
|
318
|
6 150
|
| Mārupes novads |
35
|
9
|
26
|
1 981
|
11 411
|
| Mazsalacas novads |
31
|
19
|
12
|
2 577
|
3 742
|
| Mērsraga novads |
32
|
3
|
29
|
527
|
8 875
|
| Naukšēnu novads |
69
|
1
|
68
|
159
|
18 714
|
| Neretas novads |
122
|
87
|
35
|
20 513
|
19 472
|
| Nīcas novads |
36
|
9
|
27
|
1 750
|
9 454
|
| Ogres novads |
108
|
71
|
37
|
8 699
|
11 579
|
| Olaines novads |
127
|
127
|
0
|
26 042
|
16 102
|
| Ozolnieku novads |
75
|
52
|
23
|
4 979
|
5 292
|
| Pārgaujas novads |
57
|
3
|
54
|
689
|
20 904
|
| Pāvilostas novads |
54
|
35
|
19
|
3 500
|
4 492
|
| Pļaviņu novads |
92
|
64
|
28
|
13 890
|
14 437
|
| Preiļu novads |
287
|
238
|
49
|
69 764
|
57 017
|
| Priekules novads |
240
|
168
|
72
|
44 048
|
45 592
|
| Priekuļu novads |
37
|
5
|
32
|
862
|
8 710
|
| Raunas novads |
29
|
18
|
11
|
4 658
|
7 308
|
| Rēzeknes novads |
1 687
|
1 212
|
475
|
373 896
|
347 826
|
| Riebiņu novads |
180
|
127
|
53
|
21 593
|
21 715
|
| Rojas novads |
11
|
2
|
9
|
400
|
3 592
|
| Ropažu novads |
47
|
17
|
30
|
2 498
|
8 155
|
| Rucavas novads |
58
|
40
|
18
|
10 054
|
10 917
|
| Rugāju novads |
51
|
13
|
38
|
2 342
|
11 148
|
| Rūjienas novads |
41
|
26
|
15
|
6 361
|
9 605
|
| Rundāles novads |
40
|
28
|
12
|
4 007
|
4 175
|
| Salacgrīvas novads |
95
|
13
|
82
|
2 126
|
23 840
|
| Salas novads |
46
|
8
|
38
|
1 348
|
11 510
|
| Salaspils novads |
79
|
46
|
33
|
8 012
|
13 844
|
| Saldus novads |
147
|
101
|
46
|
19 921
|
22 403
|
| Saulkrastu novads |
49
|
19
|
30
|
4 993
|
15 192
|
| Sējas novads |
23
|
5
|
18
|
988
|
4 044
|
| Siguldas novads |
90
|
57
|
33
|
11 831
|
16 717
|
| Skrīveru novads |
107
|
40
|
67
|
10 540
|
32 879
|
| Skrundas novads |
73
|
48
|
25
|
6 198
|
7 463
|
| Smiltenes novads |
46
|
30
|
16
|
6 510
|
8 328
|
| Stopiņu novads |
128
|
101
|
27
|
34 545
|
36 004
|
| Strenču novads |
121
|
74
|
47
|
18 926
|
27 010
|
| Talsu novads |
440
|
315
|
125
|
68 035
|
74 881
|
| Tērvetes novads |
31
|
9
|
22
|
1 302
|
5 681
|
| Tukuma novads |
299
|
199
|
100
|
38 281
|
47 816
|
| Vaiņodes novads |
63
|
45
|
18
|
9 924
|
9 911
|
| Valkas novads |
216
|
149
|
67
|
42 562
|
47 305
|
| Varakļānu novads |
80
|
34
|
46
|
6 348
|
16 373
|
| Vārkavas novads |
54
|
19
|
35
|
3 763
|
12 625
|
| Vecpiebalgas novads |
99
|
17
|
82
|
4 054
|
32 351
|
| Vecumnieku novads |
136
|
3
|
133
|
304
|
23 979
|
| Ventspils novads |
220
|
155
|
65
|
44 158
|
45 664
|
| Viesītes novads |
62
|
31
|
31
|
4 450
|
8 760
|
| Viļakas novads |
139
|
98
|
41
|
18 208
|
18 253
|
| Viļānu novads |
423
|
316
|
107
|
99 364
|
89 107
|
|
Zilupes novads |
86
|
3
|
83
|
318
|
14 790
|
|
|
29 517
|
20 878
|
8 639
|
5 497
602
|
5 919
987
|
1 Atbalstīta ar Ministru kabineta 2014.gada
30.oktobra rīkojumu Nr.619 "Par koncepciju "Par
minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu".
