Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeimas paziņojums

Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 8. jūlija sēdē:

atsaucoties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rezolūciju 2292 (2019), ar kuru tiek atjaunotas Krievijas Federācijas balsstiesības EPPA, kas tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā;

atgādinot, ka Krievijas Federācija 2014. gadā ar militāra spēka palīdzību okupēja un prettiesiski anektēja Krimu, kas ir neatņemama Ukrainas teritorijas sastāvdaļa, un ANO Ģenerālā asambleja rezolūcijās 67/262, 71/205 un 73/263 ir paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai, kā arī nosodījusi Krievijas Federācijas īstenoto pagaidu okupāciju un prettiesisko rīcību Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē (Krimā);

atgādinot, ka Krievijas Federācijas balsstiesības EPPA tika apturētas atbilstoši EPPA Reglamenta 8.1. un 8.2. punktam, kā pamatojumu norādot faktu, ka Krievijas Federācija nopietni pārkāpusi Eiropas Padomes statūtos un to preambulā ietvertos Eiropas Padomes pamatprincipus, un Krievijas Federācijas Valsts domes EPPA delegācijas deputāti ar savu balsojumu Krievijas Federācijas Valsts domē atbalstījuši Krimas pussalas aneksiju;

norādot, ka Krievijas Federācijas darbības Austrumukrainā un tās turpinātā Krimas aneksija ir pretrunā ar Eiropas Padomes statūtiem un pārkāpj Krievijas Federācijas uzņemtās saistības, un atgādinot, ka EPPA, pieņemot lēmumu par Krievijas Federācijas balsstiesību apturēšanu 2014. gadā, norādīja, ka Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas teritorijas - Krimas - militāro okupāciju, ir nopietns starptautisko tiesību, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Helsinku Nobeiguma akta, pārkāpums. Krievijas militārās darbības ir pretrunā ar Krievijas, ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas 1994. gadā parakstīto memorandu;

nosodot Krievijas Federācijas turpināto apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā, cilvēktiesību pārkāpumus Austrumukrainā, Krievijas Federācijas atteikšanos īstenot Eiropas Padomes rezolūciju 1633 (2008) par Gruzijas un Krievijas kara sekām, rezolūciju 1647 (2009) par rezolūcijas 1633 (2008) un rezolūcijas 1683 (2009) ievērošanu par karu starp Gruziju un Krieviju, kā arī Krievijas Federācijas bezdarbību Minskas vienošanās īstenošanā;

paužot nožēlu par EPPA 2019. gada 26. jūnija lēmumu atjaunot Krievijas Federācijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā, kas pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus;

uzsverot, ka Krievijas Federācijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošana EPPA ir pretrunā ar Eiropas Padomes principiem un pamatvērtībām, kā arī nopietni iedragā Eiropas Padomes reputāciju un rīcībspēju;

uzsverot, ka Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošana situācijā, kad kopš šo tiesību apturēšanas Krievijas Federācija nav atgriezusies pie starptautisko tiesību un pamatprincipu ievērošanas, turpina Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un neatsaucas uz aicinājumiem rast diplomātiskus risinājumus, mazina uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskajiem instrumentiem;

atgādinot, ka karadarbības rezultātā Ukrainā ir gājuši bojā vairāk nekā 13 000 cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni devušies bēgļu gaitās un nav novēroti nekādi uzlabojumi Ukrainas teritoriālās integritātes nodrošināšanā;

paužot bažas, ka Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošana minētajos apstākļos var iedrošināt Krievijas Federāciju turpināt tās agresīvo ārpolitiku, tādējādi radot draudus Eiropas drošībai un stabilitātei;

aicinot Krievijas Federāciju atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas, nekavējoties pārtraukt agresīvās darbības pret Ukrainu un Gruziju, atbrīvot politiskos ķīlniekus un prettiesiski apcietinātos Ukrainas pilsoņus, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus pret Krimas tatāriem, kā arī nodrošināt cilvēktiesību un likuma varas principu ievērošanu;

aicinot EPPA apzināties, ka Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošana nodara milzīgu kaitējumu Eiropas Padomes reputācijai, kā rezultātā var tikt zaudēta to cilvēku uzticība, kuru tiesības organizācijai ir jāaizsargā;

nolemj uzdot Saeimas delegācijai EPPA uzsākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsojušas pret Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019. gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopīgu pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 8. jūlijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: paziņojums Pieņemts: 08.07.2019.Stājas spēkā: 08.07.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 137, 09.07.2019. OP numurs: 2019/137.3
308040
08.07.2019
940
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva