Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 185

Rīgā 2019. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 20 24. §)

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcijas projektu

1. Atbalstīt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcijas projektu (turpmāk - programma).

2. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesniegšanu Eiropas Ekonomikas zonas Finanšu instrumenta komitejā.

3. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidenta vietā -
finanšu ministrs J. Reirs

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

(Ministru kabineta
2019. gada 16. aprīļa
rīkojums Nr. 185)

PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gadam

Dokumenta datums: 15/03/2018

Versijas numurs: 5/ Atjaunināts: 23/01/2019

Pamatinformācija

Programmas nosaukums:

Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība

Programmas joma:

Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana (PJ 10) vadošā joma

Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība (PJ 14)

Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums (PJ 16)

Atbalsta joma(-as):

PJ 10: Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana

• Sociālā un ekonomiskā attīstība konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos

• Darbības darba iespēju palielināšanai

• Tīklošanās un politikas apmaiņa starp pašvaldībām

PJ 14: Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība

• Kultūras, radošās un mākslas aktivitātes, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju

• Auditorijas attīstīšana, iekļaujot cilvēkus mākslas dažādībā, informēšanas un izglītošanas aktivitātes

• Tīklošanās un starptautiskā kultūras sadarbība/apmaiņa

PJ 16: Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums

• Institucionālā kapacitātes celšana

• Publisko pakalpojumu sniegšana, pieejamība un kvalitāte

• Atbildīga, iekļaujoša un caurredzama valdība

• Sadarbība starp valdību un pilsonisko sabiedrību

Īpašas intereses saprašanās memorandā:

Īpaša uzmanība programmā tiks pievērsta Latgales reģiona attīstības veicināšanai.

Programma veicina komercdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī un sadarbību starp pašvaldībām.

Ne vairāk kā 3 000 000 € no programmas finansējuma tiek paredzēti programmas jomai "Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība". Tās mērķis ir uzlabot mākslas un kultūras pieejamību un paaugstināt iesaisti mākslā un kultūrā.

Latvijas Republikas Kultūras ministrija pildīs Programmas partnera funkciju.

Norvēģijas Mākslas padome aktīvi iesaistīsies tās programmas izstrādē, kas saistīta ar programmas jomu "Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība".

Iepriekš noteiktie projekti

Projekta nosaukums: Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos

Apraksts: Projekts veicinās ar integrāciju saistītus pasākumus Muceniekos un tur esošajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Projekts veicinās starpkultūru dialogu un paplašinās sadarbību starp kopienām attiecīgajā pašvaldībā.

Projekta iesniedzējs: Ropažu novada dome

Maksimālā piešķīruma summa: 750 000 €

Programmas piešķīrums:

Kopā

€10 000 000

EEZ piešķīrumi

€10 000 000

Norvēģijas piešķīrumi

€0

Programmas apsaimniekotājs:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Donoru programmas partneris (DPP):

Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija

Cits programmas partneris:

Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Programmas apraksts un pamatojums

Programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" (Programma) galvenais mērķis ir stiprināta sociālā un ekonomiskā kohēzija reģionālā un vietējā līmenī.

Programmā plānots sasniegt trīs rezultātus, kuru mērķis ir: (1) veicināt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī, saskaņā ar kuriem visi pieci Latvijas plānošanas reģioni saņems finansējumu kapacitātes stiprināšanai un veicinās uzņēmējdarbības iespējas, jauniešu uzņēmējdarbību un darba vietas, īstenojot piecus iepriekš noteiktos projektus. Šī rezultāta ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta Latgales reģionam, paredzot lielāku finansējuma piešķīrumu nekā citiem Latvijas reģioniem un īstenojot neliela apjoma grantu shēmu uzņēmējdarbības atbalstam; (2) palielināt profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamību, kur projekti tiks atlasīti atklātajā konkursā; un (3) publiskās pārvaldes integritātes un atbildības uzlabošanu vietējā līmenī un sociālo iekļaušanu divu iepriekš noteikto projektu veidā, no kuriem viens projekts veicinās pašvaldību sadarbību un labas pārvaldības principu ieviešanu un otrs iekļaus multikulturālā dialoga un integrācijas aktivitātes vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem Muceniekos.

Programmas mērķis ir sasniegt šādus rezultātu rādītājus: 5 plānošanas reģioniem stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte; atbalstīti 200 uzņēmumi, kuriem ir palielinājusies operacionālā kapacitāte; visos Latvijas reģionos apmācīti 100 speciālisti uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās; īstenotas 5 jaunas idejas (reģioniem specifiski risinājumi), lai palielinātu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību; Latgales reģionā radītas 40 jaunas darba vietas; izstrādāti 40 jauni produkti/pakalpojumi; divpusējā sadarbībā īstenoti 15 projekti auditorijas attīstībai un radīti 15 kultūras produkti, iesaistot mērķa grupas un sabiedrību kopumā; uzlabota 75 kultūras speciālistu kapacitāte auditorijas attīstības jomā; kultūras produktu radīšanā iesaistīti 30 mērķa grupu1 pārstāvji; divpusējā sadarbībā radīti 15 kultūras produkti; vietējām pašvaldībām izstrādātas 2 pārvaldības vadlīnijas un rīki; apmācīti 200 pašvaldības speciālisti; publicēts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti; patvēruma meklētāju veiksmīgai integrācijai sabiedrībā noorganizēti 10 sporta un kultūras pasākumi un uzlabota sporta un brīvā laika infrastruktūra.

1. Identificētās vajadzības un izaicinājumi

1.1. Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana

Pirmā rezultāta ietvaros Latvijā šobrīd ir jārisina vairāki reģionāli izaicinājumi, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās, ievērojamas reģionālas atšķirības un vāja reģionu starptautiskā konkurētspēja. Pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika ir novērojama tikai Rīgas tuvākajā apkārtnē, kamēr citās pašvaldībās, tajā skaitā arī Rīgā, iedzīvotāju skaits samazinās. Visstraujākā iedzīvotāju skaita samazināšanās ir novērojama Latgales reģionā. Ievērojamu reģionālo atšķirību mazināšana joprojām ir galvenais reģionālās attīstības izaicinājums Latvijā.

Saskaņā ar Eurostat datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā Latvijā bija 36% zem vidējā ES-28 valstu rādītāja2. Tajā pašā laikā ir novērojamas lielas atšķirības starp pieciem reģioniem - Pierīgā 80%, Vidzemē 65%, Kurzemē 73%, Zemgalē 59% un Latgalē 55% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā (2015.gadā) 3. Latgales plānošanas reģionu raksturo arī zems nodarbinātības līmenis. 2017.gadā Latgales plānošanas reģiona bezdarba līmenis bija augstāks nekā citos plānošanas reģionos. Augsts bezdarba līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem nabadzībai. Nabadzības riska indekss 2016.gadā bija no 14,5% Rīgā līdz 37,7% Latgales reģionā (Pierīgā- 16,7%, Kurzemē - 23,3%, Zemgalē - 26,6% un Vidzemē - 28,6%). Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā vienas no būtiskākajām aktivitātēm definē plānošanas reģionu un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reģionālās attīstības izaicinājumu risināšanai.

Latvijas uzņēmēju zemā finansiālā kapacitāte mazina nodarbinātības iespējas. Uzņēmējiem ir ierobežotas finansiālās iespējas modernizēt uzņēmējdarbību, ieguldot augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanā, kas tādējādi sagādā grūtības ražīguma palielināšanā, un augsti kvalificētu darbinieku piesaistē. Pašvaldībām ir ierobežots finansējums gan uzņēmēju atbalstam, gan kompetentu speciālistu piesaistei pašvaldībā.

IKP atšķirības un vājā privātā sektora kapacitāte piesaistīt privātās investīcijas un piedāvāt darba iespējas, norāda uz nozīmīgām tirgus atšķirībām reģionālajā ekonomikā. Tāpēc ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības centrus, kas ir izveidoti kā piecu plānošanas reģionu struktūrvienības. Plānošanas reģioni saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu ir atvasinātas publiskas personas, kuru kompetencē ietilpst reģionālās attīstības plānošana, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbības koordinācija, kā arī saimnieciskās darbības veicināšana reģiona teritorijā. Jānorāda, ka plānošanas reģionus vada attiecīgajā reģionā ietilpstošo pašvaldību izveidota padome. Plānošanas reģioni ir uzskatāmi par svarīgāko pašvaldību sadarbības platformu un tiem ir īpaša nozīme uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu īstenošanā, sadarbojoties ar savā teritorijā ietilpstošām pašvaldībām un pārstāvot to intereses reģionāla mēroga pasākumu īstenošanā. Plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšana un uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu īstenošana palielinās motivāciju un attīstības iespējas privātajam sektoram, īpaši Latgales reģionā, kurā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju.

1.2. Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība

Otrā Programmas joma ir "Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība", kuras mērķis ir uzlabot pieejamību profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai visos Latvijas reģionos.

UNESCO 2015.gada Kultūras un attīstības indikatoru metodoloģiskajā rokasgrāmatā4 sociālā līdzdalība ir identificēta kā viena no septiņām dimensijām, kas akcentē kultūras ieguldījumu, uzsverot, ka līdzdalība kultūras pasākumos veido iekļaujošu sabiedrību, kā arī uzlabo indivīdu un sabiedrības dzīves kvalitāti. Programmas kultūras aktivitātes risina vajadzības, kas iekļautas Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014-2020 "Radošā Latvija"5 - nodrošināt pieejamību profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai un kultūras produktiem6 un stiprināt saikni starp kultūras un izglītības procesiem.

Pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai ir būtisks aspekts, lai nodrošinātu reģionālo konkurētspēju un sociālo saliedētību, kā arī personīgo izaugsmi, kritisko domāšanu, līdzdalību un demokrātiskās vērtības. Pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai, kā arī līdzdalība radošajos procesos veicinās izpratni par starpkultūru kompetencēm un viedokļu daudzveidību, tādējādi cīnoties ar neiecietību un diskrimināciju.

1.3. Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums

Trešā Programmas joma ir "Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums". Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu, papildus ir nepieciešama pārvaldības labās prakses pārnešana, īpaši reģionālā un vietējā līmenī.

Pēdējo četru gadu laikā ievērojami palielinājies patvēruma meklētāju skaits, tāpēc patvēruma meklētāju integrācija Latvijā kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu. Integrācijas pasākumi pašvaldībām kļūst nozīmīgāki, lai tās pilnībā ievērotu vispārējās demokrātijas vērtības un labas pārvaldības principus. Īpaši nozīmīgs šis jautājums ir Muceniekos, Ropažu novadā, kur atrodas vienīgais patvēruma meklētāju centrs Latvijā. Saskaņā ar Saprašanās memorandā noteikto, Ropažu pašvaldība īstenos iepriekš noteikto projektu patvēruma meklētāju un vietējo iedzīvotāju integrācijai.

Programmā ir plānoti labas pārvaldības stiprināšanas pasākumi pašvaldībās, kas ir nozīmīga vietējās un reģionālās attīstības sastāvdaļa. Iepriekš minētie reģionālās attīstības izaicinājumi, t.i., iedzīvotāju skaita samazināšanās un reģionālās atšķirības, ietekmē arī pašvaldību nodrošināto publisko pakalpojumu kapacitāti, kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams arī uzlabot pašvaldību sadarbību, lai efektīvi un racionāli izmantotu pašvaldības administratīvos resursus pašvaldību funkciju īstenošanai.

2. Programmas izstrāde

Programmas sagatavošanas posmā, 2018.gada 20.februārī, tika organizētas ieinteresēto pušu diskusijas, lai identificētu vajadzības un izaicinājumus visās trīs Programmas jomās. Diskusijās kopā piedalījās 48 Programmas jomā nozīmīgas organizācijas. Tās pārstāvēja eksperti no valsts un pašvaldību institūcijām, privātā, izglītības un pētniecības sektora, kā arī starptautiskām un nevalstiskām organizācijām (NVO).

Ieinteresēto pušu diskusijas identificēja tādas vajadzības kā (1) atbalsts jaunām uzņēmējdarbības idejām, atbalsts pašvaldību un uzņēmēju mārketinga pasākumiem, lai veicinātu eksporta tirgu apgūšanu un piesaistītu investīcijas, nepieciešamība pēc plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes stiprināšanas uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos, finansiāls atbalsts uzņēmējdarbības attīstīšanai (uzņēmējdarbības atbalsta granti) u.c. pasākumi. Kultūras jomā ir (2) nepietiekams kultūras produktu piedāvājums skolēniem, nepieciešamība stiprināt kultūras pieejamību visām sabiedrības grupām, nepietiekama kultūras pieejamība Latvijas reģionos, nepieciešamība veicināt izpratni par kultūru un nepieciešamība veicināt kultūras jomas speciālistu kapacitāti. Labas pārvaldības jomā (3) nepieciešams īstenot apmācības un stiprināt pašvaldību ekspertu kapacitāti, izstrādāt attīstības stratēģijas, veicināt pašvaldību sadarbību un uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti.

Koncepcija ir izstrādāta, pamatojoties uz saņemto ieinteresēto pušu diskusiju ieguldījumu. To izstrādāja Programmas apsaimniekotājs sadarbībā ar Kultūras ministriju kā Programmas partneri, Finanšu instrumenta biroju, Donorvalsts programmas partneri (DPP), Norvēģijas Mākslas padomi un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Rīgā. Projektu īstenotāji aktīvi tika iesaistīti pielikuma nr. 1 iepriekš noteikto projektu plānoto aktivitāšu izstrādē. Izstrādes procesā tika organizētas vairākas sanāksmes, tai skaitā Programmas Sadarbības komitejas un koncepcijas izstrādes sanāksmes. Sadarbības partneri izstrādāja piecas koncepcijas projekta versijas līdz panāca vienošanos par gala versiju.

3. Finansējuma trūkums un sinerģija

Vairāki no iepriekš minētajiem izaicinājumiem tiek risināti, izmantojot nacionālo un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Piemēram, dažas no reģionālajām aktivitātēm jau pašlaik tiek finansētas no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī kultūras aktivitātes jauniešu iesaistei tiek finansētas no valsts budžeta. Šie ieguldījumi tika ņemti vērā, lai izvairītos no finansējuma un aktivitāšu satura pārklāšanās, kā arī, lai veicinātu dažādu finanšu avotu ieguldījumu papildināmību un sinerģiju. Piemēram, ar ERAF atbalstu ir attīstīta infrastruktūra un inženiertehniskās komunikācijas pašvaldībās (stingrie pasākumi), kas veicina uzņēmumu pieejamību un loģistiku. Programma veicinās uzņēmējdarbības attīstību, īstenojot apmācības, atpazīstamības veicināšanas aktivitātes un veicinot biznesa ideju attīstību (mīkstie pasākumi). Tāpat jāņem vērā, ka Programma koncentrējas uz reģionālo aktivitāšu īstenošanu visa reģiona attīstībai, nevis tikai uz veiksmīgāko reģionu un uzņēmēju atbalstu. Papildus ieguvums ir tas, ka Programmas aktivitātes tiks uzsāktas laikā, kad notiks jaunās reģionālās attīstības stratēģijas (reģionālās politikas vadlīnijas) izstrāde pēc 2020.gada, kā arī ES daudzgadu finanšu ietvara plānošana nacionālajā līmenī. Tādējādi Programmas aktivitātes palīdzēs identificēt nozīmīgākos reģionu izaicinājumus un vajadzības, un piedāvās iespējamos risinājumus, veidojot sinerģiju ar nacionālo un ES fondu ieguldījumiem. Pašvaldību kapacitātes celšanas un uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes būs iespējams turpināt īstenot un pilnveidot arī no ES un nacionālajiem fondiem.

Nesen tika uzsākta Latvijas simtgades iniciatīva Latvijas skolas soma7. Latvijas skolas somas mērķis ir valsts garantētās izglītības ieguves sistēmas ietvaros nodrošināt iespēju skolas vecuma bērniem un jauniešiem izpētīt un iepazīties ar Latvijas vērtībām un tās kultūras telpu, tādējādi stiprinot piederības sajūtu un nacionālo identitāti. Šajā iniciatīvas sākumposmā pašvaldībām tiek piešķirts finansējums, lai segtu tikai ieejas biļetes, transporta izdevumus un dalības maksu kultūras pasākumos. Programmas ietvaros šīs darbības tiks papildinātas ar koprades aktivitātēm jauniešiem saskaņā ar Programmas 2.rezultātu "Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai".

Attiecībā uz integrācijas politiku Latvijā patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas apmācības: valodu kursi, kursi vispārējo zināšanu palielināšanai par Latviju, kā arī darba tirgus ievadkursi. Programmas aktivitātes papildinās jau esošās valsts integrācijas aktivitātes un veicinās apmācībās iegūto zināšanu praktisku pielietojumu, mijiedarbojoties ar vietējo kopienu.

Programma nodrošinās 2009.-2014.gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta (FI) programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm" (Programma LV07) un Eiropas Ekonomikas zonas FI 2009.-2014.gada perioda programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" rezultātu un iegūtās pieredzes pēctecību. Programmas uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes Latvijas plānošanas reģionos balstās uz iepriekšējā perioda pieredzi Latgales Uzņēmējdarbības centra (LUC) kapacitātes stiprināšanā un uzņēmējdarbības atbalstu reģionā. Tāpat tiks turpināta un stiprināta sadarbība izveidotajos pašvaldību sadarbības tīklos. Kultūras aktivitāšu ietvaros tiks turpinātas neliela apjoma grantu shēmas kultūras apmaiņas aktivitātes ar donorvalsts organizācijām, uzsvaru liekot ne tikai uz donorvalsts ekspertu zināšanām, bet arī uz iesaisti kopīgu kultūras un mākslas produktu radīšanā.

4. Risinājumi izaicinājumiem un vajadzībām

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

• 5 iepriekš noteiktie projekti uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latvijas plānošanas reģionos;

• 1 neliela apjoma grantu shēma jaunu biznesa ideju īstenošanai Latgalē;

• 2 atklātie konkursi mākslas un kultūras pieejamības uzlabošanai;

• 1 iepriekš noteiktais projekts pašvaldību sadarbības veicināšanai un labas pārvaldības uzlabošanai;

• 1 iepriekš noteiktais projekts integrācijas pasākumu veicināšanai Muceniekos.

4.1. Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi reģionālā un vietējā līmenī (1.rezultāts)

Lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību tajās teritorijās, kurās tas ir visvairāk nepieciešams, Programma palielinās atbalstu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem reģionos. Atbalsts būs pieejams visiem pieciem Latvijas plānošanas reģioniem iepriekš noteikto projektu veidā, veidojot partnerību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju8 (VARAM) un nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām, t.i., lielajām pilsētām9.

4.1.1. Iepriekš noteiktie projekti uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latvijas plānošanas reģionos

Memorandā definētā īpašā interese "komercdarbības atbalsta pasākumu veicināšana reģionālā un vietējā līmenī" tiks nodrošināta, īstenojot iepriekš noteiktos projektus plānošanas reģionos, kuri ietvers plānošanas reģionu un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta kapacitātes stiprināšanu, kā arī pasākumus, kas vērsti uz jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, reģionālo mārketingu un nodarbinātības veicināšanu.

Iepriekš noteikto projektu ietvaros plānošanas reģioni īstenos pasākumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, zināšanu un pieredzes iegūšanai, kā arī pasākumus, kas vērsti uz reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēm, reģionālās jauniešu uzņēmējdarbības mentoringu, atbalstu uzņēmējiem jaunu ideju īstenošanai un atbalstu nodarbinātības veicināšanai saskaņā ar specifiskiem plānošanas reģionu izvēlētajiem risinājumiem. Atbalsta pasākumos lielāka uzmanība tiks veltīta jaunu talantu un jauniešu atbalstīšanai (tostarp to, kuri pakļauti nabadzības riskam), īstenojot jaunas uzņēmēju idejas un jaunus specifiskus risinājumus ar mērķi veicināt nodarbinātību. Iepriekš noteikto projektu aktivitātes galvenokārt pamatojas uz Programmas LV07 rezultātiem, kuri tika atbalstīti Norvēģijas FI 2009.-2014.gada periodā. Programmā LV07 tika īstenoti divi šādi projekti:

- 1.projekts "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde". Projekta mērķis bija stiprināt Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitāti un sniegt atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos.

- 2.projekts "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana". Projekta mērķis bija palielināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti un izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus.

Kā daļa no Programmas LV07 1.projekta bija iekļauta pilotaktivitāte, kuras laikā Latgales plānošanas reģionā tika nodibināts LUC. Pirms Programmas LV07 īstenošanas plānošanas reģionos nebija uzņēmējdarbības centru.

Sekmīgas LUC darbības rezultātā tika veicināta Latgales reģiona pieredze, kā rezultātā LUC pieredze tika kopēta pārējos četros plānošanas reģionos, un ārpus Programmas LV07 darbības jomas tika nodibināti vēl četri uzņēmējdarbības centri, pa vienam katrā no pārējiem Latvijas plānošanas reģioniem. 2016.gadā tika veikti grozījumi Reģionālās attīstības likumā, nosakot jaunu kompetenci "veicināt saimniecisko darbību plānošanas reģiona teritorijā" ar mērķi stiprināt plānošanas reģionu kompetenci saimnieciskās darbības veicināšanā.

Pamatojoties uz sociālekonomiskās situācijas problēmām Latgales reģionā, 1.projekta ietvaros tika īstenota īpaša aktivitāte "Atbalsta pasākumu izstrāde attāliem un mazattīstītiem reģioniem kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju piesaistei", kuras galvenais mērķis bija sagatavot priekšlikumus atbalsta pasākumiem, lai piesaistītu uzņēmējdarbības un publisko pakalpojumu ekspertus Latvijas mazattīstītajiem reģioniem un pašvaldībām.

2.projekts iekļāva aktivitāti, kuras laikā četri plānošanas reģioni (izņemot Latgali, kurai jau bija ilgtspējīgas attīstības stratēģija) izstrādāja savas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam. Aktivitātes rezultātā tika veiktas darbības saskaņā ar plānošanas dokumentiem, tādiem kā katra reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem uzstādījumiem, piemēram, saimnieciskās specializācijas virzienam. Pieci Programmā paredzētie iepriekš noteiktie plānošanas reģionu projekti tiks veidoti uz šo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju pamata, un stratēģijas tiks īstenotas praksē reģionālajās aktivitātēs.

Projekti tiks īstenoti piecos plānošanas reģionos - Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Rīgas, kuri būs projektu īstenotāji. Saskaņā ar Latvijas Reģionālās attīstības likumu plānošanas reģioni nodrošina valsts attiecīgo reģionu attīstības plānošanu un koordinēšanu.

Piecos iepriekš noteiktajos projektos plānošanas reģioni ieviesīs reģioniem specifiskus risinājumus. Visu piecu plānošanas reģionu iepriekš noteikto projektu finansējums noteikts atbilstoši bezdarba līmenim10. Plānošanas reģioni ir ierosinājuši projektu aktivitātes un finansējuma apmēru katrai aktivitātei, lai nodrošinātu efektīvāku reģionu vajadzībām un attīstības potenciālam piemērotu rezultātu sasniegšanu. Papildu uzmanība tiks pievērsta uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latgales reģionā. Finansējuma apmērs Latgales plānošanas reģiona iepriekš noteiktajam projektam tādēļ būs divreiz lielāks nekā finansējums iepriekš noteiktajam projektam, ko īstenos Rīgas plānošanas reģions, kur bezdarba līmenis ir zemāks. Šī pieeja nodrošinās augstākus rezultātus Latgales reģionā, kur tas visvairāk ir nepieciešams.

Visos plānošanas reģionos notika konsultācijas ar attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām par iepriekš noteiktajos projektos plānotajām aktivitātēm - Rīgas plānošanas reģionā Reģionālās attīstības padomes11 sanāksme notika 2018.gada 15.jūnijā; Latgales plānošanas reģionā Reģionālās attīstības padomes sanāksme notika 2018.gada 2.martā; Vidzemes plānošanas reģionā 2018.gada 17.maijā tika noturētas galveno reģiona attīstības centru konsultācijas; Kurzemes plānošanas reģionā 2018.gada maijā notika individuālas konsultācijas ar visām pašvaldībām; Zemgales plānošanas reģionā Reģionālās attīstības padomes sanāksme notika 2018.gada 19.jūnijā.

Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioni konsultācijās ar vietējām pašvaldībām pieņēma lēmumu iesaistīt projektu aktivitāšu īstenošanā arī lielākās pilsētas. Pamatojums pilsētu iesaistīšanai ir to īpašā kompetence kā attiecīgo reģionu attīstības centriem. Reģioniem specifiskus risinājumus Kurzemes reģionā un Zemgales reģionā īstenos pilsētas - valsts nozīmes attīstības centri (Ventspils un Liepāja kā partneri Kurzemes reģionā, Jelgava un Jēkabpils - Zemgales reģionā). Pilsētu iesaiste iepriekš noteikto projektu īstenošanā sniegs lielu ieguldījumu visa reģiona attīstības stiprināšanā, veicinot zināšanu un kompetences pārnesi, kā arī kopīgojot priekšrocības.

Iepriekš noteikto projektu mērķa grupas ir plānošanas reģioni, pašvaldības, uzņēmēji12, nevalstiskās organizācijas, tostarp organizācijas, kas pārstāv darba ņēmējus, arodbiedrības, jaunieši13 un fiziskās personas.

Lai nodrošinātu vissvarīgāko un efektīvāko reģionālo un vietējo risinājumu īstenošanu, projekta izstrādes un īstenošanas procesā tiks nodrošināta reģionāla līmeņa ieinteresēto pušu iesaiste. Tā kā plānošanas reģioni pārstāv to teritorijā iekļauto pašvaldību intereses, tie nodrošinās augšupēju pieeju.

Tiks nodrošināta starpinstitūciju sadarbība ar attiecīgajām Latvijas valsts iestādēm. Konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanā plānošanas reģioni konsultēsies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un piesaistīs to. LIAA ir valsts aģentūra, kuras mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību, veicinot vairāk ārvalstu investīcijas, paralēli palielinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. LIAA ir reģionāli biznesa inkubatori, kas nodrošina atbalstu jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu attīstībai. Šajos inkubatoros privātpersonām un uzņēmumiem tiek nodrošināta darba vide, konsultācijas, pasākumi un apmācības par vispārējiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstībai. Organizācijai ir pieejami noderīgi kontakti un pastāvīgās pārstāvniecības daudzās valstīs ES un ārpus ES.

Programmas aktivitātes papildina LIAA aktivitātes - Programmas īstenošanas posmā ir plānota sadarbība starp LIAA, plānošanas reģioniem un pašvaldībām, tostarp LIAA tīkla izmantošana ārzemju tirdzniecības misiju organizēšanai (ciktāl LIAA kapacitāte var to atbalstīt). Lai nedublētu LIAA aktivitātes, Programmā uzsvars tiks likts uz vietēja un reģionāla mēroga specifiku, esošās sadarbības izmantošanu un komercializēšanu starp pašvaldībām un reģioniem, sasniedzot tās potenciālu. Programmas apsaimniekotājs un plānošanas reģioni nodrošinās, ka Programmas aktivitātes tematiski vai laika plānošanas ziņā nesakrīt ar LIAA aktivitātēm, ko finansē EEZ/Norvēģijas FI un ES atbalsta instrumenti. Programmas apsaimniekotājs un LIAA tiksies vismaz reizi gadā, lai apspriestu plānotās projekta aktivitātes, lai izvairītos no aktivitāšu pārklāšanās un dublēšanās.

Programmas ietvaros tiks izpētīta arī sinerģija ar programmu "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi", kuras apsaimniekotājs ir LIAA un ko atbalsta Norvēģijas FI 2014.-2021.gadam Latvijā. Programmas apsaimniekotājs sadarbosies ar LIAA un pārrunās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" plānotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aktivitātes papildina cita citu un nepārklājas.

4.1.2. Neliela apjoma grantu shēma nodarbinātības veicināšanai Latgales reģionā, atbalstot uzņēmējus jaunu ideju īstenošanai

Tā kā Latgales reģionā ir visizteiktākās bezdarba problēmas, ir plānots īstenot īpašus risinājumus Latgales reģionam - neliela apjoma grantu shēmu nodarbinātības veicināšanai, atbalstot uzņēmējus jaunu ideju īstenošanai14.

Nelielas apjoma grantu shēmas ietvaros būs pieejami 540 000 euro. Apsaimniekotājs neliela apjoma grantu shēmas vadībai un īstenošanai tiks izvēlēts saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumu un Noteikumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta īstenošanu 2014.-2021.gada periodā 6.5.5.pantu. Neliela apjoma grantu shēmas apsaimniekotāja pretendentiem tiks noteiktas prasības, kas ietvers pieredzi un kompetences uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, kā arī administratīvajā un finanšu pārvaldībā. Pretendēt uz neliela apjoma grantu shēmas atbalstu varēs mikro un mazie komersanti, tai skaitā pašnodarbinātas personas. Atbalsts paredzēts jaunu ideju īstenošanai, lai veicinātu vietējās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu (līdz EUR 10 000 EEZ finansējums par katru jaunu radītu darba vietu).

4.2. Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai (2.rezultāts)

Rezultāts tiks īstenots divu atklāto konkursu veidā. Pirmā atklātā konkursa ietvaros būs pieejami EUR 1,915,412 un otrā atklātā konkursa ietvaros būs pieejami EUR 1,276,941. Katrs atklātais konkurss sastāvēs no divām komponentēm - koprade un auditorijas attīstība.

1) Koprade

Finansiāls atbalsts profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras produktu radīšanai15 visos Latvijas reģionos. Jauna satura/jaunu produktu radīšana kopradē ar donorvalstu projektu partneriem, iesaistot arī mērķa grupu. Programmā paredzēta plašākas sabiedrības - vietējās kopienas, izglītības iestāžu, pašvaldību darbinieku un NVO - iesaiste. Aktīvi iesaistot mērķa grupu un veicinot mērķa grupas sadarbību ar radošajiem profesionāļiem, tiks radīti jauni kultūras produkti, veicināta plašāka kultūras pieejamība visos Latvijas reģionos. Projekti tiks īstenoti sadarbībā ar kultūras organizācijām, vietējām pašvaldībām, izglītības iestādēm un NVO. Tās fokusēsies uz izpratnes veidošanu par kultūras procesiem, zināšanu palielināšanu un kompetences celšanas aktivitātēm.

Atbalstāmās aktivitātes:

Lai nodrošinātu jauna mākslas un kultūras satura radīšanu kopradē sadarbībā ar donorvalstu projektu partneriem tiks atbalstītas tādas aktivitātes kā jaunu kultūras produktu (piemēram, izrādes, uzvedumi, koncerti, prozas un dzejas lasījumi, izstādes, meistarklases, darbnīcas u.c.) radīšana. Plānots, ka mijiedarbība ar mērķa grupu var tikt organizēta dažādās formās un dažādos projekta posmos, ņemot vērā projekta specifiku, piemēram, diskusijas, darbnīcas u.c. Projekta īstenotājam ir ieteicama mērķa grupas vajadzību un specifikas apzināšana gan projekta sagatavošanas, gan projekta īstenošanas posmā. Programmai vajadzētu ietvert visus žanrus, ieskaitot skatuves mākslu, mūziku, kino, dizainu, arhitektūru, kur tiek izmantota žanru un multivides uzdevumu sintēze. Izglītības iestāžu (skolu) iesaiste projekta īstenošanā ir mērķa grupas iesaisti veicinošs faktors.

2) Auditorijas attīstība

Auditorijas attīstības komponente ietver auditorijas iesaisti un koprades izmantošanu kā metodi, nevis fokusējas tikai uz auditorijas skaita paplašināšanu. Tam nepieciešamas profesionāļu zināšanas un metodoloģiju izstrāde. Auditorijas attīstības un kultūras izpratnes un izpausmju kompetenču uzlabošana16, īstenojot mērķa grupas vajadzībām atbilstošus pasākumus un aktivitātes. Auditorijas attīstības pasākumu ietvaros īstenotās aktivitātes stiprinās kvalitatīvu mākslas pieredzi iedzīvotājiem, kuriem nav regulāras pieejas profesionālai mākslai, radot sinerģiju starp profesionālās mākslas organizācijām, pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem (kopienām), kas ir būtiski nākotnes vietējo māksliniecisko intervenču ilgtspējībai. Veicinot jaunu (inovatīvu) metožu un paņēmienu izmantošanu auditorijas attīstības aktivitātēs, tiks uzlabotas dažādas mākslas un kultūras formas un kategorijas, kā arī kultūras izpratne, tiks uzlabota kultūras prasme un pieredze.

Atbalstāmās aktivitātes:

Lai veicinātu auditorijas attīstību tiks atbalstītas tādas aktivitātes kā diskusijas, semināri, mācības, t.sk. izglītības un kultūras jomas speciālistiem, pielietojot jaunas un inovatīvas metodes un tehnikas. Tapāt tiks atbalstītas aktivitātes kultūras jomas speciālistiem, lai uzlabotu kapacitāti un zināšanas plašākas mērķauditorijas sasniegšanā.

Programmas jomas ietvaros netiek paredzētas investīcijas infrastruktūrā - stingrie pasākumi.

Projektu īstenošanā iesaistīto organizāciju loma:

Projektu īstenotāji ir Latvijā dibinātas kultūras organizācijas, pašvaldības un NVO. Kultūras organizācijām un NVO ir jādarbojas profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras jomā, tās ir atbildīgas par jauna, kvalitatīva mākslas satura radīšanu, par vispārējo projekta vadību, visu iesaistīto pušu (partneru) iesaisti, projekta aktivitāšu īstenošanu un sagaidāmo rezultātu sasniegšanu. Projekta rezultātu ilgtspēja jānodrošina sadarbībā ar izglītības iestādēm un pašvaldībām.

Ja projekta īstenotājs ir pašvaldība, tad tai būs obligāta prasība izveidot partnerību ar kultūras organizāciju, kura darbojas profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras jomā.

Otrā rezultāta atklātā konkursa "Uzlabota profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība" ietvaros projektu līmenī partnerība ar donorvalstu institūcijām būs obligāta (100%). Donorvalstu projektu partneri aktīvi piedalīsies projektu īstenošanā, piemēram, piedaloties kultūras produktu radīšanā (kopražojumā/kopradē), sniedzot pieredzes un zināšanu apmaiņu.

Projektu īstenotāji var iesaistīt izglītības iestādes kā kontaktpunktu starp projekta īstenotāju un mērķauditoriju, ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu, izprast mērķa grupas vajadzības un specifiku.

Projektu īstenotāji projekta īstenošanas gaitā var iesaistīt pašvaldības. Pašvaldības var sniegt atbalstu dažādos veidos - sniedzot līdzfinansējumu, savstarpēji sadarbojoties, nodrošinot infrastruktūru, t.i., nodrošinot pasākumu norises vietas pēc iespējas tuvāk mērķauditorijas dzīvesvietai, tādējādi panākot jaunradīto kultūras produktu mobilitāti. Pašvaldības var būt projekta rezultātu ilgtspējas veicinātājas, radot kultūras pasākumu kalendārus un iekļaujot jaunradītos kultūras produktus to iestāžu repertuāros.

4.3. Uzlabota publiskās pārvaldes integritāte un atbildība vietējā līmenī (3.rezultāts)

Programma uzlabos publiskās pārvaldes integritāti un atbildību vietējā līmenī, īstenojot divus iepriekš noteiktos projektus:

1) Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana

Projekts nodrošinās padziļinātu analīzi par pašreizējo pašvaldību sadarbības praksi Latvijā, kā arī donorvalstu pieredzi pilotprojektu īstenošanā un pieredzes nodošanā. Pasākumu mērķis būs uzlabot jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas vai ieviest jaunas. Labas pārvaldības galvenās komponentes - atbildība, zināšanas, prasmes un vadības attieksme - nodrošina vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā.

Projektu īstenos Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Detalizēts plānoto projekta aktivitāšu apraksts un to rezultāti ir ietverti I pielikumā.

2) Ar integrāciju saistītie pasākumi Muceniekos

Projekts veicinās ar integrāciju saistītos pasākumus Muceniekos, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, veicinot starpkultūru dialogu un paplašinot sadarbību starp kopienām attiecīgajā pašvaldībā. Projektu īstenos Ropažu novada pašvaldība. Detalizēts plānoto projekta aktivitāšu un to rezultātu apraksts ir ietverts I pielikumā.

5. Ieguldījums rezultātu un mērķu sasniegšanā

Vispārējie Programmas mērķi ir palielināt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī, veicināt sadarbību starp pašvaldībām, kā arī uzlabot pieejamību mākslai un kultūrai un palielināt dalību mākslā un kultūrā, un veicināt integrācijas pasākumus bēgļiem, attīstot apkārtējo infrastruktūru, lai nodrošinātu iespēju organizēt dažādus pasākumus integrācijas procesa veicināšanai. Programmas sasniegumi un panākumi tiks mērīti ar iznākumu rādītājiem, uzskaitot projektu rezultātus un attiecīgās mērķgrupas. Informācija tiks iegūta tieši no projektiem. Tiek paredzēts veikt vispārējo Programmas izvērtējumu, lai novērtētu Programmas rezultātus un īstenoto aktivitāšu ietekmi uz konkrēto sektoru vispārējo situāciju - uzņēmējdarbība un nodarbinātība reģionos, līdzdalība mākslā un kultūrā un to pieejamība, kā arī pašvaldību sadarbība un sniegtie pakalpojumi un patvēruma meklētāju integrācija.

6. Rezultātu ilgtspēja

Ir paredzams, ka Programmas rezultātiem būs ilgstoša ietekme, it īpaši attiecībā uz jomām, kas ir paredzētas iepriekš noteiktajos projektos, tādām kā atbalsts un palielināta uzņēmējdarbības sektora kapacitāte reģionos, kas palīdzēs nodrošināt veselīgāku uzņēmējdarbības vidi, tādējādi arī augstāku nodarbinātības līmeni un samazinātus nabadzības riskus. Tāpat arī ieinteresētās puses tieši risinās vajadzību pēc izmaiņām politikā un reģionālās attīstības pieejā, kas tiks iestrādāti likumdošanas un stratēģiskajos ierosinājumos. To būs vieglāk paveikt, pateicoties tam, ka valsts politikas veidošanas līmenī - VARAM - ir tieši iesaistīts projekta aktivitātēs un gūst ieskatu izaicinājumos, kā arī spēj ietekmēt izmaiņas. Ar kultūru saistītās Programmas aktivitātes sniegs ilgstošas ietekmes ieguldījumu uz kultūras perspektīvu, ietekmējot mākslas un kultūras kvalitāti un to pieejamību, un jaunie izstrādātie kultūras produkti bagātinās valsts mākslas un kultūras mantojumu, ko varēs lietot pēc Programmas beigām.

7. Valsts atbalsts

Programmas aktivitātēs ir noteikta valsts atbalsta piemērošana. Ja projekta aktivitātes tiek noteiktas kā tādas, uz kurām attiecas valsts atbalsts, tad tiks piemēroti tiesību akti par valsts atbalstu.

8. Divpusējās sadarbības mērķi

Programma stiprinās divpusējās attiecības, izmantojot sadarbības projektus, pieredzes un labās prakses apmaiņu, sasniedzot kopējus rezultātus un lielāku savstarpēju sapratni starp donorvalstīm un Latviju. Visas vietējās attīstības un nabadzības mazināšanas aktivitātes, kā arī labas pārvaldības un kultūras aktivitātes ietvers divpusējās sadarbības iespējas.

