2016. gads

2017. gads

+/-

149

138

-11

0

0

0

0

1

10

9

13

13

7

0

0

0

4

4

0

0

0

0

5

Kopā:

10

9

13

17

17

Politikas rezultāts: visas sabiedrības grupas ir informētas un spēj atpazīt dzimumnozieguma pret nepilngadīgo risku un zina, kā rīkoties šāda nozieguma gadījumā.

Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā:

1. 95% bērnu pirmsskolas/sākumskolas vecumā ir vismaz vienu reizi apmācīti par to, kā atpazīt seksuālu apdraudējumu un par ieteicamo rīcību;

2. 95% nepilngadīgo aprūpē iesaistīto speciālisti ir sagatavoti darbam ar bērnu, t.sk. ar dzimumnoziegumu risku un spēj pazīt to;

3. Sabiedrība ir informēta un spēj pazīt bērnu seksuāla apdraudējuma/vardarbības pazīmes, un zina, kā rīkoties šādā gadījumā.

SEKUNDĀRĀ PREVENCIJA:

Politikas rezultāts: ir izveidota sistēma, kuras ietvaros augsta riska grupā esošiem ir zināms, kur meklēt palīdzību atbilstoši savām vajadzībām.

Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā¹⁴:

1. 100% speciālistu, kas strādā ar augsta riska grupu, ir apmācīti darbam ar attiecīgo mērķa grupu;

2. Ir izveidota sistēma, kuras ietvaros augsta riska grupās esošie zina, kur meklēt palīdzību.

TERCIĀRĀ PREVENCIJA:

Politikas rezultāts I: Latvijā ir izveidota stabila atbalsta sniegšanas sistēma no dzimumnoziegumiem cietušajiem nepilngadīgajiem.

Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā:

1. visi dzimumnoziegumos cietušie nepilngadīgie saņem atbilstošu palīdzību.

Politikas rezultāts II: bijušajiem notiesātajiem, kam soda izciešanas beigās noteikts augsts atkārtota vardarbīga vai dzimumnozieguma risks, ir iespēja piemērot preventīvus piespiedu līdzekļus.

Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā:

1. izstrādāti un noteiktā kārtībā pieņemti normatīvie akti, kas paredz Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā CM/Rec(2014)3 par bīstamiem likumpārkāpējiem noteikto preventīvie piespiedu līdzekļu ieviešanu.

Nr. p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

Organizētas informatīvās nodarbības 50 mācību iestādēs gadā

NVO

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

1.2.1.

Iespējamo seksuālās vardarbības gadījumu novēršana, sabiedrības informēšana par nepieciešamību ziņot par seksuālu vardarbību pret bērniem

Informatīvie pasākumi skolēnu vecākiem un citiem ģimenes locekļiem, informējot par riskiem un aicinot vērsties pēc palīdzības seksuālas vardarbības gadījumos

VBTAI

IZM, LM

2020. gads

2020. gadā 50 000 euro;

plānots rīkot 5 informatīvās kampaņas.

TV klipu pārraide kampaņas laikā: 1 klipa pārraide (30 sek.) vidējās izmaksas - 65,80 euro. Atkarībā no sezonas, laika un raidījuma piemērojams koeficients no 0.030 līdz 3.830. Vienas kampaņas vidējās izmaksas - 10 000 euro/

mēnesī

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, kas šajā gadījumā ir skolēnu vecāki un citi ģimenes locekļi, papildus 5 informatīvām TV klipa pārraidēm medijos, VBTAI sadarbībā ar IZM 2020. gadā izglītības iestādēs plāno izplatīt informāciju (bukleti, plakāti) par Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111. Tādā veidā paplašinot informācijas pieejamību un nodrošinot, ka izglītības iestādēs vecākiem un citiem ģimenes locekļiem ir pieejama informācija (brīvi izvietota izglītības iestādēs un/vai nodrošināta vecāku sapulcēs) par psiholoģiskas palīdzības saņemšanas iespējām, tajā skaitā seksuālas vardarbības gadījumos.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

1.3.1.

2019. gads - 163 606 euro;

2020. gads - 163 606 euro.

