Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/56

Rīgā 2019. gada 4. aprīlī

Par mencu specializētās zvejas lieguma perioda noteikšanu 2019. gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Atbilstoši Padomes 2018. gada 30. oktobra Regulai Nr. 2018/1628, ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2018/120 (turpmāk - 2019. gada Baltijas jūras nozvejas kvotu regula) ir noteiktas mencu zvejas iespējas Baltijas jūras 25. - 32. apakšrajonā 2019.gadā, kā arī no 1. jūlija līdz 31. jūlijam ir noteikts aizliegums šo kvotu zvejot 25. un 26. apakšrajonā ar:

a) zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks;

b) zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, grunts āķu jedām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulas (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 5. panta 4. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis, var pieņemt ārkārtas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (turpmāk - Regula Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku) 13. pantu. Šī panta 1. punkts paredz, ja ir pierādījumi, ka saistībā ar zvejas darbībām ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija, jūras bioloģisko resursu saglabāšana vai jūras ekosistēma ir nopietni apdraudēta un ir vajadzīga tūlītēja rīcība, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt ārkārtas pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un nav mazāk stingri kā tie, kas paredzēti Savienības tiesību aktos. Šādus pasākumus piemēro ne ilgāk kā trīs mēnešu laikposmā.

Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) novērtējumu par pašreizējo Baltijas jūras mencu saglabāšanas pasākumu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz Baltijas jūras 25. - 32. zvejas apakšrajona mencu, atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis ir izrādījušas iniciatīvu ārkārtas pasākumu noteikšanai saskaņā ar Regulas Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 13. pantu.

Eiropas Komisijas un Lietuvas kopīgajā paziņojumā (COM (2018) 608 final) norādītie ārkārtas pasākumi paredz mencu zvejas slēgšanu Lietuvas zvejas kuģiem uz diviem papildu mēnešiem Baltijas jūras 25. - 32. apakšrajonā 2019. gada jūnijā un augustā.

Mencu krājumu saglabāšanas ārkārtas pasākumu un mencu specializētas zvejas pārtraukšanas iespēju Baltijas jūras 25. - 32. apakšrajonā uz trim mēnešiem 2019. gada 13. februāra sēdē apsprieda Zivsaimniecības konsultatīvā padome (2019. gada 27. februāra protokola Nr. 4.2-8e/1/2019 2.punkts), kura atbalstīja mencu specializētās zvejas pārtraukšanu minētajos apakšrajonos uz laika periodu no 2019. gada 1. jūnija līdz 31. augustam.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts).

Ministrija 2019. gada 18. martā ir saņēmusi institūta atzinumu un zinātnisko rekomendāciju Nr. 1-6/640 "Par mencu specializētas zvejas liegumu" (turpmāk - atzinums), kurā institūts norāda, ka: "Austrumbaltijas mencas krājums pašreiz atrodas tuvu vēsturiskajam minimumam, ko, galvenokārt, ir noteikušas Baltijas jūras ekosistēmas izmaiņas. Gan Latvijas, gan visas Baltijas jūras zvejnieku mencu zvejas sekmes pēdējos gados ir samazinājušās, un pēdējos 7 gados pieļaujamā mencu nozvejas kvota netiek izzvejota. Samazinoties mencu zvejas iespējām, mencu zvejas īpatsvars Latvijas EEZ pēdējos gados ir samazinājies. Nozīmīgākie mencu zvejas rajoni Latvijas zvejniekiem atrodas Polijas EEZ, 25. un 26. Baltijas jūras zvejas apakšrajonā. Plānotie zvejas ierobežojumi lielāko krājumu saglabāšanas efektu varētu sniegt Austrumbaltijas mencas populācijas izplatības 25. un 26. zvejas apakšrajonā, kur Latvijas zvejnieki 2018. gadā realizēja vairāk nekā 98 % no mencu nozvejas.

2018. gadā, piedaloties arī Latvijai, ICES veica mencas zvejas liegumu izvērtējumu (ICES, 2018a, ICES 2018b), uz kura ir balstīts institūta atzinums:

1) lieguma noteikšana no jūnija līdz augustam ieskaitot (respektīvi, lieguma pagarināšana par diviem mēnešiem - jūnijā, augustā un lieguma zonas paplašināšana jūlija mēnesī uz visu Austrumbaltijas mencas nozvejas kvotas apgabalu 25. - 32. apakšrajonā) varētu labvēlīgi ietekmēt ikru izdzīvošanu galvenajās nārsta vietās, īpaši 25. apakšrajonā. Ikru izdzīvošana 26. un 28. apakšrajonos ir grūti novērtējama, jo hidroloģiskā situācija pēdējos gados nav mencas nārstam piemērota šajos rajonos un nārsta sekmība pa gadiem ir atšķirīga, tomēr arī šeit zvejas ietekmes faktors un zvejas piepūle samazinātos;

2) palielinot mencu zvejas lieguma laiku, īpaši, ja to vienlaikus pielietotu arī citas Baltijas jūras piekrastes valstis, ir sagaidāms, ka mencu nozvejas un zvejas kopējā piepūle gada laikā samazināsies, kas pie kritiskā krājuma stāvokļa jebkurā gadījumā būtu vērtējams kā pozitīvs solis. Tomēr ir jāpatur prātā, ka Austrumbaltijas mencas kopējās mirstības augsto līmeni pašreiz nosaka augsta dabīgā mirstība, kas ir lielāka nekā zvejas mirstība, tāpēc 2020. gadā atbilstoši ICES gatavojamajam šī mencu krājuma zinātniskajam padomam varētu sekot daudz radikālāki priekšlikumi krājuma saglabāšanai un aizsardzībai.

Līdz ar to kopumā institūts secina, ka pilnīga Austrumbaltijas mencas nozvejas kvotas izmantošanas lieguma noteikšana no jūnija līdz augustam atklātajā jūrā varētu dot pozitīvu efektu nārsta netraucētai norisei, jo mencas nārsta laiks ir no maija līdz augustam ar nārsta maksimumu jūnijā.

Institūts rekomendē pielietot mencu zvejas liegumu jūnijā - augustā visos galvenajos Austrumbaltijas mencas izplatības rajonos uz kuriem tiek attiecināta šī mencu krājuma nozvejas kvota (25. - 32. zvejas apakšrajonā), ja zvejā tiek izmantoti 2019. gada Baltijas jūras nozvejas kvotu regulā norādītā garuma kuģi un zvejas rīki (zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks; un zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, grunts āķu jedām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu). Vienlaikus jānorāda, ka būtiskāko pozitīvo ietekmi atstās lieguma pielietošana 25. - 28. apakšrajonā, bet liegumam 29. - 32. apakšrajonā būs salīdzinoši neliels efekts, izņemot to, ka šajā periodā visā apgabalā vispār netiks veikta nekāda specializēta mencu zveja ar Latvijas kuģiem, kas reducēs jebkuru potenciālo šādas zvejas ietekmi līdz nullei.

Piekrastes zveja ir jaukta tipa zveja, un nav iespējams atsevišķi regulēt un nodalīt tikai mencas zveju. Mencas nozveja visbiežāk ir kā piezveja citu zivju zvejā. Jūnijā - augustā, kad piekrastes ūdeņi uzsilst, mencu piezveja piekrastes zvejā būtiski samazinās (kopējā mencu nozveja 2018. gadā jūnijā - augustā bija 5,4 % no piekrastes kopējās mencu nozvejas). Tāpēc Institūts nerekomendē mencu zvejas liegumu attiecināt arī uz jaukta tipa piekrastes zveju."

Ņemot vērā iepriekš minēto, ministrija secina, ka būtu lietderīgi mencu specializētās zvejas liegumu Latvijas zvejas kuģiem Baltijas jūras 25. - 32. apakšrajonā (neietverot 2019. gada Baltijas jūras nozvejas kvotu regulā noteikto liegumu 25. un 26. apakšrajonā jūlija mēnesī) noteikt laika periodā no 2019. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. augustam.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par mencu specializētās zvejas lieguma laika noteikšanu no 2019. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. augustam 25. - 32. apakšrajonā (neietverot 2019. gada Baltijas jūras nozvejas kvotu regulā noteikto liegumu 25. un 26. apakšrajonā jūlija mēnesī) iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM), uz ko 2019. gada 2. aprīlī tika saņemts VARAM saskaņojums.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 3. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

1. papildus 2019. gada Baltijas jūras nozvejas kvotu regulā noteiktajam mencu zvejas liegumam Baltijas jūrā 25. un 26. apakšrajonā, kas paredzēts no 2019. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam zvejai ar regulā norādītā garuma kuģiem un zvejas rīkiem, noteikt mencu specializētās zvejas liegumu Latvijas zvejas kuģiem ar lielāko garumu 12 metri vai vairāk, kuri zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai kuri zvejo ar grunts āķu jedām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, no 2019. gada:

1) 1. jūnija līdz 30. jūnijam Baltijas jūrā 25. - 32. apakšrajonā;

2) 1. jūlija līdz 31. jūlijam Baltijas jūrā 27. - 32. apakšrajonā;

3) 1. augusta līdz 31. augustam Baltijas jūrā 25. - 32. apakšrajonā.

2. paziņot Eiropas Komisijai pieņemto lēmumu par ārkārtas pasākuma piemērošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 13. pantu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua