Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.170

Daugavpilī 1997.gada 29.maijā (protokols Nr.8 24#)

Apbūves noteikumi Daugavpils pilsētā

Izdoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 43.pantu un pilsētbūvniecības komisijas lēmumu

I Vispārējā daļa

A. Svarīgākie noteikumos minētie termini

Apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju un labiekārtošanas pasākumu kopums;

Apbūvētājs - fiziska vai juridiska persona, kura ir būvprojekta vai apbūvējamā zemesgabala īpašnieks vai nomnieks, kā arī būvdarbu veicējs saimnieciskā kārtā;

Apbūves projekts - projekts, pēc kura realizējama zemesgabala apbūve;

Būvatļauja - vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus;

Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas;

Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām;

Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī;

Būves mets - būves formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri;

Būvniecība - visa veida būvju celtniecība, esošo pārbūve (rekonstrukcija), arī būvju projektēšana;

Būvuzņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma vai vienošanās pamata ar apbūvētāju realizē būvi pēc noteiktā kārtībā saskaņota projekta;

Būvekspertīze - profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir pārbaudīt būvdarbu izpildi, būvizstrādājumu, būviekārtu būvprojekta dokumentācijas atbilstību likumam vai citu normatīvo aktu prasībām;

Būveksperts - sertificēta fiziska persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;

Būvdarbi - darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā būvniecības procesā;

Būvētājs - fiziska vai juridiska persona, kura veic būvniecību saviem spēkiem vai arī pasūtītāja būvniecību uzdevusi būvuzņēmējam;

Būvinspekcija - valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli;

Būvlaide - detaļplānojumā zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka attālumu līdz sarkanajai līnijai;

Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi;

Būvprojekta akcepts - rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība;

Būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiska persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju;

Būvinspektors - amatpersona, kas kontrolē likumu un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu būvniecības procesā;

Būvnormatīvi - būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošu un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums;

Būvprakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā un atļauj tai vadīt būvniecību, kā arī veikt būvniecības kontroli un uzraudzību;

Būvprojekts - dokuments, kas nosaka būves arhitektonisko risinājumu, inženierrisinājumu, kā arī tās būvniecību;

Detaļplānojums - pilsētas teritorijas daļas teritoriālplānojums, kas detalizē ģenerālplānu, nosakot robežas vai prasības katrai parcelei vai zemesgabalam, nosaka zemesgabalu sadalīšanu, robežu pārkārtošanu;

Darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu;

Inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;

Jaunbūve - atsevišķa būvobjekta celtniecība jaunā būvlaukumā vai nojauktās būves vietā, kā arī jaunu inženiertīklu izbūve;

Kapitālais remonts - būves nolietoto nesošo konstrukciju, elementu, inženierietaišu ierīkošana no jauna, ar pieslēguma tīkliem no maģistrāliem tīkliem līdz ievadam būvē. Iekštelpu pārplānošana, nemainot ēkas funkciju;

Kosmētiskais remonts - apdares remonts vai maiņa;

Konservācija - pasākumu komplekss, kas aizsargā objektu no tālākas bojāšanās. Nodrošina tā konstrukciju un dekoratīvo elementu nostiprināšanu un aizsardzību. Īpaši pielietojams pie arhitektūras pieminekļiem;

Ģenerālplāns - visa pagasta vai pilsētas teritorijas plānojums;

Ģimenes māja - būve, kas ietver sevī dzīvojamo māju (1-3) ģimenēm, ar saimniecības ēkām un inženierbūvēm un ko būvē par personīgajiem līdzekļiem;

Licence - dokuments, kas apliecina juridiskās vai fiziskās personas (arhitekta vai inženiera) profesionālo kompetenci un atļauj tai veikt uzņēmējdarbību noteiktajās projektēšanas jomās;

Parcele - detaļplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta teritorijas pamatvienība;

Patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas, vai neatbilst būvprojektam;

Pārbūve -

1) esošo ēku paplašināšana uz piebūvju vai virsbūvju un bēniņu izbūves rēķina, jaunas būves celšana uz vecajiem pamatiem,

2) nolietoto ēkas pamatkonstrukciju nomaiņa,

3) ēkas funkcijas maiņa vai nozīmīga tās uzlabošana, paredzot telpu pārplānošanu vai fasādes izmaiņas;

Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā;

Pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus;

Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats projekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojuma apbūvei;

Projektētājs - sertificēta fiziska persona vai licencēta juridiska persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, kā arī saskaņā ar noslēgto līgumu, izstrādā būvprojektu vai tā daļu;

Rekonstrukcija - būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas;

Renovācija - būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietotos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešanu būvē, nemainot tās apjomu;

Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti;

Sarkanā līnija - juridiski noteikta esošā vai projektētā zemesgabala plānā atzīmēta ielas robeža. Joslā aiz sarkanās līnijas uz ielas pusi aizliegta kapitālu ēku būve. Ja sarkanā līnija nodala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktā kārtībā;

Segtie darbi - būvdarbi, kuru apjomu vai kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darbu, kā arī finansu un citu resursu piesaistīšanas;

Standarts - normatīvs akts, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, principus vai raksturojumus dažāda veida darbībai vai tās rezultātiem, un izstrādāts, vienojoties ieinteresētajām pusēm, lai panāku optimālu sakārtotību;

Teritoriālplānojums - noteiktai teritorijai izstrādāts projekts, kas atbilstoši sociālās un ekonomiskās attīstības programmai un sabiedrības un vides attīstības likumsakarībām prognozē teritorijas izmantošanu un nosaka prasības zemes apbūvei un citādai izmantošanai;

Vispārīgie noteikumi - Ministru kabinetā izdotie noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus;

Zemesgabals -

1)juridiski noteikta teritorijas pamatvienība,

2)juridiski noteikta teritorijas pamatvienība, kas ierakstīta zemesgrāmatā, iezīmēta kadastra plānā konkrētam zemes īpašniekam vai nomniekam (lietotājam).