Sistēma, kura ir balstīta uz to, ka tiek gaidīts, kamēr bērns paziņos par pārciesto vardarbību, nav efektīva, jo seksuāla vardarbība ir ļoti latenta. Tādēļ jo īpaši būtiski ir izglītot speciālistus par vardarbības novēršanu un atpazīšanu. Lai gan saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto speciālistiem ir nepieciešams apgūt un regulāri pilnveidot zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, praksē vēl joprojām ir vērojamas problēmas, tādēļ nepieciešams paaugstināt šo darbinieku profesionalitāti, tai skaitā pilnveidojot speciālistu izglītošanas metodes. VBTAI 2016. gadā ir uzsākusi ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanu. Projekta mērķis ir pilnveidot atbalsta sistēmu bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē, paaugstinot speciālistu profesionalitāti un darba efektivitāti, kā arī nodrošināt sabiedrības izglītošanu par vardarbību. Cita starpā projekta ietvaros plānots izstrādāt un aprobēt speciālistu, kam nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, profesionālās kvalifikācijas pilnveides un zināšanu pilnveides izglītības programmas un apmācību metodoloģijas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Attiecīgi projekta rezultātā tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu". Šīs aktivitātes varētu būtiski uzlabot speciālistu apmācību procesu, tai skaitā pilnveidot speciālistu prasmes vardarbību atpazīšanā.

1.3.2.

1.3.3.

Kopā apmācītas 236 VR amatpersonas 2020. gadā

No 2020. gada katru gadu

Lanzarotes komiteja 2017. gada 13. marta Īpašajā ziņojumā "Bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" sniedza rekomendācijas dalībvalstīm par tiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu vai stiprinātu bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Tai skaitā: apmācīt tās personas, kas kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem, un veidot šo personu izpratni tādos jautājumos kā seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas pazīmju konstatēšana, paziņošana un turpmākā rīcība šādos gadījumos. Šādā apmācībā ir jāietver moduļi, kuros tiek apspriestas šo bērnu pieredzes kontekstuālās īpatnības (R10); informācija un ieteikumi par seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības novēršanu un aizsardzību pret to ir jāsniedz bēgļu krīzes skartajiem bērniem viņu vecumam un brieduma pakāpei piemērotā veidā, viņiem saprotamā valodā un atbilstīgi viņu kultūrai un dzimumam (atkārtots no īstenošanas ziņojuma - R23) (R15); nodrošināt, ka visas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem strādājošās personas ir saņēmušas atbilstošu kvalifikāciju paaugstinošu apmācību, kas ļauj intervēt bērnus un palīdz noteikt, vai bērns ir cietis no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības (R20).

Kultūras un valodas atšķirības var radīt problēmas speciālistiem, kuri patvēruma procedūras ietvaros kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem. Tāpēc nepieciešamas apmācības, lai speciālisti apgūtu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, zināšanas, kā atpazīt seksuālas izmantošanas un vardarbības pazīmes, kā runāt ar cietušo bērnu, ņemot vērā kultūras īpatnības un bērna dzimumu, par pakalpojumiem, kuri ir pieejami cietušajiem bērniem.

1.3.4.

1.3.5.

IZM kā atbildīgā institūcija nodrošina iepirkuma organizēšanu atbilstoši tematiskajām prioritātēm, ka arī sniedz priekšlikumus programmu tematikai.

1.3.6.

ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" ietvaros

Sabiedrībā ir vērojama vāja izpratne par vardarbību, tai skaitā seksuālu vardarbību pret bērniem, tās dažādiem veidiem un negatīvām ilgstošām sekām. Pieaug vardarbības gadījumu skaits, ko ir grūtāk identificēt un pierādīt, jo cietušajam nepaliek fiziski miesas bojājumi - vardarbība tiešsaistē un pavešana netiklībā.

Savukārt ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" ietvaros ir ieplānoti informēšanas pasākumi sabiedrības izpratnes maiņai attiecībā uz vardarbību ģimenē. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar LM apkopotajiem datiem, lielākoties vardarbības pret bērniem, tai skaitā, seksuālas vardarbības, gadījumi notiek ģimenēs, plānotie informēšanas pasākumi vardarbības ģimenē ar bērniem atpazīšanai palīdzēs uzlabot izpratni arī par seksuālu vardarbību un atklāt vairāk šādu gadījumu.

Lanzarotes komiteja 2017. gada 13. marta Īpašajā ziņojumā "Bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" sniedza rekomendācijas dalībvalstīm par tiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu vai stiprinātu bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Kultūras un valodas atšķirības var radīt problēmas speciālistiem, kuri patvēruma procedūras ietvaros kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem. Tāpēc nepieciešamas apmācības, lai speciālisti apgūtu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, zināšanas kā atpazīt seksuālas izmantošanas un vardarbības pazīmes, kā runāt ar cietušo bērnu, ņemot vērā kultūras īpatnības un bērna dzimumu, par pakalpojumiem, kuri ir pieejami cietušajiem bērniem (R10), (R15), (R20).

VBTAI ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē īstenošanu" aktivitātes "Informēšanas pasākumi interaktīvās spēles popularizēšanai" ietvaros plānotās summas:

1) 2019. gads - 9428 EUR (ar PVN);

2) 2020. gads - 9428 EUR (ar PVN).

1.3.7.

Uzsākts darbs pie tehniskā risinājuma izstrādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā).

LM

IeM

TM

Šobrīd Ārstniecības likuma 56.¹ panta otrajā daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad ārstniecības iestāde sniedz palīdzību nepilngadīgiem pacientiem un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērnu tiesību pārkāpuma, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to VP. Ņemot vērā VP kompetenci, un to, ka ne visi bērna tiesību pārkāpumi sasniedz tādu kaitīguma pakāpi, lai tos kvalificētu kā administratīvus pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus, ir nepieciešams paplašināt to institūciju loku, kas saņem informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Nereti tieši ārstniecības personas ir tās, kuras jau agrīnā stadijā redz to, ka bērns cieš no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai no citiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus ārstniecības personas ir tās, kuras bieži vien pirmās identificē pazīmes, kas var radīt aizdomas, ka bērns cieš no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, bet, kas vēl nedod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka noziedzīgs nodarījums tiešām tiek veikts. Papildus pašvaldību sociālajiem dienestiem, atbilstoši Pacientu tiesību likumā noteiktajam, nav iespēju saņemt sīkāku informāciju par bērna traumām, to raksturu u. tml.

Līdz ar to, nepieciešams uzsākt darbu pie tehniskā risinājuma izstrādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā), paredzot iespēju ārstniecības personām vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sniegt informāciju par iespējamu pret bērnu vērstu tiesību pārkāpumu, attiecīgās informācijas tālākai nodošanai pašvaldību sociāliem dienestiem un policijai.

1.3.8.

1.3.9.

Latvijā saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.² pantu NPAIS ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai. NPAIS mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību šādos jautājumos:

1) nepilngadīgā tiesību un interešu aizstāvība;

2) nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanas uzraudzība;

3) profilaktiskais darbs;

4) sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana;

5) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana;

6) nepilngadīgā meklēšana;

7) administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšana;

8) izlīgumu īstenošana un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana par probācijas klientu.

Kārtību, kādā NPAIS tiek iesniegta un no tās saņemta informācija, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apjomu un apstrādes kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumi Nr. 157 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 157). Noteikumos Nr. 157 noteikts pienākums valsts un pašvaldību institūcijām sniegt informāciju NPAIS, tomēr praksē vairākas iestādes, it īpaši pašvaldības iestādes sistēmu lieto ļoti kūtri, kā rezultātā nav pārliecības, ka sistēmā iekļautā informācija ir pilnīga un netiek sasniegts galvenais mērķis - veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi, sekmējot starpinstitūciju sadarbību.

Tiesībsarga birojs veica padziļinātu NPAIS izvērtējumu un 2018. gadā sniedza atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2017-42-27K "Par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu", konstatējot būtiskus trūkums. Tiesībsarga birojs kopumā sniedza 21 priekšlikumu konstatēto trūkumu novēršanai un aicināja visas NPAIS darbā iesaistītās valsts un pašvaldību iestādes, ņemot vērā katras iestādes kompetenci, veikt pasākumus trūkumu novēršanai, lai nodrošinātu NPAIS efektīvu un pilnvērtīgu lietošanu.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

2.1.1.

