Ministru kabineta rīkojums Nr. 211
Rīgā 2018. gada 14. maijā (prot. Nr. 23 22.
§)
1. Izdarīt Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojumu
Nr. 126 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.
gadam") šādus grozījumus:
1.1. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.1.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2018. gada 30. jūnijs" ar skaitļiem un vārdiem
"2020. gada 1. septembris";
1.2. izteikt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.4.
uzdevumu šādā redakcijā:
1.3. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.5.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 1. aprīlis";
1.4. izteikt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.6.
uzdevumu šādā redakcijā:
1.5. papildināt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunktu ar
1.1.7. uzdevumu šādā redakcijā:
1.6. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.2. apakšpunkta 1.2.3.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 1. oktobris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 1. oktobris";
1.7. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.2. apakšpunkta 1.2.4.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 31. decembris";
1.8. izteikt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.1.1.
uzdevumu šādā redakcijā:
1.9. aizstāt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.1.3.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 1. aprīlis" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 1. aprīlis";
1.10. papildināt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunktu ar
2.1.1.6. uzdevumu šādā redakcijā:
1.11. aizstāt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.2.1.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2. 2017. gada 30. septembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2. 2018. gada 1. maijs";
1.12. aizstāt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.2.2.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 30. septembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 1. maijs";
1.13. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.1. apakšpunkta 3.1.1.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 31. decembris";
1.14. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.1. apakšpunkta 3.1.2.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 31. decembris";
1.15. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.1. apakšpunkta 3.1.3.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2019. gada 31. decembris";
1.16. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta 3.2.3.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2018. gada 1. jūlijs" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 31. decembris";
1.17. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta 3.2.4.
uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus
"2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem
"2018. gada 31. decembris";
1.18. papildināt 2. sadaļas 3. punkta 3.3. apakšpunktu ar
3.3.5. uzdevumu šādā redakcijā:
1.19. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.4. uzdevuma ailē
"Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada
30. oktobris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1.
maijs";
1.20. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.5. uzdevuma ailē
"Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada
31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1.
maijs";
1.21. svītrot 2. sadaļas 4. punkta 4.8. uzdevumu;
1.22. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.10. uzdevuma ailē
"Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada
30. septembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 30.
septembris";
1.23. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.11. uzdevuma ailē
"Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada
1. septembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31.
decembris";
1.24. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.12. uzdevuma ailē
"Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada
3. jūlijs" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1.
maijs";
1.25. papildināt 2. sadaļas 4. punktu ar 4.13. uzdevumu šādā
redakcijā:
1.26. papildināt plānu ar 2.1 sadaļu šādā redakcijā
(pielikums).
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto plānu
Valsts kancelejā.
|
Finanšu
sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam horizontālā
prioritāte - finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
atbilstības un valsts reputācijas
paaugstināšana1
Ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts
reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa
attīstībai, tādējādi Finanšu sektora attīstības plānā
2017.-2019. gadam ietvertie pasākumi tiek plānoti ar
nosacījumu, ka tie nepalielina esošo noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska
līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu plānveidīgu
pazeminājumu.
|
| Steidzamības kārtā īstenojami pasākumi uz risku
balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska
biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai |
| Nr. p. k. |
Pasākums |
Uzdevums |
Uzdevuma izpilde |
Atbildīgā institūcija |
Termiņš |
| 1. |
Kredītiestāžu biznesa modeļu maiņa |
Visām Latvijas kredītiestādēm, kuras specializējas ārvalstu
klientu apkalpošanā, ir sniegta sākotnējā informācija par
nepieciešamību nodrošināt bankas biznesa modeļa ātrākas
izmaiņas, lai novērstu un mazinātu riskantu darījumu
īpatsvaru bankas biznesā.
Uzraudzīt kredītiestāžu biznesa modeļu maiņu, samazinot
augsta riska klientu īpatsvaru, sasniedzot FKTK noteiktos
mērķa lielumus nozarei kopumā.
|
Regulāri (tuvākajos 6 mēnešos
vismaz 2 reizes mēnesī) par rezultātiem bankas biznesa modeļu
maiņas procesu un ABLV likvidācijas procesa gaitu informēt
Finanšu sektora attīstības padomi (turpmāk - FSAP) |
FKTK |
Pastāvīgi |
| 2. |
Augsta
riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana un
ierobežošana |
2.1. Gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likuma 1. panta 15.1 punkta
kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar
likumu. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst
nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un
skaidri paust Latvijas nostāju.
2.2. Vienlaikus ar regulējumu čaulu kompāniju kredīta
apgrozījuma aizliegšanai, nepieciešams izstrādāt tiesību
aktu, kas noteiktu pasākumus riska ierobežošanai augsta
riska pakalpojumos, piemēram, pakalpojumos, kuri saistīti
ar fiduciārajiem trasta darījumiem, privātbanķiera
pakalpojumiem.
2.3. Izstrādājot regulējumu jāievēro Ministru kabineta
2018. gada 6. martā lēmumu, paredzot nodevas ieviešanas
riskantajiem darījumiem (sākotnēji - tikai čaulu
veidojumiem) pakāpenisku valsts nodevas likmes pieaugumu ar
nākamo gadu un paredzot, ka finanšu ministram ir tiesības
palielināt likumā "Par valsts budžetu 2018.
gadam" noteikto apropriāciju budžeta programmā
02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"
atbilstoši papildu ieskaitītajiem šīs nodevas ieņēmumiem,
kas pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu tiks novirzīti
kontrolējošo, uzraugošo un finanšu un ekonomisko noziegumu
izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanas
pasākumiem.
|
2.1. FKTK un FM ir izstrādājuši likumprojektu
"Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likumā", kas precizē
čaulas veidojumu definīciju un paredz aizliegumu
sadarboties, ja čaulas veidojums atbilst trīs minētajā
likumā noteiktajām pazīmēm.
2.2., 2.3. FKTK, FM un LKA izstrādāt priekšlikumus
normatīvo aktu grozījumiem augsta riska klientu finanšu
pakalpojumu ierobežošanai.
|
FKTK, FM |
Likumprojekti iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā -
2018. gada 3. aprīlī;
Izskatīts Saeimā -2018. gada 26. aprīlī
|
| 3. |
Finanšu noziegumu atklāšanas SUV |
Ieviest publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā
un cīņā ar finanšu noziegumiem pēc Apvienotās Karalistes
"JMLIT operatīvā grupas" parauga.
Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu
brīvprātīga.
|
LKA ir sagatavojusi priekšlikumus konkrētiem grozījumiem
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likumā, lai risinātu jautājumus par
sadarbības modeļa un informācijas apmaiņas pilnveidi.
Pārrunāts ar FM un sagatavots virzībai.
|
FM sadarbībā ar LKA, TM un
IeM |
Likumprojekts iesniegts
izskatīšanai Ministru kabinetā -2018. gada 3. maijs |
| 4. |
Informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam
standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu
kontiem nodokļu jomā (CRS) |
Nodrošināt automātisko
informācijas apmaiņu par finanšu kontiem ar Krieviju, lai
iegūtu informāciju, kas ir būtiska abu valstu nodokļu
administrēšanai. |
FM izstrādā attiecīgus
grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos
Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu
kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts
ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu
kontiem". |
FM |
2018. gada 1. aprīlis -
iesniegšana Ministru kabinetā. |
| 5. |
Kontroles dienesta vadītāja atlase |
Tā kā esošajam Kontroles
dienesta priekšsēdētājam, pilnvaru termiņš beidzas 2018. gada
31. maijā, Valsts kancelejai veikt Kontroles dienesta
priekšsēdētāja atlases procesu. |
Veikta Kontroles dienesta
vadītāja atlase |
Valsts kanceleja |
Valsts kancelejai pabeigt
Kontroles dienesta vadītāja atlasi līdz 2018. gada 9.
aprīlim. |
| Uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu
kapacitātes stiprināšana |
| 6. |
MONEYVAL novērtēšanas procesā konstatēto trūkumu proaktīva
novēršana |
Visas MONEYVAL novērtēšanas
procesā iesaistītās institūcijas iesniedz priekšlikumus
papildu pasākumiem vai esošo pasākumu pilnveidojumiem, lai
novērstu MONEYVAL novērtēšanas procesā konstatētos trūkumus,
pilnveidojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti. |
Visas MONEYVAL novērtēšanas
procesā iesaistītās institūcijas līdz 2018. gada 25. maijam
iesniedz FM priekšlikumus |
FM |
Finanšu ministrija līdz 2018.
gada 13. jūnijam iesniedz izskatīšanai FSAP apkopotus
priekšlikumus par papildu veicamajiem pasākumiem. |
| 7. |
FKTK
un Kontroles dienesta papildus funkcionalitātes pārbaude |
7.1. Atbalstīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas uzraudzītu FKTK un Kontroles dienesta papildus
pārbaudi par uzraudzības un kontroles mehānisma
efektivitāti nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas, sankciju pārkāpumu un korupcijas
novēršanu finanšu sektorā.
7.2. Uzsākt sarunas ar OECD, SVF un Pasaules Banku un
par sarunu rezultātiem informēt Ministru kabinetu un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
|
Uzsāktas sarunas ar OECD, SVF un
PB un izstrādāti papildus pārbaudes nosacījumi. |
ĀM, FM |
Sadarbībā ar OECD, PB vai SVF
izstrādāti pārbaudes nosacījumi un informācija iesniegta MK
un Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā - 2018. gada
7. maijs. |
| 8. |
Kontroles dienesta institucionālās padotības maiņa |
Veikts izvērtējumu par Kontroles
dienesta institucionālo modeli, ievērojot LKA ieteikumus |
Veikts izvērtējums par Kontroles
dienesta institucionālo modeli, ņemot vērā papildus pārbaudes
un MONEYVAL ietvaros secināto. |
FM, TM, IeM, ĢP |
Līdz 2019. gada 1. janvārim
izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP. |
| 9. |
FKTK
padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas kārtība |
Nepieciešams izvērtēt, vai FKTK
likumā būtu nosakāms, ka FKTK trīs padomes locekļus (tāpat kā
FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku) amatā ieceļ Saeima pēc
Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga
priekšlikuma, nevis FKTK priekšsēdētājs, jo šāda padomes
locekļu iecelšana amatā praktiski ir vienpersoniski atkarīga
no FKTK priekšsēdētāja, kas neliecina par šīs procedūras
caurspīdīgumu un rada draudus padomes locekļu
neitralitātei. |
Veikt izvērtējumu par
pilnveidojumiem padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas
kārtības maiņai, vienlaikus izvērtējot iespēju departamentu
vadītāju funkcijas nodalīt no padomes locekļa funkcijām |
FM sadarbībā ar FKTK |
FM izvērtējumu un priekšlikumus
tālākai rīcībai līdz 2018. gada 15. septembrim iesniegt
izskatīšanai FSAP sēdē. |
| Papildu pasākumi uz risku balstītas uzraudzības
pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu
straujākai pārskatīšanai |
| 10. |
Pasākumi deklarētas skaidras naudas aizturēšanai uz robežas
šaubu gadījumā par šo līdzekļu izcelsmi |
Lai nodrošinātu tiesībsargājošo
iestāžu efektīvu rīcību nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas
skaidras naudas izcelsmes noskaidrošanā, ar mērķi novērst
noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanu Eiropas kopienas
muitas teritorijā, kā arī, lai veiktu citus pasākumus
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai,
sagatavot izvērtējumu par Krimināllikuma 195. panta un
195.²pantā paredzētās atbildības piemērošanu praksē un
priekšlikumus tālākai rīcībai iesniegt izskatīšanai
FSAP. |
Veikts izvērtējums un
priekšlikumi tālākai rīcībai iesniegti izskatīšanai FSAP
sēdē |
FM, TM, IeM un ĢP |
FM līdz 2018. gada 7. maijam
iesniedz izvērtējums ar priekšlikumiem tālākai rīcībai
izskatīšanai FSAP sēdē. |
| 11. |
Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana |
Aicināt FKTK aktualizēt
jautājumu par normatīvo aktu grozījumiem starptautisko
sankciju piemērošanas efektivitātes paaugstināšanai un
sadarbībā ar Ārlietu ministriju izstrādāt nepieciešamos
grozījumus vismaz attiecībā uz iekšējās kontroles
sistēmu. |
Veikt izvērtējumu un
nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus normatīvajos
aktos, cita starpā, izvērtējot iespēju FKTK kā uzraugam izdot
normatīvos noteikumus par sankciju piemērošanu. |
ĀM sadarbībā ar FKTK |
Līdz 2018. gada 15. aprīlim
veikts izvērtējams un priekšlikumi iesniegti izskatīšanai
FSAP sēdē. |
| 12. |
Iemaksu Noguldījumu garantiju fondā noteikšanas principu
pārskatīšana
Izvērtēt iespēju uz riska
balstītu iemaksu apjoma noteikšanai
|
Finanšu ministrijai izstrādāt un
iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojektu
"Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", paredzot,
ka iemaksas noguldījumu garantiju fondā aprēķina, ņemot vērā
vidējo svērto katras dienas atlikumu noguldījumu
piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī. |
Jāsagatavo ietekmes izvērtējums
un uz tā pamata priekšlikumi izmaiņām Noguldījumu garantiju
fonda likumā. |
FKTK sadarbībā ar FM |
FKTK līdz 2018. gada 15. aprīlim
veic ietekmes izvērtējumu par iespējamo aprēķina metodikas
maiņu. |
| 13. |
Prasības kredītiestāžu darbiniekiem |
Lai pārbaudītu kredītiestādēs
strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba
pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu
sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki
iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās, LKA ieskatā,
Kredītiestāžu likumā jānosaka, ka finanšu pakalpojumu
sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstētu būt sodītas
par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav
dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs
maksātnespējas process. |
Jāveic izvērtējums par LKA
piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības
gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu
projekti. |
FM sadarbībā ar LKA, FKTK un IeM
(Informācijas centrs) |
Līdz 2018. gada 1. jūlijam
sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti
izskatīšanai Ministru kabinetā. |
| 14. |
Ierobežojumi kļūt par kredītiestādes valdes locekli, valdes
priekšsēdētaju vai padomes priekšsēdētaju |
LKA ieskatā no korporatīvās pārvaldības un risku uzņemšanās
viedokļa būtu izvērtējams, vai kredītiestādes akcionārs -
fiziska persona ar būtisku līdzdalību (10% un vairāk)
drīkstētu būt šīs pašas kredītiestādes valdes loceklis,
valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. Aicinām
diskutēt par šo priekšlikumu un vērtēt tā turpmāku virzību.
|
Jāveic izvērtējums par LKA
piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības
gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu
projekti |
FM sadarbībā ar LKA un FKTK |
Līdz 2018. gada 1. jūlijam
sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti
izskatīšanai Ministru kabinetā |
| 15. |
Patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 10 %
vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa
noteikšana politiski nozīmīgām personām |
Mazinot slieksni, atklāšanas
pienākums attieksies uz katru fizisku personu, kurai tiešas
vai netiešas līdzdalības veidā pieder 10 % kapitāldaļu vai
akciju. Eiropas Komisijas 2016. gada atzinumā2
novērtēts, ka 25 % slieksnis ir pārāk augsts un viegli
apejams personām, kas vēlas paslēpties. Pie šāda sliekšņa
teju 1 no 10 Lielbritānijas kompānijām norādīja, ka tai nav
patiesā labuma guvēju. Sliekšņa samazinājums apgrūtinās
radinieku, draugu un citu uzticamības personu nozīmēšanu par
īpašniekiem. ASV ir noteikts 10 % slieksnis, vairākās Ieguves
rūpniecības pārredzamības iniciatīvas valstīs (EITI) tas
noteikts pat 5 % apmērā. Lielbritānijas pieredze rāda, ka
pazeminot slieksni, grūtības ar patiesā labuma guvēju
identificēšanu piedzīvo tikai 2 % uzņēmumu. Latvija var
noteikt jūtīgos sektorus, kam piemērot samazinātus
sliekšņus. |
Sagatavots izvērtējums |
FM sadarbībā ar TM, FKTK |
Izvērtējums iesniegts
izskatīšanai FSAP sēdē līdz 2018. gada 31. decembrim |
| 16. |
Mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai
patiesā labuma guvēju reģistrā |
NILLTFNL pieļauj par uzņēmuma
patiesā labuma guvēju uzskatīt personu, kura ieņem amatu
augstākās pārvaldības institūcijā, ja patiesā labuma guvēju
nav iespējams noskaidrot. Šādas personas var būt ārzonu
uzņēmumu iecelti nominālie direktori bez reālas kontroles pār
uzņēmumu. Tas apgrūtina naudas atmazgāšanas risku
novērtēšanu, tāpēc nominālie direktori būtu uzskatāmi
norādāmi uzņēmumu reģistrā. Par to panākta vienošanās arī
sarunās par jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas
novēršanas jomā (5AMLD) 2017. gada decembrī. |
Sagatavots izvērtējums |
FM sadarbība ar TM un FKTK |
Iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē
līdz 31.12.2018. |
| 17. |
Licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem
nefinanšu sektorā |
Licencēšanas noteikumu
izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā, kas
piesaista klientus bankām (galvenokārt NILLTFNL 3. panta 3.,
4., 5. daļas subjektiem). Šiem uzņēmumiem licencēšanas un
licences derīguma perioda laikā jāpiemēro t. s. atbilstības
un piemērotības jeb fit and proper tests (pārbaužu
kopums, lai pārliecinātos, ka uzņēmums atbilst NILLTFNL
prasībām), izmantojot līdzīgus standartus kā finanšu
iestādēm. Šādas pārbaudes jāveic arī pakalpojumu sniedzēju
filiālēs un meitasuzņēmumos. Noteikumi stiprinātu sektora
pārraudzību un veicinātu izpratni par naudas atmazgāšanas
regulējumu un iespējamajiem riskiem. |
Sagatavots izvērtējums |
FM sadarbībā ar EM |
Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku
ierobežošanai paredzētā pasākuma ietvaros |
| 18. |
Aizliegums pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā
sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā
labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju |
Sankcijas par aizlieguma
pārkāpumu var iekļaut licences zaudēšanu. |
Sagatavoti priekšlikumi
grozījumiem normatīvajos aktos |
FM sadarbībā ar TM un EM |
Līdz 2018. gada 31. decembrim
priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos iesniegti
izskatīšanai FSAP. |
| Informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošana starp
finanšu sektoru un valsti |
| 19. |
Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm
|
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44.
panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties
ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā
noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma
attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un
pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski
un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs
progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā
apjomā. |
Uzdevuma izpildi veikt
atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam
iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros |
FM sadarbībā ar VARAM, LKA |
Uzdevuma izpildi veikt
atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam
iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros |
| 20. |
Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu
dienestu |
Piedāvājam uzsākt vismaz pilotprojektu, kas ļautu VID un
bankām operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem
klientu datiem, lai precīzāk ziņotu VID un nepārslogotu gan
VID, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi.
Lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar
ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63. pantā būtu
paredzama VID un kredītiestāžu operatīva sadarbība
"nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu
aizdomīgus darījumus nodokļu jomā". Kredītiestādēm
šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga (iespējams,
sākotnēji terminēta pārejas noteikumos).
Šāda mehānisma iedzīvināšana būtiski uzlabotu cīņu ar
ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai
izvairītos no nodokļu nomaksas.
|
Jāveic izvērtējums par LKA
piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības
gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu
projekti |
FM sadarbībā ar VID, LKA un
FKTK |
Līdz 2018. gada 1. jūlijam
sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti
izskatīšanai Ministru kabinetā |
| 21. |
Politiski nozīmīgu personu saraksts |
Šobrīd daļu no valsts amatpersonām, par kurām un kuru
radiniekiem ir ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, iespējams
bez papildu darbībām identificēt kā politiski nozīmīgas
personas. Šīs personas, pamatojoties uz iesniegtajām valsts
amatpersonu deklarācijām, ir uzskatāmas par politiski
nozīmīgām personām.
Neapšaubāmi, ka katra likuma subjekta atbildība ir
identificēt šādas personas. Tomēr ir grūti rast
skaidrojumu, ka par Latvijas politiski nozīmīgām personām
dati jāiegūst no ārvalstu datu bāzēm (atsevišķiem likuma
subjektiem (ne bankām) nemaz to izmaksu dēļ nav viegli
pieejamas). Savukārt šo personu radinieku noskaidrošanai
jāiegūst plašs datu apjoms no daudzām nesaistītām personām
un dažādiem reģistriem, ko Datu valsts inspekcija jau
rakstveidā atzinusi par nesamērīgu datu apstrādi.
Veidot politiski nozīmīgu personu sarakstu, kas satur
tipiskākās un galvenās šādas personas (tas nekad nebūs
pilnīgs un izsmeļošs), kā arī ir tikai informācijas avots
un neatbrīvo likuma subjektus no atbildības. Tam uzreiz nav
jāievieš dārgi IT risinājumi, piemēram, Dānijā tas ir
publiski pieejams saraksts Excel formātā.3
|
Uzdevuma izpildi veikt
atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam
iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros |
FM sadarbībā ar VID, TM un
IeM. |
Uzdevuma izpildi veikt
atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam
iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros |
| 22. |
Bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju
reģistram |
Jebkura maksa, neatkarīgi no tās
apjoma, rada barjeru sabiedrības tiesībām un iespējām saņemt
informāciju. Lielbritānija 2016. gadā atcēla maksu par
piekļuvi uzņēmumu reģistram. Rezultātā meklējumu skaits
reģistrā pieaudzis no 6 miljoniem līdz 2 miljardiem
gadā. |
Sagatavots izvērtējums |
TM sadarbībā ar FM |
Iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē
līdz 2018. gada 31. decembrim" |
