LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
  UN KUVEITAS VALSTS VALDĪBAS
  LĪGUMS
  PAR EKONOMISKO UN TEHNISKO SADARBĪBU
  Latvijas Republikas valdība un Kuveitas Valsts valdība
  (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas puses"),
  atzīstot, ka ekonomiskā un tehniskā sadarbība ir būtiska un
  nepieciešama sastāvdaļa divpusējo attiecību attīstībai uz
  noturīga ilgtermiņa pamata un savstarpējās uzticības vairošanai
  starp abām valstīm;
  pamatojoties uz mērķi nodrošināt ekonomisko izaugsmi, uzlabot
  savu iedzīvotāju dzīves līmeni un efektīvi izmantot tām pieejamos
  dabas resursus un cilvēkresursus;
  vēloties veicināt un stiprināt divpusējo ekonomisko un
  tehnisko sadarbību Līgumslēdzēju pušu abpusējam labumam;
  ņemot vērā saistības, kas tām jāuzņemas kā starptautisko
  organizāciju un līgumu dalībniecēm,
  ir vienojušās par turpmāko.
  1. pants
  Līgumslēdzējas puses attīsta ekonomisko un tehnisko sadarbību
  visās jomās, kas atbilst to abpusējām interesēm un labumam,
  atbilstoši to normatīvajiem aktiem un ņemot vērā to
  starptautiskās saistības.
  2. pants
  Šajā līgumā minētā sadarbība cita starpā īpaši attiecas uz
  šādām jomām:
  a) finanses;
  b) banku nozare;
  c) tirdzniecība;
  d) ieguldījumi;
  e) rūpniecība;
  f) zinātne, tehnoloģijas un inovācijas;
  g) informācijas un sakaru tehnoloģijas;
  h) transports;
  i) būvniecība;
  j) lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība;
  k) tūrisms, tostarp veselības tūrisms;
  l) citas jomas, par kurām var vienoties un kuras veicinās
  ekonomisko un tehnisko sadarbību.
  3. pants
  Līgumslēdzējas puses uzlabo ekonomisko un tehnisko sadarbību,
  veicinot kopuzņēmumu dibināšanu un citas kopīgas ekonomiskās
  darbības dažādās sadarbības sfērās.
  4. pants
  1. Šo līgumu piemēro, neierobežojot saistības, kas izriet no
  Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā. Tāpēc šā līguma
  noteikumus nevar interpretēt vai piemērot tādā veidā, kas atceļ
  vai citādi ietekmē saistības, kuras izriet no Eiropas Savienības
  līgumiem.
  2. Šis līgums nenosaka Līgumslēdzējām pusēm pienākumu
  attiecināt uz otru pusi labumu, kas tiek vai tiks gūts no kāda
  režīma, atvieglojumiem vai privilēģijām, kuras izriet no
  pastāvoša vai plānota kopējā tirgus, brīvās tirdzniecības zonas,
  muitas savienības vai līdzīgas starptautiskas vienošanās, kam
  kāda no Līgumslēdzējām pusēm ir pievienojusies vai var
  pievienoties, piemēram, Kuveitas Valsts dalība Persijas līča
  arābu valstu sadarbības padomē.
  5. pants
  Līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem
  normatīvajiem aktiem veicina ieguldījumus, kā arī kapitāla, preču
  un pakalpojumu plūsmu starp attiecīgajām valstīm.
  6. pants
  Līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem piemērojamajiem
  normatīvajiem aktiem veicina ekonomisko un tehnisko pārstāvju un
  delegāciju savstarpējus apmeklējumus, tostarp izstāžu
  organizēšanu, divpusējās ekonomiskās un tehniskās sadarbības
  nostiprināšanai
  7. pants
  Ja nepieciešams, Līgumslēdzējas puses noslēdz īpašas
  vienošanās, pamatojoties uz šo līgumu, attiecībā uz 2. pantā
  minētajām sadarbības jomām un citiem īpašiem projektiem, par
  kuriem abas Līgumslēdzējas puses var būt vienojušās.
  8. pants
  1. Lai nodrošinātu šā līguma efektīvu īstenošanu, no abu
  Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem izveido apvienoto komiteju. Ja
  nepieciešams, var uzaicināt piedalīties arī citu valsts un
  privātā sektora institūciju pārstāvjus.
  2. Apvienotās komitejas sanāksmes notiek vienu reizi divos
  gados pārmaiņus katras Līgumslēdzējas puses galvaspilsētā.
  3. Apvienoto komiteju vada Latvijas Republikas Ekonomikas
  ministrija un Kuveitas Valsts Finanšu ministrija.
  4. Apvienotajai komitejai cita starpā ir šādas tiesības:
  a) veicināt un koordinēt ekonomisko un tehnisko sadarbību
  starp Līgumslēdzējām pusēm;
  b) nākt klajā ar priekšlikumiem par šā līguma un no tā
  izrietošo vienošanos īstenošanu un izskatīt šādus priekšlikumus,
  un
  c) izstrādāt ieteikumus tādu šķēršļu likvidēšanai, kas var
  rasties kādas saskaņā ar šo līgumu noslēgtas vienošanās un
  izveidota projekta īstenošanas procesā.
  9. pants
  Jebkuri strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm, kas izriet no šā
  līguma interpretācijas vai īstenošanas, tiek risināti mierīgu
  konsultāciju vai sarunu ceļā.
  10. pants
  1. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais
  paziņojums par šā līguma īstenošanai nepieciešamo konstitucionālo
  prasību izpildi, ko katra Līgumslēdzēja puse sniedz otrai pusei
  rakstveidā pa diplomātiskajiem kanāliem.
  2. Šo līgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm par to
  savstarpēji vienojoties, šim nolūkam veicot notu apmaiņu starp
  Līgumslēdzējām pusēm pa diplomātiskiem kanāliem. Grozījumi stājas
  spēkā saskaņā ar 10. panta 1. punktu.
  3. Šis līgums paliek spēkā piecus (5) gadus, un tā darbība
  tiek automātiski pagarināta uz līdzīgiem laika posmiem, ja vien
  Līgumslēdzējas puses rakstveidā pa diplomātiskiem kanāliem
  nepaziņo par savu nodomu izbeigt šā līguma darbību vismaz sešus
  (6) mēnešus pirms tā izbeigšanas dienas.
  11. pants
  Šā līguma darbības izbeigšana neietekmē no šā līguma izrietošu
  īpašu vienošanos, projektu un pasākumu spēkā esamību vai ilgumu
  līdz šādu īpašu vienošanos, projektu un pasākumu pabeigšanai.
  Parakstīts Kuveitā 2017. gada 11. oktobrī, kas atbilst 1439H
  gada 21. Muharramam, divos eksemplāros latviešu, arābu un angļu
  valodā, visiem tekstiem ir vienāds spēks. Atšķirīgas
  interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
  
    
      | 
         Latvijas Republikas valdības
        vārdā 
        Edgars Rinkēvičs 
        Ārlietu ministrs 
       | 
      
         Kuveitas Valsts valdības
        vārdā 
        Sabā Haleds Alhameds Alsabā 
        Premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs 
       |