2 Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību:
https://www.pkc.gov.lv/lv/valdibas-darbs
3 Council Recommendation of 14 July 2015 on the
2015 National Reform Programme of Latvia and delivering a
Council opinion on the 2015 Stability Programme of Latvia
(2015/C 272/17)
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_en.pdf
4 Council Recommendation of 12 July 2016 on the
2016 National Reform Programme of Latvia and delivering a
Council opinion on the 2016 Stability Programme of Latvia
(2016/C 299/20)
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016H0818(20)&from=EN
5 COUNCIL RECOMMENDATION of 11 July 2017 on the
2017 National Reform Programme of Latvia and delivering a
Council opinion on the 2017 Stability Programme of Latvia
(2017/C 261/13):
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017H0809(13)&from=EN
6 COUNCIL RECOMMENDATION of 13 July 2018 on the
2018 National Reform Programme of Latvia and delivering a
Council opinion on the 2017 Stability Programme of Latvia
(2017/C 320/13)
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018H0910(13)&rid=9
7 Iedzīvotāju ekvivalento rīcībā esošo ienākumu
sadalījums pa decilēm nozīmē, ka visi iedzīvotāji tiek
sakārtoti pēc ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem
augošā secībā un secīgi sadalīti desmit vienādās grupās pēc
iedzīvotāju skaita. Katrā grupā tiek iekļauti 10% no visiem
iedzīvotājiem. Deciles ir šo desmit grupu augstākās ienākumu
vērtības. Pirmā decile parāda to, ka 10% iedzīvotāju
ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir mazāki vai vienādi ar
pirmās deciles augstāko vērtību. Otrā decile parāda to, ka 20%
iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir mazāki vai
vienādi ar otrās deciles augstāko vērtību, u.t.t. ar pārējām
ekvivalento rīcībā esošo ienākumu decilēm. Desmitā decile ir
vienāda ar desmitās deciles augstāko ienākumu vērtību. Pēc CSP
definīcijas.
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/termini/darba-ienakumu-deciles-43651.html.
8 BICEPS "Politikas plānošanas dokumenta
projektā "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai" iekļaujamo pasākumu politikas izmaiņu
lietderības un efektivitātes novērtējums""
(2017).
9 Turpat, 10.lpp.
10 Turpat.
11 Pilns izvērtējuma teksts atrodams LM tīmekļa
vietnē:
http://www.lm.gov.lv/lv/es-finansejums/lm-istenotie-projekti/aktualie-projekti/esf-projekts-ieklaujosa-darba-tirgus-un-nabadzibas-risku-petijumi-un-monitorings/aktualitates-un-pazinojumi/ikgadejs-ricibpolitikas-izvertejums
.
12 Datu avots indikatoru aprēķināšanai ir
apsekojums "Statistika par ienākumiem un dzīves
apstākļiem" (angļu valodā European Union Statistics on
Income and Living Conditions - saīsināti EU-SILC). Šis
apsekojums katru gadu pēc vienotas metodoloģijas tiek veikts
visās ES dalībvalstīs. Tajā tiek iegūta plaša informācija par
iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (mājokli,
nodarbinātību, veselību u.c.), t.sk. rādītāji, kas raksturo
nabadzības risku un sociālo atstumtību. ES atbilstoši Ienākumu
un dzīves apstākļu apsekojuma metodoloģijai, nosakot
iedzīvotāju ekvivalentos ienākumus, tiek piemērota OECD
modificētā ekvivalences skala, pieņemot, ka pirmajam
pieaugušajam mājsaimniecībā ekvivalentais svars ir 1, otrajam
un katram nākamajam mājsaimniecības loceklim virs 14 gadu
vecuma - 0.5 un bērniem līdz 14 gadu vecumam - 0.3. Savukārt
nabadzības riska slieksnis ir izteikts kā 60% no mājsaimniecību
rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento
patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Tādējādi tie iedzīvotāji,
kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zemāki par 60% no
mediānas ienākuma, tiek uzskatīti par pakļautiem nabadzības
riskam. Nabadzības riska slieksnis un arī pārējie ES kopējie
indikatori tiek izmantoti galvenokārt statistiskiem nolūkiem,
proti, situācijas salīdzināšanai ar citām ES dalībvalstīm, un
tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem tiek sniegts materiālais
atbalsts, ja viņi ir pakļauti nabadzības riskam pēc ES
metodoloģijas. Savukārt materiālajam atbalstam
visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem katra ES dalībvalsts izmanto
savu izvēlēto pieeju un statistisko informāciju.
13 Nabadzības risks un sociālā atstumtība
Latvijā (2018) -
https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2019-01/Nr_8-2_Nabadzibas_risks_un_sociala_atstumtiba_Latvija_2018_%2819_00%29%20LV.pdf
14 Apgādībā esošs bērns ir persona, jaunāka par
18 gadiem, kā arī personas 18-24 gadu vecumā, ja tās ir
ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.
15 Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediāna
vienam ekvivalentajam patērētājam. Mediāna ir statistikas
rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās
vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma
viduspunktu). Tādējādi ienākumu mediāna nozīmē ienākumu, kas
sagrupēti no zemākajiem līdz augstākajiem, viduspunktu (nevis
vidējos ienākumus).
16 40% no 2017.gada mājsaimniecību rīcībā esošo
ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam.
17 Piemērojama ekvivalences skala 1; 0.7; 0.7,
paredzot, ka trūcīgas personas atbilstošā ienākumu līmeni
mājsaimniecībai noteikšanā pirmajai personai tiek piemērots
koeficients 1, savukārt nākamajiem mājsaimniecības locekļiem,
pieaugušajiem un bērniem, tiek piemērots koeficients 0.7
(patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa).
Koeficients 0.7 tiek piemērots arī pirmajai personai
mājsaimniecībā, ja tā ir darbspējas vecumā, bet nav nodarbināta
un neatbilst sekojošajiem kritērijiem: personai ir noteikta
invaliditāte, persona atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā,
persona ir pensijas vecumā, personai ir studējošā statuss.
18 Prognoze 20% no 2017.gada mājsaimniecību
rīcībā esošo ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam
patērētājam.
19 Ministru kabineta noteikumi nr. 913
"Noteikumi par garantēto minimālo ienākuma līmeni"
(18.12.2012.)
20 LM apkopo informāciju tikai par faktisko
izlietoto finansējumu, nevis par plānoto finansējumu sociālās
palīdzības pabalstu nodrošināšanai, t.sk. GMI pabalsta un
dzīvokļa pabalsta izmaksāšanai. 2018.gadā pašvaldību kopējais
izlietotais finansējums GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta
izmaksai bija 20 401 187 euro. Sociālās
palīdzības pabalstiem kopā 2018.gadā pašvaldības izlietoja
31 621 973 euro. -
http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/par-2018-gadu.
Tabulā norādīts nepieciešamais papildu indikatīvais finansējums
2020., 2021., 2022. gadā, kas aprēķināts pret 2018.
gada fakta izdevumiem GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta
nodrošināšanai. Detalizēts aprēķins norādīts 3.tabuls pie 1.2.
un 1.8. pasākumiem.
21 Atbilstoši pašvaldību sniegtajam Valsts
statistikas pārskatam par sociālās palīdzības sniegšanu,
kopējie izdevumi GMI pabalsta nodrošināšanai 2018.gadā
bija 5 497 602 euro Tabulā norādīts nepieciešamais
finansējums 2020., 2021., 2022. gadā pret 2018. gada fakta
izdevumiem. detalizētāks apraksts ir veikts 3.tabulas
1.2.pasākuma ietvaros.
22 Atbilstoši pašvaldību sniegtajam Valsts
statistikas pārskatam par sociālās palīdzības sniegšanu,
kopējie izdevumi dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai 2018.gadā
bija 14 903 585 euro. Tabulā norādīts papildu
nepieciešamais finansējums dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai
2021.gadā pret 2018.gada faktiskajiem izdevumiem,
detalizētāks apraksts ir veikts 3.tabulas 1.8.pasākuma
ietvaros.
