Aicinām vēl šonedēļ piedalīties lietotāju apmierinātības aptaujā!
Paldies par viedokli!
|
Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.30 izraksts Finansu ministrijas sagatavots, Par tautsaimniecības attīstību un
kopbudžeta izpildes gaitu
|
 |
1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu |
|
2. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu |
|
|
3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t |
Lauksaimniecība
Saskaņā ar Centrālās statistiskās pārvaldes datiem situācija Latvijas lauksaimniecībā pēdējos gados ir pasliktinājusies. Neskatoties uz atsevišķām pozitīvām iezīmēm, arī š.g. I ceturksnī kopējais lopkopības produktu saražotais apjoms kritās.
Visu veidu saimniecībās pārskata periodā tika saražoti 18,6 tūkst. tonnu gaļas (dzīvsvarā), 141,6 tūkst. tonnu piena un 105,9 milj. olu. Šī gada I ceturksnī, salīdzinot ar pārskata periodam atbilstošo periodu pagājušajā gadā, ražošanas apjoms gaļas ražošanā samazinājās par 11,4 procentiem. Piena ražošana kritās par 3,4%, bet olu - par 1 procentu.
Lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenas 2001. gada I ceturksnī kopumā palielinājās. Lopu un putnu (dzīvmasā) vidējās iepirkšanas cenas š.g. I ceturksnī pieauga par 11,9%, tai skaitā liellopu - par 34,0%, putnu - par 11,1% un cūku - par 1,6 procentiem. Piena iepirkšanas cena palielinājās par 3,2 procentiem.
Transports
2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kravu pārvadājumu apjomi pakāpeniski palielinājās.
Šī gada I ceturksnī nosūtīto un saņemto kravu daudzums ostās palielinājās par 8,9% un bija 14,51 milj. latu.
Salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, minētajā laika posmā šogad Ventspils ostā saņemto un nosūtīto kravu apjoms palielinājies par 7,2%, Liepājā - par 11,9%, bet Rīgā - par 10,7 procentiem.
Ievērojams pieaugums nosūtīto un saņemto kravu apjomos pārskata periodā bija arī Latvijas mazajās ostās - 52,5 procenti.
Pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, kravu apgrozījums un kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā palielinājās attiecīgi par 11,8% un 4,2 procentiem. Dzelzceļa transporta kravu tranzīta pārvadājumi pieauga par 14,7%, bet eksporta un importa pārvadājumi samazinājās - attiecīgi par 40,7% un 25,6 procentiem.
Kravu pārvadājumos dzelzceļa transportā kritums pārskata periodā bija novērojams arī iekšzemes satiksmē, kur pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 41,3 procentiem.
2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija novērojams transportētās naftas pa maģistrāliem cauruļvadiem apjoma pieaugums. Transportētā nafta pa maģistrālo naftas vadu uz Ventspili pieauga - par 11,4%, bet uz Mažeiķiem - par 64,6 procentiem. Bija vērojams arī transportēto naftas produktu pa maģistrālo naftas produktu vadu pieaugums - par 15 procentiem.
1.3. Inflācija
2001. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, kas ir par 0,5 procenta punktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā.
Patēriņa cenas martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 1,4 procentiem. Administratīvi regulējamās cenas šajā laika periodā palielinājās par 3,1 procentu.
Cenu izmaiņu visvairāk ietekmēja pārtikas un ar mājokli saistīto cenu pieaugums, kā arī sakaru cenu samazinājums.
Šī gada martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pārtikas produktu cenas pieauga par 2%, tai skaitā gaļai - par 13,8%, dārzeņiem - par 10,1 procentu. Šajā periodā kartupeļu un cukura cenas samazinājās attiecīgi par 17,5% un 6,6 procentiem.
Pārskata periodā paaugstinājās arī ar mājokli saistītas cenas - par 3,7%, tai skatā ievērojami palielinājās gāzes cena - par 18,6 procentiem.
Nozīmīgs cenu kāpums bija novērojams finansu pakalpojumiem un tūrismam attiecīgi - par 10,7% un - par 30,1 procentu. Visstraujāk cenas ir kritušās telefonu iekārtām - par 22,3% un apdrošināšanas pakalpojumiem - par 12,4 procentiem.
 |
4. att. Patēriņa cenu indekss |
|
5. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās |
|
|
6. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita perioda beigās |
Ražotāju cenas rūpniecībā 2001. gada I ceturksnī palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējo periodu - par 0,7%, bet, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušajā gadā, tās pieauga par 0,5 procentiem.
1.4. Nodarbinātība un bezdarbs
2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis valstī nedaudz pieauga, ko galvenokārt noteica sezonāli faktori. Tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem, pieaugot no 7,8% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 2000. gada beigās līdz 8,1% š.g. marta beigās. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pārskata periodā palielinājās par 3,6% jeb 3,4 tūkst., marta beigās sasniedzot 96,7 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgā perioda beigām, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits - par 10,9% jeb 11,8 tūkst. cilvēku.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, I ceturkšņa beigās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,1 tūkst. cilvēku jeb 40,0% no bezdarbnieku kopskaita, un martā vidējais bezdarbnieku pabalsts bija 41,40 lati (salīdzinājumam: 2000. gada martā bezdarbnieku pabalstu saņēma 42,0 tūkst. jeb 38,7% bezdarbnieku un tā vidējais lielums bija 49,25 lati).
Reģistrēto aktīvo darba meklētāju skaits I ceturksnī palielinājās par 5,0% jeb 4,7 tūkst. cilvēku un marta beigās sasniedza 99,1 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa beigām, reģistrēto aktīvo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 10,7% jeb 11,9 tūkst. cilvēku.
Turpināja pakāpeniski samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā - š.g. marta beigās tas bija 28,3%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2000. gada beigās un par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā aizvadītā gada marta beigās. Tendence samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram Latvijas darba tirgū iezīmējās 2000. gada sākumā, kad ilgstošie bezdarbnieki veidoja 31,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, un ir bijusi ļoti stabila. Tas norāda uz darba tirgus aktivizēšanos un ļauj cerēt ka turpmāk bezdarba līmenis samazināsies straujāk.
Straujš ekonomiskās aktivitātes palielinājums pagājušajā gadā un š.g. I ceturksnī neradīja atbilstošu pieaugumu nodarbinātībā vai bezdarba līmeņa samazināšanos. Tam pamatā ir strukturālās izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un, kā rezultāts, pieprasījums pēc dažu profesiju pārstāvju iemaņām un zināšanām samazinās. To pierāda reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām un izglītības līmeņiem: š.g. marta beigās visvairāk reģistrēto bezdarbnieku bija vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, zvejniecībā mežsaimniecībā un citur - 26,0 tūkst. cilvēku jeb 27,0% no bezdarbnieku kopskaita. Savukārt augstākas kvalifikācijas profesiju grupu pārstāvju - likumdevēju, valsts amatpersonu un vadītāju - skaits bezdarbnieku vidū bija tikai 2,5 tūkst. cilvēku jeb 2,6% no bezdarbnieku kopskaita. Tikai 7,0% no bezdarbniekiem bija ar augstāko izglītību, 29,1% - ar vidējo vispārējo izglītību, bet vislielākais īpatsvars bija vidējo profesionālo izglītību ieguvušiem - 39,4 procenti.
Joprojām būtiski atšķiras bezdarba līmeņi Latvijas pilsētās un rajonos: š.g. I ceturkšņa beigās viszemākais bezdarba līmenis bija reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā (attiecīgi 3,9% un 7,0%), Ogres rajonā (6,1%), bet visaugstākais - Latvijas austrumu rajonos - Rēzeknes rajonā (26,9%), Krāslavas rajonā (21,7%) un Balvu rajonā (21,6 procenti).
2000. gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neizmainījās un bija 1038 tūkst. cilvēku. Tai skaitā sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits bija 297 tūkst. cilvēku, kas ir par 4,5% mazāk nekā 1999. gadā, turpretī nodarbināto privātajā sektorā skaits pieauga par 1,9% un bija 741 tūkst. cilvēku. Tādējādi, turpina pakāpeniski palielināties privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā: salīdzinot ar 1999. gadu, tas palielinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 71,4% (salīdzinājumam: 1997. gadā tas bija 65,6%, 1998. - 68,3%, bet 1999. gadā - 70,0 procenti).
1.5. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance
Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušā gadā, pieauga par 14,4 procentiem. Tajā skaitā preču eksports pieauga par 11,0%, bet imports par 16,7 procentiem. Ņemot vērā, ka dotajā periodā preču importa pieaugums gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos ir bijis lielāks par eksporta pieaugumu, arī tirdzniecības bilances deficīts šajā periodā ir palielinājies - par 27,9 procentiem. Eksporta vērtība pret importu pārskata periodā veidoja 62,8%, kas ir par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā atbilstošajā periodā 2000. gadā.
Svarīgākie Latvijas eksporta partneri apskatāmajā periodā, tāpat kā 2000. gadā, bija Vācija (īpatsvars kopējā eksportā - 18,8%), Lielbritānija (14,2%) un Zviedrija (11,3%). Nozīmīgākie Latvijas importa partneri, tāpat kā pērn, bija Vācija (īpatsvars kopējā importā - 15,7%), Krievija (10,5%) un Somija (7,9%).
2001. gada I ceturksnī NVS īpatsvars ārējā tirdzniecībā kopumā palielinājās. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, tas pieauga par 0,6 procentpunktiem un bija 12,9 procenti. Preču eksports uz NVS no kopējā Latvijas eksporta veidoja 9,1%, bet imports no NVS no kopējā Latvijas importa - 15,3 procentus.
Pretēji ārējās tirdzniecības palielinājumam ar NVS, Eiropas Savienības īpatsvars Latvijas tirdzniecībā š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, samazinājās par 2,5 procenta punktiem un bija 56,8 procenti. ES īpatsvars Latvijas eksportā š.g. I ceturksnī bija 65,3%, bet importā - 51,5 procenti. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tirdzniecības bilance ar Eiropas Savienību ir pasliktinājusies - eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecībā ir samazinājies par 2,8%, bet importa īpatsvars samazinājās tikai par 2 procentpunktiem.
2001. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars preču eksportā joprojām ir koksnei un tās izstrādājumiem - 36,1%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - 15,4%, kā arī metāliem un to izstrādājumiem - 12,5 procenti.
Apskatāmajā periodā, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2000. gadā, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports palielinājās - par 19,0%, metālu un to izstrādājumu eksports - par 16,6% un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports - par 39,7 procentiem.
Savukārt eksporta kritums bija novērojams minerālajiem produktiem. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šajā grupā tas kritās par 38,0 procentiem. Samazinājās arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un optisko ierīču un aparātu; pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports, attiecīgi par 8,5% un 24,9 procentiem.
Nozīmīgākās importa preču grupas apskatāmajā periodā bija mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (20,3% no kopējā importa), ķīmiskā rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11,0%), metāli un to izstrādājumi (8,3%).
Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mašīnu, mehānismu un elektronisko iekāru imports palielinājās par 11,4%, transporta līdzekļu imports - par 35,3%, un metālu un to izstrādājumu imports - par 27,0 procentiem.
2001. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 55,3 milj. latu.
Tekošā konta deficītu lielā mērā noteica preču negatīvais saldo, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2000. gadā palielinājās par 30,6% un dotajā periodā bija 145,9 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 0,9% un bija 77,7 milj. latu. Pakalpojumu saldo dotajā periodā sedza 53,3% no preču negatīvā saldo.
Apskatāmajā periodā tiešo investīciju pozitīvais saldo, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 6,2% un bija 61,3 milj. latu, kas pārsniedz tekošā konta negatīvo saldo par 10,8 procentiem. Portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs - 1,8 milj. latu (salīdzinājumam, pagājušajā gadā attiecīgajā periodā tas bija negatīvs - 60,1 milj. latu). Rezidentu citi ieguldījumi ārvalstīs bija mazāki nekā nerezidentu citi ieguldījumi Latvijā, tādējādi, citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (26,6 milj. latu).
2001. gada I ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta segšanai, tādējādi rezerves aktīvi dotajā periodā palielinājās par 7,5 milj. latu.
1.6. Monetārais sektors
2000. gada beigās Latvijā darbojās 21 banka, viena ārvalstu bankas nodaļa ( Merita Bank Plc. (Somija) Rīgas filiāle) un viena ārvalstu bankas pārstāvniecība ( Dresdner Bank AG (Vācija)). 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā kopumā ir vērojama banku sektoru rādītāju uzlabošanās: kapitāla un rezervju palielināšanās un noguldījuma apjoma palielināšanās.
2001. gada martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, plašā nauda M2X palielinājās par 24,17%, bet salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tā pieauga par 4,2 procentiem.
2001. gada I ceturksnī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 29,4 procentiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 18,3%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms - par 65,0%, un rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā - par 27,6 procentiem. Noguldījumu ārzemju valūtā īpatsvars kopējos noguldījumos 2001. gada martā veidoja 46,4%, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tas ir samazinājies par 0,5 procenta punktiem. 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā, ir palielinājies uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 39,6 procentiem. Tas ir nozīmīgs kāpums un liecina par ekonomikas aktivitātes palielināšanos.
 |
7. att. M2X struktūra un dinamika |
|
8. att. Komercbanku aktīvu dinamika |
|
|
9. att. Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss |
Skaidrā nauda (bez banku kasēm) salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājās par 14,3%, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tā samazinājās par 0,4 procentiem.
Skaidras naudas - noguldījumu attiecība 2001. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 6,2 procentpunktiem un bija 47,2 procenti.
Latvijas bankas aktīvi 2001. gada I ceturkšņa beigās, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 1,7 tūkst. latu, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tie samazinājās par 3,6 tūkst. latu jeb 4,0 procentiem. Aktīvu samazināšanos attiecībā pret iepriekšējā gada beigām galvenokārt noteica samazinājums vietējos aktīvos - par 11,6%, tai skatā kredītu kredītiestādēm samazinājums veidoja 17,7 procentus. Samazinājumu pasīvos ietekmēja ārzemju saistību un latu daudzuma apgrozībā sarukums. Ārzemju saistības samazinājās - par 5,3 tūkst. latu jeb 4,1%, tai skaitā ārvalstu konvertējamo valūtu samazināšanās (par 18,7%). Lati apgrozībā samazinājās - par 5,9 tūkst. latu jeb 1,2 procentiem. Šajā periodā bija novērojams kapitāla un rezervju pieaugums - par 9,6 tūkst. latu jeb 18,4 procentiem.
Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu procentu likme 2001. gada I ceturksnī ir svārstījusies 12,5% un 13,1% robežās. 2001. gada martā tā bija 13,1%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2000. gada beigās. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu likme 2001. gada februārī bija 5,3%, bet martā 4,6%, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, tā ir pieaugusi par 0,1 procenta punktu.
Starpbanku tirgus likme latu kredītiem 2001. gada I ceturksnī ir palielinājusies no 3,3% 2000. gada beigās līdz 3,9% marta beigās, februāra beigās tā bija 6,1 procents.
Eiro vērtība 2001. gada I ceturksnī tāpat kā iepriekšējā gadā samazinājās attiecībā pret ASV dolāru. Tas noteica arī lata vērtības samazinājumu pret ASV dolāru, kā arī vērtības palielinājumu pret eiro. Lata neoficiālā piesaiste SDR valūtu grozam samazināja lata vērtības svārstības pret atsevišķām grozā iekļautām valūtām. Marta beigās LVL/USD kurss bija 0,631, kas, salīdzinot ar š.g. sākumu, norāda uz dolāra vērtības pieaugšanu attiecībā pret latu par 2,1 procentu. Savukārt lata vērtība attiecībā pret eiro pieauga, un Latvijas bankas noteiktais LVL/EUR kurss 2001. gada marta beigās bija 0,559, kas ir par 1,9% mazāk kā 2000. gada beigās.
1.7. Vērtspapīru tirgus
Šā gada 13. martā no Rīgas fondu biržas Dow Jones indeksa tika izslēgtas Latvijas Unibankas akcijas, kas bija visaktīvāk tirgotais vērtspapīrs Rīgas Fondu Biržā. Līdz marta vidum bija novērojamas indeksa svārstības 123,54 - 126,44 punktu intervālā, marta otrajā pusē indeksa vērtība kritās, 30. martā sasniedzot 118,03 punktus.
2001. gada I ceturksnī turpinājās pagājušā gadā sākusies Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI pakāpeniska samazināšanās no 172,14 punktiem š.g. gada sākumā līdz 160,28 punktiem marta beigās. Indeksa samazināšanās liecina par akciju cenu kritumu.
Kopējais vērtspapīru apgrozījums 2001. gada I ceturksnī bija 112,47 milj. latu, kas ir par 31,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā periodā, tomēr tas veidoja tikai 80,6% no 2000. gada pēdējā ceturkšņa apgrozījuma. Tai skatā akciju apgrozījums bija tikai 3,87 milj. latu (3,4%, no kopējā apgrozījuma) un pieprasījumu vērtspapīru apgrozījums - 108,60 milj. latu (96,56% no kopējā apgrozījuma). Pieprasījuma vērtspapīru apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 58,5 procentiem. Latvijas fondu tirgus attīstību 2001. gada I ceturksnī būtiski ietekmēja Unibankas aiziešana no Oficiālā saraksta.
Unibankas aiziešana no Rīgas Fondu Biržas ievērojami ietekmēja RFB sarakstos iekļauto uzņēmumu kapitalizāciju. Tā samazinājās no 400,36 milj latu ceturkšņa sākumā līdz 286,46 milj. latu ceturkšņa beigās.
2001. gada I ceturkšņa beigās biržas sarakstos bija iekļauti 63 vērtspapīri, no kuriem oficiālajā - 6, otrajā - 11, brīvajā - 46. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, biržas sarakstos iekļauto kopējo vērtspapīru skaits nav mainījies, tomēr ir notikušas izmaiņas tā struktūrā - ir samazinājies vērtspapīru skaits oficiālajā un otrajā sarakstā.
1.8. Valsts parāds
2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, valsts parāds palielinājās par 8,1% jeb 46,5 milj. latu, kam pamatā bija iekšējā parāda straujš pieaugums, savukārt valsts ārējais parāds pārskata periodā nedaudz samazinājās. Šī gada martā beigās kopējais valsts parāds bija 616,7 milj. latu, no kā valsts iekšējais parāds bija 270,8 milj. latu, bet valsts ārējais parāds - 345,9 milj. latu.
Valsts iekšējais parāds
Valsts iekšējais parāds 2001. gada I ceturksnī pieauga par 21,5% jeb 47,9 milj. latu un marta beigās sasniedza 270,8 milj. latu. Šis pieaugums bija galvenokārt noteikts ar to, ka janvārī tika veikta 5-gadu obligāciju emisija 59,9 milj. latu apmērā, kuras rezultātā 5-gadu obligāciju apjoms apgrozībā pieauga par 98,2% un sasniedza 120,9 milj. latu, bet to īpatsvars valsts iekšēja parāda struktūrā palielinājās no 27,2% līdz 42,5 procentiem. 5-gadu obligāciju emisija noteica arī apgrozībā esošo valsts vērtspapīru vidējā svērtā dienu skaita līdz dzēšanai pieaugumu: no 711 dienām pagājušā gada beigās līdz 931 dienām š.g. marta beigās.
5-gadu obligāciju emisijas rezultātā izmainījās valsts parāda struktūra, kas atbilst valsts parāda vadības stratēģijā noteiktiem mērķiem. Iekšējā parāda īpatsvars kopējā valsts parāda portfelī palielinājās no 39,1% 2000. gada beigās līdz 43,9% š.g. marta beigās.
10. att.
Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru
struktūra
2001. gada marta beigās, milj. latu
1. tabula
Valsts iekšējā parāda
struktūra,
perioda beigās
| 2000. gads | 2001. gada I cet. | |
| milj. latu | milj. latu* | |
| Īstermiņa parāds | 63,1 | 51,0 |
| Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes | 63,1 | 51,0 |
| Īstermiņa banku aizņēmumi | 0 | 0 |
| Vidēja termiņa parāds | 159,8 | 219,7 |
| Valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligācijas | 159,8 | 219,7 |
| Ilgtermiņa parāds | 0 | 0 |
| Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas | 0 | 0 |
| Iekšējais parāds kopā | 222,9 | 270,8 |
| Pēc nomināla valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes | ||
| un vidējā termiņa obligācijas | 225,9 | 273,3 |
* Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2001. gada marts)
Sagaidāms, ka pieaugot iekšējam parādam, valsts iekšējā aizņēmuma apkalpošanas izmaksas 2001. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz palielināsies, neskatoties uz to, ka, pieaugot Latvijas iekšējā finansu tirgus likviditātei, šogad samazinājās vidējā termiņa obligāciju procentu likmes. 5-gadu obligāciju procentu likme š.g. marta beigās bija 8,16% (2000. gada beigās - 8,82%), 3-gadu obligāciju - 6,10% (6,86%), 2-gadu obligāciju - 6,31% (6,31 procents). Savukārt īstermiņa parādzīmju procentu likmes nedaudz pieauga, kam pamatā bija pieprasījuma samazinājums - 3-mēnešu parādzīmju procentu likme š.g. marta beigās bija 4,46% (pagājušā gada beigās - 4,14%), 6-mēnešu - 5,62% (4,84%) un 1-gada parādzīmju - 5,53% (5,53%).
11. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās procentu likmes, %
Valsts ārējais parāds
Valsts ārējais parāds 2001. gada I ceturksnī praktiski neizmainījās - tas samazinājās par 0,4% jeb 1,4 milj. latu un marta beigās bija 345,9 milj. latu.
2. tabula
Ārējā parāda
struktūra,
perioda beigās
| 2000. gads, | 2001. gada | |
| milj. latu | I cet., | |
| milj. latu* | ||
| Ārējais valūtu parāds | 347,3 | 345,9 |
| vidēja/ ilgtermiņa parāds | 359,0 | 345,9 |
| - aizņēmumi | 221,1 | 222,0 |
| - eiroobligācijas | 126,3 | 123,9 |
| Ārējais latu parāds | 0 | 0 |
| Ārējais parāds kopā | 347,3 | 345,9 |
| Pēc nomināla eiroobligācijas | 128,3 | 125,8 |
* Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2001. gada marts)
Šī gada pirmajos trīs mēnešos tika apgūti ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai paredzētie līdzekļi no Pasaules Bankas 2,1 milj. latu ekvivalentā. Tai pat laikā tika dzēsta daļa no parāda Starptautiskajam Valūtas Fondam - 1,5 milj. latu ekvivalentā, Pasaules Bankai - 1,7 milj. latu ekvivalentā, kā arī citi parādi - 1,9 milj. latu apmērā. Lata kursa izmaiņu rezultātā valsts ārējā parāda lielums latos trīs mēnešu laikā palielinājās par 0,4 milj. latu.
1 Šajā sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības
attīstība 2001.gada I ceturksnī. Tomēr daži rādītāji ziņojuma
izstrādes laikā ir pieejami tikai par 2000.gadu vai 2001.gada
pirmajiem diviem mēnešiem.
2 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji:
rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds,
mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums
(M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās
kravas ostās un kravas pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs
rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli
izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss
balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995.gada. Katram rādītājam
ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas
koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta
dinamikas rindai.
2. Kopbudžeta izpilde 1
2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 396,6 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 405,6 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 9,0 milj. latu.
3. tabula
Konsolidētais kopbudžets (neto) 2001. gada I ceturksnī, milj. latu
| Ieņēmumi | Izdevumi | Finansiālā | Tīrie | Fiskālā | |
| bilance | aizdevumi | bilance | |||
| Konsolidētais kopbudžets (1.+2.)* | 396,6 | 406,0 | -9,4 | -0,4 | -9,0 |
| 1. Valsts budžets (1.1.+1.2.+1.3) | 318,8 | 332,7 | -13,9 | 0,8 | -14,6 |
| 1.1. Valsts pamatbudžets | 168,3 | 174,3 | -6,0 | 12,6 | -18,6 |
| - savstarpējie maksājumi | -0,3 | -14,4 | -13,9 | ||
| 1.2. Valsts speciālais budžets | 164,2 | 172,2 | -8,0 | 2,0 | -10,0 |
| - savstarpējie maksājumi | -14,4 | -0,3 | |||
| 1.3. Ziedojumi un dāvinājumi** | 1,02 | 0,96 | 0,1 | 0,0 | 0,1 |
| 2. Pašvaldību budžets *** | 108,5 | 104,0 | 4,5 | -1,7 | 6,3 |
* konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta
pašvaldību budžetiem 30,7 milj. latu,
** ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību,
*** konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un
saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko
iemaksā citas pašvaldības
2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta kopējie nodokļu ieņēmumi bija 339,6 milj. latu, tajā skaitā valsts budžeta nodokļu ieņēmumi - 277,9 milj. latu un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi - 61,6 milj. latu.
Nodokļu ieņēmumu īpatsvars konsolidētajā kopbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 85,6 procenti.
4. tabula
Nodokļu ieņēmumi, milj. latu
| 2000. g. | 2000. g. | 2001. g. | 2001. g. | |
| I cet. | plāna izpilde | I cet. | plāna izpilde | |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis* | 60,3 | 23,1% | 64,5 | 22,7% |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 22,1 | 29,6% | 23,2 | 23,6% |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas** | 110,0 | 23,1% | 114,2 | 23,0% |
| Nodokļi no īpašuma | 10,3 | 29,2% | 12,4 | 32,8% |
| Dabas resursu nodoklis | 2,7 | 25,3% | 1,8 | 15,8% |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 78,0 | 22,5% | 78,2 | 21,2% |
| Akcīzes nodoklis | 36,0 | 22,0% | 36,1 | 19,6% |
| Muitas nodoklis | 3,3 | 24,1% | 3,3 | 27,4% |
* neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām un gada
sākumu
** 2001. gadā neieskaitot valsts Fondēto pensiju shēmas
līdzekļus
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija 318,8 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 333,4 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 0,6%, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - par 3,0 procentiem.
Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālais deficīts bija 14,6 milj. latu.
5. tabula
Valsts konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
| 2000.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | |
| I cet. | I cet. | plāns | plāna izpilde | |
| Valsts pamatbudžets | ||||
| Ieņēmumi | 170,5 | 168,3 | 784,8 | 21,4% |
| mīnus transferts no valsts speciālā budžeta | 0,2 | 0,3 | 1,2 | |
| Izdevumi | 161,1 | 174,3 | 812,0 | 21,5% |
| mīnus transferts valsts speciālajam budžetam | 14,6 | 14,4 | 63,7 | |
| Speciālais budžets* | ||||
| Ieņēmumi | 161,3 | 165,2 | 724,6 | 22,8% |
| mīnus transferts no valsts pamatbudžeta | 14,6 | 14,4 | 63,7 | |
| Izdevumi | 180,7 | 173,1 | 764,2 | 22,7% |
| mīnus transferts valsts pamatbudžetam | 0,2 | 0,3 | 1,2 | |
| Kopējie valsts budžeta ieņēmumi | 317,0 | 318,8 | 1444,5 | 22,1% |
| Kopējie valsts budžeta izdevumi | 327,1 | 332,7 | 1511,3 | 22,0% |
| Valsts budžeta finansiālā bilance | -10,1 | -13,9 | -66,8 | |
| Valsts budžeta tīrie aizdevumi | -3,3 | 0,8 | 12,4 | |
| Valsts budžeta fiskālā bilance | -6,7 | -14,6 | -79,2 |
* ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā fiskālais deficīts bija 18,6 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija 10,0 milj. latu. 58,9% no valsts speciālā budžeta fiskālā deficīta veidoja speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, kas 2001. gada I ceturksnī bija 5,9 milj. latu.
Gan pašvaldību pamatbudžetā, gan pašvaldību speciālajā budžetā (neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas) 2001. gada I ceturksnī bija fiskālais pārpalikums - attiecīgi 5,0 un 0,4 milj. latu apmērā.
2001. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus un dāvinājumus) bija 22,1% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,0% no likumā apstiprinātā budžeta plāna.
2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 186,9 milj. latu.
6. tabula
Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
| 2000. g. | 2001. g. | Pieaugums | % no | |
| I cet. | I cet. | (01/00) | gada plāna | |
| Pamatbudžeta ieņēmumi | 170,5 | 168,3 | -1,3 | 21,4 |
| Nodokļu ieņēmumi | 133,5 | 134,5 | 0,7 | 22,0 |
| Nenodokļu ieņēmumi | 13,0 | 15,6 | 20,2 | 23,4 |
| Pašu ieņēmumi | 13,6 | 15,3 | 12,5 | 25,2 |
| Ārvalstu finansu palīdzība | 10,5 | 3,0 | -71,6 | 6,5 |
| Pamatbudžeta izdevumi | 161,1 | 174,3 | 8,2 | 21,5 |
| Uzturēšanas izdevumi | 154,6 | 165,5 | 7,1 | 22,5 |
| Kārtējie izdevumi | 78,3 | 82,5 | 5,3 | 22,1 |
| Atalgojumi | 36,6 | 37,6 | 2,8 | 22,0 |
| Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas | 10,2 | 9,8 | -3,4 | |
| Pārējie kārtējie izdevumi | 31,6 | 35,1 | 11,0 | |
| Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem | 6,4 | 8,1 | 28,0 | 18,5 |
| Subsīdijas un dotācijas | 69,9 | 74,9 | 7,1 | 23,4 |
| Izdevumi kapitālieguldījumiem | 6,6 | 8,8 | 34,0 | 11,6 |
| Investīcijas | 5,0 | 5,9 | 17,7 | 10,9 |
| Finansiālā bilance | 9,4 | -6,0 | ||
| Tīrie aizdevumi | 18,5 | 12,6 | ||
| Fiskālā bilance | -9,1 | -18,6 |
Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada I ceturksnī bija 18,6 milj. latu.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika iekasēti 21,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas, un izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 1,3%, bet izdevumi palielinājušies par 8,2 procentiem.
Pamatbudžeta aizdevumi par 12,6 milj. latu pārsniedza aizdevumu atmaksas.
12. att. Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja 78,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas stājās spēkā š.g. 1. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 1. punkta jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa.
Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa 2001. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu (importa apjoms 2001. gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pieauga par 44,3 milj. latu jeb 17,3%).
Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2001. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par 15,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu palielināšanās. Kopumā 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī.
13. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,4 procentiem.
7. tabula
Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra,%
| 2000. g. | 2001. g. | |
| I ceturksnis | I ceturksnis | |
| Alkoholiskie dzērieni | 28,6% | 28,4% |
| Alus | 0,9% | 1,5% |
| Naftas produkti | 54,2% | 51,1% |
| Tabakas izstrādājumi | 11,3% | 13,4% |
| Pārējās akcīzes preces | 5,1% | 5,6% |
Akcīzes nodoklis naftas produktiem
Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām, redzams, ka vislielākais īpatsvars 2001. gada I ceturksnī ir naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem 2001. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni par 2,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas stājās spēkā 2000. gada 28. jūnijā un noteica dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules tirgū kāpums 2001. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies, tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar 2000. gada I ceturksni, gan 1999. gada I ceturksni, kas daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par 43,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas likmes paaugstināšanu no š.g. 1. janvāra un no š.g. 23. marta ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100 litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu.
2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm. Samazinājumu ietekmēja 1998. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes staciju tīkls.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā siltā ziema. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto, tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita pieaugums.
14. att. Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu
Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem
2001. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja 10,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj. latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem "Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas mērķi.
Akcīzes nodoklis alum
Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus 2001. gada I ceturksnī veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no 2000. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem.
Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem
Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Akcīzes nodoklis pārējām precēm
1999. gada 9. decembrī stājās spēkā jauns likums "Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām), visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora cilindru darba tilpuma.
2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes paplašināšana 2001. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā, kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem - 5,0 tūkst. latu.
2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par 41,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem no 1999. gada 1. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās vietējā automobiļu tirgus darbībā, 2000. gada 13. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma (skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās attiecīgās likmes ar 0,25. Likuma grozījumi stājās spēkā ar 2000. gada 1. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu un motociklu realizācijas apjomi.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem 2001. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu. Salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas ir par 12,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk.
Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 9,6 milj. latu.
15. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2001. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu peļņa 1999. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek noteikti vadoties no 1999. gada aprēķinātā nodokļa bāzes.
2001. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja 14,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem. Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas - 2000. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi 2000. gada I ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - 38,7 procenti.
16. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
17. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli izlīdzināti), milj. latu
2001. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 1,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst. latu.
Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās sākot ar 1997. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība.
18. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135 valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē muitas nodokļa ieņēmumus.
Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2001. gada janvārī - martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par 27,7 procentiem.
2001. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna.
2001. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija 0,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī VAS "Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu 2,0 milj. latu apmērā.
Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2001. gada I ceturksnī bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, šie ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5% no apstiprinātā gada plāna.
2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde
2001. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija 164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, bija 174,1 milj. latu.
2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā.
2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.
8. tabula
Atsevišķu speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi 2001. gada I ceturksnī*, milj. latu
| Ieņēmumi | Izdevumi | Finansiālā | Tīrie | Fiskālā | |
| bilance | aizdevumi | bilance | |||
| Sociālā apdrošināšana | 116,1 | 122,0 | -5,9 | -5,9 | |
| % no 2001.g. plāna | 23,1% | 23,0% | |||
| pieaugums pret 2000. gadu | 3,7% | -4,4% | |||
| Speciālais veselības aprūpes budžets | 30,6 | 32,1 | -1,5 | -1,5 | |
| % no 2001 g. plāna | 22,1% | 22,7% | |||
| pieaugums pret 2000. gadu | 3,8% | 9,9% | |||
| Vides aizsardzības fonds | 1,6 | 0,5 | 1,1 | 1,1 | |
| % no 2001.g. plāna | 17,3% | 5,5% | |||
| pieaugums pret 2000. gadu | -24,1% | -66,8% | |||
| Valsts autoceļu fonds | 11,9 | 15,4 | -3,5 | -3,5 | |
| % no 2001.g. plāna | 20,1% | 22,3% | |||
| pieaugums pret 2000. gadu | -0,7% | 1,2% | |||
| Pārējie speciālie budžeti | 4,0 | 2,3 | 1,7 | 2,0 | -0,3 |
| % no 2001.g. plāna | 27,2% | 17,2% | |||
| pieaugums pret 2000. gadu | -9,3% | -46,0% | |||
| Kopā valsts speciālie budžeti | 164,2 | 172,2 | -8,0 | 2,0 | -10,0 |
| % no 2001.g. plāna | 22,7% | 22,5% | |||
| pieaugums pret 2000. gadu | 2,7% | -3,1% |
* neieskaitot dāvinājumus un ziedojumus
 |
19. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu |
| 20. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (faktiskajās cenās), milj. latu |
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ieņēmumi ir palielinājušies par 2,7 procentiem. Speciālo budžetu izdevumi, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, 2001. gada I ceturksnī bija par 3,1% mazāki nekā 2000. gada attiecīgajā periodā.
Valsts autoceļu fonda ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par 0,1 milj. latu jeb 0,7%, bet izdevumi ir palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 1,2 procentiem.
Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts speciālajiem budžetiem - 2001. gada I ceturksnī tā ieņēmumi bija 116,1 milj. latu jeb 70,3% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās veidoja 69,1% no valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), savukārt no valsts speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem - 98,4 procenti. Sociālās apdrošināšanas iemaksas 2001. gada I ceturksnī bija 114,2 milj. latu, tai skaitā brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 18,4 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par 4,2 milj. latu jeb 3,8%, neskatoties uz nodokļa likmes samazināšanu par 1 procenta punktu no 2001. gada 1. janvāra. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums (strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu pieauga par 6,0%).
Sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām ir vislielākais īpatsvars valsts konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar citiem nodokļu ieņēmumiem - 28,8 procenti.
Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus turpmāk ietekmēs š.g. 13. marta Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka no š.g. 14. marta darba ņēmēji būs sociāli apdrošināti sākot ar dienu, kad šīs personas ir ieguvušas darba ņēmēja statusu. Tādējādi, persona var saņemt sociālos pakalpojumus arī tad, ja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par viņu reāli netiek pārskaitītas budžetā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, 2001. gada I ceturksnī bija 18,2 milj. latu, kas ir par 1,3 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetos veidoja 64,5 milj. latu jeb 22,7% no gada plāna.
Valsts speciālā budžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī veidoja 9,6 milj. latu, t.sk. Valsts Autoceļu fonda ieņēmumi - 9,0 milj. latu, Vides aizsardzības fonda ieņēmumi - 140,0 tūkst. latu, Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi - 455,0 tūkst. latu.
Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, ko izmanto kā kurināmo, tiek ieskaitīta Vides aizsardzības fondā. 2001. gada I ceturksnī šajā fondā tika ieskatīti akcīzes nodokļa ieņēmumi 140,0 tūkst. latu apmērā jeb 40,0% no gada plāna. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. Kopumā 2001. gada I ceturksnī Vides aizsardzības fondā tika ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi 1,5 milj. latu apmērā, kas veidoja 89,8% no kopējiem fonda ieņēmumiem.
2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 1,8 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 30,7% mazāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā.
Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos sadala starp valsts vides aizsardzības speciālo budžetu un to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, attiecībā 40:60. Valsts speciālajā budžetā vides aizsardzības fondā ieskaita arī maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas arī ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.
2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts vides aizsardzības speciālajam budžetam tika pārskaitīti 1,5 milj. latu, bet pašvaldību speciālajiem budžetiem - 0,4 milj. latu apmērā.
 |
21. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu |
| 22. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu | |
| 23. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu |
Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, nenodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par 10,4 procentiem.
Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos 2001. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas - 2,3 milj. latu jeb 36,4%, un to izpilde bija 27,6% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ir pieauguši par 3,0 procentiem. Atskaitījumi no ostas maksām 2001. gada janvārī - martā bija 0,2 milj. latu un to izpilde bija 22,1% no apstiprinātā gada plāna.
Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,445 milj. latu jeb 12,9% no apstiprinātā gada plāna. Valsts speciālās veselības aprūpes budžetā ieskaitītie ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem š.g. pirmajos trīs mēnešos bija 0,397 milj. latu un tie veidoja 89,2% no kopējiem valsts speciālā budžeta pašu ieņēmumiem.
2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika ieskaitīta ārvalstu finansu palīdzība 0,6 milj. latu apmērā, kas ir 34,3% no apstiprinātā gada plāna.
2.3. Pašvaldību budžeta izpilde
2001. gada I ceturksnī pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem) bija 108,5 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem- 102,2 milj. latu.
Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums 2001. gada I ceturksnī bija 6,3 milj. latu.
Pašvaldību pamatbudžeta fiskālais pārpalikums bija 5,1 milj. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta fiskālais pārpalikums bija 0,4 milj. latu. Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem pašvaldību budžetos par 0,7 milj. latu pārsniedza no ziedojumiem un dāvinājumiem finansētos izdevumus.
9. tabula
Pašvaldību konsolidētā budžeta izpilde 2001. gada I ceturksnī, milj. latu
| 2000. g. | 2001. g. | % izmaiņas | |
| I cet. | I cet. | 01/00 | |
| Ieņēmumi | 99,9 | 108,5 | 8,6 |
| Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi | 55,5 | 61,3 | 10,3 |
| Pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi | 4,2 | 4,6 | 8,9 |
| Pamatbudžeta pašu ieņēmumi | 6,9 | 6,6 | -4,9 |
| Pamatbudžeta saņemtie maksājumi | 32,5 | 36,7 | 13,2 |
| - savstarpējie norēķini | -7,7 | -8,3 | - |
| Speciālā budžeta ieņēmumi | 7,8 | 6,7 | -14,1 |
| Ziedojumi un dāvinājumi | 0,7 | 0,9 | 32,9 |
| Izdevumi | 96,3 | 104,0 | 8,0 |
| Pamatbudžets | 94,4 | 104,2 | 10,4 |
| - savstarpējie norēķini | -7,7 | -8,4 | - |
| Speciālais budžets | 8,1 | 7,1 | -12,1 |
| Ziedojumi un dāvinājumi | 1,4 | 1,0 | -29,4 |
| Finansiālā bilance | 3,7 | 4,5 | |
| Tīrie aizdevumi | 0,5 | -1,7 | |
| Fiskālā bilance | 3,2 | 6,3 | |
* neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 8,6 milj. latu jeb 8,6 procentiem. Šo pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja pašvaldību pamatbudžeta nodokļu pieaugums par 5,7 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī bija 104,0 milj. latu, kas ir par 7,7 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā.
2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem tika pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 27,4 milj. latu apmērā, kas ir par 3,2 milj. latu jeb 13,1% vairāk nekā 2000. gada pirmajos trīs mēnešos.
2001. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bija 109,2 milj. latu, bet izdevumi, neieskaitot tīros aizdevumus, 104,2 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu ir palielinājušies par 10,1%, bet izdevumi - par 10,4 procentiem.
Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 61,3 milj. latu, kas par 10,3% pārsniedza 2000. gada attiecīgā perioda ieņēmumus.
10. tabula
Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
| 2000. g. | 2001. g. | % izmaiņas | |
| I cet. | I cet. | 01/00 | |
| Pamatbudžeta ieņēmumi | 99,1 | 109,2 | 10,1 |
| Nodokļu ieņēmumi | 55,5 | 61,3 | 10,3 |
| Nenodokļu ieņēmumi | 4,2 | 4,6 | 8,9 |
| Pašu ieņēmumi | 6,9 | 6,6 | -4,9 |
| Saņemtie maksājumi | 32,5 | 36,7 | 13,2 |
| Pamatbudžeta izdevumi | 94,4 | 104,2 | 10,4 |
| Uzturēšanas izdevumi | 85,2 | 93,5 | 9,7 |
| Kārtējie izdevumi | 68,4 | 73,1 | 6,9 |
| Atalgojumi | 33,2 | 37,2 | 12,0 |
| Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas | 8,7 | 9,4 | 7,7 |
| Maksājumi par precēm un pakalpojumiem | 25,8 | 25,8 | -0,1 |
| Pārējie kārtējie izdevumi | 0,6 | 0,7 | 17,3 |
| Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem | 0,7 | 0,9 | 39,3 |
| Subsīdijas un dotācijas | 16,1 | 19,4 | 20,4 |
| Izdevumi kapitālieguldījumiem | 9,2 | 10,7 | 17,0 |
| Investīcijas | 5,6 | 7,5 | 33,9 |
| Finansiālā bilance | 4,76 | 4,96 | |
| Tīrie aizdevumi | -0,05 | -0,08 | |
| Fiskālā bilance | 4,81 | 5,04 |
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā 2001. gada I ceturksnī bija 46,3 milj. latu (neieskaitot nesadalīto atlikumu), kas ir par 2,9 milj. latu jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu (2000. gada I ceturksnī neieskaitot nesadalīto atlikumu).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica darba samaksas fonda pieaugums.
Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28,4% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un 71,6% - pašvaldību budžetos. 2001. gada I ceturksnī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajam budžetam tika pārskaitīti 18,2 milj. latu apmērā, bet pašvaldību pamatbudžetam - 46,3 milj. latu apmērā (neieskaitot nesadalīto atlikumu).
Nodokļu no īpašuma ieņēmumus 2001. gada I ceturksnī veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, īpašuma nodokļu maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 12,4 milj. latu, t.sk., nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi - 11,3 milj. latu, īpašuma nodokļa maksājumi - 0,8 milj. latu, zemes nodokļa parādu maksājumi - 0,3 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī nodokļu no īpašuma ieņēmumi bija par 2,1 milj. latu jeb 20,4% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī.
Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudēja likums "Par īpašuma nodokli", bet likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai inventarizācijas vērtības (1999. gadā likmes bija no 0,5% līdz 4%).
Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 4,6 milj. latu, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma 2001. gada janvārī - martā bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,7 milj. latu, jeb par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī - martā.
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,6 milj. latu. 2001. gada janvārī- martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir samazinājušies par 4,9 procentiem.
Pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot transfertu no valsts speciālā budžeta pašvaldību budžetos un ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija 9,9 milj. latu. Š.g. janvārī - martā Autoceļu (ielu) fondā tika ieskaitīti 2,8 milj. latu jeb 28,6% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem, bet Privatizācijas fondā - 2,7 milj. latu jeb 27,2% no kopējiem šī budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem bija 0,5 milj. latu jeb 5,4% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem.
2.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi
Valsts budžeta maksājumu parādi negatīvi ietekmē ieņēmumu apjomu. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam kopbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 418,6 milj. latu, t.sk., valsts pamatbudžetam - 212,7 milj. latu jeb 50,8% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam - 128,7 milj. latu jeb 30,7%, pašvaldību budžetam - 77,2 milj. latu jeb 18,4% no kopējā parāda.
11. tabula
Valsts budžeta nodokļu parādi, milj. latu
| 2001.g. | 2001.g. | izmaiņas | ||
| (2001.g. 1.apr./2001.g. 1.jan.) | ||||
| 1. janvārī | 1. aprīlī | milj. latu | % | |
| Valsts pamatbudžetam | 207,4 | 212,7 | 5,2 | 2,5 |
| t.sk. aktuālais parāds | 108,2 | 120,2 | 12,0 | 11,1 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 125,8 | 134,0 | 8,2 | 6,5 |
| Akcīzes nodoklis | 25,9 | 21,0 | -4,9 | -19,0 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 54,8 | 57,0 | 2,1 | 3,9 |
| Valsts speciālajam budžetam | 130,5 | 128,7 | -1,8 | -1,4 |
| t.sk. aktuālais parāds | 38,4 | 38,6 | 0,1 | 0,4 |
| Pašvaldību budžetam | 72,7 | 77,2 | 4,5 | 6,2 |
| t.sk. aktuālais parāds | 36,6 | 34,8 | -1,8 | -4,9 |
| Kopā valsts budžetam | 410,7 | 418,6 | 7,9 | 1,9 |
| t.sk. aktuālais parāds | 183,3 | 193,7 | 10,4 | 5,7 |
Kopējo valsts pamatbudžeta parādu 2001. gada 1. aprīlī veidoja aktuālie parādi1 120,2 milj. latu apmērā, apturētie parādi2 - 91,4 milj. latu, kā arī parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti - 1,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju 2001. gada 1. janvārī kopējā parādu summa valsts pamatbudžetam, ieskaitot termiņa pagarinājumus, ir palielinājusies par 5,2 milj. latu jeb par 2,5%, t.sk., aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 12,0 milj. latu jeb 11,1 procentu.
Aplūkojot izmaiņu tendences (skat. 25. attēlu), redzam, ka parāda pieaugumu valsts pamatbudžetam 2001. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri galvenokārt vecināja aktuālo parādu pieaugums. Tas ir izskaidrojams ar to, ka pieaug to uzņēmumu skaits, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Apturēto parādu samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri, savukārt, noteica parādu dzēšana. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 35,2 milj. latu jeb 16,5% no kopējā parāda valsts pamatbudžetam.
 |
24. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj. latu |
|
25. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas |
|
| 26. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas |
2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu):
| 01.01.01 | 01.04.01 | izmaiņas, | |
| % | |||
| Apgrozījuma un | |||
| pievienotās | |||
| vērtības nodoklis | 124,7 | 133,3 | 6,9% |
| Akcīzes nodoklis | 25,8 | 20,9 | -18,9% |
| Peļņas un uzņē- | |||
| mumu ienākuma | |||
| nodoklis | 54,7 | 56,7 | 3,7% |
2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summu (neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds - 140,6 milj. latu, pamatparāda palielinājums - 19,8 milj. latu un nokavējuma nauda - 50,5 milj. latu.
Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajā kārtībā nodokļu maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi. Salīdzinot ar 2001. gada sākumu, termiņa pagarinājumu summa valsts pamatbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 34,8% mazāka, ko veicināja maksājumu termiņu ievērošana un termiņa pagarinājumu atcelšana.
Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):
| 01.01.01 | 01.04.01 | izmaiņas, | |
| % | |||
| Apgrozījuma un | |||
| pievienotās | |||
| vērtības nodoklis | 1,1 | 0,7 | -37,7% |
| Akcīzes nodoklis | 0,1 | 0,1 | -29,3% |
| Peļņas un uzņē- | |||
| mumu ienākuma | |||
| nodoklis | 0,2 | 0,2 | 52,8% |
Parādu summa valsts speciālajam budžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 128,7 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa parādi 96,3 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 32,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 1,4%, bet aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb 0,4 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 18,0 milj. latu jeb 14,0% no kopējā parāda valsts speciālajam budžetam. Parādu summas samazinājumu noteica sociālā nodokļa parāda samazinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 2,7 milj. latu. Samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu noteica sociālā nodokļa parāda dzēšana.
Kopējais parāds pašvaldību budžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 77,2 milj. latu. Šo parādu veidoja īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds attiecīgi 10,0 milj. latu un 67,3 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar 2001. gada 1. janvāri, parādu summa pašvaldību budžetam ir palielinājusies par 4,5 milj. latu jeb 6,2%, bet aktuālo parādu summa ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 4,9 procentiem. Kopējā parāda pašvaldību budžetam pieauguma pamatā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 5,4 milj. latu jeb 8,7 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 17,9 milj. latu jeb 23,2% no kopējā parāda pašvaldību budžetiem.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 10. daļu un 1997. gada 3. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu ministra rīkojuma 2001. gada I ceturksnī ir kapitalizēti 2 uzņēmumu nodokļu parādi valsts budžetam par 0,7 milj. latu. Kapitalizēto parādu summu veidoja: pamatparāds 0,4 milj. latu, pamatparāda palielinājums 0,1 milj. latu, nokavējuma nauda 0,3 milj. latu.
1 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda.
2 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana.
1 Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi (2001.gada janvāris-marts).
3. Valsts budžeta izdevumi
3.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi
2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000.gada atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi palielinājušies par 13,1 milj. latu jeb 8,2 procentiem.
Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, vislielākais pieaugums 5,0 milj. latu jeb 7,1% ir subsīdijām un dotācijām, no kuriem 2,4 milj. latu jeb 68,7% palielinājums ir subsīdijām lauksaimniecībai, 2,8 milj. latu jeb 12,6% mērķdotācijām pašvaldību budžetiem, 1,2 milj. latu jeb 6,4% dotācijām iedzīvotājiem (0,8 milj. latu jeb 6,2% pabalstiem). Par 4,2 milj. latu jeb 5,3% palielinājušies kārtējie izdevumi, no kuriem par 1,0 milj. latu jeb 2,8% pieauguši izdevumu atalgojumiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 2,2 milj. latu jeb 34,0%, no kuriem par 1,4 milj. latu jeb 84,4% palielinājušies kapitālie izdevumi, par 0,9 milj. latu jeb 17,7% izdevumi investīcijām.
12. tabula
Valsts pamatbudžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu
| 2000.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | ||
| I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | ||
| izpilde | plāns | izpilde | izpildes | izpilde | izpilde | izpilde | ||
| Rādītāji | izmaiņas | pret | pret | no gada | ||||
| (+;-) pret | 2000.g. | 2001.g. | plāna % | |||||
| 2000.g. | I cet. | I cet. | ||||||
| I cet. | izpildi | plānu | ||||||
| izpildi | % | % | ||||||
| 1. Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.) | 161 145 | 192 538 | 174 285 | 13 140 | 108,2 | 90,5 | 21,2 | |
| 1.1. Uzturēšanas izdevumi | 154 566 | 178 090 | 165 471 | 10 905 | 107,1 | 92,9 | 22,3 | |
| Kārtējie izdevumi | 78 320 | 92 122 | 82 473 | 4 153 | 105,3 | 89,5 | 21,8 | |
| atalgojumi | 36 584 | 39 650 | 37 601 | 1 017 | 102,8 | 94,8 | 22,0 | |
| valsts sociālās apdrošināšanas | ||||||||
| obligātās iemaksas | 10 151 | x | 9 801 | -350 | 96,6 | |||
| pārējie kārtējie izdevumi | 31 565 | 52 472 | 35 071 | 3 506 | 111,1 | 66,8 | ||
| Maksājumi par aizņēmumiem | ||||||||
| un kredītiem | 6 359 | 8 467 | 8 139 | 1 780 | 128,0 | 96,1 | 18,5 | |
| procentu nomaksa par | ||||||||
| iekšējiem aizņēmumiem | 2 682 | x | 4 799 | 2 117 | 178,9 | |||
| procentu nomaksa ārvalstu | ||||||||
| institūcijām | 3 405 | x | 3 274 | -131 | 96,2 | |||
| Finansu ministrijas maksājumi | ||||||||
| par valsts parāda apkalpošanu | 272 | x | 66 | -206 | 24,3 | |||
| Subsīdijas un dotācijas | 69 887 | 77 501 | 74 859 | 4 972 | 107,1 | 96,6 | 23,3 | |
| subsīdijas | 3 542 | x | 5 975 | 2 433 | 168,7 | |||
| mērķdotācijas pašvaldību | ||||||||
| budžetiem | 21 834 | x | 24 587 | 2 753 | 112,6 | |||
| dotācijas pašvaldību budžetiem | 1 864 | x | 1 931 | 67 | 103,6 | |||
| dotācijas iestādēm un | ||||||||
| organizācijām | 23 216 | 6 767 | 6 327 | -16 889 | 27,3 | 93,5 | ||
| t.sk. speciālajam budžetam | 14 477 | x | -14 477 | 0,0 | ||||
| pārējiem | 8 802 | x | -8 802 | 0,0 | ||||
| dotācijas iedzīvotājiem | 18 193 | 19 553 | 19 350 | 1 157 | 106,4 | 99,0 | ||
| t.sk. pensijas | 266 | x | 416 | 150 | 156,4 | |||
| pabalsti | 13 398 | x | 14 234 | 836 | 106,2 | |||
| stipendijas | 1 780 | x | 1 812 | 32 | 101,8 | |||
| pārējie | 2 749 | x | 2 889 | 140 | 105,1 | |||
| iemaksas starptautiskajās | ||||||||
| organizācijās | 1 238 | 3 859 | 2 513 | 1 275 | 203,0 | 65,1 | 38,2 | |
| pārējās subsīdijas un dotācijas | x | 47 322 | 14 176 | 14 176 | 30,0 | |||
| 1.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem | 6 579 | 14 448 | 8 814 | 2 235 | 134,0 | 61,0 | 11,1 | |
| Kapitālie izdevumi | 1 605 | 5 457 | 2 960 | 1 355 | 184,4 | 54,2 | 12,0 | |
| Investīcijas | 4 974 | 8 991 | 5 854 | 880 | 117,7 | 65,1 | 10,7 | |
| t.sk. speciālajam budžetam | 88 | x | 247 | 159 | ||||
| t.sk. pašvaldību budžetiem | 540 | x | 890 | 350 |
2001. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem 192,5 milj. latu ir apgūti 174,3 milj. latu jeb 90,5% no plānotā finansējuma. Kārtējiem izdevumiem izlietoti 82,5 milj. latu jeb 89,5% no plānotā, tajā skaitā atalgojumiem 37,6 milj. latu jeb 94,8% no plānotā. Maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izlietots 8,1 milj. latu jeb 96,1% no plānotā. Subsīdijām un dotācijām izlietots 74,9 milj. latu jeb 96,6% no plānotā, tajā skaitā subsīdijām - 6,0 milj. latu, mērķdotācijām pašvaldību budžetiem - 24,6 milj. latu, dotācijām iestādēm un organizācijām - 6,3 milj. latu, dotācijām iedzīvotājiem - 19,4 milj. latu, izdevumiem kapitālieguldījumiem - 8,8 milj. latu. Nav izlietoti 18,2 milj. latu, jo nav izmaksāti atalgojumi 1,3 milj. latu, nav savlaicīgi uzsākta ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu apgūšana - 8,0 milj. latu, nav apgūtas investīcijas 3,1 milj. latu apjomā, nav veiktas plānotās kapitālās iegādes 2,9 milj. latu apjomā, tajā skaitā no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem 1,0 milj. latu.
13. tabula
Valsts investīciju projektu izpilde 2001. gada I ceturksnī, tūkst. latu
| 2000.g. | Apstiprināts | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | |
| I cet. | 2001. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | |
| izpilde | gadam | plāns | izpilde | izpildes | izpildes | izpilde | izpilde | |
| (VIP) | izmaiņas | izmaiņas | pret | no gada | ||||
| (+;-) pret | (+;-) pret | 2001.g. | plāna % | |||||
| 2000.g. | 2000.g. | I cet. | ||||||
| I cet. | I cet. | plānu % | ||||||
| izpildi | izpildi % | |||||||
| 4968 | 50 433 | 6700 | 5065 | 97 | 102,0 | 75,6 | 10,0 |
2001. gada valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanas plānos I ceturksnim bija plānoti līdzekļi investīcijām 13,3% no gadam apstiprinātā, kas raksturo investīciju projektu realizācijas īpatnības (gada sākumā tiek izsludināti konkursi darbu veikšanai, laiku prasa pretendentu izvērtēšana un līgumu slēgšana, tāpat arī vairākiem darbiem ir sezonas raksturs - skolu rekonstrukcija, autoceļu projekti, lauksaimniecības nozares projekti, u.c.).
2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem finansētu investīciju projektu realizācija 5,1 milj. latu apjomā, t.i. par 0,1 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī, taču projekti ir realizēti tikai 75,6% apjomā no šinī periodā plānotā.
Atskaites periodā plānoto informātikas nozares projektu realizācija Aizsardzības ministrijā veikta par 99%, Finansu ministrijā, Iekšlietu ministrijā - par 98%, Tieslietu ministrijā - par 94%, kas liecina par šo projektu nozīmību nozares attīstībai.
No informātikas nozares projektiem tikai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta realizētais projekts "Pašvaldību vienotā informācijas sistēma" nav uzsākts (izpilde I ceturksnī 0,05 tūkst. latu pret finansu plānā apstiprināto šim periodam 108,8 tūkst. latu). Arī Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveidošana" realizēts tikai 22,1% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā.
No pārējiem investīciju projektiem plānotajā apjomā ir realizēti - Finansu ministrijai muitas posteņu celtniecība uz robežām, Iekšlietu ministrijai investīcijas valsts policijas attīstībai, Tieslietu ministrijai valsts cietumu rekonstrukcija un tiesas ēku rekonstrukcija, u.c.
Plānotie apjomi nav apgūti vairākiem investīciju projektiem, piemēram, Latvijas augstskolu rekonstrukcijas darbi paveikti 50,2% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā, Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas pirmās kārtas pabeigšanas darbi - 4,9% apjomā no plānotā, Labklājības sistēmas reformas projekts - attiecīgi 9,6% apjomā.
Tālāk tiek sniegta informācija par būtiskākajām izmaiņām 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, un izdevumu izpildes novērtējums š.g. I ceturksnī pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.
3.2. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta izdevumi
Valsts prezidenta kancelejas izdevumu apjoms 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturkšņa izdevumiem nav būtiski mainījies un ir veikti 0,3 milj. latu apjomā. Salīdzinot ar š.g. I ceturksnī plānoto, asignētie līdzekļi apgūti pilnā apjomā. Nodrošinātas valsts prezidentes vizītes uz Austriju, Franciju, Dāniju, Šveici, Lietuvu, veikti izdevumi vizīšu sagatavošanā uz ASV, Vāciju, Turciju, Zviedriju, Krieviju, kā arī segti izdevumi septiņām ārvalstu vizītēm.
Saeimas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,5 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tie palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,7 procentiem. Tajā skaitā uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar darba samaksas fonda palielināšanu. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, piešķirtie budžeta līdzekļi izmantoti 93,4% apmērā, kas saistīts ar darba samaksas fonda ekonomiju, konkursa termiņu pagarināšanu saistībā ar kustamā īpašuma iegādi un plānotajiem rekonstrukcijas darbiem.
Ministru kabineta faktisko izdevumu kopējais apjoms ir 0,7 milj. latu, kas, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošu laika posmu, 2001. gada I ceturksnī būtiski nav mainījies. Salīdzinot ar 2001. gadā I ceturksnim plānoto, izdevumu apjoms ir tikai 70,6%, jo PHARE projekta "Integrācija ES, likumdošanas salīdzināšana" (kopējais apjoms 0,3 milj. latu) līgums ar Eiropas Komisiju ir parakstīts tikai 2001. gada 12. aprīlī.
Aizsardzības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 11,0 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 2,1 milj. latu jeb 23,4 procentiem. Uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 1,6 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,5 milj. latu. Izdevumu palielinājums ir saistīts ar NATO prasību nodrošināšanu.
Aizsardzības ministrijas 2001. gada I ceturkšņa plānotie izdevumi bija 11,8 milj. latu. Izdevumu izpilde ir 92,8%, jo netika izlietoti paredzētie līdzekļi investīciju projektiem, remontdarbiem, atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pakalpojumu apmaksai un līdzekļi kustamo īpašumu iegādei.
Ārlietu ministrijas faktiskie izdevumi š.g. I ceturksnī ir 2,8 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 10,5%, kas saistīts ar lielākiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās (veikts parāda maksājums UNESCO ). I ceturksnī veikti pasākumi, kas saistīti ar Latvijas prezidentūras nodrošināšanu Eiropas Padomē (ārlietu ministra vizītes uz vairākām valstīm - Azerbaidžānu, Armēniju, Franciju, Horvātiju, Krievijas Federāciju u.c.); intensīvs darbs notika sarunās ar NATO (ministrijas darbinieki piedalījās Latvijas - ASV konsultācijās Vašingtonā, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā seminārā par drošības un aizsardzības jautājumiem, drošības konsultācijās Helsinkos, ikgadējā NATO rīkotājā plenārsēdē Briselē). Latvijas integrācijas ES procesa ietvaros Rīgā rīkota starptautiska konference "Stiprinot Eiropu kā labklājības, sociālās stabilitātes un tiesiskuma telpu".
Ekonomikas ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,4 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 7,3% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, (0,3 milj. latu) saistīts ar pērnā gada I ceturksnī Vispasaules izstādes EXPO 2000 Hannoverē sagatavošanas procesā veiktiem izdevumiem. Tajā pašā laikā par 0,1 milj. latu ir palielinājušies izdevumi, kas veikti no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, jo pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija vēl nebija akceptējusi Ekonomikas ministrijas (Latvijas Attīstības aģentūras) iesniegtos pieprasījuma dokumentus, tāpēc ārvalstu palīdzības līdzekļi dažiem lieliem projektiem nebija pieejami.
2001. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir par 0,7 milj. latu jeb 34,3% mazāki kā plānots, jo aizkavējās ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansēto projektu īstenošana - netika savlaicīgi noslēgti līgumi ar konkrētiem projektu izpildītājiem.
Finansu ministrijas 2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 19,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda izdevumiem ir par 0,5 milj. latu jeb 2,5% mazāk. Salīdzinot ar 2000. gadu, par 0,4 milj. latu jeb 75% pieaudzis ārvalstu finansu palīdzības apjoms. Izveidotas divas jaunas programmas: "Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība" un "Vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzības nodrošināšana".
Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, vairāk līdzekļi tika izlietoti:
- par 0,5 milj. latu apakšprogrammā "Valsts kase", kas saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu "Valsts kases informācijas tehnoloģijas uzlabošana" ;
- par 0,4 milj. latu lielāki izdevumi paredzēti 2001. gada sākumā programmatūras licences iegādei un programmatūras uzturēšanas servisa sakārtošanai, turpinot 2000. gada beigās uzsākto darbu apakšprogrammā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma";
- par 0,3 milj. latu apakšprogrammā "VID Modernizācijas projekts",
- 2000. gadā tika organizēti vairāki konkursi, kuru rezultātā noslēgti līgumi ar darbu izpildes termiņu 2001. gadā,
- 2000. gada otrajā pusgadā tika noslēgti starptautiskie līgumi par konsultantu pakalpojumiem (PB aizdevuma līdzekļi), kuri turpinās arī 2001. gadā un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem jāsedz PVN daļa; 2000. gada I ceturksnī šāda veida izdevumu nebija,
- par 1,9 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda apkalpošana". 2001. gadam piešķirtais finansējuma apjoms ir lielāks nekā 2000. gadā, atbilstoši palielinājums saistīts ar valsts ārējā parāda pieaugumu (jauna veida 3 un 5 gadu obligāciju emisija), saistībā ar kuru I ceturksnī jāveic procentu maksājumi atbilstoši maksājumu grafikiem.
