Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību."

2. 17. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē;";

papildināt pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10¹) pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības vienpersoniska lēmuma darbības laikā;".

3. Papildināt 22. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā paredzētā gada termiņa, ja tas ir bērna interesēs, it īpaši, ja vecākam iepriekš ir atņemtas cita bērna aizgādības tiesības."

4. 23. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "aizbildnim" ar vārdu "adoptētājam";

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem "bērna vecāku" ar vārdiem "vai adoptētāja, kura aprūpē un uzraudzībā nodots bērns".

5. Papildināt 24. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) bērna atgriešanos adoptētāja aprūpē vai pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam."

6. Aizstāt 27. panta piektajā daļā vārdu "rīcībspējīgas" ar vārdiem "aizgādnībā esošas".

7. Izteikt 39. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Bāriņtiesa lemj par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem."

8. Papildināt 41. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanu vai aizgādņa atcelšanu atbilstoši tiesas spriedumā par personas rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu noteiktajam."

9. Izteikt 48. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldības dome, ja nepieciešams, nodrošina juridisko atbalstu šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē."

10. Izteikt 53. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot un kuras darbības teritorijā ir deklarēta attiecīgā persona vai uz kuras darbības teritoriju tā pārcēlusies dzīvot, ja persona nav mainījusi deklarēto dzīvesvietu, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu."

11. 54. pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja lietas piekritība par Latvijas valstspiederīgo bērnu, kurš šķirts no ģimenes ārvalstīs, tiek nodota Latvijas kompetentajai iestādei, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir bijusi deklarēta bērna vecāka dzīvesvieta pirms došanās uz ārvalstīm.";

izteikt sestās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā;".

12. Papildināt 55. panta trešo daļu pēc vārdiem "aizgādības tiesību pārtraukšanu" ar vārdiem "vai atjaunošanu".

13. Papildināt VI nodaļu ar 59.⁵ pantu šādā redakcijā:

"59.⁵ pants. Aizgādņa iecelšana personai

Aizgādni personai, kurai ar tiesas nolēmumu ir nodibināta aizgādnība, ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta šīs personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, - tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde."

14. Papildināt 62. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izdarot apliecinājumus, saskaņā ar kuriem bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim ir pienākums pārbaudīt personu identitāti, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi apliecinājumā."

15. Papildināt 64. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Apliecinot darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma apliecināšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatas nodalījumā."

16. 71. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis personas paraksta īstumu un rīcībspēju neapliecina uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

17. Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

"80. pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzības par bāriņtiesas nepareizu rīcību, izdarot apliecinājumu vai veicot citu šajā nodaļā minēto darbību, kā arī sūdzības par nepamatotu atteikšanos izpildīt šos pienākumus iesniedzamas apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, mēneša laikā no dienas, kad bāriņtiesa izpildījusi darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad tā atteikusies izpildīt šādu darbību.

(2) Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Tiesa var pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildu rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu sūdzībā minētos apstākļus.

(4) Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot par to blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā."

18. Izslēgt 82. pantā vārdus "kā arī divus lieciniekus".

19. Pārejas noteikumos:

aizstāt 19. punktā skaitli "2019." ar skaitli "2020.";

papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

"20. Grozījums šā likuma 7. pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu, kas paredz prasības par nepieciešamo izglītību vismaz vienai personai bāriņtiesas sastāvā, un grozījums šā likuma 48. panta trešajā daļā par pašvaldības domes nodrošinātā juridiskā atbalsta attiecināšanu uz šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

21. Ja bāriņtiesas sastāvā ir persona, kura iegūst šā likuma 7. panta ceturtajā daļā noteikto izglītību, bet līdz 2021. gada 1. janvārim to vēl nav ieguvusi, šai personai ir tiesības turpināt pildīt bāriņtiesas locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 7.  novembrī