2.2.1.

RPNC, NVD, LM, VBTAI

2019. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvai 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām, kuras baidās, ka tās varētu veikt seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu pret bērniem, vajadzīgā gadījumā ir pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi, kas paredzēti, lai izvērtētu un novērstu šādu nodarījumu izdarīšanas iespējamību. Ieviešot minēto direktīvu, Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" tika paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību.¹⁶ Tomēr dati par to, vai šāda palīdzība tiek nodrošināta arī praksē, it īpaši gadījumos, kad persona iepriekš nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, netiek apkopoti, tomēr smagnēja mehānisma dēļ var būt pamatotas aizdomas, ka cilvēki, kuriem tas būtu nepieciešams, to neizmanto un par šādām aktivitātēm nav informēti. It īpaši, ņemot vērā, ka pašreizējais regulējums, kas paredz personai pašai sākotnēji vērsties pie psihiatra, kas, kaut arī ir tiešās pieejamības speciālists, tomēr cilvēkos rada negatīvas asociācijas un tādējādi varētu aizkavēt personu vērsties pēc palīdzības.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

2.3.1.

Pilnveidot patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju sadarbības kārtību, lai aizsargātu bēgļu krīzes skartos bērnus pret iespējamu seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu

Lanzarotes komiteja 2017. gada 13. marta Īpašajā ziņojumā "Bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" sniedza rekomendācijas dalībvalstīm par tiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu vai stiprinātu bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Pilnveidojot patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju sadarbības kārtību, tiks precizētas procedūras, kas saistītas ar bērnu informēšanu par viņu tiesībām (R3), bērnu pavadošo pieaugušo radniecības pārbaudēm (R4), nepavadītu bērnu ģimenes atkalapvienošanos (R26), (R27), kā arī sadarbību un rīcību nepilngadīgā patvēruma meklētāja pazušanas gadījumā (R6).

2.3.2.

sniegtas rekomendācijas Valsts sociālās aprūpes centros identificēto seksuālās vardarbības risku novēršanai

VBTAI, sākot no 2013. gada kā vienu no prioritātēm izvirza bērnu ar īpašām vajadzībām tiesību ievērošanas novērtēšanu speciālajās internātskolās. Ņemot vērā minēto, no 2013. gada veiktas padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes speciālajās internātskolās ar mērķi novērtēt iespējamos vardarbības, tajā skaitā seksuālās vardarbības riskus.

Izvērtējot 2013. gada padziļināto bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu rezultātus, konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, tajā skaitā pedagogu un darbinieku izpratnes trūkums par seksuālās vardarbības riskiem un to atpazīšanu. Tādējādi 2014. gadā un 2015. gadā inspekcija turpināja veikt padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes internātskolās un speciālajās internātskolās. Vienlaikus, lai veicinātu speciālo internātskolu un internātskolu darbinieku izpratni par seksuālās vardarbības riskiem, inspekcija pēc savas iniciatīvas 2014. gadā un 2015. gadā nodrošināja speciālo internātskolu un internātskolu speciālistu un darbinieku apmācību seksuālās vardarbības risku izvērtēšanā, organizējot 642 speciālistu apmācības.

Papildus, lai informētu speciālo internātskolu un internātskolu direktorus par aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jomā, inspekcija 2013. gada 13. decembrī un 2015. gada 24. septembrī organizēja semināru speciālo internātskolu un internātskolu direktoriem.

2016. gadā un 2017. gadā inspekcija turpināja veiktas padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes internātskolās un speciālajās internātskolās ar mērķi novērtēt iespējamos seksuālās vardarbības riskus. Ievērojot minēto, secināts, ka padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes internātskolās un speciālajās internātskolās veiktas, kā arī pasākumi seksuālās vardarbības risku atpazīšanai organizēti piecus gadus un izglītības iestādēm būtu jāspēj konstatēt seksuālās vardarbības riskus.