B. Apbūves noteikumu pielietošana:

1) Apbūves noteikumu pielietošana nepieciešama Daugavpils pilsētas domei, kas ar tās institūciju palīdzību plāno, regulē un kontrolē visu būvniecības procesu pilsētā, sākot ar zemes gabala izveidošanu, zemes izmantošanu, būvniecību līdz būvju nodošanai eskpluatācijā, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic būvniecību pilsētas teritorijā.

2) Apbūves noteikumu uzdevums - nodrošināt, lai būvobjekti neradītu traucējumus, ierobežojumus vai bīstamību māju īpašniekiem, neskartu iedzīvotāju intereses, nepasliktinātu ekoloģisko situāciju, neradītu transporta kustības traucējumus.

3) Noteikumi nosaka kārtību, kādā būvētājs saņem būvatļauju, kā iesniedz projektu saskaņošanai, nosaka projekta realizācijas termiņus un būves nodošanas ekspluatācijā kārtību.

4) Noteikumi nosaka, ka būvdarbu gaitā būves īpašnieks ir personīgi atbildīgs par to noteikumu, kā arī citu būvnormatīvu ievērošanu, ja ar līgumu vai juridiski apstiprinātu pilnvaru visa vai daļēja atbildība nav nodota citai fiziskai vai juridiskai personai.

5) "Apbūves noteikumi" nodrošina sekojošu projektu īstenošanu:

-"Daugavpils pilsētas ģenerālā plāna korekcijas projekts" 1996.g. (domes darba grupa),

-"Forštadtes dzīvojamā rajona detaļprojekts" ("Pilsētprojekts", 1990.g.), kas atrodas korekcijas stadijā,

- "Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra detaļprojekts" ("Pilsētprojekts", 1990.g.),

-"Ruģeļu dzīvojamā rajona apbūves projekts" ("Pilsētprojekts"),

- pilsētas zonējuma projekts,

- citi apbūves projekti un inženiershēmas, pēc kurām notiek pilsētas apbūve.

II Pilsētas zonējums

1. Teritorijas sadalījums saskaņā ar to izmantošanas veidu

1.1. Pilsētas administratīvās robežas ir nemainīgas un noteiktas pilsētas ģenplāna korekcijas projektā.

1.2. Administratīvajās robežās pilsēta sadalīta funkcionālās izmantošanas zonās, kas noteiktas ģenplāna nodaļā "10".

1.3. Detaļprojekts izstrādāts un ir spēkā pilsētas vēsturiskajam centram, kas ir republikas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un kuram noteikts īpašs apbūves režīms.

1.4. Detaļprojekts iztrādāts dzīvojamajam rajonam "Jaunā Forštadte", atrodas koriģēšanas stadijā. Apbūve izskatāma pēc attiecīgā zemes gabala apbūves projekta izstrādāšanas.

Apbūves projekts ir spēkā rajonam "Ruģeļi", kur ir koriģējama sabiedriska rakstura apbūves izmantošana. Objektu izvietošanai pārējos pilsētas rajonos ir jāievēro ģenplāna noteiktais zonējums un apbūves prasības.

1.5. Teritorijas, kurām noteikts īpašs apbūves režīms (sk.tālāk)

a) Pilsētas vēsturiskais centrs ar tā apbūves zonu

b) "Cietoksnis" un apbūves zona

c) Vecās Forštadtes koka apbūve

d) Stropu un Mežciema atpūtas rajoni

e) Ainavu aizsardzības zonas (sk.tālāk) un liegumi

f) Iekšējo ūdenstilpņu aizsardzības zonas (sk.pielikumu tālāk)

III Teritorijas apbūves nosacījumi

2. Apbūvei raksturojošie rādītāji

2.1. Apbūves blīvums ir apbūvētās platības attiecības pret zemes gabala platību.

2.2. Ēku stāvu skaitu nosaka katrā rajonā izvietojamās apbūves īpatnības, kas reglamentētas arhitektūras plānošanas uzdevumā.

2.3. Būvapjoms nosakāms kā ēkas 1.stāva laukuma, mērot pa ārējo sienu kontūru, un būvapjoma aprēķināšanas augstuma ēkai bez pagraba (Hb) vai ēkai ar pagrabu (Hbp) reizinājums (sk.shēmu).

2.4. Apbūves laukums ir pirmā stāva laukums, mērot pa ārsienas kontūru (ieskaitot caurbrauktuvju un pārkaru laukumu), pieskaitot ēkas izvirzīto daļu, kas atrodas zem jumta (verandas, ieveņi, portiki, galerijas, pārsegtas kāpnes), laukums, mērot pa esošo elementu ārējo kontūru.

3. Zemes gabalu apbūve

3.1. Zemesgabala apbūvi noteicošie jēdzieni:

- zemesgabala zobeža,

- ielas sarkanā līnija,

- būvlaide jeb apbūves līnija, kuru nosaka detaļplānojums vai apbūves projekts,

- teritorija apbūvei,

- ietve,

- ielas braucamā daļa.

3.2. Apbūvētās teritorijās zemesgabalus veido, ņemot vērā:

- zemesgabalus, kādi bija uz 1940.gada jūliju, ja tie ir atdoti bijušajiem īpašniekiem

- apstiprinātais detaļprojekts vai apbūves projekts

3.3. Apbūvēt var tikai tādus zemesgabalus:

a) kuriem ir tieša izeja uz ielu,

b) kuri nerobežojas ar ielu, ceļu vai laukumu, bet ir pieejami no tiem pa 3,5 m platu satiksmes joslu (brauktuvi), kas jāuztur kārtībā zemesgabala apbūvētājam.

3.4. Aizliegts izveidot patvaļīgi jaunus zemes gabalus to īpašniekiem iekšējo ūdeņu aizsargzonās un dabas liegumu zonās.

3.5. Zemesgabala žogs jāveido atbilstoši pilsētas apbūves noteikumiem. Starp gruntsgabaliem žogus būvē, īpašniekiem vienojoties. Zemesgabala īpašnieks (lietotājs) ceļ un uztur žogu gar ielas malu un tās robežžogu pusdaļas, kas, skatoties no pagalma uz kaimiņu, ir labajā pusē.

3.6. Zemesgabala žogs jāveido saskaņā ar projektu, bet ne augstāks kā 1,80 m. Žogs var būt koka, metāla, dekoratīva kaluma, stiepļu žogs, dzīvžogs. Katram rajonam ir individuāls apbūves raksturs, no kā arī atkarīga žoga izvēle, tāpēc žoga projekts jāsaskaņo ar pilsētas galveno arhitektu. Pilsētas vēsturiskajā centrā - arī ar Pieminekļu aizsardzības inspekciju.

3.7. Katra ģimenes mājas īpašnieka pienākums ir uzturēt kārtībā savu žogu. Tam jābūt vienmēr salabotam un nokrāsotam.

3.8. Pagaidu žogs var būt uzstādīts būvniecības laikā saskaņā ar arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas izdoto atļauju. Aizliegta teritoriju sadalošo žogu izveidošana.

3.9. Attālumi ģimenes māju būvniecībā no kaimiņu zemes gabala robežas nosakāmi saskanā ar "LBN 209", t.i. - 3m. Izņēmuma gadījumā ar kaimiņa rakstisku piekrišanu var būt novietne uz zemesgabala robežas, veidojot ugunsmūri un radot iespēju kaimiņam bloķēties.

3.10. Jaunus zemes gabalus ģimenes māju būvniecībai aizliegts izveidot atpūtas rajonos - "Mežciems" un "Stropi". Izņēmuma gadījums - bijušie zemes īpašnieki, kuri var pasūtīt noteiktā kārtībā zemes gabala apbūves projektu.

3.11. Noteikt, ka minimālais zemes gabals ģimenes māju būvniecībai un izveidošanai Daugavpilī ir

• pilsētas vēsturiskajā centrā un "Gajokā" 200 m2, pie tam bez dalīšanas iespējām,

• "Jaunbūvē", "Grīvā", "Forštadtē", "Viduspoguļankā", "Ruģeļos" - 600m2, paredzot iespēju 2 dzīvokļu mājām, kuras ir bloķētas, dalīt ne vairāk kā divos patstāvīgos zemes gabalos,

• "Stropos" -1816 m2, kas ir 1/2 no vēsturiskā zemes gabala lieluma (tikai bijušajiem zemes īpašniekiem). Izslēgta iespēja dalīt šo zemes gabalu,

• "Mežciemā" - 1200m2 (bijušajiem zemes īpašniekiem), bez dalīšanas iespējām.

Pārējos pilsētas rajonos saskaņā ar apbūves projektiem.

3.12. Jebkurai citai apbūvei zemes gabala lielums nosakāms saskaņā ar kvartāla apbūves projektu.

3.13. Ēku novietne attiecībā pret ielas sarkano līniju nosakāma 4 m no ielas sarkanās līnijas. Ja apbūves līnija saskaņā ar projektu un arhitektūras plānošanas uzdevumu sakrīt ar ielas sarkano līniju, tad 1. stāvā nav pieļaujama dzīvokļu izvietošana.

4 m zonā no ielas sarkanās līnijas ģimenes māju apbūves rajonos aizliegta dārzeņu audzēšana. Tā ir ģimenes mājas labiekārtošanas un apzaļumošanas josla, kas pieslēdzas ielai.

3.14. Ēku un būvju jumta jebkura punkta augstums virs zemes līmeņa nedrīkst pārsniegt:

a) 0,5 m attāluma no šī punkta projekcijas uz zemes līdz ielas asij,

b)1,5 m attāluma no šī punkta projekcijas uz zemes līdz robežai ar kaimiņa zemesgabalu.

3.15. Vienstāvu saimniecības ēkas, siltumnīcas, garāžas jāizvieto ne tuvāk kā 1 m no kaimiņa zemesgabala robežas. Izņēmums, ja kaimiņi bloķē uz robežas šīs saimniecības ēkas.

Ja saimniecības ēka ir 2 stāvu, tad vajadzīga kaimiņa rakstiska atļauja un saskaņojums uz ģenplāna.

3.16. Ēku un būvju augstumam ir jābūt tādam, lai to pārsegumu jebkura punkta augstums virs zemes līmeņa nepārsniegtu pusi no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemesgabalu.

Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā kā 3 m no kaimiņa zemesgabala robežām, tad to pārsegumu jebkura punkta augstums virs zemes līmeņa nedrīkst pārsniegt pusotra attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un kaimiņa zemesgabala robežu plus 4,5.

Ģimenes māju gruntsgabalā var izvietot ne vairāk kā divas standartlieluma (25 m2) garāžas.

3.17. Attālumi starp ēkām jāizvēlas atbilstoši būvnormatīviem, ugunsdrošības un sanitārajām normām.

3.18. Ēku fasāžu izvirzījumu apakšējās malas augstums virs trotuāra nedrīkst būt mazāks par 3m.

3.19. Vārti un durvis uz ielu nedrīkst iziet ārpus ēkas fasādes līnijas.

3.20. Izbūvējot inženiertīklus, obligāti jāsaņem tehniskie noteikumi no pilsētas inženierdienestiem.

3.21. Veicot būvdarbus, zemes gabalos ir jāsaglabā vērtīgie esošie koki. Ap vērtīgiem kokiem 10 m rādiusā aizliegta saimnieciskā darbība.

3.22. Jāievēro minimālie attālumi no koka līdz ēkām, inženierbūvēm:

- starp koku un ēkas sienu -5m,

- starp krūmu un ēkas sienu - 1,5m,

- starp inženierkomunikācijām un koku - 3m,

- starp inženierkomunikācijām un krūmu -1,0 m.

3.23. Augļu kokus (ābeles un bumbieres) drīkst stādīt 3,0 m no kaimiņa zemes gabala robežas,

- ķiršus un plūmes - 2 m no robežas,

- ogu krūmus - 1 m no robežas.

3.24.Gruntsgabalos bez atļaujas var izcirst krūmus un kokus līdz 8 m cm diametrā (1,3 m augstumā no zemes). Pārējos gadījumos jāsaņem ciršanas biļete pie pilsētas mežsarga komunālajā saimniecībā. Koku drīkst cirst, ja tas ir zīmogots un pret celmanaudas samaksu ir saņemta ciršanas biļete.

IV Reklāmas izvietošanas noteikumi

4.1. Izkārtnēm un reklāmām funkcionāli un estētiski jāiekļaujas apkārtējā vidē, stilistiski jābūt saskaņotām ar ēkām, to arhitektūru.

4.2. Reklāmas izvietošanas atļauju dod pilsētas galvenais mākslinieks. Reklāmas izvietošana aizliegta uz ēkas fasādām, izņemot aklos bezlogu ugunsmūrus, kā arī atsevišķus gadījumus, kur reklāmas izvietošanai piekrīt pilsētas galvenais arhitekts. Reklāmas izvietošana uz ēku sienām jāsaskaņo ar ēkas īpašnieku.

4.3. Īslaicīgas reklāmas atļauts uzlikt uz speciāliem stendiem un stabiem, saskaņojot ar pilsētas galveno mākslinieku.

4.4. Aizliegta visu veidu sludinājumu, afišu izvietošana uz ēku sienām, apgaismes stabiem, žogiem, kokiem. Par šo noteikumu neievērošanu atbild reklāmas objekta īpašnieks.

4.5. Par maksu eksponējamās komercreklāmas uzstādīšanu pilsētā reglamentē speciālie noteikumi.

4.6. Ja reklāma tiek izvietota kā brīvstāvoša kādā teritorijā, tad to jāsaskaņo ar pilsētas galveno mākslinieku, zemes īpašnieku vai lietotāju, pilsētas arhitektu.

4.7. Satelītantenu uzstādīšana uz ēkām ir jāsaskaņo ar pilsētas galveno arhitektu un mājas īpašnieku.

Rekomendēts satelītantenas uzstādīt uz māju jumtiem, lodžijām, balkoniem, izņēmuma gadījumā stiprināt uz ēkas pagalma fasādēm. Atbildīgs par satelītantenas uzstādīšanas tehnisko risinājumu ir uzstādītājfirma vai īpašnieks, kas to apliecina ar savu parakstu.

V Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumi, īpaša režīma apbūves zonas

5. Pieminekļu aizsardzības valsts kontrole un nodrošināšanas kārtība.

5.1. Daugavpils pilsētā pēc apbūves un arhitektoniskās vērtības ir sekojoši objekti:

- arhitektūras pieminekļi, kas saskaņā ar apstiprināto sarakstu (LR KM pavēle Nr.141, 27.XII 94.g.) apstiprināti un norādīti ģenplānā,

- pilsētas vēsturiskais centrs - republikas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis,

- cietoksnis - republikas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis

- aizsargdambis - tehnikas piemineklis,

- pilsētbūvniecības pieminekļu apbūves zonas,

- ģenplānā ietvertās aizsargājamās apbūves zonas

• Stropu pirmskara apbūves koka vasarnīcas,

• Mežciema pirmskara apbūves koka vasarnīcas,

• Jaunbūves Forštadtes kvartāli ar koka apbūvi,

• Vecās Forštadtes koka apbūves zona,

• Jaunbūves baznīcu rezervāts,

• Atsevišķas ēkas un ansambļi Grīvā,

• Vecās karavīru kazarmju ēkas.

5.2. Valsts pārvaldi arhitektūras un kultūras pieminekļu aizsardzībā veic Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.

5.3. Arhitektūras pieminekļu izmantošanas optimālais veids ir tā sākotnējās funkcijas saglabāšana vai atjaunošana vai tādas funkcijas saglabāšana vai atjaunošana, kas neizmaina ēkas interjeru un ārējo veidolu.

5.4. Ekspluatācijas gaitā ar pieminekļu inspekciju un arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu ir jāsaskaņo:

a) visa veida pārbūve,

b) kosmētiskais remonts,

c) interjera izbūve,

d) konservācija,

e) restaurācija,

f) rekonstrukcija,

g) kapitālais remonts,

h) nojaukšana.

Pirms darbu uzsākšanas pieminekļu inspekcijā ir jāsaņem būvatļauja pēc projekta izstrādāšanas un saskaņošanas.

5.5. Visiem kapitālā remonta, restaurācijas vai pārbūves darbiem nodrošināma autoruzraudzība.

5.6. Visus kapitālā remonta, restaurācijas vai pārbūves darbus pieņem ekspluatācijā pašvaldības komisija, kuras sastāvā ir inspekcijas pārstāvis un projekta autors.

6. Apbūves noteikumi īpašas apbūves zonās, kur ir arhitektūras pieminekļi.

A. Pilsētas centrs.

6.1. Pilsētas vēsturiskā centra robežas noteiktas pielikumā Nr.1. Vēsturiskais centrs ir aizsargājams unikāls arhitektūras un telpiskās vides organizācijas objekts (MP 1983.g.18.oktobra lēmums nr.595).

8.1. Pilsētas vēsturiskajā centrā ar pieminekļu inspekciju jāsaskaņo visas 5.4.punktā noteiktās darbības.

6.2. Vēsturiskā centrā aizliegta garāžu, noliktavu, saimniecisku ēku celtniecība, izņemot gadījumus:

- garāžu celtniecība atļauta denacionalizētās mājās kopā ar zemi īpašniekam, ja viņš tur dzīvo un ja garāžas celtniecība nav pretrunā ar celtniecības normām.

6.3. Nav atļauta rūpniecisko ražotņu izvietošana.

6.4. Būvvalde ir tiesīga uzstādīt augstākas prasības pasūtītājam ēkas pārbūves vai uzturēšanas gadījumā, kā arī augstākas prasības pret apdari un labiekārtošanu.

6.5. Apbūve var notikt tikai saskaņā ar spēkā esošo "Centra detaļprojektu" un vispārīgiem apbūves noteikumiem.

6.6. Vēsturiskā centra ietvaros ar arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu jāsaskaņo mazo formu (žogu, soliņu, gaismas ķermeņu, pergolu, atbalstsienu, fasādes detaļu) celtniecība vai uzstādīšana.

B. Cietoksnis

6.7. Nav pieļaujama cietoksnī jaunu objektu celtniecība bez Kultūras ministrijas pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas.

6.8. Saimnieciskās darbības profila izmainīšana jāsaskaņo ar pilsētas dienestiem, ja tiek veikta pārbūve un inženiertīklu izbūve, un obligāti ar reģionālo vides pārvaldi, pieminekļu aizsardzības inspekciju, arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu.

6.9. Ir spēkā visas prasības, kas noteiktas vēsturiskā centra apbūvei.

C. Vēsturiskā centra un cietokšņa apbūves zonas (pielikums Nr.3)

6.10. Jebkura apbūve vēsturiskā centra un cietokšņa apbūves zonās saskaņojama ar pieminekļu aizsardzības inspekciju un arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu.

D. Aizsargdambis

6.11. Ar pieminekļu aizsardzības inspekciju jāsaskaņo:

- jaunu iebrauktuvju un izbrauktuvju celtniecība no aizsargdambja,

- objektu celtniecība, kas ir 100 m rādiusā aizsargdambim abās pusēs un kas tieši iespaido tā telpisko panorāmu,

- jaunu koku stādīšana.

E. Mežciema un Stropu rajoni ( piel.5)

Vēsturiski izveidojušies iedzīvotāju atpūtas rajoni, kur ir īpašas apbūves īpatnības.

6.12. Mežciemā un Stropos aizliegts iedalīt jaunus zemes gabalus privātmāju celtniecībai.

6.13. Mežciemā un Stropos aizliegta režošanas ēku noliktavu celtniecība vai esošo ēku piemērošana šīm vajadzībām.

6.14. Mežciemā un Stropu apbūvē jāsaglabā nacionālās koka arhitektūras raksturs. Projektējot vai rekonstruējot esošās ēkas, pieļaujamas sienu ārējā apdarē pielietot 50% ķieģeļi vai apmetumu. Pārējam materiālam jābūt kokam.

6.15. Obligāts noteikums ir ainavas saglabāšana.

F. Jaunbūves, vecās Forštadtes, Grīvas kvartāli ar koka apbūvi (piel.6)

Jaunbūvē atsevišķos rajonos ir saglabājusies vēsturiskā koka apbūve, kuru rekonstrukcijas gadījumā jāsaglabā pirmatnējā izskatā.

6.16. Aizliegts pārbūvēt koka mājas, pielietojot piebūvēm sienu materiālā ķieģeli vai citādi izmantot ķieģeļa apdari.

6.17. Koka māju kosmētiskajam remontam jāpasūta arhitektūras un pilsētbūniecības nodaļā krāsu pase. Tas pats attiecas uz Grīvas un Vecās Forštadtes atsevišķiem kvartāliem.

G.Jaunbūves baznīcu rezervāts

Tā ir teritorija, kas robežojas ar Krustpils ielu, Miera ielu, Kauņas ielu, Bauskas ielu. Šajā teritorijā atrodas 4 konfesiju baznīcas.

6.18. Jebkura apbūve šajā teritorijā ir saskaņojama Arhitektūras un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā.

6.19. Aizliegts šajā teritorijā izvietot azartspēļu zāles, izklaides objektus, kā arī ražošanas ēkas vai piemērot esošās šim mērķim.

H.Dabas aizsardzības zonas

6.20. Noteikt, ka šie "Apbūves noteikumi" nosaka 1994.gada 27.oktobrī Daugavpils pilsētas domes lēmumā Nr.289 "Par aizsargājamo zonu noteikšanu ap pilsētas ūdenskrātuvēm - ezeriem" uzstādītās prasības, kā arī Daugavas krastu uzturēšanas un sakārtošanas programmu, kas ietverta Kultūras fonda Daugavas programmā.

6.21. Izstrādājot apbūves projektus, jāievēro genplāna 5.nodaļā noteikto dabas teritoriju saglabāšana un likumdošanas ievērošana

6.22. Kamēr ar īpašu Domes lēmumu nav apstiprinātas Daugavas upes krastu aizsargzonas, mazo upīšu aizsargzonas, dabas liegumu teritoriju konkrētas robežas, kā arī ģenplānā paredzētie prespektīvie dārzi un parki, jebkura saimnieciska darbība, celtniecība, zemes darbi jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi, arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu sekojošās vietās:

- Daugavas upes krasts, Lauces upes krasts, Mežciema sanatorijas parkā, Cietokšņa vaļņu apstādījumos, Dīķu - Malu ielu rajonā, Esplanādes purvainē, Ruģeļu pļavās, Gubiščes ezera krastā.

6.23. Stingra režīma joslā 10 m platumā no ūdens tilpnes aizliegts - celt jebkuras ēkas un būves, izņemot ūdens ietaises, hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu piestātnes,

- mazgāt tehniku,

- lietot un turēt indīgas ķimikālijas,

saimnieciskām vajadzībām (ierīkot sakņu dārzus), apstrādāt zemi,

- iekārtot izgāztuves, būvmateriālu noliktavas,

- celt aizžogojumus un būves, kas traucē brīvi piekļūt ūdenim.

VI. Projektēšanas nosacījumi

7. Projektēšanas atļaujas saņemšana.

Projektēšanas veikšana notiek saskaņā ar Ministru kabinetā 1997.g. 1.aprīlī apstiprinātajiem "Vispārīgajiem būvnoteikumiem".

7.1. Būvprojektu izstrādāšana vajadzīga

- no jauna būvējamajiem objektiem,

- pārbūvēm un rekonstrukcijām,

- restaurācijai,

- kapitālajam remontam,

- esošo būvju renovācijai,

- inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem,

- teritoriju labiekārtošana (ceļu un laukumu, celiņu, trotuāru, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam),

- apzaļumošanai,

- rekultivācijai,

- meliorācijai,

- jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi.

7.2. Lai saņemtu projektēšanas atļauju, būvētājam arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā jāiesniedz sekojošie dokumenti:

juridiski precīzi noformēts - iesniegums ar plānoto darbu aprakstu (biznesplāns),

- zemes īpašuma vai lietošanas tiesību apliecinoša dokumenta kopija (arī gruntsgabala plāns),

- rekonstrukcijas vai restaurācijas gadījumā esošā objekta īpašuma vai nomas tiesību apliecinošs dokuments,

- esošā objekta inventāra lieta,

- būvvietas izvēles akts,

- būvdarbiem, kas veicami "īpaša režīma" apbūves zonās,

jāiesniedz kultūras pieminekļu inspekcijas slēdziens.

7.3. Lai saņemtu projektēšanas atļauju, ģimenes māju īpašniekiem jāiesniedz:

- iesniegums (līdzīpašnieku apstiprināta rakstiska piekrišana, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki), parakstus apstiprina ielu komitejas priekšsēdētājs,

- inventarizācijas lieta, kur atzīme ir veikta ne vēlāk kā viena gada laikā,

- zemesgabala plāns un dokuments, kas apliecina zemes īpašuma vai lietojama tiesības.

8. Projekta izstrādāšanas kārtība.

8.1. Visām jaunbūvēm, restaurācijām, rekonstrukcijām, sabiedrisko ēku interjeru izbūvei, labiekārtošanas darbiem jāizstrādā projekti. Projekta sastāvam ir jābūt pietiekamam, lai varētu veikt būvdarbus, kā arī nodrošinātu kontroli celtniecības gaitā.

8.2. Projektu drīkst izstrādāt tikai speciālists, kuram ir projektēšanas darbu licence, kā arī projektēšanas organizācija, kas noteiktā kārtībā saņēmusi licenci.

Arhitektūras daļu var izstrādāt arhitekts, kuram ir LAS ( Latvijas arhitektu savienība) izdota licence. Izstrādājot projektu, jāievēro LR spēkā esošie Būvnormatīvi.

8.3. Par projekta kvalitāti un risinājumu pareizību atbild ar savu personīgo parakstu speciālists, kuram ir licence profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

8.4. Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:

- zemes gabala topogrāfiskais plāns M1:500,

- situācijas plāns M1:2000, 1:10000,

- būves inventarizācijas materiāli, ja būvprojekta pamatā ir esošā būve,

- būves tehniskās apsekošanas dati, ja tādi ir nepieciešami,

- arhitektūras un plānošanas uzdevums,

- ekoloģiskais uzdevums atbilstoši likumam "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi",

- inženierdienestu izsniegtie tehniskie noteikumi,

- attiecīgu institūciju principiāla piekrišana esošas apbūves nojaukšanai, inženierkomunikāciju demontēšanai, koku un krūmu izciršanai, ja tas nepieciešams,

- citi būvprojektēšanai nepieciešamie materiāli, ja tos nosaka apbūves noteikumi vai arhitektūras plānošanas uzdevums.

8.5. Projektu ir jāizstrādā latviešu valodā.

8.6. Būvprojekta stadijas nosaka būvatļaujas un arhitektūras - plānošanas uzdevums.

9. Būvprojekta saskaņošana

9.1. Būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami visās institūcijās, kas izdevušas tehniskos noteikumus ar saskaņojuma prasību.

9.2. Katra saskaņošanas institūcija nosaka saskaņojuma termiņu. Ja līdz saskaņojuma termiņa beigām ir uzsākti būvdarbi, saskaņojums ir spēkā visā būvdarbu veikšanas laikā.

9.3. Projekts saskaņošanai ir jāiesniedz 3 eksemplāros.

Skiču stadijā projektu saskaņo pilsētas arhitekts vai personas, kas īpaši norādītas arhitektūras - plānošanas uzdevumā. Projektu paraksta tā pasūtītājs. Projektu pēc visiem saskaņojumiem paraksta pilsētas galvenais arhitekts. Projekta 1 eksemplārs pilnā sastāvā nododams arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas arhīvam.

9.4. saskaņošanai jāiesniedz sekojošais projekta sastāvs un dokumenti:

a) zemes īpašuma vai zemes lietošanas tiesību apliecinošu dokumentu kopiju;

- tehniskie noteikumi un izejas materiālu,

- būvvietu izvēles akts,

- projektēšanas atļauja;

b) ģenerālais plāns M 1:500 vai 1:1000, kurā jāuzstāda gruntsgabala robežas, ielu nosaukumi un sarkanās līnijas, kaimiņu gruntsgabalu Nr. un nosaukumi, visu jaunprojektējamo ēku nosaukumi, nojaucamo ēku nosaukumi, ēku funkcija, stāvu skaits, ugunsdrošības pakāpe, apbūves laukums, kultūra, kopējā platība, gruntsgabala apbūves blīvums, 10 m attālumā no gruntsgabala robežām atrodošās ēkas kaimiņu gabalā, jaunbūvējamo ēku piesaiste, attālumi līdz gruntsgabala robežām.

c) inženierkomunikāciju plāns m 1:500, būvprojekts, kurā ir visu stāvu plāni, griezumi, fasādes, mezgli detaļās paskaidrojuma raksts, apdare,

d) teritorijas labiekārtošanas projekts m 1:500, labiekārtojuma elementu zīmējumi, dendroloģiskie risinājumi, apzaļumošanas plāns,

e) īpašas projekta daļas, kas norādītas arhitektūras - plānošanas uzdevumā (krāsu risinājums, makets, perspektīvais zīmējums, detaļas), foto materiāli, krāsu pases u.t.t.),

f) ja ir arhitektūras piemineklis, tad jāparedz īpašs sastāvs, ko nosaka pieminekļu aizsardzības inspekcija.

9.5. Saskaņotā projekta dokumentācija jāizskata valsts ekspertīzei sekojošos gadījumos:

- ja būvprojektu izstrādājušas ārzemju firmas vai kopfirmas,

- būves finansējas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem,

- objekti saistīti ar dabas resursu izmantošanu vai to ietekmi uz apkārtējo vidi,

- strīdus gadījumos būvprojekta kvalitātes novērtēšanai.

9.6. Ja divu gadu laikā pēc projekta skaņošanas nav iesākta celtniecība, projekta saskaņojums zaudē spēku.

9.7. Būvniecības laikā projekta autors var izdarīt izmaiņas, ja tās saskaņo pilsētas galvenais arhitekts.

10. Būvatļaujas saņemšana.

10.1. Jebkurai būvei pilsētā pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja, kuru izdod būvinspektors.

10.2. Lai saņemtu būvatļauju, būvinspektoram jāiesniedz sekojoši dokumenti:

a) iesniegums par būves ziņām,

b) dokuments, kas apliecina zemes un būvju īpašuma vai lietošanas tiesības,

c) noteiktā kārtībā saskaņota projekta dokumentācija,

d) būves asu nospraušanas ģeodēziskais akts,

e) Valsts ekspertīzes slēdziens, ja tas ir nepieciešams,

f) būvētāja līgums ar autoru par autoruzraudzību,

g) tehniskā uzrauga saistību paraksts par darba izpildi atbilstoši apstiprinātajam projektam un būvnormatīviem,

h) darbu veikšanas reģistrācijas žurnāls.