8.1. Divpusējā sadarbība Programmas līmenī

Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju kā DPP bija iesaistīts Norvēģijas FI 2009.-2014.gada Programmas LV07 ieviešanā un sadarbība starp DPP un Programmas apsaimniekotāju bija ļoti veiksmīga. Programmā tiks turpinātas iepriekš izveidotās divpusējās attiecības un rezultāti, tai skaitā Norvēģijas ekspertu sagatavotajā ziņojumā sniegtie ieteikumi aktivitātē "Atbalsta pasākumu izstrāde attāliem un mazattīstītiem reģioniem kvalificēta darbaspēka un uzņēmu piesaistei", kas bija daļa no projekta (LV07 - 0001) šajā Programmā.

DPP ir cieši iesaistījies Programmas izstrādē, piedalījies Programmas plānošanas sanāksmēs un ieinteresēto pušu diskusijā, Programmas izstrādes sanāksmē, kā arī Programmas koncepcijas izstrādē, sniedzot ieteikumus plānotajām Programmas aktivitātēm. Plānots, ka DPP piedalīsies projektu vērtēšanas komisijas darbā ar balsošanas tiesībām.

Programmas kultūras jomas līmenī Norvēģijas Mākslas padome aktīvi jāiesaista Programmas kultūras jomas sagatavošanā, kā tas ir noteikts Saprašanās memorandā, ar tā sauktā pagaidu partnera lomu.

Norvēģijas Mākslas padomei ir piešķirts papildus finansējums, lai turpinātu īstenot tās pagaidu partnera lomu un varētu piedalīties Programmas kultūras jomas sagatavošanā un ieviešanā. Tādējādi Norvēģijas Mākslas padome apņemas:

• piedalīties partneru meklēšanā un palīdzēt atrast projektiem Norvēģijas partnerus;

• veicināt un informēt par pieejamo finansējumu divpusējām vizītēm un partnerības veidošanas semināriem;

• izplatīt informāciju par Programmu, atklātajiem konkursiem un citām partnerības iespējām atbilstošās vietās, sanāksmēs un Norvēģijas sociālajos medijos;

• sniegt atbalstu Norvēģijas partneriem, kas iesaistīti projektos.

Abas puses uzskata sadarbību par nozīmīgu un vēlas to turpināt līdz Programmas īstenošanas beigām, ar nosacījumu, ja šim mērķim tiek atrasts papildu finansējums. Norvēģijas Mākslas padomei ir bijusi nozīmīga loma Programmas koncepcijas izstrādē, daloties ar Norvēģijas Kultūras skolas somas pieredzi EEZ FI 2009.-2014.gada perioda programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" ietvaros.

Saprašanās memorandā Programmai paredzētais finansējums no Divpusējās sadarbības fonda - 125 000 euro galvenokārt tiks izmantots, lai veicinātu divpusējo sadarbību starp institūcijām Latvijā un donorvalstīs, par prioritātēm nosakot aktivitātes donorvalsts partneru meklēšanai, pieredzes un labās prakses apmaiņai, mācību vizīšu īstenošanu, partnerības pasākumu un praktisko apmācību braucienu projekta aktivitāšu dalībniekiem rīkošanu. Pirms kultūras jomas projektu atklātajiem konkursiem tiks organizētas mācību vizītes un partneru meklēšanas aktivitātes, lai veicinātu divpusējo sadarbību un partnerību attīstību. Informācija par Programmu un atklātajiem konkursiem tiks izplatīta caur esošajiem sadarbības kanāliem. Partnerības, kas jau ir izveidojušās programmas Radošā Eiropa ietvaros, kā arī citas ES iniciatīvas un organizāciju tīkli, varēs pieteikties Divpusējās sadarbības fondam, lai stiprinātu divpusējo sadarbību un attīstītu idejas/aktivitātes, kam plānots piesaistīt arī citu atbilstošu programmu finansējumu.

Programmas sadarbības komiteja būs atbildīga par priekšlikumu apstiprināšanu un līdzekļu piešķiršanu no Divpusējās sadarbības fonda. Augstas intereses gadījumā ir plānots iesniegt priekšlikumu par papildu finansējumu no Divpusējās sadarbības fonda apvienotās komitejas, lai īstenotu papildus aktivitātes.

8.2. Divpusējā sadarbība projektu līmenī

Sadarbību projektu līmenī veicinās partnerības meklēšanas pasākumi, pieredzes apmaiņas pasākumi starp ekspertiem un apmācības dažādās vietējās attīstības, labas pārvaldības un kultūras jomās, kas ir nozīmīgas Programmai. Iepriekš noteiktais projekts "Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana" tiks īstenots sadarbībā ar Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju kā DPP. Iepriekš noteiktā projekta "Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos" ietvaros, Ropažu novada pašvaldība sadarbosies ar Norvēģijas pašvaldību (tiks nolemts), lai apmainītos pieredzē par patvēruma meklētāju integrāciju. Iepriekš noteikto projektu īstenotāji izmantos Divpusējās sadarbības fonda finansējumu, lai īstenotu pieredzes apmaiņas pasākumus ar atbilstošām organizācijām Norvēģijā. Iepriekš noteiktie projekti biznesa atbalsta pasākumiem Latvijas plānošanas reģionos arī tiks īstenoti sadarbībā ar dažādām reģionālajām padomēm un pašvaldībām donorvalstīs.

Partnerība ar donorvalstu organizācijām būs obligāts nosacījums projektu atklātā konkursa rezultāta Nr.2 "Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai visos reģionos" ietvaros. Donorvalstu projektu partneri būs jebkura kultūras sektora organizācija, kuras loma būs aktīva līdzdalība jaunu kultūras un mākslas produktu radīšanā sadarbībā ar projekta aktivitātēs iesaistītajām mērķa grupām Latvijā. Lai stiprinātu divpusējo sadarbību, būtu jāīsteno tādas aktivitātes kā divpusējās sadarbības veicināšana, sadarbības tīklu attīstīšana, zināšanu apmaiņa kultūras un māksliniecisko produktu radīšanā, pieredzes apmaiņa un kultūras organizāciju kapacitātes celšana.

9. Programmas ieviešanas metodes

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

  Plānotais skaits:
atklātais(-ie) konkurss (-i)/ neliela apjoma grantu shēma(-as)/ iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu instruments(-i)

Plānotā summa (€)
(katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu instrumentam)

Projekta piešķīruma daļa (%) Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties Programmā

Partneri, kam ir tiesības piedalīties Programmā

Rezultāts 1

Iepriekš noteiktais projekts 1

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā

1 405 964 100

Latgales plānošanas reģions

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Eustagderes apgabals

Iepriekš noteiktais projekts 2

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā

974 133 100

Vidzemes plānošanas reģions

Dienvidu Esterdālas reģionālā padome

Iepriekš noteiktais projekts 3

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Zemgales plānošanas reģionā

933 962 9617

Zemgales plānošanas reģions

NVO Innovation Circle Network, Jelgavas pilsēta, Jēkabpils pilsēta

Iepriekš noteiktais projekts 4

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā

883 749 9218

Kurzemes plānošanas reģions

Liepājas pilsēta, Ventspils pilsēta

Rūgallanes apgabals (tiks nolemts)

Iepriekš noteiktais projekts 5

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Rīgas plānošanas reģionā

711 016 100

Rīgas plānošanas reģions

Hordalannes apgabals (tiks nolemts)

1 neliela apjoma grantu shēma

Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē

540 000 5519

Mikro un mazie uzņēmumi, tajā skaitā pašnodarbinātās personas

Saskaņā ar Noteikumu 7.2.panta 2.punktu

Rezultāts 2

Atklātais konkurss 1

3 192 353 85

(līdz 100 saskaņā ar Noteikumu 6.4. panta 3.punktu)20

Jebkura publiska vai privāta, komerciāla vai nekomerciāla organizācija, kā arī NVO, kas dibinātas kā juridiskas personas Latvijā un kuru pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē saskaņā ar ES Regulu Nr. 1295/2013 ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa", kā arī pašvaldības21.

Jebkura publiska vai privāta, komerciāla vai nekomerciāla organizācija, kā arī NVO, kas dibinātas kā juridiskas personas vienā no donorvalstīm un kuru pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē saskaņā ar ES Regulu Nr. 1295/2013 ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa", kā arī fiziskas personas, kas ir Lihtenšteinas likumīgie rezidenti.

Atklātais
konkurss 1
(60%)
1 915 412

Rezultāts 2

Atklātais konkurss 2

Atklātais
konkurss 2
(40%)
1 276 941

Rezultāts 3

Iepriekš noteiktais projekts 6

Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana

1 250 000 100

Latvijas Pašvaldību savienība

Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija

Iepriekš noteiktais projekts 7

Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos

750 000 100

Ropažu novada pašvaldība

Trēgstadas pašvaldība (tiks nolemts)

Programmas mērķi un rādītāji

 

Apraksts

Rādītāji

Bāzes līnija

Uzdevums

MĒRĶIS

Stiprināta sociālā un ekonomiskā kohēzija

1. rezultāts (PJ10)

Stiprināta ekonomiskā attīstība vietējā un reģionālā līmenī

Atbalstīto uzņēmumu skaits, kuriem ir palielinājusies operacionālā kapacitāte 22

0 200

Izstrādāto jaunu produktu/pakalpojumu skaits

0 40

Radīto darba vietu skaits (sadalījumā pēc dzimuma, vecuma)

0 40

Uzņēmējdarbības centru skaits plānošanas reģionos23 ar stiprinātu kapacitāti nodrošināt atbalstu uzņēmējdarbībai

0 5

Ar pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu apmierināto uzņēmēju daļa

Tiks nolemts (+10%)

1.1. iznākums

Atbalstīta vietējā un reģionālā līmeņa attīstības aģentu kapacitātes attīstība

Apmācīto speciālistu skaits (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomā) (sadalījumā pēc dzimuma) 24

0 100

Latvijas pašvaldību daļa, kuras piedalās kapacitātes attīstības iniciatīvās,25 ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību

0 50%

1.2. iznākums

Atbalstīta uzņēmējdarbības attīstība reģionos, ieskaitot Latgales reģionu

Atbalstīto personu skaits26 vietējās uzņēmējdarbības attīstībai (sadalījumā pēc dzimuma, vecuma)

0 50

Īstenoto jaunu reģionam specifisku risinājumu skaits reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības palielināšanai

0 5

2. rezultāts (PJ14)

Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai visos reģionos

Cilvēku skaits, kuri apmeklējuši atbalstītos kultūras pasākumus

0 1500

2.1. iznākums

Atbalstīta auditorijas attīstība visos reģionos

Divpusējā sadarbībā īstenoto projektu skaits auditorijas attīstības jomā (bilaterāls)

0 15

Pielietoto inovatīvo auditorijas attīstības metožu un paņēmienu skaits

0 5

Auditorijas attīstības jomā apmācīto speciālistu skaits

0 75

2.2.iznākums

Nodrošināts atbalsts profesionālajai laikmetīgajai mākslai visos reģionos

Kultūras produktu skaits27, kas radīti iesaistot mērķa grupu28

0 15

Mērķa grupas pārstāvju skaits, kas piedalījušies kultūras produktu radīšanā

0 30

Divpusējā sadarbībā radīto kultūras produktu skaits (bilaterāls)

0 15

3. rezultāts (PJ16)

Uzlabota publiskās pārvaldes integritāte un atbildība vietējā līmenī

(Lietotāju) apmierinātības līmenis ar pašvaldības būvvalžu pakalpojumiem29

Tiks nolemts30 (+5%)

(Lietotāju) apmierinātības līmenis ar pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem29

Tiks nolemts30 (+5%)

(Lietotāju) apmierinātības līmenis ar pašvaldības policijas darbu29

Tiks nolemts30 (+5%)

(Patvēruma meklētāju un vietējo iedzīvotāju) apmierinātības līmenis ar Programmā paredzēto integrācijas pakalpojumu kvalitāti (skalā no 1 līdz 5)

Tiks nolemts31 ≥4 pieaugums attiecībā pret bāzes līniju

Ietekmēto valsts tiesību aktu un politiku skaits

0 2

3.1. iznākums

Īstenoti pasākumi publiskās pārvaldes integritātes uzlabošanai vietējā līmenī

Izstrādāto labas pārvaldības vadlīniju un rīku skaits vietējām pašvaldībām

0 2

Apmācīto speciālistu skaits (sadalījumā pēc dzimuma)

0 200

Publicēts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti

Vietējo pašvaldību tīklu ietvaros īstenoto pašvaldību pilot aktivitāšu skaits

0 5

Izstrādāti ieteikumi par pašvaldību sadarbības tālāku attīstību Latvijā

3.2. iznākums

Atbalstīta patvēruma meklētāju integrācija

Rīkoto sporta un kultūras pasākumu skaits ar mērķi veicināt patvēruma meklētāju veiksmīgu integrāciju

0 10

Uzlabota sporta un brīvā laika infrastruktūra Muceniekos (Ropažu novadā)

Divpusējās sadarbības rezultāts

Uzlabojusies sadarbība starp programmā iesaistītajām Saņēmējvalsts un donorvalstu organizācijām

Pieaugusi uzticība starp sadarbības organizācijām saņēmējvalstī un donorvalstī

Tiks nolemts ≥4,5 pieaugums attiecībā pret bāzes līniju

Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību

Tiks nolemts ≥4,5 pieaugums attiecībā pret bāzes līniju

Sadarbībā iesaistīto organizāciju daļa, kuras pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas

N/A 65%

1. divpusējās sadarbības iznākums

Atbalstītās partnerības starp Saņēmējvalsts un donorvalstu organizācijām

Donorvalsts un Saņēmējvalsts organizāciju kopīgi organizēto mācību vizīšu skaits

0 12

Projektu skaits, kas ietver sadarbību ar donoru projekta partneri

0 21

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie programmas izdevumi

€11,764, 706

Programmas piešķīruma daļa

85.00%

Kopējais programmas piešķīrums

€10, 000, 000

Programmas piešķīrums - EEZ piešķīrumi (€)

€10, 000, 000

Programmas piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€)

€ 0.00
  Budžeta pozīcija EEZ piešķīrumi Norvēģijas piešķīrumi Kopējais piešķīrums Programmas piešķīruma daļa Attiecināmie programmas izdevumi

PV

Programmas administrēšanas izmaksas

955 000 € 0 € 955 000 € 85.00% 1 123 529 €

PJ10

1.rezultāts

4 631 500 € 0 € 4 631 500 € 85.00% 5 448 824 €

PJ14

2.rezultāts

2 713 500 € 0 € 2 713 500 € 85.00% 3 192 353 €

PJ16

3.rezultāts

1 700 000 € 0 € 1 700 000 € 85.00% 2 000 000 €
 

Kopā

10 000 000 € 0 € 10 000 000 € 85.00% 11 764 706 €

Pielikums I

Iepriekš noteiktais projekts 1

Projekta nosaukums:

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā

Projekta iesniedzējs:

Latgales plānošanas reģions

Projekta partneris(i):

VARAM

Donoru projekta partneris(i):

Eustagderes reģions

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

1 405 964 €

Projekta piešķīruma daļa:

100%

Projekta piešķīruma summa*:

1 405 964 €

Plānotais ilgums:

48 mēneši

*Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Vietējās attīstības veicināšana Latgales plānošanas reģionā (LPR), stiprinot LPR un tajā ietilpstošo pašvaldību kapacitāti uzņēmējdarbības jautājumos un īstenojot pasākumus nodarbinātības un uzņēmējspēju veicināšanai.

Pamatojums

LPR ietilpst 21 pašvaldība, no kurām 19 ir novadu pašvaldības un 2 ir lielās pilsētas. Latgalē ilgstoši ir zemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā un 2015.gadā tie ir tikai 33% no reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat Latgales reģionā 2017.gadā saglabājās augstākais bezdarba līmenis - 14,0% salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā.32 LPR pašvaldības raksturo zems iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. LPR pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču 2017.gadā tajās dzīvoja tikai 14,0% Latvijas iedzīvotāju33. No 2009. līdz 2017.gadam iedzīvotāju skaits LPR pašvaldībās sarucis par 16,4%34.

Pastāv arī būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp reģioniem - LPR 2016.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja tikai 69% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā 2016.gadā variēja no 14,5% Rīgā līdz 37,7% Latgales reģionā. Tāpat, salīdzinot tirgus sektora ekonomiski aktīvos uzņēmumus statistiskajos reģionos uz 1000 iedzīvotājiem 2016.gadā, Latgales reģionā vērojams viszemākais rādītājs 69, savukārt Latvijas vidējais rādītājs ir 91. Šie dati norāda, ka nepieciešami papildu stimuli darbavietu radīšanai LPR. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus.

Ņemot vērā bezdarba tendences un nodarbinātības iespējas, kā arī Latgales sociālekonomiskās attīstības rādītājus, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus LPR. Lai sekmētu ekonomisko aktivitāšu uzlabošanos un palielinātu darba iespējas, jāstiprina pašvaldību sadarbības tīkls un jāveicina starpvalstu pieredzes apmaiņa nabadzības novēršanas un sociālās atstumtības mazināšanai.

Lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu, jau tiek veiktas mērķtiecīgas darbības situācijas uzlabošanai uzņēmējdarbības aktivizēšanas jomā, ko veic LPR struktūrvienība - Latgales Uzņēmējdarbības centrs (LUC).

LPR pašvaldību iesaiste projekta aktivitātēs notiks pēc brīvprātības principa, ar LPR uzaicinājuma vēstuli dodot iespēju ikvienai pašvaldībai pieteikties dalībai projekta aktivitātēs. Pašvaldības LPR iesniegs sadarbības apliecinājumus par līdzdalību projektā un individuālajās pašvaldības aktivitātēs. Tiešs finansējums pašvaldībām netiek plānots, bet aktivitāšu ietvaros pašvaldības kā viena no mērķa grupām varēs saņemt kvalificētu komercdarbības konsultantu pakalpojumus, piedalīties semināros, diskusijās un apmācībās pašvaldību teritorijās, tiks stiprināta pašvaldību darbinieku kapacitāte uzņēmējdarbības veicināšanas jomā.

Izvēloties pašvaldības, kuras piedalīsies konkrētās aktivitātēs, tiks ņemtas vērā arī sociālekonomiskās attīstības tendences un specifiskie teritoriju izaicinājumi, jo LPR ir pašvaldības ar īpaši atšķirīgiem nelabvēlīgiem ekonomiskajiem, depopulācijas un bezdarba rādītājiem. Projekta ietvaros īstenojot mērķtiecīgus pasākumus uzņēmējdarbības aktivizēšanai, jauniešu iesaistes palielināšanai teritorijās ar zemiem demogrāfiskajiem un teritorijas attīstības rādītājiem, būs radīti apstākļi attīstības rādītāju līdzsvarošanai, iesaistīti vismaz 15 jaunieši, apmācītas 29 personas uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās, izstrādāts reģionā veikto pasākumu sociālekonomisks izvērtējums, noorganizēti 3 biznesa ideju konkursi.

Projekta partneri

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā un Norvēģijā. Latvijas projekta partneris būs VARAM, kas ir arī Programmas apsaimniekotājs, un Norvēģijas projekta partneris būs Eustagderes reģionāla līmeņa pašvaldība.

VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības, pārraudzības un valsts investīciju un citās jomās. VARAM reģionālās attīstības jomā nodrošina reģionālās politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un ietekmes novērtēšanu, piedalās reģionālās attīstības pasākumu un teritoriālās sadarbības atbalsta pasākumu ierosināšanā, vadībā un koordinācijā. Ņemot vērā VARAM kompetenci un lomu reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, tā piedalīsies aktivitātēs, kas saistītas ar reģiona ekonomiskā potenciāla izvērtējumu un priekšlikumu izstrādi politikas uzlabošanai Latgales reģionam. Tā kā Programmas ietvaros īpaša uzmanība tiek vērsta Latgales reģiona attīstības veicināšanai, ir būtiski arī nacionālā līmenī veidot un īstenot pasākumus attiecībā uz risinājumiem, kas tiek iekļauti vietējā līmenī un kas radīs priekšnoteikumus straujākai un ilgtspējīgai Latgales reģiona attīstībai.

Divpusējā sadarbība

Norvēģijas projekta partneris būs Eustagderes reģionāla līmeņa pašvaldība, kuras apdzīvotības struktūra ir līdzīga Latgales reģionam - iedzīvotāji galvenokārt dzīvo mazās pilsētās un ciemos. Eustagderes reģionam ir kompetence nodarbinātības un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Norvēģijas statistikas dati par migrāciju liecina, ka reģions ir pievilcīga Norvēģijas daļa, kuru kā dzīvesvietu izvēlas arī citu reģionu iedzīvotāji, veidojot pozitīvu migrācijas saldo. Eustagderes reģions piesaistīs reģiona pārvaldes speciālistus, kas dalīsies pieredzē un zināšanās par reģiona nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un jauniešu uzņēmējspēju attīstību.

Aktivitātes, finansējums un rezultāti

Aktivitāte Nr.0 Projekta administrēšana un publicitāte (177 200 EUR).

Aktivitāte Nr.1. LPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšana (585 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir aktivizēt vietējos resursus un vietējās partnerības starp uzņēmējiem, pašvaldību iestādēm, finanšu sektoru un nevalstisko sektoru, lai veicinātu uzņēmējdarbību un paaugstinātu Latgales reģiona attīstības līmeni. Aktivitātes galvenais darbības virziens ir vērsts uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas pilnveidošanai Latgales reģionā. LUC un pašvaldību kapacitātes stiprināšana tiks veikta, piesaistot divus kvalificētus komercdarbības konsultantus, kā arī organizējot kopā 24 seminārus un diskusijas par tēmām, kas skar uzņēmēju sadarbību ar pašvaldībām, izglītības iestādēm, zinātniskām institūcijām, LUC, kā arī pašvaldību kapacitāti uzņēmējdarbības veicināšanas jomā. Semināri un diskusijas tiks organizētas reģiona lielākajās pašvaldībās, iesaistot kaimiņnovadu auditoriju. Semināru, apmācību īstenošanai plānots piesaistīt Norvēģijas partneri. Lai stiprinātu reģiona potenciālu investīciju piesaistē, reģiona uzņēmējdarbības pārstāvjiem būs pieejamas Latgales pārstāvniecības Rīgā telpas biznesa sarunām, tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Projekta partneris VARAM, kā atbildīgā ministrija par reģionālo attīstību, kas īsteno un novērtē reģionālo politiku valsts līmenī, veiks Latgales reģiona sociālekonomiskās attīstības potenciāla izvērtējumu. Šī aktivitāte ietvers:

• iepriekš īstenoto pasākumu Latgalē izvērtējumu, aptverot dažādu iepriekš finansēto pasākumu ietekmi Latgales reģionā;

• labās prakses piemēru apkopojumu;

• novērtējumu par pasākumiem, kuru īstenošanai bijusi nozīmīga ietekme uz Latgales sociālekonomisko attīstību.

Šīs aktivitātes rezultātā tiks izstrādāti ierosinājumi Latgales reģiona politikas uzlabošanai. Piemēram, jaunais Latgales reģiona attīstības plāns sastāv no vairākām aktivitātēm, kurās nepieciešama rīcība arī valsts līmenī, it īpaši ES fondu plānošanas procesā un nodokļu politikā. Lai gūtu labākus rezultātus, nepieciešams integrēt risinājumus, apvienojot dažāda veida intervenci Latgalē, tostarp ieguldījumus infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstībai, izmaiņas nodokļu politikā Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai, pilotprojektus izmaiņām valsts tiesiskajā regulējumā attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi uzņēmējdarbībai u.c. Projekta aktivitāšu mērķis ir uzlabot sociālekonomisko stāvokli Latgales reģionā, un tās būs papildinošas Latgales reģiona attīstības plānam.

VARAM kā LPR projekta partneris nodrošinās augšupēju (bottom-up) pieeju aktivitātes ietvaros, organizējot darba seminārus un diskusijas ar pašvaldībām, citiem Latvijas plānošanas reģioniem, uzņēmējiem, darba organizācijām (darba devēju un darba ņēmēju), NVO u.c. VARAM ir Latgales reģiona partneris, pamatojoties uz Programmas LV07 pilotaktivitātēm ar mērķi uzlabot rezultātus un īstenot tās citos plānošanas reģionos kā jaunās reģionālās politikas pamatnostādnes, tostarp plānojot ilgtermiņa ES budžeta fondus 2021.-2027.gadam.

Rezultāti:

• apmācīti 29 speciālisti (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās) (pēc dzimuma);

• piesaistīti 2 komercdarbības speciālisti;

• organizēti 24 pasākumi LUC un Latgales reģiona pašvaldību stiprināšanai uzņēmējdarbības veicināšanas jomā;

• stiprināta LPR uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• nodrošināta Latgales reģiona uzņēmējiem, investoriem tīklošanās vieta Rīgā;

• izstrādāts Latgales reģionā īstenoto pasākumu sociālekonomisks izvērtējums un Latgales reģiona labās prakses piemēru apkopojums;

• izstrādāti priekšlikumi politikas uzlabošanai Latgales reģionam.

Aktivitāte Nr.2. Reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes (146 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir popularizēt Latgales reģionu kā pievilcīgu vietu uzņēmējdarbībai un stiprināt reģiona uzņēmējdarbības potenciālu. Aktivitātes galvenais darbības virziens tiks vērsts uz LPR un Latgales pašvaldību uzņēmējdarbības popularizēšanu vietējā un starptautiskā mērogā, organizējot atpazīstamības veicināšanas pasākumus un piedaloties investīciju veicināšanas pasākumos ārvalstīs. Aktivitāte ietvers Latgales dienu organizēšanu Rīgā, pasākumus Latgales pārstāvniecībā Rīgā, LPR dalību investīciju forumos ārvalstīs, Latgales reģiona video prezentācijas izveidi un citus atpazīstamības veicināšanas pasākumus.

Rezultāti:

• 60% pašvaldībās stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• 60% pašvaldību iesaistītas reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēs;

• organizēti 4 reģionālās atpazīstamības veicināšanas pasākumi;

• iesaistīti 100 reģiona uzņēmēji atpazīstamības veicināšanas pasākumos;

• izveidoti 4 reģiona ekonomiskā potenciāla videomateriāli investoriem;

• izstrādāta investīciju piesaistes brošūra;

• izveidota un pieejama investīciju piesaistes platforma interneta vidē;

• dalība 4 investīciju forumos ārvalstīs;

• noorganizētas 4 pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo NVO vizītes ārvalstīs.

Aktivitāte Nr.3. Reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings (49 900 EUR).

Aktivitātes mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanu, jauniešu motivēšanu gan integrēties darba tirgū, gan arī spert soļus savas uzņēmējdarbības uzsākšanā. Jauniešu mentoringa pasākumi iekļaus tematiskos uzņēmējdarbības motivācijas pasākumus un nometnes, kuru laikā, piesaistot pieredzējušus mentorus, jaunieši attīstīs komunikācijas un iniciatīvas prasmes.

Rezultāti:

• atbalstītas 15 personas vietējo uzņēmumu attīstībai;

• organizēti 3 motivācijas pasākumi jauniešiem;

• organizēti 4 mentoringa/koučinga pasākumi jauniešiem.

Aktivitāte Nr.4. Atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes (447 864 EUR).

Aktivitātes mērķis ir palielināt nodarbinātības iespējas reģionā un stiprināt Latgales reģiona konkurētspēju. Aktivitātes ietvaros tiks organizēti informatīvi semināri esošiem un topošiem uzņēmējiem, lai sniegtu zināšanas, dalītos pieredzē par biznesa attīstības un konkurētspējas jautājumiem. Apmācību procesa ietvaros, veiksmīgākie dalībnieki tiks motivēti/atbalstīti nodarboties ar uzņēmējdarbību Latgales reģionā jaunu un reģionam specifisku ideju izstrādē. Papildus plānots izstrādāt pilotprojektu apmācību moduļa par uzņēmējdarbības jomu ieviešanai pašvaldību izglītības iestādēs. Modulis tiks sadalīts 4 grupās un aptvers pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, 1.-4.klasi, 5.-8.klasi, 9.-12.klasi. Apmācību moduļa saturs tiks orientēts uz zināšanām, kompetencēm, kas nozīmīgas uzņēmības attīstībai jau no agra vecuma. Aktivitātes īstenošanā plānots piesaistīt Norvēģijas partneri.

Rezultāti:

• īstenotas 2 jaunas idejas (reģionam specifiski risinājumi), lai palielinātu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību:

▫ atbalstītas 15 personas vietējo uzņēmumu attīstībai;

▫ apmācību moduļa par uzņēmējdarbības jomu izstrāde un aprobācija reģiona 9 izglītības iestādēs.

• atbalstīti 58 uzņēmumi, kuriem stiprināta operacionālā kapacitāte;

• organizēti 16 informatīvi semināri;

• iesaistītas 9 pašvaldības apmācību moduļa par uzņēmējdarbības jomu ieviešanai izglītības iestādēs.

Iepriekš noteiktais projekts 2

Projekta nosaukums:

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā

Projekta iesniedzējs:

Vidzemes plānošanas reģions

Projekta partneris(i):

 

Donoru projekta partneris(i):

Dienvidu Esterdālas reģionālā padome

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

974 133€

Projekta piešķīruma daļa:

100%

Projekta piešķīruma summa*:

974 133€

Plānotais ilgums:

48 mēneši

*Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Attīstīt Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) uzņēmējdarbības vidi un mazināt sociālo atstumtību, veicinot nodarbinātības un konkurētspējas iespējas reģionā.

Pamatojums

VPR ietilpst 26 pašvaldības, no kurām 25 ir novadu pašvaldības un viena ir lielā pilsēta - Valmiera.

Iedzīvotāju skaits 2018.gada sākumā reģionā bija 188 49435 un tas ir mazapdzīvotākais reģions valstī. Turklāt no 2010.gada līdz 2018.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 29 710 cilvēku36. Vidējā alga 2017.gadā bija otrā zemākā statistiskajos reģionos, jeb vidēji 739 EUR. VPR ir salīdzinoši augsts tirgus sektora ekonomiski aktīvo vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, apsteidzot visus citus Latvijas reģionus, izņemot Rīgas pilsētu. Lielākā daļa uzņēmumu atrodas lielākajās pašvaldībās un ap to teritorijām. Vecuma grupā no 15-74 gadiem bezdarba līmenis VPR 2017.gadā sastādīja 9,7%37, kas ir otrs augstākais rādītājs Latvijā plānošanas reģionu starpā. VRP nabadzības riska indekss jau ilgstoši ir viens no augstākajiem Latvijā - 2016.gadā tie bija 28,6%.

Pastāvot iedzīvotāju skaita samazinājumam reģionā, vietējā tirgus sašaurināšanās mudina reģiona uzņēmumus arvien vairāk apgūt ārējos tirgus. Lai reģiona uzņēmumi spētu ne vien nodrošināt savu darbību, bet arī attīstīties un sekmēt reģiona ekonomisko izaugsmi, t.sk. nodarbinātības pieaugumu un darba samaksas pieaugumu, tiem ir nepieciešams kāpināt savu konkurētspēju jaunu tirgu apgūšanā, inovāciju un jaunu produktu/pakalpojumu attīstībā un virzībā tirgū. VPR jau īstenotās aktivitātes, projekti, atbalsts klasteru attīstībai un inovāciju vides pilnveidei reģionā, kā arī projektā plānotās aktivitātes pilnveidos reģiona uzņēmējdarbības vidi ar mērķi paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju vietējos un starptautiskos tirgos. Palielinoties uzņēmumu konkurētspējai, tie spēs sniegt arī pozitīvu ietekmi ne vien uz bezdarba līmeņa samazināšanos, bet arī uz nodarbināto vidējo ienākumu līmeņa izmaiņām nodrošinot augstāk apmaksātas darba vietas, tādējādi pozitīvi ietekmējot arī nabadzības rādītāju izmaiņas reģionā.

VPR Attīstības programmas 2014.-2020.gadam rīcības plāns paredz uzlabot reģiona uzņēmējdarbības vides un ekonomikas attīstības pārvaldību, stiprināt esošos uzņēmumu sadarbības klasterus, veicinot uzņēmējus iesaistīties spēcīgos nacionālas nozīmes klasteros un atbalstot jaunu klasteru un sadarbības tīklu veidošanos, veikt atbalsta pasākumus reģiona uzņēmumu produktu un pakalpojumu virzībai vietējā un eksporta tirgū, atbalstīt industriālo teritoriju un investīciju objektu attīstību reģionā, attīstīt uzņēmējdarbības inkubācijas sistēmu reģionā, realizēt sociālās uzņēmējdarbības un sociālo labo prakšu identificēšanu un pārnesi, kā arī veicināt pakalpojumu pieejamību lauku un pilsētu teritorijās.

Katrā VPR pašvaldībā ir darbinieks, kurš nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem. Projekta ietvaros ir plānots īstenot pieredzes apmaiņas pasākumus, lai stiprinātu uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāti VPR pašvaldībās. Tāpat pašvaldības tiks iesaistītas VPR uzņēmējdarbības interneta vietnes38 satura veidošanā. Plānojot aktivitāti, kurā paredzēts radīt koprades telpas reģionā, konkursā piedalīties varēs jebkura no VPR pašvaldībām, tādējādi nodrošinot vienādas iespējas pretendēt uz atbalstu. Tāpat pašvaldības tiks iesaistītas arī Vidzemes iedvesmas stāstu koncepta pasākumos, aptverot visas VPR pašvaldības. VPR pašvaldībām plānots atbalsts, maksimāli ievērojot vienlīdzības principus. Dažas no aktivitātēm, kā, piemēram, profesionālo skolu produktu izstrādes maratoni (hakatoni) tiks organizēti tajās pašvaldībās, kur ģeogrāfiski atrodas pašas izglītības iestādes, taču aktivitātes dalībnieki būs no citām pašvaldībām un reģioniem.

Projekta aktivitātes vērstas uz to, lai attīstītu inovāciju ekosistēmu reģionā, mazinātu negatīvās atšķirības pakalpojumu pieejamībā starp galvaspilsētu un reģionu. Ņemot vērā straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos VPR teritorijā, tiek likts uzsvars uz jaunu cilvēku saiknes ar VPR saglabāšanu, sekmējot viņu atgriešanos reģionā pēc augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas.

Projekta partneri

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Norvēģijas partneri - Dienvidu Esterdālas reģiona padomi. Dienvidu Esterdālas reģiona padome organizē projektus un aktivitātes, kas ir 6 reģionu pašvaldību kopējas intereses. To mērķis cita starpā ir: klimats, enerģētika, uzņēmējdarbības attīstība, veselības aprūpe (tehnoloģija), komunikācija un starptautiskās attiecības. Viņu kompetence un pieredze galvenokārt ir saistīta ar uzņēmējdarbības attīstītājiem katrā pašvaldībā, kopīgu uzņēmējdarbības attīstības uzņēmumu (kas pieder kādai no pašvaldībām) un industriālo parku (kas daļēji pieder kādai no pašvaldībām).

Divpusējā sadarbība

Donorvalstu partneris piedalīsies Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšanā Norvēģijā un tirdzniecības misiju organizēšanu VPR viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās pie Norvēģijas partneriem, kā arī apmācības VPR teritorijas klasteriem un citiem NVO, kas pārstāv uzņēmēju intereses.

Dienvidu Esterdālas reģionālā padome ir valsts iestāde, kas organizē vairāku reģiona pašvaldību sadarbību. Reģiona padome piedalīsies projektā pieredzes apmaiņas pasākumos, tirdzniecības sakaru veidošanā, kā arī citās aktivitātēs.

Aktivitātes, finansējums un rezultāti

Aktivitāte Nr.0 Projekta administrēšana un publicitāte (148 433 EUR).

Aktivitāte Nr.1. VPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšana (242 700 EUR).

Aktivitātes mērķis ir aktivizēt resursus un partnerības starp inovāciju ekosistēmas četrpusējās sadarbības dalībniekiem (uzņēmēji, zinātne/augstskolas, publiskā pārvalde un pilsoniskā sabiedrība), uzlabot pašvaldību kapacitāti uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, paaugstināt reģiona attīstības līmeni, kā arī veicināt uzņēmējdarbību. Aktivitāte ietvers četrus galvenos virzienus: (1) reģiona pašvaldību speciālistu apmācības, tai skaitā pārņemta Norvēģijas pieredze (2) VPR struktūrvienības Vidzemes uzņēmējdarbības centra pakalpojuma klāsta attīstīšanu, (3) VPR pašvaldību pakalpojuma klāsta attīstīšanu un (4) koprades telpu attīstīšanu.

Rezultāti:

• 50% pašvaldībās stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• uzlabota VPR uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• 20 apmācīti speciālisti (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās);

• izveidotas 4 koprades telpas jauniešiem un citām fiziskām personām VPR teritorijā.

Aktivitāte Nr.2. Reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes (167 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir popularizēt vietējo produkciju un atrast tai jaunu noieta tirgu caur sadarbības veicināšanu, paaugstināt reģiona attīstības līmeni, kā arī veicināt uzņēmējdarbību. Aktivitātes galvenie virzieni ir investīciju iespēju popularizēšana un atbalsta pasākumi reģiona uzņēmumu produktu un pakalpojumu virzībai gan vietējā, gan eksporta tirgū. Savukārt, apakšaktivitātes ietvers ārvalstu tirdzniecības misijas uzņēmēju intereses pārstāvošām NVO, tai skaitā atbalsta pasākumus reģiona uzņēmumu un pakalpojumu virzībai Norvēģijas tirgū, balstoties uz VPR viedās specializācijas stratēģijas prioritārajām jomām, nozares specifisko mediju vizītes pie ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī vienotas investīciju piesaistes atpazīstamības veicināšanas kampaņas izstrādi, iekļaujot investoru piesaistes atpazīstamības veicināšanas materiālu izstrādi.

Rezultāti:

• atbalstīti 20 uzņēmumi, kuriem stiprināta operacionālā kapacitāte;

• 50% pašvaldības iesaistītas reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēs;

• noorganizētas 4 ārvalstu tirdzniecības misijas;

• noorganizētas 4 ārvalstu specifisko mediju vizītes;

• noorganizēti 4 Vidzemes iedvesmas stāstu pasākumi.

Aktivitāte Nr.3 Reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings (136 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir attīstīt jauniešu uzņēmējspēju un veicināt motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību. Aktivitāte tiks ieviesta kā konkursi produktu izstrādes maratonam (piemēram, hakatoni, ideju noslīpēšanas uzdevumi). Tiem profesionālo skolu un augstskolu absolventiem (fiziskām personām), kas par uzņēmējdarbības uzsākšanas un dzīves vietu būs izvēlējušies VPR teritoriju, produktu izstrādes maratona konkursos būs iespējams saņemt atbalstu vietējo uzņēmumu attīstīšanai.

Rezultāti:

• atbalstītas 5 personas vietējo uzņēmumu attīstībai;

• īstenoti 8 jauniešu produktu izstrādes maratoni.

Aktivitāte Nr.4 Atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes (280 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir veicināt nodarbinātību, palielināt reģiona konkurētspēju, kā arī radīt inovatīvus risinājumus, kas saistīti ar reģiona potenciāla attīstību. Aktivitāte ietvers trīs galvenos virzienus - produktu izstrādes maratonu (hakatonu) organizēšanu VPR definētajās jomās, uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes sadarbībā ar reģiona klasteriem, tai skaitā pārņemot Norvēģijas zināšanas un pieredzi tādās tēmās, kā, piemēram, produktu inovācijas, u.c., kā arī tīklošanās pasākumus uzņēmēju un izglītības un pētniecības iestāžu starpā.

Rezultāti:

• 20 atbalstīti uzņēmumi, kuriem stiprināta operacionālā kapacitāte;

• atbalstītas 5 personas vietējo uzņēmumu attīstībai.

• īstenotas 2 jaunas idejas (reģionam specifiski risinājumi), lai palielinātu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību:

▫ 4 produktu izstrādes maratoni uzņēmējiem VRP definētajās jomās;

▫ 8 uzņēmēju, izglītības un pētniecības iestāžu tīklošanās pasākumi.

Iepriekš noteiktais projekts 3

Projekta nosaukums:

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Zemgales plānošanas reģionā

Projekta iesniedzējs:

Zemgales plānošanas reģions

Projekta partneris(i):

Jelgavas pilsētas pašvaldība
Jēkabpils pilsētas pašvaldība

Donoru projekta partneris(i):

Nevalstiska organizācija "Innovation Circle Network"

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

969 256 €

Projekta piešķīruma daļa:

Indikatīvi 9639 %

Projekta piešķīruma summa*:

933 962  (t.sk. 100 000 € Jelgavas pilsētas pašvaldībai un 100 000 € Jēkabpils pilsētas pašvaldībai)

Plānotais ilgums:

48 mēneši

*Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības starp Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pašvaldībām, stiprinot speciālistu un uzņēmēju kapacitāti un radot mehānismus inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībai reģionā.

Pamatojums

ZPR ietilpst 22 pašvaldības, no kurām 20 ir novadu pašvaldības un divas ir lielās pilsētas. Viens no Zemgales reģiona izaicinājumiem ir lieli kontrasti starp novadiem gan bezdarba, gan ekonomiskās aktivitātes ziņā. Bezdarba līmenis Zemgales reģionā 2017.gadā bija 9,3%40, kas ir zemas ekonomiskās aktivitātes rezultāts. Pastāvošais iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma samazinājums rada papildu riskus ekonomiskajai aktivitātei, kā arī Zemgales reģiona attīstībai kopumā. Laika periodā no 2007. līdz 2017.gadam par 12,3%41 ir samazinājies tieši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits lauku reģionos, kas vēl jo vairāk samazina teritorijas ekonomiskās aktivitātes potenciālu. Laika periodā no 2009. līdz 2015.gadam iedzīvotāju skaits reģionā kopumā ir samazinājies par 9%, t.sk. Jelgavā par 7,4%, Jēkabpilī par 10,2%, bet reģiona lauku teritorijās - novados par 9,9%42.

ZPR attīstību un sociālo nabadzības risku nosaka ģeogrāfiskais novietojums. Atrašanās Lietuvas pierobežā arī ietekmē Zemgales reģiona nabadzības riska indeksu, kas 2016.gadā sastādīja 26,6%43. Projekta ieviešana, kur daļa aktivitātes tiks ieviestas pierobežas pašvaldībās, veicinās iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un uzņēmējdarbības attīstību.

Lai cīnītos ar nabadzību, nepieciešami ekonomiskie risinājumi un pilnvērtīga tautsaimniecības attīstība. Viena no šī brīža problēmām ir samērā nelielais inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, kas spētu radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Plānošanas reģions, strādājot ar visām pašvaldībām savā reģionā, spēj izprast katras teritorijas īpašās priekšrocības un neizmantoto potenciālu, tādejādi necīnoties ar sekām vai tikai problēmām, bet strādājot visa reģiona vienotai attīstībai. Turklāt Zemgales uzņēmējdarbības centrs, kas ir ZPR struktūrvienība, jau ilgstoši strādā pie pašvaldību uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas, sekmējot sadarbību starp uzņēmējiem un dažādu nozaru politikas veidotājiem, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām.

Atbilstoši ZPR attīstības programmā 2015.-2020.gadam noteiktajam, ZPR aktīvi strādā pie uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem atbilstoši šādiem galvenajiem attīstības programmas rīcības virzieniem: "Stiprināt uzņēmējdarbības atbalsta institūciju lomu uzņēmējdarbības attīstībā", "Veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos un jaunu uzņēmējdarbības pieeju īstenošanu", "Sekmēt vietējo ražotāju kooperāciju un konkurētspēju", "Atbalstīt inovatīvu ideju attīstību uzņēmējdarbībā".

ZPR kopš 2008.gada ir izveidota Uzņēmējdarbības darba grupa, kurai visas reģiona pašvaldības oficiāli deleģē pārstāvi. Iesaistoties darba grupā, pašvaldības lemj par savu dalību projekta aktivitātēs. Pašvaldību projekta aktivitātes tiks ieviestas caur šo darba grupu un sanāksmēs tiks plānoti kopīgie reģionālās atpazīstamības veicināšanas pasākumi, jauniešu mentoringa u.c. pasākumi. Pasākumu norises vietas tiks plānotas visā reģionā, tai pašā laikā izvērtējot un nodrošinot mērķauditorijas dalību. Projekta aktivitātes tiek plānots īstenot, paredzot vienmērīgu reģiona pārklājumu un tiešs finansējuma sadalījums starp reģiona pašvaldībām netiek plānots.

ZPR vada Attīstības padome, kas ir Zemgales pašvaldību kopīgi ievēlēta institūcija plānošanas reģiona attīstības koordinācijai, kurā ir iekļauts pārstāvis no katras reģiona pašvaldības. Tā kā lēmums par dalību projektā ir pieņemts ZPR Attīstības padomes sēdē, līdz ar to katra pašvaldība ir informēta par plānotajām aktivitātēm un piekrīt dalībai projektā.

Ņemot vērā Zemgales reģiona pilsētu - Jelgavas un Jēkabpils lielo ietekmi uz reģionu kopumā, daļu aktivitāšu, kas saistošas lielākai daļai reģiona teritoriju, ir pamatoti īstenot pilsētu teritorijās. Jelgavas un Jēkabpils pilsētu pašvaldības kā projekta partneri īstenos specifiskas aktivitātes, kuras vērstas uz visa reģiona attīstību un arī nodrošinās līdzfinansējumu plānotajām aktivitātēm. Projekta īstenošanas rezultātā pilsētās tiks veikti mērķtiecīgi ieguldījumi Zemgales reģiona jauniešu uzņēmējspēju izaugsmei un bezdarba mazināšanai, kā arī tiks stiprināta vietējo ražotāju konkurētspēja.

Projekta partneri

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā un Norvēģijā. Latvijas partneri ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības - Jēkabpils un Jelgavas pilsētu pašvaldības. Norvēģijas projekta partneris ir NVO "Innovation Circle Network." "Innovation Circle Network" ir organizācija, kurā pārsvarā ietilpst publiski dalībnieki, tādi kā pašvaldības un reģionālās valdības dažādos apgabalos. Tīkls strādā ar vietēja un reģionāla mēroga attīstību, galvenokārt lauku un nomaļos reģionos. Mērķis ir veicināt un stiprināt labu dzīvi mazākās apdzīvotās vietās. Aktivitātes ir vērstas uz pilsētu plānošanu, jaunu pārvaldi, dalību publiskā plānošanā, uzņēmējdarbību un inovācijām. Tīkls arī ir apņēmies apmācīt politiķus un valsts ierēdņus, skolotājus, darbiniekus, kas strādā ar jauniešiem, skolēnus un studentus.

"Innovation Circle Network" tika dibināts starptautiska Baltijas jūras projekta INTERREG III B programmas (2000-2006) rezultātā - Inovāciju apļa projekts, lai turpinātu sadarbību Baltijas jūras reģionā. Kopš tā laika partneris ir iesaistīts vairākos citos projektos un iniciatīvās saistībā ar Baltijas jūras reģionu un ir guvis ievērojamas zināšanas par izaicinājumiem, kā arī risinājumiem, kas ir specifiski šim konkrētajam reģionam, ieskaitot Latviju. NVO Inovāciju apļa tīkls ir sadarbojies un īstenojis projektus vairākos Latvijas novados (Cēsu, Siguldas, Jelgavas), universitātēs (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Vidzemes Augstskola) un Latvijas Pašvaldību savienībā. Šī pieredze ir īpaši būtiska reģionālās attīstības kontekstā, jo partneris var nodrošināt mērķtiecīgāku palīdzību, lai atrastu vispiemērotākos un inovatīvākos risinājumus kopīgiem izaicinājumiem. Šāda zināšanu un zinātības (know-how) apmaiņa dotu iespēju paaugstināt projekta īstenotāja kapacitāti reģionālās attīstības un uzņēmējdarbības jomā.

Jelgavas pilsētas pašvaldība ir reģiona attīstības centrs, kas veicina jauno tehnoloģiju un eksporta tirgus attīstību visā reģionā. Ņemot vērā, ka Jelgavā un tās apkārtnē ir liels jauniešu vecumā no 15-29 gadiem bezdarbs, Jelgavas pilsēta kā projekta partneris plāno ieguldīt finansējumu jauniešu uzņēmējdarbības prasmju un kompetenču attīstībā, kas veicinās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pielietojumu un digitālo prasmju attīstību reģionā. Jelgavā tiks izveidots Jauniešu karjeras konsultāciju un motivācijas centrs, kas aptvers jauniešus no visa Zemgales reģiona. Pēc projekta beigām centra darbību nodrošinās Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Savukārt, Jēkabpils pilsētā laika periodā no 2009. līdz 2015.gadam ir palielinājies uzņēmumu skaits par 103,3%. Tomēr pilsētai pēc 2017.gada datiem bezdarba rādītājs ir 9% un neto alga - 531 euro (vidējā neto alga Latvijā 2017.gadā 676 euro)44. Tāpēc pilsētai jāstrādā pie iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas un papildus ienākumu iespēju nodrošināšanas. Jēkabpils pilsēta kā projekta partneris, lai veicinātu mājražošanas un amatniecības pieaugumu, iekārtos mājražotāju tirgus teritoriju, tādejādi ļaujot attīstīties mazajiem ražotājiem, kas ir būtiski visa reģiona un īpaši lauku teritoriju attīstībai. Līdz ar to šāda specifiska tirgus teritorijas iekārtošana labumu sniegs ne tikai Jēkabpilij, bet arī visām pašvaldībām, kas ietilpst tās mijiedarbības pašvaldību zonā, jo Jēkabpils tirgus laukumā tiks organizēti arī reģionāli gadatirgi.

Divpusējā sadarbība

"Innovation Circle Network" ir NVO Norvēģijā, kuras mērķis ir attīstīt Norvēģijas lauku teritorijas un padarīt šo dzīves vidi pievilcīgu un ilgtspējīgu. Šai organizācijai ir plaša pieredze teritoriālo stratēģiju plānojumu izstrādē un inovāciju projektos. Projekta ietvaros paredzēts īstenot pieredzes apmaiņas pasākumus, lai gūtu Norvēģijas pieredzi mazāk attīstītu teritoriju stiprināšanā un to dzīvotspējas veicināšanā.

Aktivitātes, finansējums un rezultāti

Aktivitāte Nr.0 Projekta administrēšana un publicitāte (121 415 EUR).

Aktivitāte Nr.1. ZPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšana (242 830 EUR).

Aktivitātes mērķis ir uzlabot ZPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību speciālistu kapacitāti darbā ar uzņēmējiem, gūt jaunu pieredzi un ieviest jauninājumus savā ikdienas darbā. Aktivitātes ietvaros tiks stiprināta pašvaldību speciālistu kapacitāte, nodrošinot apmācības un pieredzes apmaiņu ar donorvalsts projekta partneri, kā arī, organizējot biznesa situāciju spēles, lai veidotu ZPR un pašvaldību speciālistu izpratni un gūtu zināšanas darbam ar uzņēmējiem. Tiks stiprināta ZPR Uzņēmējdarbības centra kapacitāte, lai veicinātu iespēju sniegt vairāk pakalpojumus uzņēmējiem un nodrošinātu uzņēmējdarbības centra atpazīstamību.

Rezultāti:

• 19 apmācīti speciālisti (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās) (pēc dzimuma);

• 50% pašvaldībās stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte.

• stiprināta ZPR uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• 2 pieredzes apmaiņas vizītes uz Norvēģiju;

• 8 apmācību kursi pašvaldību speciālistiem;

• 4 biznesa situāciju spēles ZPR un pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem.

Aktivitāte Nr.2. Reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes (186 792 EUR).

Aktivitātes mērķis ir stiprināt reģionā esošo uzņēmumu kapacitāti un veiktspēju. Aktivitātes ietvaros plānots darbs ar uzņēmējiem, lai nodrošinātu jaunu zināšanu apguvi (t.sk. apmācības un seminārus par aktuālajām tēmām), dalību tirdzniecības misijās, t.sk. uz Norvēģiju, un dalību starptautiskajās izstādēs jaunu noieta tirgu apgūšanai. Plānots organizēt vietējo uzņēmēju popularizēšanas dienas, lai iepazītos ar jaunajiem uzņēmējiem Zemgalē, tādejādi piedāvātu pakalpojumus un sadarbības iespējas uzņēmējdarbības vides attīstībai reģionā. Nozīmīga ir apakšaktivitāte "Zemgales uzņēmējdarbības vides popularizēšana un jaunu investoru piesaiste", kuras ietvaros tiks veidoti video rullīši, maksas publikācijas un citas aktivitātes, lai veicinātu investoru interesi par Zemgali.

Rezultāti:

• 38 atbalstīti uzņēmumi, kuriem stiprināta operacionālā kapacitāte;

• 50% pašvaldību iesaistītas reģionālajās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēs;

• organizētas 2 tirdzniecības misijas, t.sk. uz Norvēģiju;

• noorganizētas 12 vietējo uzņēmēju atbalsta dienas;

• nodrošināta dalība 4 starptautiskajās izstādēs;

• organizēti 8 apmācību kursi uzņēmējiem;

• organizēti 40 semināri uzņēmējiem par uzņēmējdarbību saistītām tēmām.

Aktivitāte Nr.3. Reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings (251 138 EUR).

Aktivitātes mērķis ir veicināt jauniešu ieinteresētību uzsākt uzņēmējdarbību. Jelgavas pilsētas pašvaldība kā projekta partneris izveidos Jauniešu karjeras konsultāciju un motivācijas centru Jelgavā, kurā kvalificēti speciālisti jauniešiem piedāvās teorētiskās zināšanas par uzņēmējdarbības uzsākšanu, praktiskās iemaņas biznesa plānu izstrādē un prasmes IKT pielietošanā uzņēmējdarbībā. Lai motivētu jauniešus uzsākt savu uzņēmējdarbību, tiks veicināta jauniešu individuālo prasmju pilnveide, jo īpaši digitālās prasmes un digitālo līderību, kas ir svarīgākie instrumenti mūsdienu ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē. Centra pakalpojumi būs pieejami visiem reģiona jauniešiem.

Biznesa ideju ģenerēšanas darbnīcas skolās tiks rīkotas, lai veicinātu jauniešus domāt par biznesu, radīt jaunas idejas un iepazītos ar atbalsta institūcijām un to darbību reģionā un Latvijā. Savukārt tiem jauniešiem, kuriem jau ir idejas un kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, tiks organizēti Biznesa ideju konkursi jauniešiem komercdarbības uzsākšanai. Mērķis ir motivēt jauniešus uzsākt uzņēmējdarbību un veicināt uzņēmējdarbības ideju ģenerēšanu reģionam specifiskajās jomās. Konkursa ietvaros gan konkursa dalībniekiem, gan citiem jaunajiem uzņēmējdarbības talantiem tiks organizētas apmācības un nodrošināta iespēja darboties izveidotajā koprades telpā. Tādejādi tiks sniegta iespēja veidot jaunu uzņēmēju kopienu, gūt pieredzi, dalīties pieredzē un mācīties sadarboties. Sadarbības stiprināšanai tiks organizēti iedvesmas pasākumi un kontaktbiržas.

Rezultāti:

• atbalstītas 10 personas vietējo uzņēmumu attīstībai (pēc vecuma un dzimuma);

• aprīkots Jelgavas pilsētas Jauniešu karjeras konsultāciju un motivācijas centrs Zemgales reģiona attīstībai;

• 10 biznesa ideju ģenerēšanas darbnīcas jauniešiem skolās;

• 4 biznesa ideju konkursi jauniešiem reģionam specifiskajās nozarēs;

• koprades telpas izveide, aprīkošana un uzturēšana jaunajiem uzņēmējdarbības talantiem.

Aktivitāte Nr.4. Atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes (167 081 EUR).

Aktivitātes mērķis ir stiprināt esošo uzņēmumu kapacitāti un radīt mehānismus bezdarba mazināšanai un uzņēmējdarbības attīstībai reģionā. Aktivitātes ietvaros Jēkabpils pilsētas pašvaldība kā projekta partneris izveidos mājražotāju tirdziņu Jēkabpils pilsētā, kas veicinās mājražotāju un amatniecības pieaugumu, etniskā un gastronomiskā tūrisma popularizēšanu Jēkabpils pilsētas un tās mijiedarbības zonās (Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes novadiem u.c.), kā arī veicinās ekonomisko aktivitāti Zemgales reģionā.

Savukārt tūrisma uzņēmējdarbības popularizēšanai tiks veidotas atpazīstamības veicināšanas videotūres ZPR mazāk attīstītās pašvaldībās, tai skaitā pierobežā. Šī pasākuma īstenošana veicinās tūristu pieplūdumu un pieprasījumu pēc jauniem pakalpojumiem pašvaldībās, piemēram, ēdināšanas pakalpojumiem, izmitināšanas u.c. pakalpojumiem.

Rezultāti:

• ieviestas 2 jaunas idejas (reģionam specifisks risinājums), lai uzlabotu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību:

▫ izveidots un aprīkots vietējo ražotāju tirgus Jēkabpils pilsētā, lai nodrošinātu iespējas vairāk vietējo ražotāju tirgot viņu produkciju un veicinātu vietējās mājražošanas attīstību reģionā;

▫ izveidotas 4 videotūres Zemgales tūrisma uzņēmējdarbības popularizēšanai (piemēram, gastronomiskā tūre, mazās pilis un muižas pierobežā; apgūsti amatnieku prasmes; u.c.) atbilstoši pašvaldību pieprasījumam un reģiona specifikai.

Iepriekš noteiktais projekts 4

Projekta nosaukums:

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā

Projekta iesniedzējs:

Kurzemes plānošanas reģions

Projekta partneris(i):

Liepājas pilsētas pašvaldība
Ventspils pilsētas pašvaldība

Donoru projekta partneris(i):

Rūgalannes reģions (tiks nolemts)

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

€ 958 464

Projekta piešķīruma daļa:

Indikatīvi 92%45

Projekta piešķīruma summa*:

€ 883 749 (t.sk. 210 885 EUR Ventspils pašvaldībai un 212 500 EUR Liepājas pašvaldībai)

Plānotais ilgums:

48 mēneši

*Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Mazināt sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un nodrošināt līdzsvarotu attīstību Kurzemes plānošanas reģionā (KPR), veicinot uzņēmējdarbības attīstību.