23 2016.gadā pret 2015.gadu trūcīgo personu
skaita samazinājums bija par 15.96%, 2017.gadā pret 2016.gadu
trūcīgo personu skaita samazinājums bija par 9,53%, savukārt
2018.gadā pret 2017.gadu - par 18,97%. Ir novērojams, ka
trūcīgu personu skaita samazinājums ir mainīgs, bet ar kritumu
katru gadu. Ņemot vērā, ka 2019. un 2020.gadā trūcīgas personas
ienākuma līmenis paliek nemainīgs, proti, 128,06 euro,
LM prognozē, ka trūcīgu peronu skaits turpināsies samazināties
līdzīgi kā starp 2017. un 2016.gadu, proti, aptuveni par 9,53 %
gadā, kam par pamatu ir jau iepriekš veiktie valsts pasākumi,
kas mērķēti, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem
ienākumiem (nodokļu reforma, pensiju indeksācija, aktīvie
nodarbinātības pasākumi u.c.), gan 2020.gadā Plāna ietvaros
plānotie valsts īstenotie pasākumi - valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta palielināšana, minimālo valsts pensiju
aprēķina bāzes palielināšana. Savukārt 2021.gadā, nosakot
trūcīgas personas ienākumu līmeni pirmajai personai
mājsaimniecībā 40% apmērā no ienākumu mediānas, piemērojot
koeficients 1 - 198 euro (kas ir 70 euro pieaugums
pret iepriekšējo trūcīgas persona ienākumu līmeni), un
nākamajām personām mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 0.7 -
139 euro (kas ir 11 euro pieaugums pret iepriekšējo trūcīgas
persona ienākumu līmeni), personu, kuru ienākumi nesasniedz
trūcīgas personas ienākumu līmeni (198 euro), ievērojami
palielināsies. Vienlaikus tiek pieņemts, ka turpināsies valsts
īstenotie atbalsta pasākumi, uzlabosies situācija darba tirgū,
palielināsies vidējā darba alga valstī, turpināsies ekonomiskā
izaugsme valstī kopumā, kas kopsummā veicinās, ka trūcīgu
personu skaita struktūrā samazināsies bērnu, strādājošo,
pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti, nestrādājošo
personu īpatsvars (pieņemts, ka katra grupa samazināsies par
aptuveni 3-8 procentpunktiem). LM prognoze , ka visu šo faktoru
ietekmē, trūcīgo personu skaita pieaugums 2021.gadā pret
2020.gadu būs par 25.27%. Savukārt 2022.gadā, klātesot valsts
un pašvaldību sniegtajiem atbalsta pasākumiem, kā arī
situācijas uzlabošanās darba tirgū un valsts ekonomiskā
izaugsme kopumā veicinās trūcīgo personu skaita samazinājumu
līdzīgi kā iepriekšējos gados, pieņemot, ka tas varētu būt
par 9.53% pret 2021.gadu.
24 Ņemot vērā, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 36.panta pirmajā daļā noteikts, ka GMI līmeni
nosaka un katru gadu saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta
likuma projektu pārskata Ministru kabinets, papildus ārpus
Plānā paredzētajiem pasākumiem Labklājības ministrijas un
Latvijas Pašvaldību savienības sarunās 2019.gada 15.maijā tika
panākta vienošanās, ka no 2020.gada 1.janvāra GMI līmenis tiks
paaugstināts no līdzšinējiem 53 euro līdz 64 euro
uz vienu personu mājsaimniecībā, nepiemērojot ekvivalences
skalu. Lai nodrošinātu šīs izmaiņas, tiks veikti grozījumi
Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913
"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni".
Pašvaldības papildu izdevumus, kas radīsies paaugstinot GMI
līmeni līdz 64 euro, segs savu budžeta līdzekļu
ietvaros, un tas neradīs papildu negatīvo ietekmi uz vispārējās
valdības budžeta bilanci.
25 Valsts statistikas pārskatu kopsavilkums
(http://www.lm.gov.lv/text/1382).
26 Skatīt. 4.tabulu "GMI pabalsta saņēmēju
skaits 2018.gadā un prognozes 2021.gadam, kā arī 2018.gada
izlietotais un 2021.gada prognozējamais papildu nepieciešamais
finansējums 119 pašvaldību griezumā".
27 Valsts statistikas pārskatu kopsavilkums
(http://www.lm.gov.lv/text/1382).
Labklājības ministre
R. Petraviča
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Citi saistītie dokumenti
|