Vienlaikus saskaņā ar deinstitucionalizācijas plānu, inspekcijas prioritāte ir ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, tai skaitā ģimeniskas vides nodrošināšana šādiem bērniem. 2017. un 2018. gadā inspekcija veic padziļinātās izpētes Valsts sociālās aprūpes centros ar mērķi novērtēt bērnu ar īpašām vajadzībām tiesību nodrošināšanu un iespējamos riskus iestādē.

2.3.3.

Nepieciešams papildu finansējums 2020. gadā 7465 euro

(detalizēts izdevumu aprēķins Plāna 3. pielikumā)

2.3.4.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdz-

atbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

3.1.1.

(detalizēts izdevumu aprēķins zemāk)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai cietušie saņemtu savlaicīgu un individuālu novērtējumu, lai identificētu īpašas vajadzības pēc aizsardzības, kā arī pēc īpašiem pasākumiem. Īpašie pasākumi ietver: 1) nopratināšanas notiek īpaši tam paredzētās telpās; 2) iztaujāšanu (nopratināšanu) veic speciāli apmācīti profesionāļi vai arī iztaujāšana tiek veikta ar šo profesionāļu palīdzību; 3) visas iztaujāšanas veic viena un tā pati persona, ja vien tas nav pretrunā ar procesa vajadzībām; 4) no seksuālās vardarbības, vardarbības dzimuma dēļ un vardarbībā tuvās attiecībās cietušo personu iztaujāšanas vienmēr, ja cietušais to vēlas un ar noteikumu, ka tas neskar kriminālprocesa norisi, veic tā paša dzimuma persona, ja vien iztaujāšanu neveic prokurors vai tiesnesis.

2016. gada 18. februārī pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (spēkā stājās 2016. gada 23. martā), kas papildināts ar jaunu 96.¹ pantu "Īpaši aizsargājams cietušais". Likums nosaka īpaši aizsargājamā cietušā tiesības, tai skaitā likums paredz papildus nosacījumus nepilngadīgo cietušo un nepilngadīgo liecinieku pratināšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 151.¹ panta pirmo daļu īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes, savukārt saskaņā ar minēta likuma 152. panta pirmo daļu nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, ja tas ir nepilngadīgā labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar nepilngadīgā labākajām interesēm vai traucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 59. punkts nosaka, ka Kriminālprocesa likuma 152. panta pirmās daļas nosacījums par nepilngadīgo pratināšanas gaitas fiksēšanu skaņu un attēlu ierakstā pantā noteiktajos gadījumos procesa virzītājam ir obligāts, sākot ar 2019. gada 1. janvāri. Līdz tam nepilngadīgo pratināšanas gaitas fiksēšana skaņu un attēlu ierakstā tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad procesa virzītāja rīcībā ir atbilstoši tehniskie līdzekļi.

Ņemot vērā to, ka VP struktūrvienībās gan nopratināšanas telpas, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojums neatbilst Kriminālprocesa likuma noteiktajām prasībām attiecībā uz bērnu nopratināšanu, VP ir jāiegādājas un jāuzstāda tehniskais aprīkojums, kā arī jāveic telpu remonts vai pielāgošana. Tehniskais aprīkojums un telpu pielāgošana un remonts ir nepieciešams 43 VP iecirkņos. Saskaņā ar 2016. gada 18. februāra likuma "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotāciju IeM nepieciešams finansējums 425 136 euro nopratināšanas telpu iekārtošanai VP struktūrvienībās. Ievērojot, ka arī ar Ministru kabineta 2013. gada 21. augusta rīkojumu Nr. 392 atbalstītajās Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnēs 2013.-2019 .gadam (turpmāk - pamatnostādnes) iekļautais 37. pasākums paredz "Turpināt Valsts policijas reģionu pārvalžu struktūrvienībās izveidot un aprīkot bērniem draudzīgas intervēšanas telpas noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu nopratināšanai, katru gadu aprīkojot četras vai piecas telpas, ņemot vērā starptautiski atzīstus labākos piemērus bērnu intervēšanas telpu veidošanai, kā arī nodrošināt darbinieku apmācību telpu lietošanā, ievērojot bērniem draudzīgas nopratināšanas principus." Kopumā 2014.-2019. gadā bija plānots aprīkot 27 telpas. Papildu nepieciešamais finansējums - 384 174 euro. Papildu nepieciešamā finansējuma pieprasīšanai tika virzīts prioritārā pasākuma pieteikums "Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnēs 2013-2019 paredzēto pasākumu īstenošana". Saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto (2017. gada 14. septembra sēdes protokola Nr. 46 3. § 2. punkts) IeM pamatnostādņu pasākumu īstenošanai piešķirts finansējums 2018. gadā - 186 334 euro un 2020. gadā - 186 334 euro apmērā, tai skaitā:

- budžeta apakšprogrammai 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" kopā - 7686 euro:2018. gadā - 3843 euro, 2020. gadā - 3843 euro;

- budžeta apakšprogrammai 06.01.00 "Valsts policija" kopā - 236 922 euro: 2018. gadā - 118 461 euro un 2020. gadā -118 461 euro, lai nodrošinātu izglītības iestāžu audzēkņu izglītošanu par aktuāliem problēmjautājumiem, bērnu aizsardzību pret noziedzīgu nodarījumu; izglītības iestāžu audzēkņu un personālsastāva izglītošanu par aktuāliem drošības jautājumiem; bērnu vajadzībām atbilstošu telpu ierīkošana, radot viņiem drošu un draudzīgu vidi, tādejādi mazinot bērnu psihisko un emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā; tai skaitā - 86 165 euro kopā 18 telpu izveidošanai 2018. gadā un 2020. gadā (katru gadu).

- budžeta apakšprogrammai 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" kopā - 128 060 euro: 2018. gadā - 64 030 euro un 2020. gadā - 64 030 euro, lai veiktu kosmētisko remontu 18 VP telpās, izveidojot bērnu vajadzībām atbilstošas telpas, radot viņiem drošu un draudzīgu vidi, tādejādi mazinot bērnu psihisko un emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būvniecības izmaksas, salīdzinot ar 2015. gadā veiktajiem aprēķiniem, piemērojot būvniecības izmaksu indeksu par 2018. gada 4 mēnešiem (104,9%), kā arī prognozējot tā turpmāku pieaugumu pret bāzes gadu (2015) (107,0%)un jau piešķirto finansējumu 18 telpu izveidei, nepieciešams izveidot vēl 25 telpas VP iecirkņos. IeM papildu nepieciešamais finansējums 2020. gadā kopā - 453 188 euro:, tai skaitā:

- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" kopā - 106 088 euro (saskaņā ar pamatnostādnēm, aktualizēts, ievērojot, reālās 1 telpas aprīkojuma izmaksas):

Aprēķins:

√ biroja preces: vid.128,20 euro x 25 telpas=3205 euro

√ inventārs: vid.1010,32 euro x25 telpas=25 258 euro

√ mēbeles: vid.1705 euro x 25 telpas =42 625 euro

√ mīkstā grīda:vid.200 euro x 25 telpas = 5000 euro

√ biroja tehnika, mikrofoni: vid. 1200 euro x 25 telpas = 30 000 euro

KOPĀ: 106 088 euro

- budžeta apakšprogrammā 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" kopā -190 327 euro (salīdzinot ar anotāciju, aprēķins aktualizēts:128 060 euro:18 telpas= 7115 euro vid. x 1,07 cenu pieauguma prognoze= 7613 euro x 25 telpas);

- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" kopā - 156 773 euro (saskaņā ar anotāciju papildu nepieciešams - 165 346 euro - piešķirts 7686 euro (2018. gadā un 2020. gadā 9 telpu aprīkošanai katru gadu) - monitoru cenas korekcija 887 euro):

Aprēķins:

√ darba stacija ar peli, klaviatūru, skandām, webkameru, atmiņas karšu nolasītāju un programmnodrošinājumu:

43 gab. x 1759,01 euro=75 638 euro

√ monitors '24 (18 telpām jau finansējums piešķirts):

25 gab. x 427 euro= 10 675 euro

√ lāzerprinteris, ~25 lp. min.:

43 gab. x 381,63 euro=16 411 euro

√ antivīrusa programmatūra

43 gab. x 56,94 euro=2449 euro

√ Wi-Fi maršrutētājs/access point Cisco ar licenci

43 gab. x 1200 euro=51 600 euro

3.1.2.

Novērst noziegumos cietušo bērnu sekundāro traumēšanu no dažādu institūciju puses, uzlabojot dažādu institūciju sadarbību un cietušam bērnam piedāvāto pakalpojumu kvalitāti

LM

TM, IeM, ĢP, VM

2020. gada 31. decembris

Patlaban, ja bērns ir cietis no seksuālas vardarbības un viņu nepieciešams pratināt, trūkst speciāli aprīkotu telpu un tehniskā nodrošinājuma, kā arī pastāv sarežģījumi ar nekavējošu psihologa pieaicināšanu. Nacionālie un starptautiskie tiesību akti uzliek par pienākumu attiecīgos gadījumos nepilngadīgos cietušos un lieciniekus pratināt speciāli pielāgotās telpās un, ja nepieciešams, psihologa klātbūtnē vai ar tā starpniecību. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, lai šādu bērnu pratināšana notiktu atbilstošās telpās un lai psihologs ir pieejams jebkurā nepieciešamā brīdī. (Tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2016-4-4AD Par nepilngadīgo cietušo un liecinieku nopratināšanu, 2016. gada 3. augusta vēstule Nr. 6-6/21 TM). Vienlaikus atbilstoši Lanzarotes komitejas Rekomendācijai R19 par darbībām, kuras jāveic, lai veicinātu efektīvu Lanzarotes konvencijas ieviešanu, Lanzarotes komiteja ir norādījusi, ka, lai paplašinātu savākto datu tvērumu un uzlabotu kvalitāti, dalībvalstīm jāapsver iespēju ieviest datu vākšanas sistēmas, kurās specializēto centru līmenī, piemēram, bērnu mājās, būtu integrēti īpaši visaptverošas pārvaldības kontrolpunkti par vardarbību pret bērniem.

Atbilstoši Saprašanās memorandam par Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam, kas noslēgts starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Latviju, ieviešanu IeM kā programmas operatora vadībā norit programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" izstrāde. Kā viens no minētājā programmā iekļautajiem projektiem ir LM pieteiktais iepriekš noteiktais projekts bērniem draudzīgas justīcijas stiprināšanai. Atbilstoši minētajam predefinētajam projektam sadarbībā ar Islandes valdības Bērnu tiesību aizsardzības aģentūru plānota "Bērna mājas" starpdisciplinārās sadarbības modeļa ieviešanai visā Latvijā (balstoties uz 2017.un 2018. gadā īstenotā pilotprojekta Rīgā un Rīgas reģionā rezultātiem). Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam iepriekš noteiktais projekts paredz, ka gadījumos, kad bērns ir cietis no seksuālas vardarbības, kā arī citos sarežģītos gadījumos, kad bērns ir cietis no vardarbības un novērtā pamešanas, darbs ar cietušo bērnu (informācijas iegūšana no bērna, nopratināšana, medicīniskā apskate, psiholoģiskais atbalsts bērnam un ģimenei, rehabilitācija, bērna aizsardzība) noritēs Bērna mājas starpdisciplinārā un starpinstitucionālā sadarbības modeļa ietvaros šim mērķim īpaši iekārtotās vai pielāgotās telpās.

LM ir iesniegusi IeM iepriekš noteikto projektu "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā", kura ietvaros plānots finansēt sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņas. Projekts ir iekļauts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda līdzfinansētās programmas koncepcijā "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana".

3.1.3.

Patlaban visiem bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināts valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas kurss (dzīvesvietā līdz 10 psihologa konsultācijām vai institūcijā līdz 60 dienām). Tomēr, ņemot vērā seksuālas vardarbības specifiku un tās ilgstošās negatīvās sekas, nepieciešams izvērtēt iespēju pilnveidot esošos pakalpojumus, tajā skaitā attīstot un stiprinot cietušā rehabilitācijas dzīvesvietā institūtu kā bērna interesēm atbilstošu un saudzējošāku pieeju darbā ar seksuālas vardarbības upuriem. Lai turpinātu veidot efektīvu un sistēmisku vardarbības novēršanas politiku, ir būtiski iegūt vispusīgu kvantitatīvu un kvalitatīvu situācijas analīzi. Kvalitatīvs pētījums ļautu novērtēt no vardarbības cietušo sistēmas efektivitāti, tās stiprās un vājās puses, un iegūtu rekomendācijas tās tālākai attīstībai.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

3.2.1.

3.2.2.

ESF projekta "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" Nr. 9.1.2.0/16/I/001 finansējuma ietvaros (2019. gadā 6500 euro un 2020. gadā 13 000 euro)

3.2.3.

3.2.4.

2019. gadā (Daugavgrīvas cietumā)

Esošā finansējuma ietvaros

Izremontētajās telpās Daugavgrīvas cietumā un Liepājas cietumā tiek plānots īstenot no Kanādas pārņemto Vardarbības mazināšanas programmu (turpmāk - programma), kura paredzēta arī dzimumnoziedzniekiem. Programmas pārņemšanai ir specifiskas prasības, jo tā ir paredzēta, lai mazinātu vardarbības risku notiesātām personām (tajā skaitā dzimumnoziedzniekiem) ar antisociālu uzvedību un vardarbības vēsturi, tai skaitā notiesātajiem ar psihopātijas iezīmēm un antisociālas personības traucējumiem. Programmas dalībniekus jāizvieto atsevišķā nodaļā, lai mazinātu ieslodzījuma vidē pastāvošos specifiskos riskus personām, kuras izdarījušas dzimumnoziegumu, vienlaikus paredzot viņiem iespēju piedalīties arī citos resocializācijas pasākumos, t.i. izglītības programmās, psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijās un brīvā laika pasākumos.

Piecu gadu laikā ir pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits pret tikumību un dzimumneaizskaramību, par kuru izdarīšanu tiesa ir piemērojusi kriminālsodu - brīvības atņemšana: 2014. gadā - 338, 2015. gadā - 355, 2016. gadā - 371, 2017. gadā - 401 noziedzīgs nodarījums. 2018. gada 1. oktobrī brīvības atņemšanas iestādēs atradās 204 notiesātie, kuri notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

3.3.1.

3.3.2.

ESF projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" Nr. 9.1.3.0/16/I/001

finansējuma ietvaros

3.3.3.

Nepieciešams papildu finansējums

2020. gadā

17 244 euro

3.3.4.

Nepieciešams papildu finansējums

2020. gadā

977 euro

(detalizēts izdevumu aprēķins Plāna 3. pielikumā)

3.3.5.

2020. gadā

210 euro

(detalizēts izdevumu aprēķins Plāna 3. pielikumā)

IeVP

(detalizēts izdevumu aprēķins Plāna 3. pielikumā)

3.3.6.

VPD esošo dzimumnoziedznieku resocializācijas programmu validitātes izpēte un uzsākta programmu pilnveidošana

ESF projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" Nr. 9.1.3.0/16/I/001 finansējuma ietvaros (2019. gadā 6243 euro, 2020. gadā 6244 euro)

3.3.7.

Iegūts dzimumnoziedznieku riska un vajadzību novērtēšanas instruments

2019.-2020. gada 31. decembrim

ESF projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" Nr. 9.1.3.0/16/I/001

finansējuma ietvaros (2019. gadā 7236 euro un 2020. gadā 7236 euro

3.3.8.

3.3.9.

4.1.

Uzdevums

Pasākums

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

2019

2020

2019

2020

turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)

Finansējums plāna realizācijai kopā

tajā skaitā

14. Iekšlietu ministrija

19. Tieslietu ministrija

18. Labklājības ministrija

1. rīcības virziens

1.2. mērķa grupa

1.2

1.2.1

1. rīcības virziens

1.3. mērķa grupa

1.3

1.3.1

63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)"

1.3

1.3.3.

10.00.00 Valsts robežsardzes darbība

1.3

1.3.6

63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)"

2. rīcības virziens

2.3. mērķa grupa

2.3

2.3.3

3. rīcības virziens

3.1. mērķa grupa

3.1.

3.1.1.

3.2. mērķa grupa

3.2.

3.2.1

3.2.

3.2.2.

3.3. mērķa grupa

3.3

3.3.1

3.3

3.3.2.

3.3

3.3.3

3.3

3.3.4

3.3.

3.3.5

3.3

3.3.6

3.3

3.3.7