Pamatojums

KPR ietilpst 20 pašvaldības, no kurām 18 ir novadu pašvaldības un divas ir lielās pilsētas, tā teritorija aizņem 21% no Latvijas teritorijas platības. Latvijā ir izteiktas sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp Rīgu un pārējiem reģioniem, ko apliecina statistikas dati. Reģistrētā bezdarba līmenis reģionā, balstoties uz 2017.gada kopējo bezdarba rādītāju ir 8,8%.46 Viens no faktoriem, kas ir cieši saistīts ar teritorijas attīstību un bezdarba līmeni, ir uzņēmējdarbības aktivitāte un no tās izrietošā jaunu darba vietu radīšana. Kurzemes reģionā 2016.gadā darbojās tikai 11,66 % no kopējā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita Latvijā. 19 905 jeb 95% no Kurzemes reģiona uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi, kuros strādā 0-9 darbinieki.

Uzņēmējdarbība reģionā koncentrējusies nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros - Liepājas un Ventspils pilsētās un to piepilsētu teritorijās, kur izvietojies vislielākais rūpniecības nozares uzņēmumu īpatsvars. Jaunajiem uzņēmējiem Latvijā tiek piedāvātas dažādas atbalsta iespējas un programmas, tomēr lauku teritoriju uzņēmumiem šīs iespējas nav tik lielas kā galvaspilsētā, kur ir attīstītāka infrastruktūra un tehnoloģiskā izaugsme. Tāpēc būtiski ir radīt priekšnosacījumus, lai noturētu jauniešus palikt reģionā, neizceļojot uz galvaspilsētu vai ārpus Latvijas, kā arī piedāvāt jauniešiem attīstīt savas prasmes un biznesa idejas īstenot uz vietas reģionā.

Vēl viena no šī brīža problēmām ir samērā nelielais inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, kas spētu radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Lai meklētu jaunus talantus, projektā paredzēts atbalsts jauniešiem, kā arī atpazīstamības veicināšanas aktivitātes inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai un jau aktīvo uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanai, ļaujot tiem nostiprināties jaunos eksporta tirgos. Projekta aktivitātes reģionā samazinās jauniešu bezdarbu un veicinās uzņēmējdarbības izaugsmi.

KPR darbība paredz nepārtrauktu sadarbību ar visām reģionā esošajām pašvaldībām, tādējādi nodrošinot visu pašvaldību interešu pārstāvību. KPR Uzņēmējdarbības centrs nodrošina koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā.

Tiešs finansējums novadu pašvaldībām netiek plānots, bet tiek plānotas apmācības un citas aktivitātes pašvaldībām kā mērķa grupām. Lielās pilsētas - Ventspils un Liepājas pilsētas pašvaldības kā projekta partneri īstenos specifiskas aktivitātes, kuras vērstas uz visa reģiona attīstību un arī nodrošinās līdzfinansējumu plānotajām aktivitātēm. Tiks veikti mērķtiecīgi ieguldījumi Kurzemes reģiona izaugsmei un darbvietu radīšanai. Finansējums tiks ieguldīts efektīvi, stingru uzsvaru liekot uz projekta aktivitāšu progresa kontroli un rezultātu sasniegšanu.

Projekta partneri

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā un Norvēģijā. Projekta partneri Latvijā ir Ventspils un Liepājas pilsētu pašvaldības.

Ventspils pilsētas pašvaldība ir IKT centrs reģionā un tā nodrošinās uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes un digitālo inovāciju atbalsta pasākumus visā Kurzemes reģionā. Ventspils pilsēta ir arī atzīta starptautiski IKT sektorā un 2017.gadā Ventspils pilsēta tika izvēlēta kā Ziemeļeiropas pilsēta ar augstu IKT attīstības potenciālu dalībai Eiropas Komisijas iniciatīvā "Digitālo pilsētu izaicinājums". Ventspilī atrodas arī nodibinājums "Ventspils augsto tehnoloģiju parks", ar kuru sadarbojoties, Ventspils pilsētas pašvaldība sniedz biznesa atbalsta pakalpojumus, un tas ir vienīgais Kurzemē, kas iekļauts Eiropas Komisijas DIH (Digital Innovation Hubs) tīklā. Digitālo inovāciju centri sniedz vienas pieturas aģentūras pakalpojumus reģionā, sekmējot digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos un uzņēmējdarbības attīstībā.

Ventspils pilsētas pašvaldība arī ir izveidojusi un finansē Ventspils Biznesa atbalsta centru (VBAC), kas sniedz palīdzību gan jaunu uzņēmumu izveides procesā, gan sekmē esošo uzņēmumu darbības attīstību. VBAC pakalpojumus izmanto gan pilsētas, gan reģiona uzņēmēji. Ventspils pilsētā jau šobrīd ir koncentrēta digitālo inovāciju kompetence un infrastruktūra, līdz ar to Ventspils pilsētas pašvaldības kā partnera piesaiste nodrošinās projektā noteikto mērķu sasniegšanu efektīvā veidā, sekmējot augstāku konkurētspēju un izaugsmes potenciālu visā reģionā.

Liepājas pilsētas pašvaldība ir Kurzemes reģiona rūpnieciskās attīstības centrs, kurš atbalsta ievērojamu skaitu esošo ražošanas uzņēmēju, kuri savu preci eksportē visā pasaulē, tādēļ Liepājas pilsēta arī nodrošina darba iespējas daudziem iedzīvotājiem reģiona tuvākajā apkārtnē. Tomēr Liepāja un tās apkārtne piedzīvo samērā augstu bezdarba līmeni 15-30 gadus vecu jauniešu vidū, kas ir vairāk nekā 17% no visiem bezdarbniekiem pilsētā un tās apkārtnē (pamatojoties uz Valsts nodarbinātības aģentūras 2018.gada oktobra informāciju), tādēļ KPR un Liepājas pilsēta meklē iespējas labāk izmantot Liepājas pilsētas uzņēmējdarbības potenciālu un veicināt nodarbinātību reģionā, it īpaši cenšoties nodrošināt darbu jauniešiem.

Divpusējā sadarbība

KPR sadarbosies ar Norvēģijas partneri, lai pārņemtu labāko starptautisko praksi saistībā ar uzņēmējdarbības veicināšanu un digitālajām inovācijām, lai tās nodotu KPR pašvaldībām, kā arī galvenajām projekta mērķa grupām. Rūgalannes apgabals varētu būt donorvalsts projekta partneris, taču partnerattiecības ir vēl jāapstiprina. Divpusēja sadarbība stiprinās KPR kapacitāti un pašvaldības uzņēmējdarbības centrus un speciālistus. KPR ir ieinteresēts sadarboties ar Norvēģijas partneri, lai paaugstinātu kompetenci un zināšanas par digitālajām inovācijām, kā arī apmainītos ar pieredzi uzņēmējdarbības veicināšanā, tostarp jauniešu uzņēmējdarbībā.

Aktivitātes, finansējums un rezultāti

Aktivitāte Nr.0 Projekta administrēšana un publicitāte (95 846 EUR).

Aktivitāte Nr.1 KPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšana (143 300 EUR).

Aktivitātes mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības centru un KPR pašvaldību un speciālistu kapacitāti. KPR Uzņēmējdarbības centram un daļēji VBAC tiks nodrošinātas telpas, savukārt speciālistiem nodrošinās augstas kvalitātes apmācības, kā arī kapacitātes celšanu, piedaloties Norvēģijas pieredzes apmaiņas aktivitātēs. Aktivitāšu ietvaros projekta partneris Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošinās divu Digitālo inovācijas speciālistu (reģionāla līmeņa attīstības aģentu) padziļinātu apmācību un vienu apmācību semināru, ko vadīs šie aģenti visu Kurzemes pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem.

Rezultāti:

• 60% Kurzemes reģiona pašvaldībām stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• stiprināta KPR uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• 18 apmācīti pašvaldību speciālisti (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās);

• 1 VBAC speciālistu pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā, lai iegūtu pieredzi un kompetences digitālo inovāciju ieviešanā;

• 1 Norvēģu ekspertu vizīte Latvijā, lai nodotu kompetences un dalītos pieredzē par digitālo inovāciju ieviešanas iespējām

• 2 Latvijas uzņēmējdarbības speciālistu pieredzes apmaiņas vizītes Norvēģijā.

Aktivitāte Nr.2. Reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes (97 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir attīstīt esošo uzņēmējdarbību reģionā, veicinot eksporta tirgus apgūšanu, dodot iespēju uzņēmējiem nostiprināt jau esošos kontaktus un piesaistīt jaunus klientus, nodrošinot uzņēmēju un pašvaldību atpazīstamību. Tāpat uzņēmējiem būs iespēja nostiprināt jau esošos kontaktus un piesaistīt jaunu klientu pārstāvošo nevalstisko organizāciju dalību tematiskajās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, kā arī veidot ciešāku saiti starp uzņēmējiem un vietējo varu, organizējot biznesa forumus. Projekta ietvaros tiks organizēta ārvalstu investoru un dažādu investoru organizāciju vizīte Kurzemes reģionā, demonstrējot reģiona priekšrocības un piedāvātās iespējas ražošanas un IKT nozares uzņēmumu attīstībai. Lai popularizētu Kurzemes reģionā esošos uzņēmējus un veicinātu to noieta tirgu, tiek plānots kopējs KPR stends ar vienotu dizainu nacionāla un starptautiska līmeņa tematiskajās izstādēs. Dalībai izstādēs uzņēmēju pārstāvošajām NVO un pašvaldībām tiks nodrošināta stenda vieta, kā arī sniegts organizatoriskais atbalsts. Aktivitātes īstenošanai tiek paredzēts sadarboties ar vismaz 3 uzņēmējus pārstāvošām NVO, tādējādi sniedzot netiešu atbalstu vismaz 20 uzņēmējiem, pārstāvot tos izstādēs.

Rezultāti:

• 18 atbalstīti uzņēmumi, kuriem stiprināta operacionālā kapacitāte;

• 60% pašvaldību iesaistītas reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēs;

• noorganizēti 4 biznesa foruma pasākumi;

• 1 ārvalstu investoru vizīte un 1 dažādu investoru organizāciju vizīte Kurzemes reģionā, demonstrējot reģiona priekšrocības un piedāvātās iespējas ražošanas un IKT nozares uzņēmumu attīstībai;

• dalība 8 tematiskajās izstādēs.

Aktivitāte Nr.3. Reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings (144 528 EUR).

Aktivitātes mērķis ir sniegt atbalstu jauniešu pilnveidošanās procesā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīt jaunu, inovatīvu biznesa ideju veidošanos reģionā. Lai veicinātu jauniešu tālāko attīstību un potenciālu iesaisti uzņēmējdarbībā, tiek plānots ikgadējs konkurss, kura ietvaros atbalstīs reģiona motivētākos jauniešus, kas saredzēs savu vietu reģiona ekonomiskajā attīstībā. Jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības ideju attīstībai un jauniešu iesaistei uzņēmējdarbībā reģionā tiek plānoti Biznesa ideju konkursi jauniešiem. Biznesa ideju konkursā iesniegto ideju vērtēšanai tiks veidota komisija, kuru pārstāvēs gan vairāku pašvaldību, gan uzņēmēju, gan arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vai Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Konkursa vērtēšanas kritērijos tiks iestrādāti reģiona specifiskajām nozarēm papildus punkti.

Rezultāti:

• 14 atbalstītas personas vietējo uzņēmumu attīstībai;

• noorganizēti 4 ikgadēji konkursi jauniešu iesaistei uzņēmējdarbībā, atbalstot iesaisti pašizaugsmes aktivitātēs;

• noorganizēti 4 ikgadēji biznesa ideju konkursi jauniešiem.

Aktivitāte Nr.4. Atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes (477 790 EUR).

Aktivitātes mērķis ir sekmēt nodarbinātības līmeņa palielināšanos, veicinot jaunu pakalpojumu izveidi un uzņēmējdarbības attīstību reģionā, gan veicinot cilvēkresursu attīstību, piesaistot augsta līmeņa ekspertus, konsultantus un mentorus, gan organizējot tīklošanās pasākumus reģiona kopienu aktivizēšanai un veidošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un nodarbinātības veicināšanai. Aktivitātes ietvaros tiks organizēti biznesa ideju maratoni jaunu uzņēmumu izveides iniciēšanai un MVU digitālo inovāciju ieviešanas veicināšanai. Tiks īstenoti pasākumi nodarbinātības veicināšanai IKT nozarē, nodrošinot nodarbinātības koordinatoru VBAC.

Mentori un uzņēmējdarbības attīstības speciālisti cieši sadarbosies ar MVU, kas strādā Kurzemes reģionā, lai veicināto to izaugsmi, operacionālo kapacitāti un jaunu labi apmaksātu darbavietu radīšanu:

• Motivējot MVU radīt jaunus un tālāk izstrādāt jau esošos produktus un pakalpojumus, organizējot ideju konkursus, prezentācijas, forumus, ideju ģenerēšanas pasākumus, uzņēmējdarbības prasmju mācības un citus pasākumus;

• Informējot MVU un jaunuzņēmumus par darbaspēka, izglītības, finansējuma un citu atbalsta instrumentu iespēju pieejamību, Kurzemes reģiona priekšrocību veicināšanu uzņēmējdarbībā;

• Sniedzot palīdzību MVU, iepazīstinot tos ar stratēģiskiem partneriem, nodrošinot juridiskas, darbā pieņemšanas, mentoringa un koučinga konsultācijas;

• Izveidojot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, piesaistot investorus un veicinot uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas sadarbību Kurzemes reģionā.

VBAC nodrošina finansējumu karjeras maiņas mācībām, lai mazkvalificēts darbaspēks varētu būt sākuma līmeņa IT speciālisti. Lai apmierinātu IKT sektora augošo pieprasījumu pēc jauniem IT speciālistiem, VBAC redz turpmāku vajadzību vietējam speciālistam koordinēt komunikāciju starp IKT sektora ieinteresētajām pusēm, izglītības iestādēm un pašvaldībām, lai individuāli pielāgotu karjeras maiņas mācības atbilstoši mainīgajām tirgus vajadzībām. Lai apmierinātu vajadzības pēc jauniem IT speciālistiem, vietējais speciālists nodrošinās karjeras konsultācijas, iepazīstinās ar reģiona IKT uzņēmumiem un integrēs vietējā IKT kopienā. VBAC uzņēmējdarbības atbalsta speciālists organizēs IKT sanāksmes ar nozares pārstāvjiem, lai turpmāk veicinātu IKT sektora attīstību un sadarbību, un ciešas kopienas izveidi, iesaistot citas ieinteresētās puses un vietējos iedzīvotājus.

Tā kā pilsētas un tās apkārtnes jauniešiem nav pieejamas nekādas uzņēmējdarbības un karjeras konsultāciju iestādes, Liepājas pilsēta kā projekta partneris plāno ieguldīt finansējumu Jauniešu uzņēmējdarbības kompetences un karjeras konsultāciju centra izveidē, lai uzrunātu jauniešus no visa Kurzemes reģiona. Jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem ir grupa ar samērā augstu bezdarba risku, uzņēmējdarbības kompetenču spējas un stimuli ir samērā nelieli, tādēļ Liepājas pilsētā tiks izveidota vieta, kur kvalificēti speciālisti piedāvās jauniešiem teorētiskas zināšanas par uzņēmējdarbības sākšanu, praktiskas prasmes biznesa plānu izstrādē u.c., un veicinās karjeras iespējas Liepājas pilsētā un tuvākajā apkārtnē. Pēc projekta beigām centra darbību nodrošinās Liepājas pilsētas pašvaldība.

Rezultāti:

īstenotas 2 jaunas idejas (reģionam specifiski risinājumi), lai uzlabotu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību:

1) VBAC organizētās nodarbinātības veicināšanas aktivitātes, sniedzot atbalstu vismaz 60 personām, pārkvalificējoties darbam STEM nozarē, modernas mārketinga aktivitātes un kampaņas, kuru rezultātā 10 uzņēmumi saņems atbalstu speciālistu piesaistē:

- 8 tīklošanās pasākumi IKT sektora speciālistiem;

- noorganizēts 1 hakatons - praktiska ideju pārbaudes platforma, t.i., 48 stundu tehnoloģiju maratons;

- 5 ekspertu iesaiste reģiona uzņēmēju konsultēšanā;

- noorganizēti 8 apmācību kursi par eksporta iespējām ārzemēs un inovāciju ieviešanu/ inovatīvas uzņēmējdarbības vadības metodes ieviešanu dažādu sektoru uzņēmējiem;

- 1 mentora/uzņēmējdarbības attīstības konsultanta piesaiste MVU un jaunuzņēmumiem VBAC, tostarp jauniešu jaunuzņēmumu atbalstam;

- atbalstīti 20 uzņēmumi ar stiprinātu darbības kapacitāti, izmantojot mentoringu un ekspertu konsultācijas.

2) Nodibināts reģionāls apmācību centrs - Jauniešu uzņēmējdarbības kompetenču un karjeras konsultāciju centrs, kas nodrošina nepieciešamās kompetences un prasmes reģiona darba tirgum:

- 200 Liepājas un tās apkārtnes jauniešu iesaiste Jauniešu uzņēmējdarbības kompetenču un karjeras konsultāciju centra aktivitātēs;

- 12 uzņēmējdarbības ideju ģenerēšanas darba semināri sadarbībā ar vispārizglītojošām skolām Liepājas pilsētā un tās apkārtnē;

- 20 esošo uzņēmumu konkurētspējas un operacionālās kapacitātes stiprināšana, izmantojot Jauniešu uzņēmējdarbības kompetenču un karjeras konsultāciju centru;

- noorganizēti 5 tīklošanās pasākumi konkrētiem sektoriem;

- 6 ekspertu un 4 mentoru iesaiste konsultāciju sniegšanā jauniešiem par uzņēmējdarbību un karjeras iespējām;

- 4 jaunas uzņēmējdarbības idejas, kas īstenotas Liepājā.

Iepriekš noteiktais projekts 5

Projekta nosaukums:

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Rīgas plānošanas reģionā

Projekta iesniedzējs:

Rīgas plānošanas reģions

Projekta partneris(i):

-

Donoru projekta partneris(i):

Hordalannes reģions (tiks nolemts)

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

711 016 €

Projekta piešķīruma daļa:

100%

Projekta piešķīruma summa*:

711 016 €

Plānotais ilgums:

48 mēneši

*Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Veicināt Rīgas plānošanas reģiona (RPR) līdzsvarotu attīstību ar reģionālo uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu palīdzību.

Pamatojums

Galvenais izaicinājums ir RPR un tā teritorijā esošo pašvaldību atšķirīgā un bieži vien nepietiekamā kapacitāte (zināšanas, pieredze) uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanai reģionālā un vietējā līmenī, kā arī pieejamo cilvēkresursu apjoms un nepietiekamais instrumentu klāsts atšķirību mazināšanai.

Pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskās attīstības potenciāla RPR ievērojami pārsniedz citus Latvijas reģionus, tajā atrodas galvaspilsēta Rīga un 29 mazākas pašvaldības. Tomēr, neskatoties uz to, ka reģions ir ekonomiski visattīstītākais Latvijā, tā teritorijā atrodas arī pašvaldības, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir ievērojami zemāks nekā Rīgas aglomerācijā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās 2016.gadā Rīgas pilsētā bija 20 551 euro, bet pārējā RPR teritorijā vidēji tikai 9 843 euro47. Līdz ar to joprojām saglabājas ievērojamas iekšējās reģionālas atšķirības, kuru mazināšanai nepieciešami tūlītēji risinājumi.

RPR ietver gan pašvaldības ar daudzveidīgu ekonomisko bāzi un attīstītu publisko un privāto pakalpojumu sistēmu, gan tādas, kuru saimniecību joprojām raksturo zems ekonomiskās aktivitātes līmenis un ar to saistītās sociālās problēmas. 16 no 30 reģiona pašvaldībām joprojām saņem atbalstu no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Ne visās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālistiem ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi vietējā līmenī, īpaši, kā iesaistīt uzņēmējdarbībā jauniešus un kā sadarboties ar jau esošajiem vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem pietrūkst resursu produkcijas vai pakalpojumu mārketingam. RPR speciālisti ir iepriekš piedalījušies Norvēģijas finanšu instrumenta un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanā.

Reģionālās attīstības atšķirību un nabadzības mazināšana ir viena no svarīgākajām prioritātēm RPR attīstības stratēģijā 2014.-2030.gadam, kuru risināšanai kā galvenie instrumenti ir identificēti uzņēmējdarbības aktivitāšu stimulēšana reģionā, īpaši mazākajās pašvaldībās, un jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā.

RPR projektā pašvaldību iesaistes nodrošināšanā primārais būs brīvprātības princips, bet nodrošinot vismaz 50% Rīgas reģiona pašvaldību dalību projekta aktivitātēs. Projekts izveidos Vadības komiteju, kurā tiks iekļauti pārstāvji (vēlētas amatpersonas) no nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (2-3 pārstāvji), Pierīgas pašvaldībām (2-3 pārstāvji), kā arī piejūras un lauku novadiem (3-4 pārstāvji). Tādējādi tiks nodrošināta maksimāli plaša pašvaldību iesaiste projekta īstenošanas uzraudzībā. RPR jau ir izveidojis platformu sadarbībai ar pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem, kas paredz savstarpēju informācijas apmaiņu un tikšanos klātienē par jautājumiem, kuri saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Šis sadarbības tīklojums tiks izmantots arī projekta plānošanā un īstenošanā, tādējādi nodrošinot nepastarpinātu reģiona pašvaldību atbildīgo speciālistu iesaisti projekta aktivitātēs.

Projekta izpratnē sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķis ir samazināt atšķirības starp RPR esošo pašvaldību attīstības līmeņiem. Relatīvi lielāks atbalsta apjoms un iesaistes apjoms projekta aktivitātēs paredzēts tām reģiona pašvaldībām, kurām ir raksturīgs augstāks nabadzības līmenis, īpaši jauniešu vidū, vai nelabvēlīga demogrāfiska situācija.Viens no mehānismiem, lai veicinātu sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšanu, ir attīstītāko reģiona pašvaldību labās prakses pārņemšana, līdz ar to veiksmīgākās reģiona pašvaldības plānoto projekta aktivitāšu ietvaros arī dalīsies ar pieredzi dažādu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pielietošanā vietējā līmenī. Pasākumu kopums dos ieguldījumu attīstības atšķirību samazināšanā un reģiona kā teritoriāli un ekonomiski vienotas telpas stiprināšanā.

Projekta partneri

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Norvēģijas projekta partneri (tiks nolemts), kas nodrošinās labās prakses nodošanu RPR un galvenajām projekta mērķa grupām. Norvēģijas reģionālās un vietējās pašvaldības ir uzkrājušas ievērojamu pieredzi reģionālās attīstības atšķirību samazināšanā ar uzņēmējdarbību stimulējošu mehānismu palīdzību. Paredzēta norvēģu partneru iesaiste arī vairākās projekta aktivitātēs, piedaloties ar ziņojumiem vai prezentācijām Latvijā paredzētajos pasākumos, lai iepazīstinātu ar Norvēģijas pieredzi un atbalsta mehānismiem reģionālo atšķirību mazināšanā, sniedzot konsultatīvu atbalstu projekta īstenotājam, kā arī piedaloties pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšanā un, nepieciešamības gadījumā, palīdzot izveidot jaunus kontaktus starp Norvēģijas un Latvijas pašvaldībām, uzņēmējiem un jauniešiem.

Aktivitātes, finansējums un rezultāti

Aktivitāte Nr.0 Projekta administrēšana un publicitāte (102 100 EUR).

Aktivitāte Nr.1. RPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšana (115 916 EUR).

Aktivitātes mērķis ir uzlabot RPR un pašvaldību kapacitāti uzņēmējdarbības veicināšanā. Aktivitātes ietvaros tiks nostiprināts un attīstīts reģiona pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu tīklojums un apgūtas jaunas prasmes un zināšanas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā. Lai panāktu RPR un pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu kapacitātes palielināšanu, tiks rīkota šo speciālistu apmācību programma, pieredzes apmaiņas pasākums un līdzdalība starptautiskos pārrobežu projektu ideju forumos uzņēmējdarbības jomā. Projekta Norvēģijas partneru loma aktivitātes īstenošanā ir līdzdalība pieredzes apmaiņas brauciena organizēšanā.

Rezultāti:

• 14 apmācīti speciālisti (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās);

• stiprināta RPR uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• 50% pašvaldībās stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte;

• izstrādāta apmācību programma RPR pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem par uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu;

• RPR un pašvaldību pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju;

• nodrošināta RPR un pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu līdzdalība 2 pārrobežu sadarbības programmu partneru forumos jaunu sadarbības projektu izveidošanai uzņēmējdarbības veicināšanas jomā.

Aktivitāte Nr.2. Reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes (133 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir izstrādāt RPR un tā pašvaldību atpazīstamības veicināšanas un investīciju piesaistes materiālus vienotā formātā, lai veicinātu reģiona un tā pašvaldību kā potenciālās uzņēmējdarbības veikšanas vietas atpazīstamības palielināšanu un popularizēšanu. Aktivitātes ietvaros izstrādātos atpazīstamības veicināšanas materiālus (investīciju piesaistes/ ekonomiskās vides brošūras, dažāda veida reprezentācijas materiāli, roll-up stendi u.c.) paredzēts izmantot līdzdalībai reģionālajos uzņēmējdarbības pasākumos - izstādēs Latvijā, nodrošinot RPR uzņēmēju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju un pašvaldību dalību. Izstrādātos atpazīstamības veicināšanas materiālus izmantos arī reģiona un pašvaldību līdzdalībai starptautiskos uzņēmējdarbības pasākumos un investīciju forumos, finansējot dalību starptautisko pasākumos ārpus projekta aktivitātēm.

Rezultāti:

• 50% pašvaldību iesaistītas reģionālajās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēs;

• atbalstīti 28 uzņēmumi, kuriem stiprināta operacionālā kapacitāte;

• izveidota RPR interneta vietnes uzņēmējdarbības sadaļa un izstrādāts reģiona atpazīstamības veicināšanas materiāls;

• izstrādāti vismaz 15 reģiona pašvaldību atpazīstamības veicināšanas un investīciju piesaistes materiāli;

• nodrošināta vismaz 28 pašvaldību, MVU pārstāvošu NVO piedalīšanās vienotā RPR stendā citu Latvijas reģionu uzņēmēju dienās.

Aktivitāte Nr.3. Reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings (110 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir sniegt atbalstu jauno talantu pašrealizācijai, īpašu uzmanību pievēršot dažāda veida atbalstam jauniešiem, tai skaitā nabadzības riskam pakļautiem jauniešiem, jomās, kuras izvēlējušās reģiona pašvaldības, konsultējoties ar RPR. Aktivitātes ietvaros ir paredzēts īstenot vienu mentoringa programmu reģiona pašvaldībās, kuras ietvaros konkursa kārtībā tiks izraudzīti jaunieši/ fiziskas personas, kas piedalīsies apmācībās par jautājumiem, kuri attiecas uz biznesa ideju attīstību, uzņēmējdarbības uzsākšanu un tiem tiks nodrošinātas prakses vietas (apmaksāta prakse uz noteiktu termiņu) reģiona pašvaldībām nozīmīgos uzņēmumos. Tas ļaus uzlabot jauniešu zināšanas un iepazīstināt tos ar reģiona attīstības iespējām. Uzņēmumu, kuros paredzēta jauniešu stažēšanās, izvēle tiks noteikta sadarbībā ar reģiona pašvaldībām, piemērojot vienlīdzīgas konkurences principus.

Rezultāti:

• atbalstītas 7 personas vietējo uzņēmumu attīstībai;

• īstenota 1 mentoringa programma jauniešiem.

Aktivitāte Nr.4. Atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes (250 000 EUR).

Aktivitātes mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus galvenajām projekta mērķa grupām, lai veicinātu uzņēmējdarbību RPR. Paredzēts īstenot trīs atbalsta pasākumu kopumu (apakšaktivitātes) tieši RPR piemērotu inovatīvu risinājumu izstrādei, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi reģionā - uzņēmējdarbības ideju konkursu rīkošanu fiziskām personām, konkursu reģiona pašvaldībām par vietējiem atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbībai un informatīvas uzņēmējdarbības atbalsta platformas izveidi RPR.

Rezultāti:

• īstenotas jaunas idejas (reģionam specifiski risinājumi), lai palielinātu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību:

▫ 4 uzņēmējdarbības ideju konkursi potenciālajiem uzņēmējiem;

▫ 4 konkursi reģiona pašvaldībām par labākajiem vietējiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai;

▫ izstrādāta un uzturēta 1 interaktīva informatīvā uzņēmējdarbības atbalsta platforma.

Iepriekš noteiktais projekts 6

Projekta nosaukums:

Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana

Projekta iesniedzējs:

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS)

Projekta partneris(-i):

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA)

Donoru projekta partneris (-i):

Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

€ 1 250 000

Projekta piešķīruma daļa:

100%

Projekta piešķīruma summa*:

€ 1 250 000

Plānotais ilgums:

36 mēneši

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Vietējo pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Pamatojums

Pašvaldību sadarbības attīstīšana ir viena no Latvijas politiskās darba kārtības prioritātēm - tas ir iekļauts kā viens no uzdevumiem valdības rīcības plānā (pieņemts 2016.gada 3.maijā), lai palielinātu ekonomiskās attīstības potenciālu un sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā. Darbaspēka mobilitāte Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās un strukturālas pārmaiņas ekonomikā ir pievērsušas uzņēmējdarbības un valsts līmeņa politikas veidotāju uzmanību šim jautājumam. Racionālai vietējai pārvaldei ir nepieciešama dažāda veida sadarbība starp pašvaldībām, lai uzlabotu pārvaldību un publiskos pakalpojumus. Tāpat Latvijas Valsts kontrole 2017.gadā veiktajā pašvaldību lietderības revīzijā par administratīvo resursu produktīvu un ekonomisku izmantošanu pašvaldību funkciju īstenošanai, norāda nepieciešamību uzlabot pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā kā vienu no visefektīvākajiem instrumentiem vietējai attīstībai. Turklāt, SIA "SAFEGE Baltija" veiktajā Norvēģijas FI 2009.-2014.gada perioda programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm" (Programma LV07) novērtējuma ziņojumā īpaši iesaka sekmēt starppašvaldību sadarbību un kopēju risinājumu ieviešanu publisko pakalpojumu nodrošināšanai, kā turpinājumu mācīties salīdzinot (bench-learning) pieejai, kas tika veiksmīgi ieviesta LPS īstenotā projekta ietvaros. Tomēr šādai iniciatīvai finansējums līdz šim nav bijis pietiekams. Tāpēc šis iepriekš noteiktais projekts būs būtisks, lai uzlabotu labas pārvaldības principus un vietējo pašvaldību sadarbību Latvijā, izmantojot Norvēģijas vietējo un reģionālo pašvaldību praktisko pieredzi, sadarbojoties ar Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju.

Projekts ietvers pētījumus par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Latvijā, kā arī reģionālos seminārus un apmācības, lai veicinātu pieredzes apmaiņu, tajā skaitā ar Norvēģijas pašvaldībām, un analizētu pašreizējās sadarbības formas publisko pakalpojumu sniegšanā. Ņemot vērā, ka labas pārvaldības principi ir produktīvas un efektīvas politikas īstenošanas pamatā, plānots izstrādāt labas pārvaldības vadlīnijas un rīkus pašvaldībām, kā arī organizēt apmācību seminārus vietējā līmeņa politiķiem un pašvaldību ekspertiem par labas pārvaldības principu ieviešanu. Papildus plānots izstrādāt stratēģiju pilsētu lomas noteikšanai un Latvijas policentriskai attīstībai, ieskaitot priekšlikumu par ES fondu un Latvijas Nacionālā attīstības plāna pēc 2020.gada plānošanu un īstenošanu, ieteikumus investīciju piesaistei valsts nozīmes attīstības centriem. Paaugstināta atbildība un pārredzamība veicinās produktīvāku un efektīvāku pašvaldību veiktspēju, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā.

Projekts uzlabos publisko pakalpojumu produktivitāti un efektivitāti vismaz 3 pakalpojumu grupās. Visā projekta ieviešanas laikā tiks analizēts lielāks pakalpojumu skaits, taču projekta sākotnējā posmā tiks izvēlēti trīs pakalpojumi pilot aktivitātēm ar mērķi uzlabot/paplašināt starppašvaldību sadarbību šo pakalpojumu sniegšanā. Projekts paredz uzlabot pašvaldības iestāžu pakalpojumus: 1) pašvaldību būvvaldes pakalpojumus; (2) pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus un (3) pašvaldības policijas darbību. Tiks izstrādāti ieteikumi valsts politikas dokumentiem un tiesību aktiem iepriekš minētajās pakalpojumu jomās. Vismaz 50% Latvijas pašvaldību iesaistīsies labas pārvaldības uzlabošanas pasākumu ieviešanā. Tādējādi projekts veicinās programmas rezultātu sasniegšanu - uzlabota publiskās pārvaldes integritāte un atbildība vietējā līmenī.

Ir svarīgi šīs aktivitātes īstenot iepriekš noteiktā projekta veidā, ņemot vērā, ka LPS ir vienīgā organizācija, kas apvieno visas Latvijas pašvaldības (9 pilsētas un 110 novadus) - saskaņā ar likumu Par pašvaldībām LPS ir vienīgā institūcija, kas var pārstāvēt Latvijas pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu - un tai ir nepieciešamie resursi un sadarbības tīkli, lai nodrošinātu plānoto rezultātu sasniegšanu.

Projekts arī veicinās Programmas LV07 sasniegto rezultātu ilgtspēju un turpmākus uzlabojumus, un turpinās sadarbību ar līdzvērtīgu organizāciju Norvēģijā - Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju. Projekts tiks īstenots sadarbībā ar LLPA. Kopš 2001.gada LLPA pārstāv nacionālās nozīmes attīstības centrus (deviņas lielākās Latvijas pilsētas) - Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru, Ventspili. LLPA pārstāv vairāk nekā 50% visu Latvijas iedzīvotāju interešu un veido vairāk nekā 70% no Latvijas IKP. LLPA īstenoja Norvēģijas FI 2004.-2009.gada perioda projektu "Lielās Latvijas pilsētas - valsts policentriskās attīstības virzītājs". LLPA eksperti uzlaboja kompetences pilsētu politikas jomā, stiprināja vietējo ekspertu tīklu, ieviesa labo praksi un stiprināja LLPA spēju pārstāvēt savu pilsētu intereses valsts un ES līmenī.

Divpusējā sadarbība

Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija tiks iesaistīta visos projekta sagatavošanas un ieviešanas posmos. Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas līdzdalība ietvers, bet neaprobežosies ar dalību reģionālo tīklu aktivitātēs, daloties Norvēģijas starppašvaldību sadarbības pieredzē, gūtajām atziņām; dalību labas pārvaldības vadlīniju un rīku izstrādē vietējām pašvaldībām saistībā ar ētikas pašnovērtējumu, pamatojoties uz Norvēģijas pieredzi; dalību apmācības semināros par labas pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībās; apmācību vizīšu sagatavošanu Norvēģijai; dalību ieteikumu izstrādē, projekta rezultātu izplatīšanā, publicitātes pasākumos utt.

Projekta mērķa grupas

Primārā mērķa grupa - ievēlētie pašvaldību domes deputāti un pašvaldību darbinieki, sekundārā mērķa grupa - valsts institūcijas un pašvaldību iedzīvotāji. Paredzētā ietekme uz ievēlētiem pašvaldību deputātiem ir nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar jaunām zināšanām un rīkiem efektīvai publisko pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai vietējā līmenī.

Aktivitātes

1. Pašreizējās pašvaldību sadarbības prakses Latvijā un tās uzlabošanas iespēju padziļināta analīze:

• reģionālie semināri un praktiskie semināri (pieredzes apmaiņa, pašreizējo sadarbības formu analīze, nodrošinot pašvaldību būvvaldes, pašvaldību policijas, uzņēmējdarbības atbalsta, izglītības, sociālās aprūpes, atkritumu apsaimniekošanas, tūrisma, kultūras, sabiedriskā transporta, uzņēmējdarbības atbalsta u.c. pakalpojumus, datu apkopošana un analīze);

• iepazīšanās ar Norvēģijas starppašvaldību sadarbības pieredzi, tās piemērotības Latvijas apstākļiem analīze;

• pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Latvijā.

2. Piecu pilot aktivitāšu īstenošana, lai uzlabotu vai paplašinātu jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas, vai ieviestu jaunas. Katrā reģionā tiks izvēlēta viena pilot aktivitāte, nodrošinot dažādas starppašvaldību sadarbības formas projekta ietvaros, dažādu lielumu pašvaldību iesaistīšanu un reģionu prioritāšu ievērošanu. Pasākumi ietvers organizatoriskās struktūras izveidi izvēlētajai starppašvaldību sadarbībai (piem., nolikuma izstrāde jaunai sadarbības iestādei, esošās starppašvaldību sadarbības paplašināšanas stratēģijas izstrādāšana utt.) un ierosinātās darbības īstenošana.

3. Labas pārvaldības uzlabošanas pasākumi Latvijas pašvaldībās:

• labas pārvaldības vadlīniju un instrumentu izstrāde pašvaldībām;

• apmācību semināri vietējiem politiķiem un pašvaldību darbiniekiem par labas pārvaldības principu ieviešanu.

4. Apmācību vizītes uz Norvēģiju, Poliju un Somiju par labu pārvaldību un pašvaldību sadarbību. Vizītes Polijā un Somijā nodrošinās plašākas perspektīvas un pieredzes apgūšanas iespējas par pārbaudītiem risinājumiem vietējā un reģionālā līmenī dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs. Šīs valstis ir atlasītas, pamatojoties uz Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas un VARAM ieteikumiem, pamatojoties uz līdzībām un labo praksi, un LPS iepriekšējo projektu pieredzi.

5. Pilot aktivitāšu rezultātu analīze un izplatīšana, ieteikumu izstrāde.

6. Priekšlikumu izstrāde LLPA stratēģijai līdz 2027.gadam par pilsētu lomu un Latvijas pilsētu policentrisku attīstību, tai skaitā priekšlikums par ES fondu plānošanu un īstenošanu pēc 2020.gada, ieteikumi ieguldījumu piesaistīšanai valsts nozīmes attīstības centros, priekšlikumi aktīvi pārstāvēt pilsētu juridiskās intereses.

7. Diskusiju platformas izveide, lai pozicionētu pilsētu viedokļus par Latvijas Nacionālo attīstības plānu pēc 2020.gada;

8. LLPA ekspertu tīkla stiprināšana, lai uzlabotu Latvijas pilsētu spēju risināt jaunas pilsētu attīstības izaicinājumu dimensijas. Ir plānots piesaistīt vietējos ekspertus specifiskās jomās, lai risinātu jaunos pilsētvides attīstības izaicinājumus, piemēram, ilgtspējīga mobilitāte, aprites ekonomika, viedā enerģija utt., lai nodrošinātu labākos risinājumus izaicinājumiem ar kuriem saskaras pilsētas šajās jomās, ņemot vērā nacionālo nozīmību un Eiropas un globālās tendences. Eksperti analizēs citu valstu labo praksi konkrētās jomās un sagatavos priekšlikumus starptautiski pielietoto pieeju vislabākajai piemērošanai Latvijā identificēto problēmu risināšanā.

Rezultāti

1. 5 vietējo pašvaldību reģionālie tīkli, lai padziļināti analizētu esošo pašvaldību sadarbības praksi Latvijā un tās uzlabošanas iespējas.

2. Veikts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Latvijā.

3. Īstenotas 5 pilot aktivitātes (viena darbība katram plānošanas reģionam, dažādas formas un iesaistīto pašvaldību dažādība), kas uzlabo starppašvaldību sadarbību.

4. Izstrādātas labas pārvaldības vadlīnijas un rīki pašvaldībām saistībā ar ētikas pašnovērtējumu.

5. Apmācību semināri 5 reģionos par labas pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībās.

6. Vizītes Norvēģijā, Polijā un Somijā, lai veiktu pieredzes apmaiņu par pārbaudītajiem risinājumiem dažādās reģiona valstīs pašvaldību sadarbībā un labā pārvaldībā.

7. Izstrādāti ieteikumi turpmākajai sadarbībai starp pašvaldībām.

8. Raksti, kas iesniegti recenzējamās publikācijās, piedalīšanās konferencēs.

9. Izstrādāts priekšlikums LLPA stratēģijai līdz 2027.gadam un priekšlikums par ES līdzekļu plānošanu un īstenošanu pēc 2020.gada;

10. Izveidota diskusiju platforma pilsētu viedokļu pozicionēšanai par Latvijas Nacionālo attīstības plānu pēc 2020.gada.

11. Stiprināts LLPA ekspertu tīkls un pilnveidota Latvijas pilsētu spēja risināt pilsētu attīstības izaicinājumus jaunās dimensijas.

Iepriekš noteiktais projekts 7

Projekta nosaukums:

Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos

Projekta iesniedzējs:

Ropažu novada pašvaldība

Projekta partneris(-i):

n/a

Donoru projekta partneris (-i):

Trēgstadas pašvaldība48 (tiks nolemts)

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

€ 750 000

Projekta piešķīruma daļa:

100%

Projekta piešķīruma summa*:

€ 750 000

Plānotais ilgums:

36 mēneši

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Projekta mērķis

Stiprināt integrācijas pasākumus Muceniekos un ar to saistītajā patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā, veicinot daudzkultūru dialogu un ciešāku sadarbību starp pašvaldības kopienām, nodrošinot sporta un brīvā laika infrastruktūru.

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Kultūras ministrija atbild par valsts sociālās integrācijas politikas izstrādi, organizāciju un koordināciju. Iekšlietu ministrija atbild par imigrantu integrācijas politikas izstrādi un īstenošanu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija un Latviešu valodas aģentūra ir iesaistītas integrācijas politikā. Latvijas pašvaldībām nav konkrētas autonomas funkcijas integrācijas politikas īstenošanā, taču Ropažu pašvaldībai ir īpašs statuss, jo Ropažu pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas vienīgais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Latvijā - "Mucenieki". Ropažu pašvaldība vienmēr ir centusies uzskatīt šo unikālo statusu par priekšrocību, aktīvi iesaistot dažādas novada kopienas sociālajā dzīvē un veicinot starpkultūru dialogu.

Saskaņā ar Eiropas Padomes izstrādātajiem labas pārvaldības principiem49 pašvaldības ietekmes sfēras ietvaros uzlabota infrastruktūra pozitīvi ietekmēs cilvēku tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Aktivitātes ietvers sporta infrastruktūras pasākumus sporta un kultūras pasākumu organizēšanai vietējai kopienai un patvēruma meklētājiem. Izmantojot veselības, kultūras, izglītības un sporta aktivitātes, cīņa pret jebkura veida diskrimināciju noritēs sekmīgāk. Tāpat arī tiks veicināti labas pārvaldības principi - sociālā saliedētība un tās sabiedrības daļas integrācija, kas ir neizdevīgā stāvoklī. Vietējā kopiena tiks aktīvi iesaistīta sporta, kultūras un brīvā laika aktivitātēs kopā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Saskaņā ar pēdējo četru gadu statistiku patvēruma meklētāju vidējais skaits ir ievērojami pieaudzis, 2017.gadā tas sasniedza augstāko punktu - 395 patvēruma meklētājus, bet 2013.gadā šis skaits bija 185. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs atrodas līdzās vietējām dzīvojamajām mājām. Tādējādi patvēruma meklētāji tiek iesaistīti vietējā sabiedrībā jau no pirmās dienas. Ropažu novads ir RPR pašvaldība ar 7000 iedzīvotāju. Šajā teritorijā ietilpst vairāki ciemati - Ropaži, Silakrogs, Zaķumuiža, Tumšupe un Mucenieki - ar 600 reģistrētiem iedzīvotājiem.

Cilvēki uzturas patvēruma meklētāju uzturēšanās centrā, kamēr gaida lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Uzturēšanās laikā patvēruma meklētājiem ir iespēja saņemt izglītību, tostarp mācīties latviešu valodu. Pēc statusa piešķiršanas lielākā daļa bēgļu un personu ar alternatīvo statusu Latvijā dodas uz citām valstīm, it īpaši Vāciju. Bēgļi dodas projām, jo ir grūti atrast darbu un dzīvesvietu. Lai gan it kā ir daudz darba piedāvājumu, bēgļiem var rasties grūtības valodas barjeras dēļ un grūtības pierast pie jaunas kultūras. Tādēļ ļoti svarīgi ir sākt integrācijas darbu ar vietējo kopienu jau no ierašanās pirmās dienas.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem pašvaldības nav tieši iesaistītas bēgļu sociālās iekļaušanas aktivitātēs, Ropažu pašvaldība ir ieinteresēta citu valstu pieredzē. Īpaši Norvēģijai ir sena bēgļu imigrācijas un integrācijas vēsture, no kuras var smelties vērtīgas mācības bēgļu integrācijas stratēģiju izveidē pašvaldības līmenī. Projekta īstenotājs ir ieinteresēts sadarboties ar donorvalstu iestādēm, lai pārņemtu Norvēģijas pašvaldību labo praksi starpkultūru attiecību jomā un sociālajā iekļaušanā Latvijas pašvaldībās. Paredzams, ka Norvēģijas partneris būs iesaistīts projekta īstenošanā, sniedzot zināšanas, kā arī piedaloties projekta pasākumos vai pieredzes apmaiņas pasākumos Norvēģijā un Latvijā. Kapacitātes celšana, īstermiņa mācības un mācību vizītes tiek plānotas divpusējā sadarbības fonda ietvaros.

Pēc pievienošanās brīvprātīgajai ES pārvietošanas programmai, Ropažu novada pašvaldība pievērš uzmanību faktam, ka patvēruma meklētāji ne vien uzturas iestādes telpās, bet arī brīvi pārvietojas Mucenieku teritorijā un regulāri izmanto esošos ciemata pakalpojumus un infrastruktūru - bērnu rotaļu laukumus, stadionu. Stadions atrodas līdzās patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Latvijā un vietējām dzīvojamām ēkām, kurās mīt vairāk nekā 600 iedzīvotāju.

Teritoriju aktīvi izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan patvēruma meklētāji. Infrastruktūra palīdz nodrošināt veiksmīgākus ikdienas kontaktus un integrāciju. Sports un fiziskās aktivitātes ir ārkārtīgi vērtīgas sociālās iekļaušanas un integrācijas kontekstā. Kopīgas sporta un kultūras aktivitātes mazina aizspriedumus un veicina sadarbību. Šādas aktivitātes dod iespējas atstumtām un maznodrošinātām grupām, tādām kā migranti un cilvēki, kas pakļauti diskriminācijas riskam, sadarboties un integrēties kopā ar citām sabiedrības grupām. Aktivitātēm ir jābūt brīvi pieejamām gan vietējiem iedzīvotājiem, gan patvēruma meklētājiem.

Infrastruktūras attīstības aktivitātes ir ļoti būtiskas šajā projektā. Pašlaik Muceniekos vienkārši ir neaprīkots laukums, kur notiek sporta un citas aktivitātes. Pielāgots Mucenieku stadions un tam pieguļošā teritorija radīs labākus dzīves apstākļus dažādām novada kopienām un radīs patvēruma meklētājiem pozitīvu iespaidu par Latviju. Tāpat arī ir svarīgi nodrošināt ne tikai tiesisko regulējumu un iespēju bēgļiem sākt piepildošu dzīvi vietējā sabiedrībā, bet arī sagatavot vietējo kopienu un strādāt ar to. Sociālā iekļaušana ir vismaz divvirzienu process, kurā ietilpst bēgļu vēlme pielāgoties vietējās kopienas kultūrai un tradīcijām, kā arī vietējās kopienas vēlme pieņemt bēgļus.

Ropažu pašvaldība sadarbībā ar Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru iesaista patvēruma meklētājus kopīgās aktivitātēs ar vietējo kopienu. Dažādas aktivitātes tiek rīkotas gan Muceniekos, gan arī Ropažu novada multifunkcionālajā centrā, kas ir pašvaldības iestāde. Galvenais multifunkcionālā centra uzdevums ir piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem sabiedriskās dzīves bagātināšanas iespēju, organizējot izglītojošas un brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, tādējādi veicinot integrāciju un starpkultūru dialogu. Multifunkcionālais centrs veido efektīvu sociālā atbalsta tīklu, nodrošinot sociālos pakalpojumus patvēruma meklētājiem un Ropažu novada vietējiem iedzīvotājiem, it īpaši sociāli neaizsargātām grupām.

Ar projekta palīdzību tiks rīkotas vairāk aktivitātes Muceniekos dažādām vecuma grupām un abiem dzimumiem. Pašlaik pašvaldība var piedāvāt dažādas sociālas aktivitātes bērniem un viņu vecākiem. Sporta infrastruktūra palīdzēs dažādot aktivitātes, it īpaši veselības veicināšanai, kā arī iesaistīt citas vecuma grupas.

Projekts veicinās vairākus ar integrāciju saistītus pasākumus Muceniekos ar dažādām veselības veicināšanas, sporta un kultūras aktivitātēm. Aktivitātēm visai ģimenei ir vislielākā pievienotā vērtība. Uzlabota stadiona infrastruktūra palīdzēs palielināt ģimenes pasākumu skaitu. Tur varēs organizēt dažādas dienas nometnes bērniem un jauniešiem, tostarp vairāk izglītības, kultūras un sporta aktivitāšu. Sports un kultūra tiks izmantoti kā galvenie sociālās iekļaušanas un integrācijas rīki. Projekts veicinās starpkultūru dialogu un paplašinātu sadarbību starp novada kopienām, jo sporta aktivitātes var "būvēt tiltus tur, kur nospraustas robežas".

Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, visas aktivitātes tiks īstenotas sadarbībā ar Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru. Ropažu pašvaldība organizē aktivitātes novada kopienām, lai veicinātu integrāciju un starpkultūru dialogu. Patvēruma meklētāji un bēgļi tiks iesaistīti sporta un kultūras aktivitātēs kopā ar vietējiem iedzīvotājiem (viņi tiks iekļauti jauktās sporta komandās un sacensībās, kā arī tiks iesaistīti vairāku pasākumu vadības grupā, tādējādi dodot viņiem iespēju izlemt par pasākumu koncepciju un darbībām). Sporta aktivitātes (futbols, basketbols, volejbols, stafetes u.c.) radīs pozitīvu atmosfēru vietējās kopienas saskarsmei ar patvēruma meklētājiem, kā arī dos iespēju iepazīstināt ar kultūru. Komandu sports tiek uzskatīts par efektīvu rīku šīs ciešās saiknes izveidē starp komandas dalībniekiem.

Aktivitātes

1. Sporta un brīvā laika infrastruktūras pasākumi - futbola laukuma, divu multifunkcionālu laukumu izbūve, skriešanas celiņa pielāgošana (aptuveni 500 000 euro no projekta piešķīruma summas).

2. Veselības veicināšanas pasākumi - veselības diena sadarbībā ar valsts organizācijām; regulāras veselības veicināšanas sporta aktivitātes dažādām grupām bezmaksas piekļuves laukumos;

3. Sporta aktivitātes - komandas sporta treniņi (futbols, basketbols, volejbols), ar interesēm saistīta sporta izglītība, vasaras sporta dienas nometnes bērniem un jauniešiem, sporta turnīri sadarbībā ar izglītības iestādēm;

4. Kultūras pasākumi - brīvdabas koncerti, tautas tradīciju svinēšanas diena u.c.;

5. Projekta vadība un publicitāte;

6. Divpusēja sadarbība - mācību vizītes, kapacitātes celšana un kopīgi sporta un kultūras pasākumi.

Paredzamie rezultāti

1. Uzlabota sporta un brīvā laika pavadīšanas vide Muceniekos;

2. Labas sadarbības izveide ar Norvēģijas pašvaldību un partnerorganizācijas labākās prakses īstenošana Ropažu novadā;

3. Organizēti sporta pasākumi (treniņi, sporta sacensības, sporta dienas, dienas nometnes) vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, tādējādi veicinot aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitātes (2500 dalībnieki 3 gadu posmā);

4. Organizēti veselības veicināšanas pasākumi (veselības diena, veselības pārbaudes, darba semināri) vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, tādējādi veicinot aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitātes (1000 dalībnieki 3 gadu posmā);

5. Organizēti kultūras pasākumi (koncerti, tautas tradīciju svinēšanas dienas, filmu vakari) vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, tādējādi veicinot aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitātes (1500 dalībnieki 3 gadu posmā);

6. Mazināti aizspriedumi pret patvēruma meklētājiem un veicināta viņu sekmīga integrācija sabiedrībā ar sporta un kultūras pasākumu palīdzību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce


1 Latvijas vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni un studenti (indikatīvi vecuma grupā aptuveni 6-18 gadi)

2 IKP uz vienu iedzīvotāju, patēriņš uz vienu iedzīvotāju un cenu līmeņa indekss, Eurostat,<http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/GDP_per_capita,_consumption_per_capita_and_price_level_indices> [Skatīts 2018.gada 12.martā].

3 IKP statistikas reģionos, Latvijas centrālās statistikas birojs, http://data.csb.gov.lv [Skatīts 2018. gada 12. martā].

4 Pieejams https://en.unesco.org/creativity/activities/cdis [Skatīts 2018.gada 26.aprīlī].

5 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014-2020 "Radošā Latvija" www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/KM_dokumenti/ CULTURAL_ POLICY_GUIDELINES_2014-2020_CREATIVE_LATVIA.pdf

6 Produkti un pakalpojumi, kas ietver mākslu (skatuves māksla, vizuālā māksla, arhitektūra, mūzika). Programmas ietvaros nav paredzēta televīzijas pārraižu, filmu veidošana.

7 www.lv100.lv/tag/144/school/?hl=en

8 Plānota VARAM iesaiste Latgales plānošanas reģiona iepriekš noteiktā projektā. VARAM lomu un iesaisti skatīt pielikumā Nr. 1.

9 Detalizētas norādes, kuros projektos VARAM un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības ir plānotas kā partneri, skatīt plānošanas reģionu iepriekš noteiktu projektu aprakstos (pielikums Nr.1).

10 Finansējums tiks sadalīts atbilstoši bezdarba rādītājiem Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem "Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%)". Pieejams: http://data.csb.gov.lv [Skatīts 2018. gada 26. aprīlī].

11 Visu reģionālo attīstības padomju sastāvā ir katras reģiona pašvaldības vadītājs un to vada ievēlēts pašvaldības vadītājs.

12 Uzņēmēji ir visi saimnieciskās darbības veicēji, tostarp pašnodarbinātas personas.

13 Jauniešu mērķgrupā var ietilpt gan jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, gan arī skolas vecuma jaunatne.

14 Ar jaunu ideju īstenošanu tiek saprasti arī ieguldījumi, kuri plānoti pakalpojumu kapacitātes vai ražošanas jaudas pieaugumam; produkcijas daudzveidošanu ar produktiem, kuri esošās saimnieciskās darbības ietvaros iepriekš nav ražoti; ražošanas procesu būtisku maiņu.

15 Produkti un pakalpojumi, kas ietver mākslu (skatuves māksla, vizuālā māksla, arhitektūra, mūzika). Programmas ietvaros nav paredzēta televīzijas pārraižu, filmu veidošana.

16 Pieejams https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/6066c082-e68a-11e5-8a50-01aa75ed71a1/language-en [Skatīts 2018.gada 26.aprīlī ].

17 96,35865 %

18 92,20471 %

19 Projektu likme tiks noteikta saskaņā ar valsts atbalsta tiesisko regulējumu

20 85% līdzfinansējuma likme juridiskām personām; 90% - NVO; 100% - valsts un pašvaldību institūcijām

21 Gadījumā, ja projekta īstenotājs ir pašvaldība, tad tai būs obligāta prasība izveidot partnerību ar kultūras organizācijām, kas darbojas profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras jomā

22 Operacionālā kapacitāte - parāda vai tieši atbalstītie MVU var palielināt (paaugstināt) savu spēju sasniegt augstākus rezultātus (ieviešot jaunus produktus vai pakalpojumus, uzlabojot ražošanas procesu vai nodrošinot produktus vai pakalpojumus u.c.) savā uzņēmējdarbībā. Šī rādītāja mērījumus veiks iepriekš noteiktā projekta īstenotāji (plānošanas reģioni) gadu pēc konkrētās aktivitātes (pasākuma) īstenošanas. Iepriekš noteiktā projekta īstenotāji veiks visu to MVU aptauju, kuri piedalījās projekta aktivitātēs, lai noskaidrotu, vai MVU ir ieviesuši jaunus produktus vai pakalpojumus, vai MVU ir uzlabojuši ražošanas procesu vai produktu vai pakalpojumu piegādi u.c.

23 Uzņēmējdarbības centri, kas ir nodibināti kā struktūrvienības katrā no pieciem plānošanas reģioniem

24 Sadalījumi tiek reģistrēti tikai ziņošanai, nevis mērķu noteikšanai

25 Attiecas uz kapacitātes attīstību, ko finansē šī Programma.

26 Attiecas uz nefinansiālu atbalstu, piem., pieeju apmācībām vai uzņēmējdarbības vietu, dalību mācību braucienos

27 Produkti un pakalpojumi, kas ietver mākslu (skatuves māksla, vizuālā māksla, arhitektūra, mūzika). Programmas ietvaros nav paredzēta filmu pārraide un televīzijas programmas.

28 Latvijas vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni un studenti (indikatīvā vecuma grupa: aptuveni 6-18 gadi).

29 Rādītājs tiks pārskatīts pēc 1 gada kopš projekta sākuma, lai noteiktu, vai pakalpojums ir iekļauts

30 Bāzes līnija tiks noteikta 6 mēnešu laikā pēc pašvaldību atlases

31 Bāzes līnija tiks noteikta 6 mēnešu laikā pēc projekta līguma parakstīšanas

32 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/.

33 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

34 Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

35 Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos. Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

36 Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos. Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

37 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

38 Pieejams: http://invest.vidzeme.lv/en

39 96,35865%

40 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

41 Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes Latvijas reģionos 2007. un 2017.gadā. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

42 "Zināšanu ekonomika Latvijas lauku un reģionu dzīvotspējai" Valsts pētījumu programma EKOSOC-LV, 2018.gads, 229 lpp. Pieejams: http://www.lza.lv/images/stories/EKOSOC-LV/Monografija_ZELLRD.pdf

43 Nabadzības riska indekss Latvijas reģionos pēc vecuma un dzimuma (%) 2016.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

44 Vidējā alga 2017.gadā. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

45 92,20471 %

46 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

47 Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Latvijas Centrālās statistikas pārvalde. Pieejams: http://data.csb.gov.lv

48 Pašlaik noris apvienošanās process un sākot ar 2020.gada 1.janvāri tā būs Indre-Ēstfoldes pašvaldība

49 Pieejams www.coe.int/en/web/good-governance/12-principles-and-eloge#{%2225565951%22:[10]} [Skatīts 2018. gada 26. aprīlī].

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 185Pieņemts: 16.04.2019.Stājas spēkā: 16.04.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 80, 23.04.2019. OP numurs: 2019/80.1
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
306336
16.04.2019
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva