Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts Grozījumi Izglītības likumāIzdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24. nr.; 1999, 17., 24. nr.; 2000, 12. nr.; 2001, 12., 16., 21. nr.; 2004, 5. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 1., 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 54., 108., 190. nr.; 2013, 142. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 127., 242. nr.; 2016, 100., 241. nr.; 2017, 152., 242. nr.) šādus grozījumus: 1. 9. pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā."; izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā: "1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem; 2) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus;"; papildināt otro daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā: "21) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus;"; izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā tiek īstenota konkrētā izglītības programma, vai valsts valodā, ja konkrētā izglītības programma netiek īstenota kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos. (5) Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamie darbi un diplomdarbi izstrādājami un aizstāvami tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā tiek īstenota konkrētā studiju programma, vai valsts valodā, ja konkrētā studiju programma netiek īstenota kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos." 2. Aizstāt 30. panta 4.1 daļā vārdus "veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu" ar vārdiem "nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas". 3. 41. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "attiecīgajā valsts izglītības standartā" ar vārdiem "valsts pamatizglītības standartā"; papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā: "(11) Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. (12) Mazākumtautību izglītības programmās no 7. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas." 4. 52. pantā: papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā: "7) no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā."; papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā: "(11) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādu papildu atlīdzību: 1) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam; 2) veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību. (12) Šā panta pirmās daļas 7. punktā noteiktais ierobežojums attiecībā uz pabalsta apmēru neattiecas uz privātajām izglītības iestādēm." 5. Aizstāt 59. panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus "piecus procentus" ar vārdiem "sešus procentus". 6. 60. pantā: papildināt trešo daļu ar jaunu piekto un sesto teikumu šādā redakcijā: "Pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu sociālās garantijas pašvaldības var finansēt no saviem budžetiem saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem var noteikt sociālās garantijas izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros."; uzskatīt līdzšinējo trešās daļas piekto teikumu par septīto teikumu; aizstāt septītās daļas 4. punktā vārdus "pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai" ar vārdiem "pedagogu prēmijām un naudas balvām un izglītojamo materiālajai stimulēšanai"; izteikt astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem." 7. Pārejas noteikumos: izslēgt 9. punkta 3. apakšpunkta otro teikumu; papildināt pārejas noteikumus ar 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72. un 73. punktu šādā redakcijā: "66. Grozījumi šā likuma 9. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 1.1 daļu un otrās daļas 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi 41. panta pirmajā daļā attiecībā uz vārdu "attiecīgajā valsts izglītības standartā" aizstāšanu ar vārdiem "valsts pamatizglītības standartā" un panta papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu stājas spēkā: 1) 2019. gada 1. septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu un pamatizglītības programmu īstenošanu 1.-7. klasē; 2) 2020. gada 1. septembrī - attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 8. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. un 11. klasē; 3) 2021. gada 1. septembrī - attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 9. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē. 67. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā: 1) 2020. gada 1. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. un 11. klasē; 2) 2021. gada 1. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē. 68. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" un Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā un 41. panta 1.1 un 1.2 daļā. 69. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" un Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā un 41. panta pirmajā daļā. 70. Izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un 1.1 daļas, otrās daļas 2. punkta un 41. panta 1.1 un 1.2 daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz 2019. gada 30. aprīlim. 71. Izglītības iestādes nodrošina vidējās izglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un 1.1 daļas, otrās daļas 2. punkta un 41. panta pirmās daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz 2020. gada 30. aprīlim. 72. Ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgās izglītības reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina pamatotu, neatkarīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu reformas izvērtēšanu, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti. 73. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 7. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī, un šajā punktā minēto pabalstu pedagogam var izmaksāt arī pirms 2019. gada 1. septembra šim mērķim pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros." Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 22. martā. Valsts prezidents R. Vējonis Rīgā 2018. gada 2. aprīlī |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Izglītības likumā
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|