10.3. Ģimenes māju būvētājam jāiesniedz -

- iesniegums,

- dokuments par zemes īpašuma vai lietojuma tiesībām,

- apstiprināts projekts,

- būves ģeodēzisko asu nospraušanas akts,

- saistību paraksts, ka būvētājs apņemas uzbūvēt pēc projekta darbu veikšanas, žurnāls un līgums par autoruzraudzību (pēc būvētāja ieskatiem).

10.4. Būvēm, kas ir arhitektūras pieminekļi, vēl papildus jāsaņem pieminekļu inspekcijas darbu veikšanas atļauja.

10.5. Ģimenes mājai un saimniecības ēkai, ja veic pārbūvi vai remontu un nav paredzēta pieslēgšanās pie inženiertīkliem, būvatļauja nav vajadzīga.

Arhitekta saskaņojums ir līdzvērtīgs būvatļaujai.

10.6. Būvatļauja ir derīga līdz noteiktajam termiņam, pēc tam tā ir jāpagarina.

10.7. Darbu turpināšanas pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanas uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

10.8. Būvatļauja nav nepieciešama:

- veicot remontdarbus, kam nav nepieciešams būvprojekts (ja neizmainās būves plānojums un fasādes risinājums, netiek nojauktas un mainītas nesošās konstrukcijas).

10.9. Būvinspekcija var anulēt būvatļauju

- ja netiek ievērots "Būvniecības likums" un "Būvniecības noteikumi",

- būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptētā būvprojekta,

- būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

11. Būvdarbu organizēšana, veikšana, uzraudzība.

11.1.Būvdarbus var veikt būvētājs vai licencēts būvuzņēmējs.

11.2. Būvētājam neatkarīgi no īpašuma formas ir jānodrošina savas būves tehniskā uzraudzība atbilstoši LR Būvnormatīvu prasībām.

11.3. Būvdarbu tehnisko uzraudzību jāveic speciāli nozīmētam speciālistam - inženierim vai arhitektam ar augstāko speciālo izglītību un kam ir licence autoruzraudzībai.

11.4. Tehniskais uzraugs tiek reģistrēts būvinspekcijā, kur paraksta attiecīgo saistību uzņemšanos. Būvtehniskais uzraugs nedrīkst vienlaikus būt šīs būves darbuzņēmējs un tiešs vai netiešs darbinieks.

11.5. Būvējot ģimenes māju, tehnisko uzraudzību var veikt pats būvētājs, ja garantēta projekta pilnīga saglabāšana un ja tā nav augstāka par 2 stāviem, apbūves laukums - par 250 m2, būvapjoms - par 2000m3.

11.6. Lai nodrošinātu efektīgu būvdarbu uzraudzību būvobjektos, pastāvīgi uz vietas būvē jābūt:

- būvatļaujai,

- saskaņotai projekta dokumentācijai,

- darba veikšanas žurnālam,

- iebūvēto materiālu, konstrukciju, iekārtu kvalitāti apliecinoši dokumenti,

- izmantojamās būvtehnikas, mehānismu pārbaudes dokumentiem,

- būvdarbu pareizību apliecinošiem dokumentiem (apslēpto darbu akti),

- rakšanas darbu atļaujai,

- koku ciršanas atļauja - citiem būvnormatīvos paredzētajiem dokumentiem.

11.7. Arī kapitāli remontējamai un rekonstruējamai būvei jābūt p.11.5. norādīto dokumentu sarakstam.

11.8. Pasūtītājs saskaņā ar Būvniecības likuma 27.pantu un Latvijas Būvnormatīviem būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu, kam ir vajadzīgā kvalifikācija.

11.9. Būvuzraugs obligāti nepieciešams, ja:

- būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem,

- ēkas vai būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni saskaņā ar ekspertīzes atzinumu saistīti ar paaugstinātu risku.

11.10. Būvniecības valsts kontroli veic būvinspekcija atbilstoši Būvniecības likuma 29. un 30. pantam un citiem normatīviem aktiem.

11.11. Autoruzraudzība nepieciešama:

- visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajā centra daļā un vēsturiskajās daļās, kā arī īpaša apbūves režīma zonās,

- sabiedriskām ēkām un būvēm,

- restaurējamām un rekonstruējamām būvēm,

- specializētām ēkām,

- dzīvojamām ēkām (izņemot ģimenes mājām),

- rūpnieciskām būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa reģionālas vides pārvalde.

12. Būvdarbu drošības nodrošinājums

12.1. Lai ierobežotu būvprojektus no nepiederošu cilvēku iekļūšanas tajā, būvlaukums jāiežogo ar 1,25 m augstu žogu, kas saskaņojams pilsētas arhitektūras nodaļā. Žoga ārpusē jābūt plāksnei, uz kuras norādīta būvfirma un darbu vadītājs, to adrese un telefoni.

12.2. Ja būvlaukumam tiek izmantota pilsētas teritorija, tad būvētājam jānoslēdz ar domi līgums par teritorijas pagaidu izmantošanu.

Pagaidu žogu drīkst uzstādīt pilsētas ietvēs un uz braucamās daļas, tiekai ievērojot vai remontējot tīklus, saskaņojot ar komunālo saimniecību un ceļu satiksmes drošības dienestu.

12.3. Pie 3 un vairākstāvu ēkām gar pagaidu žogu jābūt gājēju laipām un tām pāri nojumei ar slīpumu uz būves pusi. Pagaidu žogi un sastatņu stabi jānostiprina ar šķērsiem.