Savukārt mazāk līdzekļu izlietots nekā 2000. gada I ceturksnī:
- par 1,4 milj. latu apakšprogrammā "Muitas kontroles punktu būvniecība", investīciju projektam "Muitas posteņi uz robežām" ;
- par 0,7 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem", jo saskaņā ar likumdošanu mainījās atmaksas kārtība. 2000. gadā līdz 1. aprīlim zemes lietotāji varēja pieprasīt atmaksu par 1999. gadu pēc likmes 80l x Ls 0,13, savukārt par 2000. gadā iegādāto degvielu zemes lietotāji atmaksu varēja pieprasīt tikai līdz 2000. gada 31. decembrim pēc likmes 80l x Ls 0,10, līdz ar to 2001. gada I ceturksnī atmaksa tika veikta tikai par 2000. gada decembra pēdējās dienās iesniegtajiem dokumentiem;
- par 0,1 milj. latu apakšprogrammā "Alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšana", kas saistīts ar piegādes grafika izmaiņām;
- par 0,14 milj. latu apakšprogrammā "Kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem", jo mazāk tika pieprasītas kompensācijas izmaksas.
Salīdzinot ar I ceturksnim plānoto, Finansu ministrija ir izlietojusi līdzekļus 88,7% apmērā. Izdevumi netika veikti 2,4 milj. latu apmērā:
- 0,4 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem". Sakarā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem", kas stājas spēkā ar 2001. gada 1. aprīli, zemnieki neiesniedza plānotajā apjomā pieprasījumus par akcīzes nodokļa atmaksu;
- 0,3 milj. latu programmā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", jo martā netika saņemti plānotie maksājuma uzdevumi. Aprīļa sākumā tika veikts maksājums Daudzpusējai investīciju aģentūrai un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankai;
- 0,3 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda apkalpošana": valūtas kursa svārstības; nenotika paredzētais maksājums kredītreitinga aģentūrai Moodies , jo līgums netika noslēgts; juridisko pakalpojumu izmaksas par kredītu piedziņu un audita izmaksas periodā bija mazākas;
- 0,1 milj. latu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Līdzekļi ārvalstu finansu palīdzības projektiem "Iekšējā tirgus institūciju stiprināšana", "Valsts kases informācijas tehnoloģijas uzlabošana" un "Atbalsts Nacionālā fonda institūcijām" netika izmantoti 0,8 milj. latu apmērā.
Iekšlietu ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 19,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 1,1 milj. latu jeb 6,2%, sakarā ar to, ka palielinājās izdevumi investīciju projektu realizācijai un maksājumiem, kas saistīti ar parādu dzēšanu par sociālo nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un benzīnu.
Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotiem 20,3 milj. latu, 2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi nav apgūti 1,0 milj. latu apmērā, kas saistīts ar pašu ieņēmumu neizpildi programmā "Apvienība "Apsardze"" un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu neapguvi programmā "Valsts robežas izbūve", jo nav izpildīts līgumā paredzētais darba apjoms.
Izglītības un zinātnes ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 17,2 milj. latu, kas ir par 2,6 milj. latu jeb 17,8% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja:
- 1,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzība;
- 1,4 milj. latu apmērā pieaug ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir plānoti 21,6 milj. latu. Izdevumu izpilde ir 79,7% no finansēšanas plānos paredzētā. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 4,4 milj. latu. Izdevumu neizpildes galvenie iemesli:
- netika iemaksāta plānotā dalības maksa Eiropas Kopienas programmās Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe 1,6 milj. latu apmērā. Dalības maksu programmās, saskaņā ar procedūru, var pārskaitīt pēc papildus Asociācijas Padomes lēmuma apstiprināšanas Ministru kabinetā un pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas no Eiropas Komisijas. Asociācijas padomes lēmuma projekts ir iesniegts akceptēšanai Ministru kabinetā.
- netika apgūti plānotie ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 0,5 milj. latu apmērā, jo:
- PHARE,98 projekta Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai tehnisko ieviešanu veic Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programma, saskaņā ar noslēgto līgumu starp Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programmu un Finansu ministriju. Līgumā tika veikti grozījumi, kuru izdarīšanai nepieciešams Eiropas Komisijas Delegācijas akcepts, līdz ar to projekta īstenošanas process aizkavējas;
- nav uzsākta PHARE,99 projekta Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai realizācija. Līguma projekts tika iesniegts Centrālajā finansu un kontraktu vienībā. Saskaņā ar jaunajām PHARE procedūrām, kas noteiktas "PHARE, ISPA un SAPARD līgumslēgšanas procedūru praktiskajās vadlīnijās", kuras stājās spēkā ar š.g. janvāri, projekta darbība varētu tikt uzsākta tikai š.g. jūnijā;
- netika izlietoti līdzekļi 0,7 milj. latu apmērā programmā "Augstskolas", jo aizkavējās Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma Nr. 246 "Par studiju vietu augstskolās 2001. gadā pa izglītības tematiskajām jomām" apstiprināšana. Līdz ar to, augstskolu budžeti tika apstiprināti augstskolu senātā tikai š.g. aprīlī;
- netika izlietoti plānotie līdzekļi 0,2 milj. latu apmērā programmā "Izglītības sistēmas informatizācija", jo tikai š.g. martā tika izsludināts konkurss par "Datortehnikas piegādi izglītības sistēmas informatizācijai". Izsludinātā konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzās tikai š.g. 24. aprīlī;
- 0,4 milj. latu apmērā līdzekļi ir piešķirti zinātnisko pētījumu veicējiem grantu veidā - darba samaksai un kapitālajām iegādēm. Granti tiek piešķirti zinātnisko pētījumu veikšanai ilgākam laikam, bet faktiskos zinātnisko pētījumu veikšanas termiņus, konkrētas kapitālās iegādes un nepieciešamos izdevumu sadalījumu pa mēnešiem nosaka paši pētījumu veicēji. Līdz ar to, veidojas faktisko izdevu novirze no plānotā apmēra sadalījumā pa mēnešiem.
Zemkopības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 13,7 milj. latu, kas ir par 2,9 milj. latu jeb 26,4% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevumu pieaugums ir, galvenokārt, programmas "Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai'' ietvaros (2,4 milj. latu). Lai sagatavotos ES piešķirto līdzekļu administrēšanai, iesniegto projektu izskatīšanai un kontrolei, kā arī līdzekļu pārskaitīšanai un izsniegto līdzekļu uzskaitei par katru ES atbalsta saņēmēju un izpildītu Eiropas Savienības prasības dienesta akreditācijai un veiktu uzlabojumus Valsts veterinārā dienesta darbībā atbilstoši ES prasībām, ir palielināti izdevumi programmai "Lauksaimniecība" un programmai "Veterinārmedicīna" par 2,1 milj. latu. Programmā "Sanitārā robežinspekcija" palielinājušies izdevumi par 0,5 milj. latu, kuru finansēšanas avots ir ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi. Zemkopības ministrijai bija jāapmaksā arī pagājuša gada beigās no zemniekiem saņemtie un neapmaksātie subsīdiju pieteikumi.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi salīdzinājumā ar plānotajiem izdevumiem 15,0 milj. latu apgūti 91,3% no plānotā. Nav veikti izdevumi par 1,3 milj. latu, no kuriem 0,8 milj. latu ir ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi. Ir ieilgušas finansu līgumu saskaņošanas procedūras un daļa no ārvalstu palīdzības finansētiem projektiem nav sākušies - PHARE projekti " Integrācija ES, likumdošanas saskaņošana" un "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai" .
Satiksmes ministrijai izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir palikuši līmenī - 1,7 milj. latu.
Šī gada I ceturksnī tika nodrošinātas dotācijas ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai un politiski represēto personu pārvadāšanai 0,8 milj. latu, nodrošināts valsts pasūtījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 0,08 milj. latu apmērā. Šogad tika saņemta un izlietota ārvalstu finansu palīdzība 0,06 milj. latu apmērā projekta Austrumu-Rietumu koridora atjaunošana: Rēzeknes II pieņemšanas parka būvniecība īstenošanai. Savukārt Latvijas Jūras administrācijai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai tika izmantots par 0,09 milj. latu mazāk nekā pagājušā gadā šajā laika periodā. Tajā pašā laikā arī kapitālo izdevumu apjoms ir pagājušā gada līmenī - 0,1 milj. latu.
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, faktiskie izdevumi veikti 65,9% apmērā. Mazākā apjomā tika īstenots valsts investīciju projekts - Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas, kā arī ir aizkavējusies zemes iegāde šī projekta īstenošanai. I ceturksnī kapitālajām iegādēm projektam Norobežojošās aizsargsienas būve Liepājas ostas Karostas kanālā tika plānoti ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 0,07 milj. latu apjomā, bet apgūti tikai 0,03 milj. latu. Sakarā ar konkursa dokumentācijas, līgumu noslēgšanas aizkavēšanos ISPA līdzekļu saņemšanai (plānoti 0,6 milj. latu) valsts investīciju projekta Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā īstenošanai, tad līdz ar to arī netika izlietoti valsts pamatbudžeta līdzekļi 0,05 milj. latu.
Labklājības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 37,1 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni izdevumi palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 0,9 procentiem. Būtiskākais pasākums, kas 2001. gadā ietekmējis izdevumu palielinājumu, saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu līdzekļu apguvi.
Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotajiem 38,3 milj. latu, faktiskie izdevumi ir 37,1 milj. latu jeb 96,9 procenti. Izdevumu neizpilde ir 1,2 milj. latu, kuras galvenie iemesli:
- nav uzsākta plānotā ārvalstu finansu palīdzības projektu Phare P99 realizācija 0,4 milj. latu apmērā projektiem Darba vides sakārtošana privātajos un privatizējamos uzņēmumos , Likumdošanas saskaņošana integrācijai Eiropas Savienībā un Atbalsts turpmākajai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā programmas "Darba tirgus administrēšana" apakšprogrammā "Darba aizsardzības un likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība", jo ir aizkavējusies līguma noslēgšana ar attiecīgajiem darba izpildītājiem;
- nav izlietoti līdzekļi algu izmaksām 0,2 milj. latu apmērā Medicīnas akadēmijas un medicīnas skolu mācībspēku, sociālās aprūpes iestāžu darbinieku, Labklājības ministrijas darbinieku atalgojumiem;
- nav veikti savlaicīgi savstarpējie norēķini par darbu izpildi investīciju projektiem 0,1 milj. latu apmērā, galvenokārt programmā "Labklājības sistēmas reforma";
- netika savlaicīgi veikti plānotie darbi paredzētajā apjomā 0,1 milj. latu apmērā programmas "Darba tirgus administrēšana" apakšprogrammā "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi";
- sakarā ar kontingenta izmaiņām samazinās izdevumi transporta izdevumu kompensācijām dotācijām iedzīvotājiem 0,05 milj. latu apmērā programmā "Izglītība".
Tieslietu ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 5,2 procentiem. Uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 0,6 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,3 milj. latu. Izdevumu samazinājums ir saistīts ar to, ka Tieslietu ministrijas programma "Valsts arhīvu sistēma" tika nodota Kultūras ministrijai. Izdevumu palielinājums, galvenokārt, saistīts ar jauna investīciju projekta "Uzņēmumu reģistra pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, VID informatizācijas projekta realizācija" īstenošanu, kā arī ar līdzekļu pārdali no Valsts zemes dienesta.
Salīdzinot 2001. gada I ceturksnī plānoto 6,9 milj. latu, faktiskie izdevumi veikti 90,1% apmērā. Nav apgūti 0,7 milj. latu, no kuriem 0,5 milj. latu ir uzturēšanas izdevumi un 0,2 milj. latu investīcijas, jo aizkavējusies investīciju projektu līgumu noslēgšana, sakarā ar to, ka tiek gatavoti papildus materiāli līgumu noslēgšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 2,4 milj. latu, kas pārsniedz 2000. gada I ceturkšņa izdevumus par 0,6 milj. latu jeb 34,4%, ko, galvenokārt, veido trīs reizes lielāki izdevumi kapitālieguldījumiem, vides projektiem, kuri tiek finansēti no ārvalstu palīdzības līdzekļiem.
2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 63,4% no plānotiem. Nav apgūti 1,4 milj. latu, tajā skaitā 1,2 milj. latu, atsevišķu vides investīcijas projektu realizācijai no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem - nebija savlaicīgi uzsākti darbi, aizkavēta norēķināšanās par izpildītiem darbiem vai pieprasīta līguma izpildes pagarināšana. Tā kā netika īstenoti visi plānotie pasākumi, uzturēšanas izdevumi nav veikti 0,2 milj. latu apjomā.
Kultūras ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 4,7 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, izdevumi palielinājušies par 0,6 milj. latu sakarā ar Valsts arhīvu sistēmas nodošanu no Tieslietu ministrijas Kultūras ministrijas pārraudzībā.
2001. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem 5,1 milj. latu faktiski apgūti 91,9 procenti. Izdevumu plāna neizpildi - 0,4 milj. latu, galvenokārt, veido 0,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi projektam "Likumdošanas saskaņošana", sakarā ar noteiktā termiņa precizēšanu un pārcelšanu uz nākošo ceturksni, 0,07 milj. latu Nacionālās operas piebūves pirmās kārtas ekspluatācijā nodošanas plāna izmaiņas, 0,05 milj. latu arhīvu plauktu, dokumentu kārbu un lietu vāku iegādei.
Valsts zemes dienestam faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 3,0 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 2,8% vairāk kā 2000. gada atbilstošajā periodā. Tajā skaitā, palielinājušies uzturēšanas izdevumi par 0,2 milj. latu, kas saistīts ar minimālās darba algas palielināšanu un Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksu. Savukārt, izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar investīciju samazinājumu nekustamā īpašuma datorizētā reģistra un valsts adrešu reģistra izveidei.
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, izdevumi veikti 89,6% apmērā, sakarā ar pašu ieņēmumu plāna neizpildi. Līdz ar to nav veikti izdevumi 0,3 milj. latu jeb 10,4% no plānā paredzētā.
Valsts kontroles faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu un ir vienādi gan ar 2000. gada I ceturkšņa faktiskiem izdevumiem gan ar š.g. I ceturksnim plānotajiem izdevumiem.
Prokuratūras faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,47 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, izdevumi samazinājušies par 0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido samazinājums izdevumos kapitālieguldījumiem.
Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotajiem izdevumiem 1,48 milj. latu apmērā, nav izlietoti 0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido darba algas uzkrājumi prokuroru papildus atvaļinājumu par izdienu samaksai.
Centrālās vēlēšanu komisijas faktisko izdevumu apjoms 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir palielinājies 6 reizes un ir 0,1 milj. latu, ko veido 2001. gada pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un norises organizēšanas izmaksas.
Radio un televīzijas pamatbudžetā 2001. gada I ceturksnī izlietoti 1,6 milj. latu, kas ir par 0,05 milj. latu jeb 2,9% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī. Galvenie izdevumu samazinājuma iemesli ir:
- Valsts investīciju projekta "Latvijas Radio studiju aprīkojums" realizēšanai plānots par 8% mazāk līdzekļu kā 2000. gada atbilstošajā periodā;
- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par vienu procentu;
- 2001. gada I ceturksnī izdevumi plānoti par 0,06 milj. latu jeb 3,4% mazāk salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksnī plānoto.
2001. gada I ceturksnī tika ieplānoti izdevumi 1,61 milj. latu apmērā, bet faktiskie izdevumi ir 99,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem. Izdevumu plāna neizpilde ir 0,01 milj. latu, tajā skaitā neapgūti:
- programmā "Nozares vadība" 0,006 milj. latu - saskaņā ar noslēgto līgumu nav pilnībā veikta datortehnikas piegāde un tīkla izveide, līdz ar to, nav veikta apmaksa;
- programmā "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu izveide" 0,005 milj. latu - nav savlaicīgi izsludināts valsts pasūtījuma konkurss socioloģiskajiem pētījumiem.
Valsts cilvēktiesību biroja faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,024 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,003 milj. latu.
Valsts cilvēktiesību biroja 2001. gada trīs mēnešos plānotie izdevumi ir apgūti pilnā apjomā.
Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, būtiski nav mainījušies.
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, ir apgūti līdzekļi tikai 41,3% apmērā. Neapgūtais valsts budžeta finansējums saistīts ar līguma apstiprināšanas procedūru aizkavēšanos ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem, kā rezultātā projektu finansēšanai netika piešķirti līdzekļi 0,5 milj. latu jeb 58,7% apmērā.
Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta faktiskie izdevumi ir 0,3 milj. latu un salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni izdevumi ir lielāki par 0,1 milj. latu jeb 39,1 procentu. Turpinās iepriekšējos gados uzsāktais PHARE projekts "Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma" .
Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturkšņa plānu - 1,0 milj. latu nav veikti izdevumi 0,7 milj. latu apjomā jeb 73%, ko ietekmēja minētā PHARE projekta ietvaros izsludinātā konkursa rezultātu apstiprināšanas aizkavēšanās (bija plānoti izdevumi 0,6 milj. latu), kā arī investīciju projekta "Pašvaldību vienotas informācijas sistēmas izveide" ietvaros konkurss pašvaldību pilotprojektu realizācijai tika izsludināts tikai š.g. 20. martā, līdz ar to aizkavējās piešķirto līdzekļu apgūšana (plānoti izdevumi 0,1 milj. latu).
Mērķdotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 25,5 milj. latu, salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni izdevumi ir palielinājušies par 3,1 milj. latu jeb 13,8 procentiem. Izdevumu palielinājumu galvenokārt veido paredzētie izdevumi pedagogu darba samaksas reformai, kā arī izdevumi jaunizveidotām apakšprogrammām "Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei", "Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai Jelgavas pilsētas 1. sanatorijas tipa internātskolā, Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai".
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 26,2 milj. latu, faktisko izdevumu neizpilde 0,7 milj. latu jeb 2,9%, ko, galvenokārt, veido neapgūtie finansu līdzekļi investīcijām un pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšana budžeta gadā.
Mērķdotācijas pašvaldībām programmā:
- "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 4,8 milj. latu un, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 6,7%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.
- "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu un, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,4 milj. latu jeb 80,0%, jo 2001. gada I ceturksnī pašvaldībām bija nepieciešams lielāks finansējums nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par darbu izpildi. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 1,6 milj. latu, faktiskie izdevumi ir - 0,9 milj. latu, neizpilde 0,7 milj. latu jeb 43,8 procenti. Neizpilde ir izveidojusies vairāku pašvaldību projektiem šādu iemeslu dēļ: aizkavējusies darbu izpilde, precizēts izpildes grafiks, līguma apmaksa ir jāveic pēc visu darbu pabeigšanas, projektu realizācijā notiek vairākkārtēja konkursa dokumentu saskaņošana, finansēšanas grafiks neatbilst noslēgtā līguma summai.
- "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 19,7 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 2,5 milj. latu jeb 14,5%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.
Dotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,96 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,0 procentiem.
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 2,01 milj. latu, nav veikti izdevumi par 0,05 milj. latu jeb 2,8%, ko, galvenokārt, veido neizmantotie finansu līdzekļi Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei budžeta gadā.
- Programmā "Dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,93 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,07 milj. latu jeb par 3,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.
- Programmā "Dotācijas Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei" salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,02 milj. latu, faktiskie izdevumi nav veikti. Dotācija tiek noteikta visam saimnieciskajam gadam. Ja pašvaldības noslēdz sadarbības līgumu kopēju uzdevumu veikšanai, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes lēmumu un Finansu ministrijas atzinumu, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par dotācijas piešķiršanu pašvaldībām. Pašvaldībām, kuras apvienojas, arī nosaka dotāciju, kuru piešķir analogi - pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Tā kā nevar prognozēt, kurā brīdī un cik pašvaldības saimnieciskā gadā nolems apvienoties, nosakot šīs dotācijas apjomu 2001. gada I ceturksnī, tika plānots, ka pašvaldības aktīvāk apvienosies un slēgs sadarbības līgumus kopēju uzdevumu veikšanai.
- Programma "Dotācijas pašvaldībām reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai" 2001. gadā ir izveidota jauna programma, kuras faktiskie izdevumi ir 0,03 milj. latu. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,06 milj. latu nav veikti izdevumi par 0,03 milj. latu jeb 50,0%, jo aģentūras I ceturksnī nebija apstiprinājušas darba plānus un līgumus par līdzekļu uzskaiti un norēķinu kārtību.
3.3. Valsts speciālā budžeta izdevumi
Valsts speciālā budžeta izdevumi š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, samazinājušies par 5,5 milj. latu jeb 3,1%, no tiem uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 4,0 milj. latu jeb 2,3%, tajā skaitā subsīdijas un dotācijas par 5,6 milj. latu jeb 3,4% (pensijas par 3,8 milj. latu jeb 3,3%, pabalsti par 2,1 milj. latu jeb 18,6%), savukārt maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem palielinājušies par 1,2 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 1,5 milj. latu jeb 24,1%, tajā skaitā investīcijas par 2,5 milj. latu jeb 73,0%, bet kapitālie izdevumi palielinājušies par 1,0 milj. latu jeb 36,8 procentiem.
14. tabula
Valsts speciālā budžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu
| 2000.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | ||
| I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | ||
| izpilde | plāns | izpilde | izpildes | izpilde | izpilde | izpilde | ||
| Rādītāji | izmaiņas | pret | pret | no gada | ||||
| (+;-) pret | 2000.g. | 2001.g. | plāna % | |||||
| 2000.g. | I cet. | I cet. | ||||||
| I cet. | izpildi | plānu | ||||||
| izpildi | % | % | ||||||
| 1. Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.) | 177 693 | 188 727 | 172 170 | -5 523 | 96,9 | 91,2 | 22,5 | |
| 1.1. Uzturēšanas izdevumi | 171 415 | 181 782 | 167 405 | -4 010 | 97,7 | 92,1 | 22,9 | |
| Kārtējie izdevumi | 7 455 | 8 674 | 7920 | 465 | 106,2 | 91,3 | 25,4 | |
| atalgojumi | 268 | 384 | 304 | 36 | 113,4 | 79,2 | 19,6 | |
| valsts sociālās apdrošināšanas | ||||||||
| obligātās iemaksas | 86 | x | 75 | -11 | 87,2 | x | x | |
| pārējie kārtējie izdevumi | 6 176 | 8 290 | 6740 | 564 | 109,1 | 81,3 | x | |
| aizņēmumu atmaksa | 925 | x | 801 | -124 | 86,6 | x | 14,6 | |
| Maksājumi par aizņēmumiem | ||||||||
| un kredītiem | 749 | 2 172 | 1904 | 1 155 | 254,2 | 87,7 | 24,2 | |
| procentu nomaksa par iekšējiem | ||||||||
| aizņēmumiem | 177 | x | 1181 | 1 004 | 667,2 | x | x | |
| procentu nomaksa par ārvalstu | ||||||||
| aizņēmumiem | 572 | x | 723 | 151 | 126,4 | x | x | |
| Subsīdijas un dotācijas | 163 211 | 170 936 | 157 581 | -5 630 | 96,6 | 92,2 | 22,7 | |
| subsīdijas | 630 | 6 426 | 1 127 | 497 | 178,9 | 17,5 | x | |
| mērķdotācijas pašvaldību | ||||||||
| budžetiem | 4 067 | x | 3 822 | -245 | x | x | ||
| dotācijas pašvaldību budžetiem | x | x | x | x | ||||
| dotācijas iestādēm un | ||||||||
| organizācijām | 34 440 | 36 826 | 34 203 | -237 | 99,3 | 92,9 | 22,0 | |
| dotācijas iedzīvotājiem | 123 863 | 127 368 | 118 124 | -5 739 | 95,4 | 92,7 | 23,2 | |
| t.sk. pensijas | 112 560 | x | 108 796 | -3 764 | 96,7 | x | x | |
| pabalsti | 11 084 | x | 9 020 | -2 064 | 81,4 | x | x | |
| stipendijas | 120 | x | 216 | 96 | x | x | ||
| pārējie | 99 | x | 92 | -7 | 92,9 | x | x | |
| iemaksas starptautiskajās | ||||||||
| organizācijās | 11 | 15 | 5 | -6 | 45,5 | 33,3 | 5,9 | |
| dotācija valsts pamatbudžetam | ||||||||
| sociālās apdrošināšanas | ||||||||
| iemaksu administrēšanai | 200 | 300 | 300 | 100 | 150,0 | 100,0 | 25,0 | |
| 1.2. Izdevumi | ||||||||
| kapitālieguldījumiem | 6 278 | 6 945 | 4 765 | -1 513 | 75,9 | 68,6 | 14,3 | |
| Kapitālie izdevumi | 2 797 | 4 343 | 3 825 | 1 028 | 136,8 | 88,1 | 30,5 | |
| Investīcijas | 3 481 | 2 602 | 940 | -2 541 | 27,0 | 36,1 | 4,5 |
Valsts speciālā budžeta faktiskie izdevumi investīcijām 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu mazāk kā 2000. gadā šajā periodā. Daļēji šāda situācija radusies Satiksmes ministrijai precizējot Valsts autoceļa fonda ieguldījumu investīcijām (no tā atdalot kā kapitālieguldījumus ceļu remontu).
Labklājības ministrijas VIP projekts "Labklājības sistēmas reforma" apgūts tikai 21,2% apjomā, jo aizkavējās informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešana.
15. tabula
Valsts investīciju projektu finansēšana 2001. gada I ceturksnī, tūkst. latu
| 2000.g. | Apstiprināts | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. | 2001.g. |
| I cet. | 2001. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. | I cet. |
| izpilde | gadam | plāns | izpilde | izpildes | izpildes | izpilde | izpilde |
| izmaiņas | izmaiņas | pret | no gada | ||||
| (+;-) pret | (+;-) pret | 2001.g. | plāna % | ||||
| 2000.g. | 2000.g. | I cet. | |||||
| I cet. | I cet. | plānu % | |||||
| izpildi | izpildi % | ||||||
| 1954 | 18 847 | 2211 | 939 | -1015 | 48,1 | 42,5 | 5,0 |
3.4. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu speciālā budžeta izdevumi
Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmai "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, jo mazāki ir ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijas.
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, ieņēmumu un izdevumu plāns nav izpildīts par 0,2 milj. latu jeb 29,0% sakarā ar neplānoti zemo iedzīvotāju aktivitāti privatizācijas procesa norisē.
Finansu ministrijas programmas "Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda izdevumiem, ir par 0,1 milj. latu vairāk. Taču salīdzinājumā ar plānoto izdevumu izpilde ir tikai 62,2%, jo netika pieprasīti līdzekļi apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.
Programmas "Noguldījumu garantiju fonda veidošana, pārvaldīšana un izlietošana" faktiskie izdevumu ir palikuši 2000. gada atbilstošā perioda līmenī.
Salīdzinot ar 2000. gadu, 2001. gadā izveidota jauna programma "Apdrošināto aizsardzības fondi". Saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Apdrošināto aizsardzības fondā līdzekļi tiek uzkrāti, neveicot nekādas izmaksas.
Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 0,06 milj. latu jeb 7,4% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī.
Izdevuma pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja programmas "Studiju un studējošo kreditēšana" izdevumu palielinājums par 0,04 milj. latu, kas saistīts ar plānoto studiju un studējošo kredītu atmaksas palielināšanos.
Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 94,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem 1,0 milj. latu. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 0,06 milj. latu, tai skaitā 0,05 milj. latu - izdevumi kredītu procentu starpības (starp gada procentu likmi un procentu likmi, ko sedz pats kredīta ņēmējs) segšanai par izsniegtajiem studiju un studējošo kredītiem. Šī gada I ceturksnī studiju un studējošo kredīti tika izsniegti mazāk nekā plānots, jo aptuveni trešā daļa no kredīta ņēmējiem ir vakara un neklātienes nodaļu studenti, kuru maksimālais kredīta lielums ir no Ls 54 līdz Ls 133.
Zemkopības ministrijas speciālā budžeta programmā "Zivju fonds" 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,03 milj. latu jeb 27,8 procentiem. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,15 milj. latu, nav veikti izdevumi 0,09 milj. latu jeb 56,7% apmērā, jo līdzekļi projektiem tiek piešķirti pamatojoties uz Zivju fonda padomes lēmumiem. Projektu finansēšana ilgst līdz gada beigām un finansējums tiek pārskaitīts tikai par faktiski paveikto darbu, līdz ar to nevar precīzi prognozēt finansu resursu pieprasījumu.
Satiksmes ministrijas speciālā budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 15,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir par 0,2 milj. latu jeb 1,2% vairāk. Uzturēšanas izdevumi š.g. I ceturksnī ir par 0,4 milj. latu jeb 3,6% mazāki nekā 2000. gada šajā laika periodā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai tika pārskaitīti 2,7 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī, dotācijām pasažieru autopārvadātājiem - 1,1 milj. latu, kas ir par 0,6 milj. latu mazāk nekā pērn, bet Dzelzceļa infrastruktūras fondā tika ieskaitīti atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 0,6 milj. latu, kas ir par 1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Izdevumiem kapitālieguldījumiem, tas ir valsts autoceļu kapitālajam remontam un investīcijām, saskaņā ar notikušajām izsolēm un noslēgtiem līgumiem tika izlietots par 0,6 milj. latu jeb 19,5% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Šogad tiek īstenots ārvalstu finansu palīdzības projekts Via Baltica autoceļa rekonstrukcija posmā Iecava-Bauska .
2001. gada I ceturksnī Valsts autoceļu fonda faktiskie izdevumi ir par 2,5 milj. latu jeb 86,1% mazāki par plānotajiem, ko, galvenokārt, ietekmēja ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem neizpilde 2,1 milj. latu apmērā.
Programmā "Ostu attīstības fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,03 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 80,5% mazāk nekā 2000. gada I ceturksnī un tika izlietoti atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam.
Ostu attīstības fonda izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 31,0% no plānotajiem, jo līdzekļi 0,06 milj. latu apjomā atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam paredzēti dotācijai Ārlietu ministrijai Latvijas Republikas konsulāta atvēršanai Kaļiņingradā.
Programmā "Lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstībai" tiek izmantoti izlidošanas nodevas ieņēmumi. Izdevumi no izlidošanas nodevas iepriekš minētam mērķim saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar darbuzņēmējiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,03 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 97,8% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī, jo bija aizkavējusies projektu konkursu norise un, līdz ar to, arī būvniecības darbi pasažieru termināla lidostā "Rīga" paplašināšanai valsts investīciju projekta ietvaros. Izlidošanas nodevas ieņēmumi tiek paredzēti arī finansiālo saistību segšanai (procentu maksājumiem un aizņēmumu pamatsummu atmaksai) par lidostas "Rīga" aizņēmumiem no kredītiestādēm pasažieru termināla paplašināšanai.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 5,6 milj. latu jeb 4,4 procentiem. Izdevumu apjomu 2001. gada I ceturksnī ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī pensiju indeksācijas, pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējās iemaksu algas, no kuras ir atkarīgi sniegto pakalpojumu apmēri, izmaiņas.
Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 121,9 milj. latu, kas ir par 10,4 milj. latu jeb 7,8% mazāk kā plānots. Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu neizpildi veido Valsts pensiju speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba negadījumu speciālā budžeta, Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta plānoto izdevumu neizpilde.
Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 1,1 milj. latu jeb 1,1 procentu. Tas, galvenokārt, saistīts ar izdevumu apjoma samazinājumu valsts pensiju izmaksām par 3,4 milj. latu, ko ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām": pensionēšanās vecuma paaugstināšana, ierobežojumu noteikšana strādājošiem pensionāriem.
Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 99,8 milj. latu, kas ir par 6,3 milj. latu jeb 5,9% mazāk kā plānots. Plānoto izdevumu neizpildi ietekmējuši šādi faktori:
- faktiskie izdevumi vecuma pensiju izmaksām nesasniedza plānotos, ko, galvenokārt, ietekmēja tas, ka pensiju saņēmēju skaits (plānots - 517 700 vecuma pensiju saņēmēji, bet martā faktiski bija 511 239 vecuma pensijas saņēmēji), saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, atpaliek no plānotā;
- netika veikti avansa pārskaitījumi plānotajā apjomā;
- procentu maksājumi par īstermiņa kredīta un ilgtermiņa aizņēmumu izmantošanu bija mazāks kā plānots, jo iepriekšējā mēnesī īstermiņa kredīts izmantots mazāks.
Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni samazinājušies par 2,5 milj. latu jeb 27,3 procentiem. Izdevumu apjoma samazinājumu, galvenokārt, ietekmējis izdevumu samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām 1,7 milj. latu apmērā, saistībā ar bezdarbnieku saņēmēju skaita samazinājumu. Līdz ar to arī 2001. gada I ceturksnī iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai tika veiktas mazākā apmērā salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni. Izdevumu samazinājumu ietekmēja arī izdevumu samazinājums bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai, jo netika pilnībā nokomplektētas jaunas mācību grupas.
Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 6,6 milj. latu, kas ir par 1,8 milj. latu jeb 21,5% mazāk kā plānots. Izdevumu neizpildi, galvenokārt, ietekmējis tas, ka bezdarba pabalstu saņēmēju skaits un piešķirtā vidējā pabalsta apmērs atpaliek no plānotā.
Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, pieauguši par 0,01 milj. latu jeb 6,4 procentiem. Kopējais izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar izdevumu pieaugumu atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un apbedīšanas pabalstu izmaksām, kā arī veiktajām iemaksām šo atlīdzību saņēmēju valsts pensiju apdrošināšanai.
Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas ir par 0,08 milj. latu jeb 27,3% mazāk kā plānots.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 2,1 milj. latu jeb 8,7%, kas, galvenokārt, saistīts ar to, ka 2000. gadā no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tika veikta aizdevuma atmaksa Nodarbinātības speciālajam budžetam 3,0 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni ir saistīts arī ar izdevumu samazinājumu invaliditātes pensiju un slimības pabalstu izmaksām - kopumā 0,4 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums pensiju izmaksām, slimības pabalstu izmaksām saistīts ar apmaksāto slimības dienu skaita un pakalpojumu pabalstu saņēmēju skaita samazinājumu (2001. gada I ceturksnī šie rādītāji atpaliek no plānotā). Vienlaicīgi ir palielinājušies izdevumi maternitātes pabalstu izmaksām 0,2 milj. latu apmērā un līdz ar to iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanai 1,1 milj. latu apmērā.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 21,8 milj. latu, kas ir par 1,7 milj. latu jeb 7,1% mazāk kā plānots. Kopējo izdevumu neizpilde saistīta ar plānoto izdevumu neizpildi pensiju un slimības pabalstu izmaksām (apmaksāto slimības dienu skaits, pensiju un pabalstu saņēmēju skaits atpaliek no plānotā).
Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 23,3 procentiem. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, saistīts ar investīciju izdevumiem paredzēto līdzekļu samazinājumu par 0,3 milj. latu un par 0,3 milj. latu mazāki uzturēšanas izdevumi - aģentūrai ir samazinājušies saimnieciskās darbības izdevumi, turklāt, sākot ar 2001. gadu, pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai netiek veikti ar Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā valsts budžeta.
Faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 2,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 21,1% mazāk kā plānots šajā periodā. Izdevumu neizpilde, galvenokārt, saistīta ar neapgūtiem līdzekļiem investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanā sakarā ar informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešanas aizkavēšanos.
Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 32,1 milj. latu, kas, salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksnī palielinājušies par 2,9 milj. latu jeb 9,9% saistībā galvenokārt ar:
- izdevumu pieaugumu medikamentu apmaksai - 1,2 milj. latu,
- izdevumu pieaugumu pakalpojumu apmaksai - 1,2 milj. latu .
Speciāla veselības aprūpes budžeta 2001. gada I ceturkšņa plānotie izdevumi nav veikti par 1,6 milj. latu jeb 4,6 procentiem:
- pakalpojumu apmaksas izdevumu neizpilde 0,9 milj. latu apmērā sakarā ar plānoto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi par 0,6 milj. latu un sakarā ar to, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 0,3 milj. latu apmērā tika ieskaitīti mēneša pēdējās dienās;
- plānoto izdevumu neizpilde Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksai 0,07 milj. latu apmērā saistībā ar līdzekļu rezervēšanu Stomatoloģijas institūta algu un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām maksājumiem mēneša sākumā;
- administrēšanas plānoto izdevumu neizpilde 0,03 milj. latu apmērā saistībā ar to, ka nebija noslēgti visi līgumi un līdz ar to netika izlietoti līdzekļi Cukura diabēta slimnieku reģistra, Narkoloģisko slimnieku reģistra sakārtošanai un netika apgūti līdzekļi slimokasu administrēšanas izdevumu rādītāju sistēmas veidošanai, jo tos varēs izlietot tikai pēc līgumu nosacījumu izpildes izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši Slimokasu administrēšanas izdevumu aprēķināšanas metodikai;
- Rezerves fonda plānoto izdevumu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar to ka, nav noslēgti līgumi par šo līdzekļu izlietojumu, jo Slimokasu rezerves fonda izlietošanas un izvērtēšanas komisijas sēde notika tikai š.g. 28. martā;
- plānoto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā, saistībā ar saņemtajiem līdzekļiem par Krievijas Federācijas militāro pensionāru medicīniskās aprūpes pakalpojumiem, jo Labklājības ministrija vēl nav apstiprinājusi šo līdzekļu izlietojuma kārtību;
- investīciju projekta "Veselības aprūpes reforma" plānoto līdzekļu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar starptautiskā iepirkuma Management Information System kavēšanos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,5 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 66,8% ir mazāki kā 2000. gada I ceturksnī, jo netika veiktas prognozējamā apjomā dabas resursu nodokļa iemaksas.
Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 1,9 milj. latu, faktiskie izdevumi ir par 1,4 milj. latu jeb 73,3% mazāk kā plānots sakarā ar vides investīciju projektu realizācijas aizkavēšanos - nav izlietoti līdzekļi kapitālieguldījumiem 0,6 milj. latu apjomā. Līdzekļi uzturēšanas izdevumiem 0,4 milj. latu apjomā nav izlietoti, jo aizkavējusies ISPA investīciju projektu sagatavošana.
Kultūras ministrijas valsts speciālā budžeta programmas "Kultūrkapitāla fonds" 2001. gada I ceturksnī plānoti izdevumi 0,5 milj. latu apmērā, faktiski izlietoti 0,4 milj. latu jeb 83,9% no plānotā. Izdevumu plāna neizpilde 0,009 milj. latu sakarā ar ieņēmumu no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem neizpildi.
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Atsauksmēm Apmācības Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes Piekļūstamība |
|
