Ministru kabineta rīkojums Nr. 120
Rīgā 2018. gada 26. martā (prot. Nr. 16 28.
§)
1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas plānu
2018. gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju
plāna īstenošanā.
3. Par atbildīgajām institūcijām atsevišķu plānā ietverto
pasākumu īstenošanā noteikt Finanšu ministriju, Iekšlietu
ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības
ministriju, Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, Nacionālo
akreditācijas institūciju, Nacionālo standartizācijas
institūciju, Pārtikas un veterināro dienestu, Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldi, Tieslietu ministriju, Tiesu
administrāciju, Valsts augu aizsardzības dienestu, Valsts
izglītības attīstības aģentūru, Valsts policiju, Valsts
robežsardzi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju.
4. Plāna īstenošanu nodrošināt atbilstoši Ārlietu
ministrijas valsts budžeta programmā 07.00.00 "Attīstības
sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"
paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
5. Šā rīkojuma 3. punktā minētajām atbildīgajām
institūcijām, kā arī līdzatbildīgajām institūcijām attiecīgo
pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts
budžeta līdzekļiem.
I. Plāna
kopsavilkums
Attīstības sadarbības politikas plāns 2018. gadam
(turpmāk - Plāns) ir izstrādāts, lai veicinātu Latvijas
attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu. Plānā ir iekļauti
konkrēti pasākumi, lai sekmētu 2016. gada 13. septembrī
pieņemtajās Latvijas Attīstības sadarbības politikas
pamatnostādnēs 2016.-2020. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes)
noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa
"sniegt ieguldījumu ANO Dienaskārtības ilgtspējīgai
attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030) ieviešanā
attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās
partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības
izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību" sasniegšanu.
Plāns stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu, tādējādi
īstenojot Latvijas ārpolitiskās intereses, kas noteiktas ārlietu
ministra ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto
darbību valsts ārpolitikā.
Galvenās Latvijas attīstības sadarbības jomas visos attīstības
sadarbības formātos ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju
stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas
stiprināšana, valsts drošības struktūru pārvaldība un reformas,
demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības
attīstība un izglītība.
Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes, attiecīgi OAP
finansējums, veidojas no divpusējos un daudzpusējos formātos
īstenotām aktivitātēm. Daudzpusējais formāts, kas veido vidēji
90% no kopējā apjoma, galvenokārt ietver starptautiskās iemaksas
ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, kā arī iemaksas ANO
aģentūrās un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un
trasta fondos. Šajos formātos ir svarīgi aizstāvēt galvenās
Latvijas prioritārās jomas un reģionus, veicināt Latvijas
redzamību. Savukārt Latvijas OAP divpusējā formātā veido vidēji
10% no kopējā apjoma un tā ietver Ārlietu ministrijas budžeta
programmu "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā
palīdzība" paredzētos līdzekļus; citu valsts iestāžu
divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu un ad
hoc veidā sniegto palīdzību un humāno palīdzību.
Plānā iekļautās darbības (Ārlietu ministrijas un nozaru
ministriju) strukturētas atbilstoši sešiem Pamatnostādņu rīcības
virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem:
1. Sniegt atbalstu ES Austrumu
partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur
Ārlietu ministrijas
divpusējā attīstības sadarbības finansējuma
instrumentiem:
Šajā rīcības virzienā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēts
novirzīt EUR 437 813 jeb lielāko daļu no Ārlietu
ministrijas budžeta programmā "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" piešķirtajiem
līdzekļiem (EUR 463 813), lai īstenotu dažādus
pasākumus.
2. Stiprināt Latvijas attīstības
sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības
ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi
veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību
visos formātos;
Daudzpusējos formātos plānots turpināt iesaistošu pozīciju
izstrādi par attīstības sadarbības aktuālajiem jautājumiem,
stiprināt dialogu ar Saeimu.
3. Stiprināt Latvijas attīstības
sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju
profesionalitāti un darbības saskaņotību
Atbilstoši Pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija ar šo Plānu
veicina visu, jo īpaši divpusējās, Latvijas attīstības sadarbības
aktivitāšu saskaņotību. 2018. gada Plānā līdz ar Ārlietu
ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas plānošanu
ietverts arī 31
attīstības sadarbības pasākums, ko 2018. gadā attīstības
valstīs plāno īstenot 16 publiskās pārvaldes iestādes.
Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestāžu aktivitātes veido
ievērojamu Latvijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma
daļu, svarīgi veicināt šo aktivitāšu sasaisti ar Ārlietu
ministrijas plānoto politiku.
4. Stiprināt Latvijas attīstības
sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem
ziņošanas standartiem
Ārlietu ministrija plāno atbalstīto projektu izvērtēšanas
sistēmas stiprināšanu un vismaz vienas izvērtēšanas vizītes
veikšanu partnervalstīs. 2017. gadā Latvija pirmo reizi
iesniedza OECD detalizētu ziņojumu par Latvijas OAP aktivitātēm,
2018. gadā Latvija turpinās pilnveidot ziņošanas
kvalitāti.
5. Veicināt sabiedrības izpratni par
attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas
īstenošanai
Ārlietu ministrija izstrādās interaktīvu karti par
īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, veiks regulāru
dialogu ar partneriem un projektu īstenotājiem.
Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu plašās mērķa grupās,
papildus Ārlietu ministrijas aktivitātēm šim mērķim tiek
paredzēts 3.1. punktā plānotais atbalsts. Ņemot vērā
nepieciešamību nodrošināt iesaisti plašam PSO, skolu, bibliotēku,
augstskolu, jaunatnes centru un citu partneru lokam, šīs
aktivitātes plānots rīkot sadarbībā ar biedrību "Latvijas
platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS). LAPAS ir vienīgā
platforma Latvijā, kas apvieno nevalstiskās organizācijas, kas
strādā attīstības sadarbības un globālās izglītības jomā, kam ir
ilggadēja pieredze izpratnes par attīstības sadarbību veicināšanā
un projektu ieviešanā attīstības valstīs.
Turpinot kompetenču pieejā balstītu vispārējās obligātās
izglītības satura izstrādi, Izglītības un zinātnes ministrija
paredz arī veicināt globālās izglītības iekļaušanu Latvijas
izglītības sistēmā un sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo
komisiju nodrošinās jaunatnes attīstības sadarbības projekta -
ANO modelēšanas spēles un starptautiskā izglītības akcijas
"Pasaules lielākā mācību stunda" īstenošanu
Latvijā.
No Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta
programmas 2018. gadā plānots sniegt arī tiešfinansējumu
EUR 12 000 apmērā LPS un LAPAS dalībai ES un starptautisko
organizāciju PSO platformās.
6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu
Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē
Latvija prezentēs brīvprātīgo ziņojumu par Ilgtspējīgas
attīstības mērķu ieviešanu Latvijā ANO Augsta līmeņa politikas
forumā 2018. gada jūlijā, tai skaitā par attīstības
sadarbību.
Attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā
Ārlietu ministrija sadarbojas ar atbildīgajām publiskās pārvaldes
institūcijām, PSO un privāto sektoru. Attīstības sadarbības
politikas konsultatīvā padome 2017. gada 8. decembra
sēdē izskatīja un konceptuāli saskaņoja Plānu.
II. Esošās
situācijas raksturojums
Attīstības sadarbības politikas plāns ir izstrādāts,
pamatojoties uz Pamatnostādnēm un saskaņā ar Starptautiskās
palīdzības likuma 6. panta pirmo daļu, un nosaka Ārlietu
ministrijas 2018. gada budžetā piešķirtā attīstības
sadarbības finansējuma izlietojumu, kā arī ietver īstenojamo
pasākumu aprakstus ne tikai par Ārlietu ministrijas finansētajām
aktivitātēm, bet veicina attīstības sadarbības saskaņotību
plašākā mērogā, iekļaujot publiskās pārvaldes iestāžu īstenotās
aktivitātes ārpus Ārlietu ministrijas budžeta. Detalizēta
situācijas analīze Latvijas attīstības sadarbības politikā
iekļauta Pamatnostādņu 2. pielikumā.
Atbilstoši pamatnostādnēm, Latvija koncentrēsies uz noteiktām
prioritārām partnervalstīm un prioritārajām jomām tajās, kā arī
turpinās attīstīt sadarbības iespējas ar citiem starptautiskajiem
palīdzības sniedzējiem un veicinās visas Latvijas attīstības
sadarbības (Ārlietu ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu
īstenotās) saskaņotību.
Plāns ir sagatavots, ievērojot deklarācijas par Māra Kučinska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 62. punktu un
Pamatnostādņu 2. daļā aprakstītos starptautiskos, ES un
Latvijas plānošanas dokumentus, t.sk. Latvijas Nacionālo
attīstības plānu 2014.-2020. gadam, Dienaskārtību 2030 un
Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un
Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kā arī 2017. gada maijā
ES apstiprināto jauno Eiropas Vienprātību attīstības
sadarbībai.
Ja, īstenojot 2018. gada plānā noteiktos pasākumus, rodas
situācija, kad nav iespējams īstenot kādu no plānā paredzētajiem
pasākumiem vai palicis neizmantots finansējums no attiecīgā
pasākuma īstenošanas, par pieejamā finansējuma izlietojumu lemj
Ārlietu ministrija saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumā
noteikto.
Plāna mērķis |
Noteikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu
Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības
politikas mērķa - sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030
ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās
partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības
izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību - sasniegšanu. |
Pamatnostādnēs ietvertie politikas
rezultāti un rezultatīvie rādītāji 2018. gada
beigās |
1. Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu
ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos
atbilstoši partnervalstu vajadzībām2
- 63 % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti
publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai,
t.sk. pretkorupcijai;
- 16% % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP atbalsta
uzņēmējdarbības attīstību un eksportspējas
stiprināšanu;
- 7% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP galvenais
mērķis ir dzimumu līdztiesība;
- 8% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP galvenais
mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas, t.sk.
muitas un robežas struktūru, stiprināšana;
- Latvijas īstenoto attīstības sadarbības projektos
100% apmērā piesaistīts citu donoru finansējums attiecībā
piesaistītais pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot
administratīvās izmaksas un globālo
izglītību)3;
- ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas pilsoniskās
sabiedrības organizāciju un pašvaldību īstenotajiem
EuropeAid attīstības sadarbības un globālās izglītības
projektiem veido vismaz 11% no projektu kopējā finanšu
apjoma;
- 78% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP iesaistīta
partnervalsts pilsoniskā sabiedrība;
2. Pildot starptautiskās
saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu
līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam
- OAP apjoms no NKI - 0.12%
- Latvijas divpusējās attīstības sadarbības
finansējuma apjoms veido 463 813 EUR4
(Ārlietu ministrijas pārvaldītais);
3. Pieaugošs Latvijas
sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas
īstenošanai
- 77% sabiedrības uzskata, ka
ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm,
- 37% sabiedrības ir informēti par ilgtspējīgas
attīstības mērķiem.
|
1. Pamatnostādņu rīcības
virziens |
1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un
Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu
ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības
finansējuma instrumentiem |
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar
precizitāti līdz pusgadam)
|
Pamatnostādņu uzdevums un tā nr. (ja attiecināms)
1.1. uzdevums Nodrošināt
Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto
aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un
finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju
un redzamību
|
1
|
Projekts Ukrainas atbalstam
lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu
piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru
projektiem.
|
Projekta ietvaros
tiks nodrošināta Ukrainas konsultāciju sistēmas kapacitātes
stiprināšana. Tiks sniegts ieguldījums Ukrainas konsultāciju
sistēmas institucionālā modeļa izstrādē, konsultantu
profesionālo zināšanu un prasmju attīstībā un konsultantu
rīku izstrādē. |
Analīzes veikšana
par piemērotāko lauksaimniecības konsultatīvās sistēmas
modeli Ukrainai. Sniegtas apmācības zināšanu un prasmju
kapacitātes celšanai vismaz 20 Ukrainas konsultantiem.
Izsniegti vismaz 10 CECRA sertifikāti. |
Ārlietu ministrija
|
Latvijas Lauku konsultāciju
un izglītības centrs
|
31.12.2018.
|
2
|
Dalība citu starptautisko donoru
projektos, t.sk. Latvijas ekspertīzes nodošana UNDP
projektos |
Latvijas pieredze ES
normatīvā regulējuma ieviešanā un demokrātijas procesā nodota
partnervalstīm, ieguldot to ilgtspējīgā attīstībā. |
Īstenots vismaz
viens projekts sadarbībā ar citu starptautisko donoru
(piemēram, UNDP). Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits.
Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits. |
Ārlietu ministrija
|
Atkarībā no īstenotā
projekta.
|
31.12.2018.
|
3
|
Apmācību programma ES
Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu
valstu pārstāvjiem, līdzfinansējumu piesaistot no ASV
atbalsta fonda jauno donoru projektiem.
|
Programmas ietvaros
Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jaunie līderi
apguvuši 3 kursus par ES un starptautiskajām tiesībām,
ekonomiku, politiku un finanšu jautājumiem, kā arī
iepazinušies ar Latvijas kā ES dalībvalsts zināšanām un
pieredzi, apmeklējuši ES un starptautiskās institūcijas.
Veicināta reģionu savstarpējā sadarbība un attīstīts
absolventu sadarbības tīkls. |
Apmācīti vismaz 10
pārstāvji. |
Ārlietu ministrija
|
Rīgas Juridiskā
augstskola
|
31.12.2018.
|
4
|
Ukrainas pārstāvju dalība pavasara
skolā "EU Semester in Riga" un sadarbības
stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas
pētniecībā un studiju attīstībā. |
Studenti ir
ieguvuši 21 ECTS kredītpunktus un praktisku pieredzi
politiskā diskursa attīstībā, t.sk. par pretkorupcijas
jautājumiem un starpkultūru izglītību. Turpināti kopīgi
projekti un parakstīti jauni sadarbības līgumi starp Ukrainas
augstskolām un Latvijas Universitāti par sadarbību reģionālās
attīstības problēmu risināšanas un Eiropas integrācijas
veicināšanas pētniecībā un studiju attīstībā. |
Izsniegtas 15
studentu apliecības Ukrainas studentiem, studējošo sekmju
izraksti, rādītāji par studentu darba gaitām pēc programmas
absolvēšanas. |
Ārlietu ministrija
|
Latvijas Universitāte
|
31.12.2018.
|
5
|
Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu
spēju stiprināšana caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu
kontroles sistēmas izveidē. Projekts tiek īstenots
sadarbībā ar Zviedrijas Augstāko revīzijas iestādi
(ARI). |
1) Augstāko revīzijas iestāžu pārstāvju apmācība
starptautisko revīzijas standartu (ISSAI) adaptēšanā:
- Finanšu revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un
finanšu revīzijas praktiskie aspekti;
- Lietderības revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un
tās praktiskie aspekti;
- Atbilstības revīzijas un revīzijas specifiskās nozarēs
(IT sistēmas) u.c.
- Darba grupu organizēšana revīziju pilnveidošanas jomā
- īstenojot partnerībā ar starptautisko donoru - Zviedrijas
Karalisti. Darba grupā iesaistās revidenti, ar praktisku
gadījuma analīzi (case study).
2) Institucionālās kapacitātes stiprināšanas
aktivitātes, jo īpaši Moldovas un Ukrainas ARI. Atbalsts
atbilstošu reformu īstenošanā, nodrošinot institūciju
stratēģiskās plānošanas pilnveidi, sadarbības aspektus un
ARI neatkarības principu stiprināšanu. Stratēģiskās
darbības un īstenoto pasākumu izvērtēšanas darba grupas
organizēšana Latvijā.
|
Vismaz 4 semināru
ietvaros apmācīti vismaz 90 Gruzijas, Moldovas un Ukrainas
Augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. |
Ārlietu ministrija
|
Valsts kontrole
|
31.12.2018.
|
6
|
ES - Centrālāzijas sadarbība
izglītības jomā, t.sk., Izglītības platformas projekta
īstenošana. |
Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas
valstīs Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības
platformas (CAEP) ietvaros.
1) Dalība 3. vadības darba grupā (Varšavā) un
4. vadības darba grupa (Taškentā), kurā piedalās ES un
Centrālāzijas valstu pārstāvji;
2) Dalība reģionālajā konferencē par izglītības jomas un
darba devēju sadarbību, Varšavā;
3) ES puses tikšanās CAEP koordinācijai;
4) 3-4 nacionālie semināri Centrālāzijas valstīs saskaņā
ar CAEP darba plānu.
|
7-10 ekspertu
iesaiste (atkarīgs no ekspertu atlases rezultātiem) |
Izglītības un zinātnes
ministrija,
Ārlietu ministrija
|
Valsts izglītības attīstības
aģentūra, Akadēmiskās informācijas centrs
|
2018. gada
II pusgads
|
7
|
Līdzfinansējuma piešķiršana PSO, kas
ieguvušas finansējumu no citiem attīstības sadarbības
finansētājiem, t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās
izglītības projektu īstenošanai. |
Nodrošināts
līdzfinansējums vismaz vienam projektiem ar starptautisko
donoru līdzfinansējumu. Prioritāri tiks atbalstīti attīstības
sadarbības projekti. |
Īstenoto projektu
skaits. |
Ārlietu ministrija
|
Atkarībā no konkursa
rezultātiem.
|
31.12.2018.
|
1.2. uzdevums Nodrošināt aktivitāšu
īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde,
pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti |
8
|
Veicināt dažādu ieinteresēto pušu
iesaisti attīstības sadarbības pasākumu īstenošanā. |
Pieaug aktivitāšu
skaits, kuras kopīgi īsteno un kur iesaistīti dažādu
ieinteresēto pušu pārstāvji no publiskās pārvaldes iestādēm,
PSO, privātā sektora, u.c. |
Projektu, skaits,
kuros iesaistītas PSO, publiskā pārvalde, privātais sektors,
u.c. |
Ārlietu ministrija
|
Attīstības sadarbības
aktivitāšu īstenotāji
|
31.12.2018.
|
9
|
Apmācību programma Centrālāzijas valstīm pretkorupcijas
jomā.
Projekts tiek īstenots ar finansējumu no ASV atbalsta
fonda jauno donoru projektiem.
|
Apmācību programmas
ietvaros notiks 5 nacionāli semināri, pielāgoti katras
Centrālāzijas valsts identificētajām nepieciešamībām
pretkorupcijas jomā. Noslēgumā tiks organizēts kopīgs
seminārs programmas dalībniekiem, kas uzrādījuši labākos
rezultātus nacionālajos semināros. Projekts tiek īstenots ar
ASV finansiālu atbalstu, Latvijas pusei nodrošinot atbalstu
natūrā. |
6 semināru
ietvaros apmācīti 80 Centrālāzijas valstu pārvaldes un
pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. |
Ārlietu ministrija
|
Rīgas Juridiskā
augstskola
|
2018. gada
1. pusgads
|
1.3.
uzdevums Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās,
konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs |
10
|
Izstrādāt efektīvus un pieejamus instrumentus
Latvijas ekspertu iesaistēs civilajās, konsultāciju u.c.
misijās. |
Veicināt Latvijas ekspertu
apzināšanu un iesaisti starptautiskajās misijās, t.sk. PBG.
Nodrošināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu zināšanu
apmaiņu un veicinātu aktivitāšu sasaisti. |
Izstrādāti un regulāri atjaunoti
ekspertu saraksti |
Ārlietu ministrija, Finanšu
ministrija
|
|
31.12.2018.
|
11
|
Eiropas Komisijas programmas Hercule III īstenotā
projekta ietvaros organizēta 1) apmācību vizīte Briselē -
tiesībsargājošās iestādēs un Eiropas Birojā krāpšanas
apkarošanai (OLAF) un 2) organizēts trešais mācību seminārs
Latvijā par krāpšanas apkarošanas jautājumiem |
1) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS)
īsteno vienas nedēļas garumā Latvijas tiesībsargājošām
iestādēm un citām AFCOS kompetento iestāžu pārstāvjiem
pieredzes apmaiņas vizīti Beļģijā, viesojoties OLAG,
Beļģijas AFCOS, Beļģijas policijā un muitā, kā arī citās
krāpšanas apkarošanas jomā iesaistītās iestādēs;
2) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS)
īsteno divu dienu Latvijas un 5 citu ES dalībvalstu
kompetento iestāžu pārstāvju semināru Rīgā "Rising
of Awareness as an Effective Tool to Prevent Fraud and
Corruption".
|
1) Mācību vizītē 5 dienas piedalās 9 AFCOS kompetento
iestāžu pārstāvji;;
2) Mācību seminārs 80 personām.
|
Finanšu ministrija
|
|
2018. gada
1. pusgads
|
12 |
Eiropas Komisijas TAIEX Regio Peer-2-Peer
programmas eksperta vizīte Vācijā |
Īstenota eksperta vizīte Vācijā,
lai dalītos ar Latvijas pieredzi un nodotu zināšanas par
tēmu, kas saistītas ar ES fondu finansēto projektu darbību
revīzijām. |
Viena eksperta zināšanu
nodošanas vizīte Latvijā. |
Finanšu ministrija
|
|
2018. gada 1.pusgads
|
1.4.
uzdevums Īstenot grantu projektu konkursus atbilstoši
partnervalstu vajadzībām, 50% no grantu projektu konkursa
līdzekļiem novirzot PSO sektora īstenotajiem projektiem |
13
|
Granta projektu īstenošana ES Austrumu
partnerības valstu - Gruzijas, Moldovas, Ukrainas, kā arī
Centrālāzijas valstu - Kirgizstānas, Tadžikistānas un
Uzbekistānas, atbalstam. |
Rīkots konkurss saskaņā ar
Starptautiskās palīdzības likuma 5. panta 1. punktu un
atbilstoši Pamatnostādņu 4.2. sadaļā noteiktajām
prioritārajām partnervalstīm un jomām. |
Īstenoti 6-8 granta projekti (20
000 - 40 00 EUR vienam projektam). |
Ārlietu ministrija
|
Atkarībā no projektu konkursa
rezultātiem.
|
31.12.2018.
|
2. Rīcības virziens
|
Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības
prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo
īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot
Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos
formātos |
2.1.
uzdevums Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un
PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem
starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības
jautājumiem, jo īpaši Attīstības sadarbības politikas
pamatnostādņu 2016.-2020. gadam 4.1. sadaļā minētajām
jomām |
14
|
Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, PSO un
pašvaldībām Latvijas nacionālo pozīciju formulēšanā par
aktuālajiem starptautiskās attīstības politikas
dienaskārtības jautājumiem. |
Ārlietu ministrijas gatavotās
pozīcijas par starptautiskajiem attīstības politikas
jautājumiem saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām un
organizācijām (4-5 pozīcijas). |
Saskaņoto pozīciju, informatīvo
ziņojumu skaits. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
15
|
Uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par Latvijas
attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un
rīcības virzieniem. |
Saeima iesaistās attīstības
sadarbības politikas mērķu un prioritāšu definēšanā. |
Tikšanos skaits par Saeimas
pārstāvjiem. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
2.2. uzdevums Nodrošināt
pamatnostādņu 4. sadaļā5 minēto
Latvijas prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības
politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un
aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās
partnervalstīs |
16
|
Dalība ES Kopīgā plānošanā. |
Latvijas vēstniecību dalība un
Latvijas interešu aizstāvība ES delegāciju partnervalstīs
rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu un kopīgu projektu
īstenošanu. |
Sanāksmju skaits. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
17
|
Latvijas interešu pārstāvēšana ES attīstības
sadarbības politikā. |
Dalība ES sanāksmēs (t.sk. 4
ministru līmeņa sanāksmes) un diskusijās par Latvijai
prioritāriem jautājumiem. |
Ministru līmeņa sanāksmju
skaits. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
2.3.
uzdevums Iespēju robežās nodrošināt Latvijas iesaisti tās
prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas darbā,
tostarp par cilvēktiesību, sieviešu līdztiesības, likuma
varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības
jautājumiem, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši
Dienaskārtībai 2030 |
18
|
Dalība ANO pasākumos par Latvijai prioritārajām
tēmām. |
Dalība ANO sanāksmēs, paužot
Latvijas viedokli prioritāros jautājumus. |
Sanāksmju skaits. |
Ārlietu ministrija
|
Nozaru ministrijas
|
31.12.2018.
|
19
|
Pārstāvēt Centrālās un Austrumeiropas reģiona
valstis ANO Stokholmas konvencijas birojā un ANO Roterdamas
konvencijas Ķīmisko vielu pārskata komitejā (CRC), pildīt
OECD Vides politikas komitejas Vides sniegumu darba grupas
līdzpriekšsēdētāja pienākumus. |
Uzlabota attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste vides
politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā atbildīga
sadarbības partnera tēls
|
Sanāksmju skaits |
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija
|
Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs
|
2019. gada maijs
|
2.4.
uzdevums Nodrošināt Latvijas līdzdalību OECD Attīstības
sadarbības komitejas (turpmāk - OECD DAC) darba grupu
sanāksmēs un atbilstošo standartu pilnvērtīgu pārņemšanu, lai
kļūtu par DAC dalībvalsti |
20
|
Nodrošināta līdzdalība atklātajās OECD DAC un
ekspertu sanāksmēs. |
Uzlabota attīstības sadarbības
kvalitāte, iesaiste attīstības finansējuma politikas izstrādē
un veicināts Latvijas kā atbildīga un uzticama attīstības
sadarbības sniedzēja tēls. |
Sanāksmju skaits, pārņemtā labās
prakse. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
2.5.
uzdevums Īstenot vienotu un visaptverošu pieeju daudzpusējās
attīstības sadarbības instrumentu izmantošanai, tostarp PBG
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas
Starptautiskajā attīstības asociācijā (turpmāk - SAA)
atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm |
21
|
Latvijas dalība SAA resursu 16., 17. un
18. papildināšanā. |
Iemaksas SAA resursu 16., 17. un
18. papildināšanā saskaņā ar apstiprināto grafiku |
Veiktas iemaksas.
|
Finanšu ministrija
|
|
30.12.2018.
|
22
|
Latvijas dalība Daudzpusējā parādu atlaišanas
iniciatīvā |
Iemaksas Daudzpusējā parādu
atlaišanas iniciatīvā, veicot iemaksas saskaņā ar koriģēto
grafiku. |
Veikta iemaksa. |
Finanšu ministrija
|
|
30.12.2018.
|
2.6.
uzdevums Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības
procesos un aktivitātēs atbilstoši starptautiskajiem
standartiem un partnervalstu vajadzībām, nodrošinot
visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanai
dažādos formātos un līmeņos |
23
|
Valsts policijas un Valsts robežsardzes
amatpersonu dalība ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM
GEORGIA) |
Veicot novērošanu, nodrošināts
stabils drošības līmenis. |
Samazinās incidentu skaits uz
administratīvās līnijas ar Abhāzijas un Dienvidosetijas
reģioniem Gruzijā. |
Ārlietu ministrija
|
Iekšlietu ministrija, Valsts
policija, Valsts robežsardze
|
31.12.2018.
|
24
|
Sagatavot valsts
materiālajās rezervēs esošos resursus humānās palīdzības
sniegšanai6. |
Netiek plānots, atkarīgs no
nepieciešamības un resursu pieejamības. |
Atkarībā no nepieciešamības un
resursu pieejamības. |
Iekšlietu ministrija
|
Nodrošinājuma valsts
aģentūra, atbildīgie valsts materiālo rezervju
glabātāji
|
Saskaņā ar Ministru kabineta
rīkojumu
|
3. Rīcības virziens |
Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības
ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti
un darbības saskaņotību |
3.1. uzdevums Nodrošināt
Latvijas (ĀM un nozaru ministriju) divpusējās attīstības
sadarbības aktivitāšu saskaņotību, atbilstoši Attīstības
sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam
4. sadaļā7 definētajām Latvijas
attīstības sadarbības politikas prioritātēm |
25
|
Informatīvs, loģistisks un konsulārs atbalsts
valsts pārvaldes iestāžu, PSO īstenotajām aktivitātēm/
pasākumiem attīstības sadarbības jomā. |
Veicināta savlaicīga un
profesionāla attīstības sadarbības projektu īstenošana. |
Sniegts atbalsts 3-5 valsts
pārvaldes iestāžu, PSO rīkotajiem pasākumiem attīstības
sadarbības jomā. |
Ārlietu ministrija
|
Valsts pārvaldes iestādes,
PSO, sociālie partneri
|
31.12.2018.
|
26
|
Centrālāzijas robežu pārvaldības programmas
(BOMCA) projekta 9. posma īstenošana. |
Projekta mērķi no
2015.-2019. gadam ir vispārēja drošības uzlabošana
Centrālāzijā, atbalsts šo valstu savstarpējās tirdzniecības
un tranzīta vienkāršošanai, migrācijas plūsmu kontrole, kā
arī sadarbības stiprināšana nelikumīgas preču un personu
pārvietošanas mazināšanai. |
Īstenoto aktivitāšu skaits. |
Valsts robežsardze
|
Ārlietu ministrija, Rīgas
Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un
muitas institūts, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un
veterinārais dienests
|
31.12.2019.
|
27
|
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un
Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas kopīgas
sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā. |
1. Tiek pabeigta 2016. gadā apstiprināto 6
projektu īstenošana.
2. Izsludināta programmas konkursa nākamā kārta.
|
1. Pabeigti 6 projekti,
2. Izsludināts jaunais projektu konkurss.
|
Valsts izglītības attīstības
aģentūra
|
Izglītības un zinātnes
ministrija
|
2018. gada
II pusgads
|
28
|
Latvijas valsts stipendijas
studijām un pētniecībai.
|
Piešķirtas Latvijas valsts
stipendijas studijām un pētniecībai pārstāvjiem no attīstības
valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību vai
starpministriju līgumi, kas paredz stipendiju
piešķiršanu. |
10-20 (atkarīgs no saņemtajiem
pieteikumiem) |
Valsts izglītības attīstības
aģentūra
|
Izglītības un zinātnes
ministrija
|
2018. gada
II pusgads
|
29
|
Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma
sagatavošana. |
Latvijas-Moldovas sociālās
drošības līguma projekta izstrāde, lai attīstītu ciešāku
sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu
sociālās drošības tiesības uz pabalstiem un pensijām, kuras
pārvietojas starp abām valstīm. |
Līguma izstrāde |
Labklājības ministrija
|
|
31.12.2018.
|
30
|
Īstenot 2010. gada 5. maija Latvijas Republikas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un
Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības
ministrijas vienošanos par sadarbību pārrobežu aizsargājamo
dabas teritoriju aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā |
Baltkrievijas-Latvijas pārrobežu
aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un ilgtspējīgas
izmantošanas koordinācijas komisijas sanāksme. |
Apzinātas iespējamo sadarbības
projektu izstrādes iespējas. Informācijas apmaiņa par
zinātniskiem pētījumiem un īstenotiem projektiem. |
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija
|
Dabas aizsardzības pārvalde,
Daugavpils Universitāte
|
2018. gada
II pusgads
|
31
|
Atbalsts aviācijas līgumu ieviešanai ES Austrumu
Partnerības valstīs un lidojumu drošības un aviācijas
drošības standartu paaugstināšana Centrālāzijas valstīs |
ES Austrumu Partnerības valstīs (Ukraina, Moldova, Gruzija,
Armēnija, Azerbaidžāna), kuras ir parakstījušas civilās
aviācijas nolīgumus ar Eiropas Savienību - šo līgumu
prasību efektīva ieviešana.
Centrālāzijas valstīm - sekmēt šo valstu kapacitāti, lai
tās spētu pildīt savas starptautiskās saistības lidojumu
drošības un aviācijas drošības jomā, un sekmēt izpratni par
ES lidojumu drošības sistēmas funkcionēšanu.
Visām tām valstīm, kurās ir identificēti būtiski
lidojumu drošības un avio drošības trūkumi - izpētīt
situāciju un atrast optimālus risinājumus to
novēršanai.
|
Projekta ietvaros palīdzība Austrumu Partnerības valstīm un
Centrālāzijas valstīm aviācijas drošības jautājumos
Eksperta nosūtīšana pēc pieprasījuma.
|
Latvijas Civilās aviācijas
aģentūra
|
|
31.03.2018.
|
3.2.
uzdevums Stiprināt Latvijas projektu īstenotāju
profesionalitāti, savstarpējo sadarbību un darbības
kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši spēju iesaistīties EuropeAid,
Twinning u.c. lielapjoma daudzgadu projektos, t.sk. kā
vadošajiem partneriem |
32
|
Atbalsts LAPAS dalībai starptautiskās NVO
platformās. |
Biedra nauda CONCORD, CIVICUS un
IFP, līdzdalības nodrošināšana. |
Veiktas iemaksas.
|
Ārlietu ministrija
|
LAPAS
|
31.12.2018. |
33
|
Atbalsts LPS dalībai ES pašvaldību platformā,
t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. |
Dalība ES pašvaldību platformā, kas darbojas attīstības
sadarbības jomā.
Īstenoti sabiedrības (pašvaldību) informēšanas pasākumi.
Iesniegti pašvaldību un LPS attīstības sadarbības projekti
projektu konkursos.
|
Īstenoto un koordinēto
sabiedrības un pašvaldību informēšanas pasākumu un dalībnieku
skaits. LPS sanāksmju skaits, kurās uzrunāti attīstības
sadarbības jautājumi. Iesniegto/apstiprināto attīstības
sadarbības projektu skaits. |
Ārlietu ministrija
|
LPS
|
31.12.2018.
|
34
|
Mērķsadarbības
(Twinning) projekta "Ukrainas Augstākās tiesas
institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību
aizsardzības jomā nacionālā līmenī" uzsākšana.
|
Projekta ietvaros (no
2017.-2019. gadam) tiek īstenotas trīs komponentes: 1)
Uzlabots juridiskais ietvars par Ukrainas Augstākās tiesas
(AT) darbību saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem. 2)
Uzlabotas tiesnešu zināšanas. 3) Stiprināta Ukrainas AT
institucionālā kapacitāte, apmācot AT darbiniekus, uzlabojot
publisku pieeju informācijai par AT lomu, statusu un
aktivitātēm un uzlabojot AT darbplūsmu un videokonferenču
sistēmas. |
Īstenotas trīs komponentes. |
Tieslietu ministrija
|
Latvijas Republikas Augstākā
tiesa
|
2019. gada
I puse.
|
35
|
Mērķsadarbības (Twinning) "Moldovas
Republikas Nacionālā personas datu aizsardzības centra
kapacitātes celšana" |
Projektā tiks īstenotas šādas aktivitātes:
1. Nacionālo tiesību aktu par personas datu
aizsardzību saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību
aktiem, tai skaitā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2016. gada piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes
2016. gada 27. aprīļa regulu (ES)
Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā
uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar
ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības
regula)
un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada
27. aprīļa direktīvu (ES) Nr. 2016/680 par
fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
apstrādi.
2. Nacionālā personas datu aizsardzības centra un
citu iesaistīto pušu kapacitātes stiprināšana personas datu
aizsardzības tiesību aktu izpildē.
3. Paaugstināta vispārējās sabiedrības (datu
subjektu), datu kontrolieru (controllers) un datu
apstrādātāju (procesors) (privātie uzņēmumi,
centrālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes) izpratne
par Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem,
tiesību normām un ietekmi.
|
Īstenotas plānotās
aktivitātes. |
Tieslietu ministrija
|
|
2019. gada
II puse
|
36
|
Mērķsadarbības (Twinning) projekts
"Tiesās nodarbināto apmācības Twinning
ietvaros" Gruzijā
|
Projekta mērķis ir atbalstīt tiesiskuma un tiesu neatkarību
Gruzijā, stiprinot tiesnešu un tiesu darbinieku
profesionālismu; tuvināt tiesiskās apmācības praksi Eiropas
standartiem, stiprinot Gruzijas Tiesnešu mācību skolu
(High School of Justice), attīstīt iestādes
kapacitāti un efektivitāti un turpmāko mācību programmu
attīstību un kvalitāti.
Projekta ietvaros tiek īstenotas četras komponentes:
1) Tiesnešu amata kandidātu apmācību programmu
modernizācija (Francija)
2) Tālākizglītības moduļu (mācību programmu) attīstība
un to integrēšana HSoJ stažēšanās programmās (Latvija)
3) HSoJ pasniedzēju, Apmācību vadības nodaļas,
Analītiskās un Starptautisko attiecību nodaļas un
administrācijas kapacitātes stiprināšana (Latvija)
4) Tiesnešu un citu tiesu darbinieku e-mācību programmas
ieviešana (Horvātija)
|
Īstenotas četras komponentes.
|
Tiesu administrācija
|
|
2019. gada
I ceturksnis |
37
|
Mērķsadarbības (Twinning) projekta
"Ukrainas tiesību aktu augu aizsardzības un augu
veselību jomā tuvināšana ar ES tiesību aktiem un ar tām
saistīto kontroļu un laboratorijas pakalpojumu
stiprināšana" īstenošana. |
Projekts stiprinātu Ukrainas iestādes, lai nodrošinātu
cilvēku veselības un vides aizsardzību Ukrainā no
iespējamiem riskiem, kas saistīti ar augu aizsardzības
līdzekļu (AAL) lietošanu. Projekta aktivitāšu ietvaros tiks
atbalstīts Ukrainas Valsts pārtikas nekaitīguma un
patērētāju aizsardzības dienests, izveidojot normatīvo aktu
un pārvaldības sistēmu, kas palīdzētu sasniegt pareizu AAL
lietošanu, izveidojot AAL kontroļu sistēmu un uzlabojot
Ukrainas laboratoriju sistēmu saskaņā ar ES
standartiem.
|
Vismaz 4 normatīvo aktu un
Nacionālā rīcības plāna par ilgtspējīgu AAL lietošanu
izstrāde, AAL kontroļu administratīvās sistēmas un procedūru
pārskatīšana un priekšlikumu sniegšana, apmācīti 100 iekšējie
lektori, 3 mācību vizītes un 5 prakses ES dalībvalstīs,
u.c. |
Valsts augu aizsardzības
dienests
|
|
2019. gada
I ceturksnis
|
38
|
ES Apmācības (Twinning) projekts
"Kosovas institūciju stiprināšana efektīvas migrācijas
pārvaldē" ar mērķi stiprināt Kosovas institūciju
kapacitāti un nodrošināt migrācijas un patvēruma jomas
normatīvo dokumentu un procedūru atbilstību ES
standartiem. |
Organizēti semināri Kosovas institūcijām par šādiem
jautājumiem:
- Patvēruma un migrācijas likumdošanas normatīvo aktu
izstrāde;
- Robežu un imigrācijas kontroles ekspertīze;
- Esošo procedūru identificēšanas novērtējums uz robežas
nelegālās migrācijas jomā;
- Kosovas Nacionālās stratēģijas migrācijas jomā
2013.-2018. gadam novērtējums;
Normatīvo aktu izstrāde ārvalstnieku integrācijas
jomā.
|
6 semināri |
Pilsonības un migrācijas
lietu pārvalde
|
Iekšlietu ministrija,
Valsts robežsardze,
Kultūras ministrija
|
31.12.2018.
|
39
|
Atbalsta projekts
mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu īstenošanai
(MOBILAZE) ar mērķi stiprināt Azerbaidžānas kapacitāti
attīstīt un īstenot nacionālo migrācijas politiku. |
Sagatavota un papildināta
informācija izdevumam par ieceļošanas un uzturēšanās
nosacījumiem Azerbaidžānas studentiem Latvijā. |
1 aktivitāte |
Pilsonības un migrācijas
lietu pārvalde
|
|
31.12.2018.
|
40
|
Mērķsadarbības (Twinning) projekts
"Nozieguma vietas izmeklēšanas kapacitātes turpmākā
attīstība" Maķedonijas Republikā. |
Projekta ietvaros tiks veicināta
turpmākā nozieguma vietas izmeklēšanas kapacitātes attīstība
Maķedonijā, izveidojot jaunas organizatoriskās struktūras,
izveidojot kvalitātes vadības sistēmu nozieguma vietu
izmeklēšanas jomā, ieviešot jaunas metodes un standartus
izpētes objektu meklēšanai, izņemšanai un transportēšanai, kā
arī sagatavojot Maķedonijas Notikuma vietas izmeklēšanas
nodaļas akreditācijai atbilstoši ISO 17020:2012 standarta
prasībām, kā rezultātā uzlabosies kriminālprocesu
izmeklēšanas kvalitāte. |
1. Projekta partneru un ekspertu izstrādāti vairāki
Notikumu vietas apskates struktūru un organizāciju varianti
Maķedonijas policijas spēku labas prakses stiprināšanai;
2. Izstrādāta Notikumu vietas apskates ekspertu
rokasgrāmata.
|
Valsts policija
|
|
2019. gada
II pusgads
|
41
|
Mērķsadarbības (Twinning) projekts
"Atbalsts Moldovas Republikas Nacionālajai pārtikas
nekaitīguma aģentūrai". |
1. Moldovas nacionālais
normatīvais regulējums ir saskaņā ar ES acquis, un tā
ir ievesta. 2. Izstrādātas kvalitātes vadības sistēmas
procedūras. 3. Pārskatīta kompetentās institūcijas
struktūrshēma; Noorganizētas pieredzes apmaiņas vizītes un
apmācības. Izstrādāti pārtikas drošību, veterināro, sanitāro,
fitosanitāro un barības jomu regulējošie normatīvie akti un
oficiālās kontroles procedūras. Izstrādātas tehniskās
vadlīnijas un kvalitātes vadības sistēmas procedūras.
Apmācīti inspektori. Izstrādāts uzņēmumu uzraudzības plāns.
Apmācīti speciālisti. Izstrādāta informācijas pārvaldības
sistēma. Izstrādāts Nacionālās pārtikas nekaitīguma aģentūras
organizatoriskās struktūras pilnveides projekts. |
Izstrādāti pārtikas nekaitīguma,
veterināro, sanitāro, fitosanitāro un barības jomu
regulējošie normatīvie akti un oficiālās kontroles
procedūras. Izstrādātas tehniskās vadlīnijas un kvalitātes
vadības sistēmas procedūras. Apmācīti inspektori. Izstrādāts
uzņēmumu uzraudzības plāns. Apmācīti speciālisti. Izstrādāta
informācijas pārvaldības sistēma. Izstrādāts Nacionālās
pārtikas drošības aģentūras organizatoriskās struktūras
pilnveides projekts. |
Pārtikas un veterinārais
dienests
|
|
16.12.2018.
|
42
|
Mērķsadarbības (Twinning) projekts
"Kosovas augu produkcijas un aizsardzības sistēmas un
kapacitātes stiprināšana" |
Stiprināt Kosovas
fitosanitārā sektora iestāžu veiktspējas un darba
kapacitāti, lai nodrošinātu augiem un augu produktiem kaitīgo
organismu efektīvu kontroles sistēmu saskaņā ar ES
fitosanitārajām prasībām. |
Sagatavots rīcības plāns un izstrādāti normatīvo aktu
projekti. Veikta darbinieku apmācība. Sniegtas
rekomendācijas
Kosovas fitosanitārās jomas administrācijas darba
efektivitātes uzlabošanai.
Nodrošinātas 4 mācību vizītes uz Latviju. Atbalsts
informācijas sistēmas pilnveidošanai.
|
Valsts Augu aizsardzības
dienests
|
|
2019. gada
II puse
|
43
|
Eiropas Komisijas iniciatīvas "Labāka
apmācība nekaitīgākai pārtikai" ietvaros organizētās un
īstenotās mācības par Eiropas Savienības likumdošanas
piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un fitosanitārajā
jomā |
Projekta ilgtermiņa mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu
spējas ieviest un īstenot ES standartus jomās, uz kurām
attiecas šis projekts (pārtikas aprites tiesību akti,
dzīvnieku barības tiesību akti, dzīvnieku veselības un
dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī augu veselības
noteikumi).
Projekta ietvaros tiks organizētas apmācības, lai
palīdzētu ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm sasniegt
atbilstošos ES standartus pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku
barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku
labturības vai augu aizsardzības un augu veselības
jomās.
|
18 trīs dienu semināri (ar aptuveno dalībnieku skaitu 540)
dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs.
Ilgtspējīgas apmācības un tehniskās palīdzības misijas
kopumā 300 darba dienu apmērā dažādās ES dalībvalstīs un ES
kaimiņvalstīs.
|
Pārtikas un veterinārais
dienests
|
|
31.12.2020
|
44
|
Mērķsadarbības Twinning projekts
"Atbalsts Gruzijas nacionālajai standartu un
metroloģijas aģentūrai ES-Gruzijas Padziļinātas un
visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas prasību tālākai
ieviešanai" |
Projekta mērķis ir sniegt atbalstu Gruzijas nacionālajai
standartu un metroloģijas aģentūrai (GEOSTM)
administratīvās, cilvēkresursu un tehniskās kapacitātes
stiprināšanai Padziļinātas un visaptverošas brīvās
tirdzniecības zonas (DCFTA) prasību tālākai ieviešanai,
tuvinot Gruzijas likumdošanu jaunās pieejas direktīvām un
labākajai praksei standartizācijā un metroloģijā.
Projekts paredz ieviest Eiropas standartizācijas
politiku un mehānismus atsaucēm uz Eiropas standartiem
Eiropas politikā un tiesību aktos. Tas ļaus Eiropas
standartizāciju izmantot kā stratēģisku līdzekli Eiropas
politikas un tiesību aktu piemērošanai metroloģijas un
standartizācijas jomā Gruzijā.
|
2018. gadā plānots īstenot 8 no 13 projektā
paredzētajām aktivitātēm, tostarp:
a) mārketinga stratēģijas izstrādes un
ieviešana;
b) 2 apmācību semināri par mārketingu un
komunikāciju;
c) 2 tikšanās ar standartizācijas ieinteresētajām pusēm
par mārketinga stratēģijas ieviešanu;
d) 5 apmācību semināri par standartu izstrādes
procesiem;
e) 2 apaļā galda diskusijas ar MVU u.c. ieinteresēto
pušu pārstāvjiem par standartu izstrādi;
f) kvalitātes vadības sistēmu dokumentācijas izstrāde un
iekšējais audits u.c.
|
Nacionālā standartizācijas
institūcija
|
|
2019. gada
I pusgads
|
45
|
Erasmus+ projekts "Apmācības par
starptautiskajiem standartiem profesionālajā izglītībā tirgus
prasībām atbilstošas izglītības veicināšanai
(ISTRA)" |
Projekta mērķis ir izstrādāt un kopīgot inovatīvu praksi un
veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu jauniešu izglītības
jomā. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt un izmēģinātu
e-apmācību kursus par divām standartu grupām - ISO/IEC
27000 (informācijas drošības vadības sistēmas) un ISO 31000
(risku vadības sistēmas).
Projektā iesaistītās valstis: Latvija, Bulgārija,
Rumānija, Slovākija
|
Galvenie sasniedzamie rezultāti:
a) izveidota virtuālā mācību vide, kurā lektori /
profesionālās izglītības pasniedzēji un studenti, varēs
uzlabot savas kompetences atbilstoši mūsdienu digitālās
izglītības prasībām;
b) izstrādāta studiju programma par informācijas
drošības pārvaldības sistēmu standartiem;
c) izstrādāta studiju programma par risku
pārvaldības sistēmu standartiem;
d) izstrādāta studiju programma par mācīšanos un
mācīšanu virtuālajā mācību vidē;
e) izveidota ieinteresēto pušu kontaktu datu
bāze.
|
Nacionālā standartizācijas
institūcija
|
Latvijas Kultūras koledža
|
2018. gada
II pusgads
|
46
|
Mērķsadarbības Twinning projekts
"Azerbaidžānas Republikas nacionālās akreditācijas
sistēmas stiprināšana" |
Azerbaidžānas nacionālās
akreditācijas institūcijas (AZAC) administratīvās kapacitātes
stiprināšana - kvalitātes pārvaldības sistēmas izveide
atbilstoši starptautiskajām akreditācijas prasībām (ISO/IEC
17011 standarta, ILAC, IAF, EA dokumentu prasības) |
Komponente 3.2. un 3.3.:
1. Pilnveidotas AZAC ar akreditācijas procesu,
novērtēšanā iesaistītā personāla kvalifikāciju saistītas
procedūras (apmācības, grupu darbs, izstrādāti procedūru
projekti);
2. AZAC personāls iepazīstināts ar novērtēšanas
procedūru praksē (apmācību vizītes Latvijā).
|
Nacionālā akreditācijas
institūcija
|
|
2019. gada
I pusgads
|
3.3.
uzdevums Iesaistīt privāto sektoru attīstītības sadarbības
mērķu sasniegšanā, tajā skaitā, veicinot uzņēmēju iesaisti
starptautisko finanšu institūciju (piemēram, Eiropas
Investīciju bankas) projektu konkursos attīstības valstīs un
iespēju robežās attīstot jaunus nacionālos finansēšanas
mehānismus |
47
|
Informēt privāto sektoru par starptautisko
finanšu institūciju iepirkumu procedūrām. |
Veicināta privātā sektora
iesaiste starptautisko finanšu institūciju iepirkumu
projektos un nodrošināta informācijas pieejamība par
starptautisko finanšu institūciju iepirkumu procedūrām. |
Īstenoto pasākumu skaits. |
Finanšu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
4. Rīcības virziens
|
Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības
caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas
standartiem |
4.2.
uzdevums Ieviest daudzgadu (vismaz 2-3 gadu) programmu pieeju
attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā un plānošanā, lai
nodrošinātu finansējuma paredzamību un izlietojuma
efektivitāti un ražīgumu ilgtermiņā, kā arī elastību
finansējuma pārdalē, kad tas nepieciešams |
48
|
Attīstības sadarbību regulējošo normatīvo aktu
pārskatīšana. |
Sagatavoti ieteikumi attīstības
sadarbību regulējošo normatīvo aktu uzlabošanai
(Starptautiskās palīdzības likums, MK noteikumi), lai
nodrošinātu savlaicīgu un paredzamu finansējuma plānošanu un
izlietošanu, t.sk. pāreju uz finansējuma plānošanu 2-3 gadu
termiņā. |
Izvērtējumu skaits un viens
likumprojekts. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
4.4.
uzdevums Nodrošināt pastāvīgu un caurspīdīgu attīstības
sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu
ietekmes izvērtēšanu |
49
|
Uzlabot izvērtēšanas mehānismus, atjaunot un
pilnveidot izvērtēšanas vizītes. |
Uzlabota granta projektu
izvērtēšanas anketa, uzlabota vēstniecību izvērtēšanas
anketa, izstrādāti projektu novērtēšanas kritēriji vizītei
konkrētā partnervalstī un veikta vismaz vienas valsts
projektu izvērtēšana. |
Partnervalstī izvērtēto projektu
skaits. |
Ārlietu ministrija
|
|
31.12.2018.
|
5. Rīcības
virziens |
Veicināt sabiedrības izpratni par
attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu
politikas īstenošanai |
5.1. uzdevums Integrēt ilgtspējīgas attīstības un
globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma
grupās |
50
|
Atbalsts tādiem sabiedrības
informēšanas pasākumiem, kā Globālās izglītības nedēļa,
Pasaules labāko ziņu diena, festivāls LAMPA, kā arī
tematiskajām mācībām un diskusijām. |
Organizēti un koordinēti tematiski sabiedrības
informēšanas pasākumi, t.sk., par ilgtspējīgās attīstības
mērķu ieviešanu un Latvijas attīstības sadarbības
rezultātiem.
|
Īstenoto pasākumu un
dalībnieku skaits. |
Ārlietu ministrija
|
LAPAS
|
31.12.2018.
|
51
|
Latvijas-Ukrainas-Igaunijas jaunatnes
attīstības sadarbības projekts - ANO modelēšanas spēle. |
Projektā
piedalījušies jaunieši no Latvijas, Igaunijas, Ukrainas,
Lietuvas u.c. valstīm. Interaktīvos uzdevumos tiešsaistē,
klātienes semināros, radošajās darbnīcās un ANO Ģenerālās
asamblejas modelēšanas spēlē jaunieši iepazinuši un
diskutējuši par risinājumiem izaicinājumiem, kas akcentēti
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos. Dalība ANO Ģenerālās
asamblejas modelēšanas spēlē Tallinā, Igaunijā (tiks
precizēts). |
Iesaistīti vismaz 50 jaunieši.
Noticis sagatavošanās seminārs un ANO Ģenerālās
asamblejas modelēšanas spēle.
|
Izglītības un zinātnes
ministrija
|
UNESCO Latvijas Nacionālā
komisija
|
2018. gada
I pusgads
|
52
|
Starptautiskā izglītības akcija
"Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā. |
Skolotāji no dažādām
izglītības un kultūras iestādēm visā Latvijā iepazinušies ar
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, izstrādājuši stundu vai
nodarbību plānus, tos īstenojuši un plānu aprakstus
nosūtījuši akcijas koordinatoriem. Koordinatori apkopojuši
stundu plānus un sagatavojuši publikāciju, izmantošanai
izglītības un kultūras iestāžu ikdienas darbā. |
Sagatavota 1
elektroniska publikācija. |
Izglītības un zinātnes
ministrija
|
UNESCO Latvijas Nacionālā
komisija, LAPAS
|
2018. gada
II pusgads
|
53
|
Ekspertu tikšanās - seminārs par
ilgtspējības principu integrēšanu profesionālajā
izglītībā |
Dažādu iesaistīto
pušu - valsts, pašvaldību, uzņēmēju, izglītības iestāžu,
nevalstisko organizāciju u.c. pārstāvju - tikšanās, kuras
laikā diskutēts par profesionālās izglītības nozīmi 4. un 8.
ANO ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā. Tikšanās
notiek konsultatīvās padomes "Izglītība visiem"
formātā. |
Noorganizēta 1
tikšanās. Tās rezultātā sagatavots 1 ieteikums
(rekomendācija) |
Izglītības un zinātnes
ministrija
|
UNESCO Latvijas Nacionālā
komisija
|
2018. gada
II pusgads
|
54
|
Profesionālās pilnveides seminārs skolu
administrācijai un skolotājiem par profesionālo izglītības
iestāžu iesaisti ilgtspējīgas attīstības izaicinājumu
risināšanā |
Saskaņā ar UNESCO Stratēģiju
Profesionālajai un tehniskajai izglītībai, kā arī UNESCO
Ieteikumu profesionālajai un tehniskajai izglītībai viens no
nākotnes attīstības virzieniem ir "zaļa"
profesionālā izglītība, lai veicinātu "zaļo" -
sociāli atbildīgo un uz ilgtspējību vērsto uzņēmējdarbību.
Seminārā profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji dalīsies
esošajā pieredzē, kā arī diskutēs par iespējām veidot
ilgtspējīgu skolas vidi. |
Seminārā iesaistīti vismaz 30
pārstāvji no dažādām izglītības iestādēm. |
Izglītības un zinātnes
ministrija
|
UNESCO Latvijas Nacionālā
komisija
|
2018. gada
II pusgads
|
5.2.
uzdevums Nodrošināt publisku aktuālāko datu un informācijas
pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un
daudzpusējās) politiku, tās rezultātiem, īstenotājiem un viņu
pieredzi, sadarbojoties ar citiem donoriem, PSO un akadēmisko
sektoru |
55
|
Publiskot un pastāvīgi atjaunināt interaktīvo
rīku par Latvijas sniegto attīstības palīdzību. |
Ārlietu ministrijas mājaslapā
lietotājam draudzīgā veidā pieejams pārskats par
atbalstītajiem attīstības sadarbības projektiem. |
Interaktīvā rīkā pieejami
informācija par īstenotiem attīstības sadarbības projektiem
no 2014. gada. |
Ārlietu ministrija
|
Ārlietu ministrijas finansēto
projektu īstenotāji.
|
31.03.2018.
|
56
|
Regulārs dialogs
ar valsts pārvaldes iestādēm, NVO, pašvaldībām un sociālajiem
partneriem par Latvijas attīstības sadarbības mērķiem un
prioritātēm. |
Koordinācija ar LAPAS 6-8 reizes gadā par aktuāliem
sadarbības jautājumus; Sasauktas divas Attīstības
sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēdes; Tikšanās
ar Ārlietu ministrijas atbalstīto projektu īstenotājiem;
Diskusiju pasākumi par aktuālajiem attīstības sadarbības
politikas jautājumiem, iesaistot NVO, sociālos partnerus,
valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus.
|
Īstenoto pasākumu skaits. |
Ārlietu ministrija
|
Atkarībā no pasākumu
veida.
|
31.12.2018.
|
6. Rīcības virziens |
Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju
ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē |
6.1.
uzdevums NAP vidējā termiņa izvērtējuma procesā izskatīt ar
attīstības sadarbību saistītos Dienaskārtības 2030
rezultatīvos rādītājus un sniegt rekomendācijas par to
iekļaušanu NAP2020 un nākamajā plānošanas periodā |
57
|
Brīvprātīgā ziņojuma sadaļas sagatavošana par
Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanas ārējo dimensiju,
t.sk. attīstības sadarbību, ANO Augsta līmeņa politikas
forumam par Dienaskārtības 2030 ieviešanu |
Brīvprātīga atskaitīšanās ANO
Augsta līmeņa forumā par Dienaskārtības 2030 ieviešanu
nacionāli (iekšēji un ārēji). |
Līdzdalība nacionālā informatīvā
ziņojuma izstrādē attiecībā uz attīstības sadarbību |
Ārlietu ministrija
|
Nozaru ministrijas,
atbilstošās PSO
|
31.03.2018.
|
6.2.
uzdevums Stiprināt sasaisti starp Latvijas attīstības
sadarbības un ekonomisko politiku un to īstenošanas
instrumentiem, jo īpaši veicinot korporatīvās sociālās
atbildības principu īstenošanu partnervalstīs |
58
|
Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības prakses
atbalstam un OECD standartu piemērošanai uzņēmumos. |
Ilgtspējas indeksa ietvaros
pasniegta Godīgas tirdzniecības balva un nodrošināta dalība
atbilstošos pasākumos Latvijas uzņēmējiem, lai veicinātu
atbildīgas uzņēmējdarbības prakses principu ievērošanu
attīstības valstīs. |
Pasākumu skaits ar Latvijas
pārstāvju dalību un viens ĀM rīkots pasākums. |
Ārlietu ministrija
|
Biedrība "Korporatīvās
ilgtspējas un atbildības institūts", Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojs
|
30.06.2018.
|
IV. Ietekmes novērtējums uz valsts
un pašvaldību budžetu
|
|
|
|
Nepieciešamais papildu finansējums
|
Pasākuma
realizācijas gads
(ja pasākuma realizācija ir terminēta)
|
Uzdevums
|
Pasākums
|
Budžeta
programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
|
2018.
gads
(saskaņā
ar likumu "Par valsts budžetu
2018. gadam")
|
2018.
gads
|
turpmākā
laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja realizācija ir terminēta)
|
turpmāk ik
gadu
(ja pasākuma izpilde nav terminēta)
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
Finansējums plāna realizācijai
kopā |
|
|
4 382
295
|
292
079
|
|
|
2018 |
tai skaitā |
|
|
|
|
|
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
476
313
|
|
|
|
|
Finanšu ministrija |
|
|
986
000
|
|
|
|
|
Iekšlietu ministrija |
|
|
128
7628
|
170
8919
|
|
|
|
Izglītības un zinātnes
ministrija |
|
|
193
800
|
|
|
|
|
Tieslietu ministrija |
|
|
748
41110
|
|
|
|
|
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija |
|
|
10
100
|
|
|
|
|
Zemkopības ministrija |
|
|
1 838
90911
|
|
|
|
|
Iekšlietu ministrija |
|
Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem |
|
141
981
|
|
|
|
1.1. uzdevums |
|
|
224 800
|
|
|
|
|
|
1. pasākums
Projekts Ukrainas atbalstam
lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu
piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru
projektiem.
|
Ārlietu ministrijas valsts budžeta programma 07.00.00
"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā
palīdzība" |
35 00012
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
2. pasākums
Dalība citu starptautisko
donoru projektos, t.sk. Latvijas ekspertīzes nodošana UNDP
projektos.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
10 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
3. pasākums
Apmācību programma ES
Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu
valstu pārstāvjiem.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
70 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
4. pasākums
Ukrainas pārstāvju dalība
pavasara skolā "EU Semester in Riga" un
sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas
integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
40 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
5. pasākums
Gruzijas, Moldovas un Ukrainas
Augstāko revīzijas iestāžu spēju stiprināšana caurskatāmas
un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas
izveidē.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
34 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu
ministrija, Valsts kontrole |
|
|
|
|
|
|
|
6. pasākums
ES - Centrālāzijas sadarbība
izglītības jomā, t.sk., Izglītības platformas projekta
īstenošana.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
10 000
|
|
|
|
2018
|
|
Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu
ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
7. pasākums
Līdzfinansējuma piešķiršana
PSO, kas ieguvušas finansējumu no citiem attīstības
sadarbības finansētājiem, t.sk. EK, attīstības sadarbības
un globālās izglītības projektu īstenošanai.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
25 800
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
1.2. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
8. pasākums
Veicināt dažādu ieinteresēto
pušu iesaisti attīstības sadarbības pasākumu
īstenošanā.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
9. pasākums
Apmācību programma
Centrālāzijas valstīm pretkorupcijas jomā.
|
Projekts tiek īstenots ar
finansējumu no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem,
Latvijas pusei nodrošinot atbalstu natūrā |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija, Rīgas Juridiskā augstskola |
|
|
|
|
|
|
1.3. uzdevums |
|
|
13 000
|
|
|
|
|
|
10. pasākums
Izstrādāt efektīvus un
pieejamus instrumentus Latvijas ekspertu iesaistēs
civilajās, konsultāciju u.c. misijās.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana", Finanšu ministrijas valsts budžeta
programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas
plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija,
Finanšu ministrija
|
|
|
|
|
|
|
|
11. pasākums
Eiropas Komisijas programmas
Hercule III īstenotā projekta ietvaros organizēta apmācību
vizīte Briselē - tiesībsargājošās iestādēs un Eiropas
Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF) un organizēts trešais
mācību seminārs Latvijā par krāpšanas apkarošanas
jautājumiem.
|
Finanšu ministrijas valsts
budžeta 70.06.00 "Citi Eiropas Savienības politiku
instrumentu finansētie projekti un pasākumi" |
13 000
|
|
|
|
2018
|
|
Finanšu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
12. pasākums
Eiropas Komisijas TAIEX Regio
Peer-2-Peer programmas eksperta vizīte Vācijā
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams. |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Finanšu ministrija |
|
|
|
|
|
|
1.4. uzdevums |
|
|
213 013
|
|
|
|
|
|
13. pasākums
Granta projektu īstenošana ES
Austrumu partnerības valstu - Gruzijas, Moldovas, Ukrainas,
kā arī Centrālāzijas valstu - Kirgizstānas, Tadžikistānas
un Uzbekistānas, atbalstam.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
213 013
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
2.1. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
14. pasākums
Sadarbība ar valsts pārvaldes
iestādēm, PSO un pašvaldībām Latvijas nacionālo pozīciju
formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības
politikas dienaskārtības jautājumiem.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
15. pasākums
Uzturēt regulāru dialogu ar
Saeimu par Latvijas attīstības sadarbības politikas
mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
2.2. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
16. pasākums
Dalība ES Kopīgā
plānošanā.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
17. pasākums
Latvijas interešu pārstāvēšana
ES attīstības sadarbības politikā.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
2.3. uzdevums |
|
|
15 100
|
|
|
|
|
|
18. pasākums
Dalība ANO pasākumos par
Latvijai prioritārajām tēmām.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
7 00013
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
19. pasākums
Pārstāvēt Centrālās un
Austrumeiropas reģiona valstis ANO Stokholmas konvencijas
birojā un ANO Roterdamas konvencijas Ķīmisko vielu pārskata
komitejā (CRC),
pildīt OECD Vides politikas
komitejas Vides sniegumu darba grupas līdzpriekšsēdētāja
pienākumus.
|
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas valsts budžeta programma 97.00.00
"Nozaru vadība un politikas plānošana" |
8 100
|
|
|
|
2018
|
|
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
|
|
|
|
|
|
2.4. uzdevums |
|
|
3000
|
|
|
|
|
|
20. pasākums
Nodrošināta līdzdalība
atklātajās OECD DAC un ekspertu sanāksmēs.
|
Ārlietu ministrijas valsts
budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
300014
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
2.5. uzdevums |
|
|
973 000
|
|
|
|
|
|
21. pasākums
Latvijas dalība SAA resursu
16., 17. un 18. papildināšanā.
|
Finanšu ministrijas valsts
budžeta programma 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās
organizācijās" |
883 000
|
|
|
|
2018
|
|
Finanšu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
22. pasākums
Latvijas dalība Daudzpusējā
parādu atlaišanas iniciatīvā.
|
Finanšu ministrijas valsts
budžeta programma 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās
organizācijās" |
90 000
|
|
|
|
2018
|
|
Finanšu ministrija |
|
|
|
|
|
|
2.6. uzdevums |
|
|
65 476
|
141 981
|
|
|
|
|
23. pasākums
Valsts policijas un Valsts
robežsardzes amatpersonu dalība ES Novērošanas misijā
Gruzijā (EUMM GEORGIA)
|
Iekšlietu
ministrijas valsts budžeta apakšprogramma 06.01.00
"Valsts policija" un 10.00.00 "Valsts
robežsardzes darbība" |
65 476
|
141 98115
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
24. pasākums
Sagatavot valsts materiālajās
rezervēs esošos resursus humānās palīdzības sniegšanai.
|
Valsts budžeta
programma 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem" |
0
|
Saskaņā ar Ministru kabineta
rīkojumiem
|
|
|
2018
|
|
Iekšlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
3.1 .uzdevums |
|
|
190 000
|
|
|
|
|
|
25. pasākums
Informatīvs, loģistisks un
konsulārs atbalsts valsts pārvaldes iestāžu, PSO
īstenotajām aktivitātēm/ pasākumiem attīstības sadarbības
jomā.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
26. pasākums
Centrālāzijas robežu
pārvaldības programmas (BOMCA) projekta 9.posma
īstenošana.
|
Iekšlietu
ministrijas valsts budžeta apakšprogramma 67.13.00
"Eiropas Savienības robežu pārvaldības programmas
Centrālāzijā projektu un pasākumu īstenošana", t.sk. no
tā ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos |
0
|
|
|
|
2019
|
|
Valsts robežsardze |
|
|
|
|
|
|
|
27. pasākums
Latvijas Izglītības un
zinātnes ministrijas un Ukrainas Izglītības un zinātnes
ministrijas kopīgas sadarbības programma zinātnes un
tehnoloģiju jomā
|
Izglītības un zinātnes
ministrijas valsts budžeta programma 05.01.00
"Zinātniskās darbības nodrošināšana" |
118 000
|
|
|
|
2018
|
|
Valsts izglītības attīstības aģentūra |
|
|
|
|
|
|
|
28. pasākums
Latvijas valsts stipendijas
studijām un pētniecībai.
|
Izglītības un zinātnes
ministrijas valsts budžeta programma 70.07.00. "Eiropas
Savienības, starptautiskās sadarbības programmu un inovāciju
izglītības jomā īstenošanas nodrošināšana" |
70 000
|
|
|
|
2018
|
|
Valsts izglītības attīstības aģentūra |
|
|
|
|
|
|
|
29. pasākums
Latvijas-Moldovas sociālās
drošības līguma sagatavošana.
|
Labklājības ministrijas 97.01.00
"Labklājības nozares vadība un politikas
plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Labklājības ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
30. pasākums
Īstenot 2010. gada 5. maija
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas un Baltkrievijas Republikas Dabas
resursu un vides aizsardzības ministrijas vienošanos par
sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju
aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā
|
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas valsts budžeta programma 97.00.00.
"Nozaru vadība un politikas plānošana". |
2000
|
|
|
|
2018
|
|
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
31. pasākums
Atbalsts aviācijas līgumu
ieviešanai Austrumu Partnerības valstīs un lidojumu
drošības un aviācijas drošības standartu paaugstināšana
Centrālāzijas valstīs
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Latvijas Civilās aviācijas aģentūra |
|
|
|
|
|
|
3.2. uzdevums |
|
|
3 880 356
|
170 891
|
|
|
|
|
32. pasākums
Atbalsts LAPAS dalībai
starptautiskās NVO platformās.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
7 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
33. pasākums
Atbalsts LPS dalībai ES
pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas
pasākumu īstenošanai.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
5 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
34. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekta "Ukrainas Augstākās tiesas
institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību
aizsardzības jomā nacionālā līmenī" uzsākšana.
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
121 576
|
|
|
|
2019
|
|
Tieslietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
35. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekts "Moldovas Republikas
Nacionālā personas datu aizsardzības centra kapacitātes
celšana"
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
177 973
|
|
|
|
2019
|
|
Tieslietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
36. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekts "Tiesās nodarbināto
apmācības Twinning ietvaros" Gruzijā
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
448 862
|
|
|
|
2019
|
|
Tiesu
administrācija |
|
|
|
|
|
|
|
37. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekta "Ukrainas tiesību aktu augu
aizsardzības un augu veselību jomā tuvināšana ar ES tiesību
aktiem un ar tām saistīto kontroļu un laboratorijas
pakalpojumu stiprināšana" īstenošana.
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
696 697
|
|
|
|
2019
|
|
Valsts augu aizsardzības dienests |
|
|
|
|
|
|
|
38. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekts "Kosovas institūciju
stiprināšana efektīvas migrācijas pārvaldē"
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
63 286
|
|
|
|
2018
|
|
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
|
|
|
|
|
|
|
39. pasākums
Atbalsta projekts mobilitātes
partnerības ar Azerbaidžānu īstenošanai
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
|
|
|
|
|
|
|
40. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekts "Nozieguma vietas
izmeklēšanas kapacitātes turpmākā attīstība"
Maķedonijas Republikā
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
0
|
170 89116
|
|
|
2019
|
|
Valsts policija |
|
|
|
|
|
|
|
41. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekts "Atbalsts Moldovas
Republikas Nacionālajai pārtikas nekaitīguma
aģentūrai"
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
139 558
|
|
|
|
2018
|
|
Pārtikas un veterinārais dienests |
|
|
|
|
|
|
|
42. pasākums
Mērķsadarbības
(Twinning) projekts "Kosovas augu produkcijas
un aizsardzības sistēmas un kapacitātes
stiprināšana"
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
1 002 654
|
|
|
|
2019
|
|
Valsts augu aizsardzības dienests |
|
|
|
|
|
|
|
43. pasākums
Eiropas Komisijas iniciatīvas
"Labāka apmācība nekaitīgākai pārtikai" ietvaros
organizētās un īstenotās mācības par ES likumdošanas
piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un fitosanitārajā
jomā
|
Pasākums finansēts Eiropas
Komisijas projekta ietvaros, un valsts budžeta finansējums
nav nepieciešams |
0
|
|
|
|
2020
|
|
Pārtikas un veterinārais dienests |
|
|
|
|
|
|
3.3. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
47. pasākums
Informēt privāto sektoru par
starptautisko finanšu institūciju iepirkumu procedūrām.
|
Finanšu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un
politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Finanšu ministrija |
|
|
|
|
|
|
4.2. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
48. pasākums
Attīstības sadarbību
regulējošo normatīvo aktu pārskatīšana
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
4.4. uzdevums |
|
|
2500
|
|
|
|
|
|
49. pasākums
Uzlabot izvērtēšanas
mehānismus, atjaunot un pilnveidot projektu izvērtēšanas
vizītes
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
2500
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
5.1. uzdevums |
|
|
19 800
|
|
|
|
|
|
50. pasākums
Atbalsts tādiem sabiedrības
informēšanas pasākumiem, kā Globālās izglītības nedēļa,
Pasaules labāko ziņu diena, festivāls LAMPA, kā arī
tematiskajām mācībām un diskusijām.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" |
14 000
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
51. pasākums
Latvijas-Ukrainas-Igaunijas
jaunatnes attīstības sadarbības projekts - ANO modelēšanas
spēle.
|
Izglītības un
zinātnes ministrijas valsts budžeta programma 16.00.00
"Eiropas Savienības lietas un starptautiskā
sadarbība" |
2 300
|
|
|
|
2018
|
|
Izglītības un zinātnes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
52. pasākums
Starptautiskā izglītības
akcija "Pasaules lielākā mācību stunda"
Latvijā.
|
Izglītības un
zinātnes ministrijas valsts budžeta programma 16.00.00
"Eiropas Savienības lietas un starptautiskā
sadarbība" |
1 500
|
|
|
|
2018
|
|
Izglītības un zinātnes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
53. pasākums
Ekspertu tikšanās - seminārs
par ilgtspējības principu integrēšanu tehniskajā un
profesionālajā izglītībā.
|
Izglītības un
zinātnes ministrijas valsts budžeta programma 16.00.00
"Eiropas Savienības lietas un starptautiskā
sadarbība" |
800
|
|
|
|
2018
|
|
Izglītības un zinātnes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
54. pasākums
Profesionālās pilnveides
seminārs skolu administrācijai un skolotājiem par tehnisko
un profesionālo izglītības iestāžu iesaisti ilgtspējīgas
attīstības izaicinājumu risināšanā.
|
Izglītības un
zinātnes ministrijas valsts budžeta programma 16.00.00
"Eiropas Savienības lietas un starptautiskā
sadarbība" |
1 200
|
|
|
|
2018
|
|
Izglītības un zinātnes ministrija |
|
|
|
|
|
|
5.2. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
55. pasākums
Publiskot un pastāvīgi
atjaunināt interaktīvo rīku par Latvijas sniegto attīstības
palīdzību
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
56. pasākums
Regulārs dialogs ar valsts
pārvaldes iestādēm, PSO un pašvaldībām par Latvijas
attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
6.1. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
57. pasākums
Brīvprātīgā ziņojuma sadaļas
sagatavošana par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanas
ārējo dimensiju, t.sk. attīstības sadarbību, ANO Augsta
līmeņa politikas forumam par Dienaskārtības 2030
ieviešanu.
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
6.2. uzdevums |
|
|
0
|
|
|
|
|
|
58. pasākums
Pasākumi atbildīgas
uzņēmējdarbības prakses atbalstam un OECD standartu
piemērošanai uzņēmumos
|
Ārlietu ministrijas
valsts budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana" |
0
|
|
|
|
2018
|
|
Ārlietu ministrija |
|
|
|
|
|
|