Ja zem statnēm paredzama gājēju pārvietošanās, sastatnes noklājamas ar divām kārtām pamīšus liktu dēļu, bet to nākamajā stāvā jābūt par sastatnēm garākai nojumei.

12.4. Būvmateriālus nedrīkst nokraut ārpus pagaidu žoga, izņēmuma gadījumā tie novācami vienas dienas laikā.

12.5. Visi darbi jāveic, lai nodrošinātu gājēju drošību.

12.6. Bedres un tranšejas ārpus pagaidu žoga jānorobežo ar margām, bet gājēju pārejās jāierīko tiltiņi ar margām 1m augstumā. Tumsā jānodrošina apgaismojums.

12.7. Pirms zemes darbu uzsākšanas apbūvētājam jāizņem rakšanas darbu atļauja pilsētas komunālajā pārvaldē.

12.8. Par darba drošību un ugunsdrošību būvdarbu laikā atbild apbūvētājs, ja šīs funkcijas nav nodotas būvuzņēmējam.

13. Būvju pieņemšana ekspluatācijā.

13.1. Būvi pieņem ekspluatācijā Latvijas Būvnormatīvā LBN 301 noteiktajā kārtībā.

13.2. Būvprojekta pieņemšanas aktā nosaka ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš pēc būvprojekta nodošanas atklājušos būvdarbu defektus. Minētais termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu gadu nelieliem būvobjektiem vai mazāks par 2 gadiem - daudzstāvu un specializētājām būvēm, arī maģistrālajām inženierkomunikācijām.

13.3. Ģimenes mājas, vasarnīcas un garāžas, kā arī saimniecības ēkas ekspluatācijā pieņem domes izveidota pieņemšanas komisija.

13.4. Ja ekspluatācijā pieņemamais objekts atrodas vēsturiskā centrā vai īpaša apbūves režīma zonās, tad jāpieaicina komisijā pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis.

13.5. Ja ekspluatācijā nodod ražošanas būves, tad jāpiestāda visu tehnoloģisko iekārtu pārbaudes akti un produkcijas pārbaudes rezultāti.

13.6. Pieņešanas komisija noformē aktu 4 eksemplāros, no kuriem 1 paliek inspekcijā. Aktu apstiprina domē mēneša laikā.

13.7. Gadījumā, kad ģimenes māju būvē saimnieciskā kārtā, pieļaujama mājas daļas nodošana ekspluatācijā, ja ir iekārtota ar siltumu un elektrību vismaz viena dzīvojamā istaba, virtuve, sanitārais mezgls, pabeigta fasādes apdare un labiekārtošanas darbi ielas pusē.

13.8. Pēc pieņemšanas akta parakstīšanas un apstiprināšanas objekta apbūvētājs ir saimnieciski un juridiski atbildīgs par tā tehnisko stāvokli. Līdz ar to izbeidzas būvuzņēmēja funkcijas un atbildība.

13.9. Objekta pieņemšanas laikā radušos strīdus jautājumus savas kompetences robežās izlemj pilsētas dome vai attiecīgā ministrija.

13.10. Aizliegts ekspluatēt būves, kuras nav pieņemtas ekspluatācijā noteiktā kārtībā.

14. Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana un būves konservācija.

14.1. Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas lēmumu, Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas būvnormatīvu sarakstā minēto tiesību aktu prasības vai arī citu pamatotu iemeslu dēļ.

14.2. Pārtraucot būvdarbus uz ilgāku laiku kā vienu gadu, par to ir jāpaziņo būvinspekcijai vai citai institūcijai, kas izdevusi būvatļauju.

14.3. Visas ar būvdarbu pārtraukšanu saistītās saimnieciskās un juridiskās saistības starp pasūtītāju un būvuzņēmēju nosaka noslēgtie līgumi un normatīvie akti.

15.Vides aizsardzības nosacījumi.

15.1. Būvdarbi organizējami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks.

15.2. Pirms planēšanas darbu uzsākšanas jānoņem un jāsaglabā tālākajai izmantošanai auglīgais augsnes slānis.

15.3. Nav pieļaujama koku bojāšana un neparedzēto koku stādīšana.

15.4. Ja būvlaukumā radušies rūpnieciskie un sadzīves notekūdeņi ar lielu piesārņojuma pakāpi, tad tie ir attīrāmi, nav pieļaujama ūdens novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs.

15.5. Būvdarbu laikā būves īpašnieks būvlaukumā var iegūt derīgos izrakteņus un izmantot dabas resursus, ja tas paredzēts būvprojektā.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs A. Vidavskis

Pielikums
domes 1997.gada 29.maija
noteikumiem Nr.170 (prot. Nr.8, 24.¤)

Dienestu saraksts, ar kuriem jāsaskaņo projekta dokumentācija būvniecībai Daugavpilī:

1. Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa - pilsētas galvenais arhitekts.

2. Komunālās saimniecības uzņēmums.

3. Daugavpils vides veselības centrs.

4. Reģionālās vides pārvaldes Daugavpils nodaļa.

5. Daugavpils pilsētas ugunsdrošības un glābšanas dienests.

6.Ceļu satiksmes drošības direkcijas Daugavpils nodaļa.

7. Daugavpils pašvaldības uzņēmums "Siltums".

8. Pašvaldības uzņēmums "Ūdensvads".

9. Valsts akciju sabiedrība "Austrumu elektriskie tīkli".

10. Daugavpils pilsētas elektrotīklu rajons.

11. Uzņēmums "Daugavpils gāze".

12. Daugavpils Telekomcentra pilsētas nodaļa.

13. Daugavpils pilsētas Zemes dienests.

14. Daugavpils televīzijas komunikāciju tīkli.

Īpašos gadījumos ir jāsaskaņo:

15. Pilsētas galvenais mākslinieks.

16. Kultūras pieminekļu aizsardzības valsts inspekcija.

17. A/s "Latvijas dzelzceļš" Daugavpils nodaļa (objektiem, kuri saistīti ar sliežu ceļu šķērsošanu un dzelzceļa teritoriju).

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Vidavskis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Daugavpils pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 170Pieņemts: 29.05.1997.Stājas spēkā: 17.07.1997.Zaudē spēku: 13.07.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 182, 16.07.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
30032
17.07.1997
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva