Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

3. PIELIKUMS

REZOLŪCIJA MSC.70(69)
(pieņemta 1998. gada 18. maijā)

1979. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR MEKLĒŠANU UN GLĀBŠANU UZ JŪRAS GROZĪJUMU PIEŅEMŠANA

KUĢOŠANAS DROŠĪBAS KOMITEJA,

ATSAUCOTIES uz Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 28. panta b) punktu, kas attiecas uz Komitejas funkcijām;

ATSAUCOTIES arī uz 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR) (turpmāk tekstā - "Konvencija") III panta 2. punkta e) apakšpunktu attiecībā uz Konvencijas pielikuma grozīšanas procedūrām, izņemot tā 2.1.4., 2.1.5., 2.1.7., 2.1.10., 3.1.2. vai 3.1.3. punktu;

IZSKATĪJUSI savā sešdesmit devītajā sesijā Konvencijas grozījumus, kas tika ierosināti un izplatīti saskaņā ar tās III panta 2. punkta a) apakšpunktu,

1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas III panta 2. punkta c) apakšpunktu Konvencijas grozījumus, kuri ir izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā;

2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas III panta 2. punkta f) apakšpunktu, ka šie grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem 1999. gada 1. jūlijā, ja vien līdz šim datumam vairāk kā viena trešdaļa pušu nav iebildušas pret šiem grozījumiem;

3. AICINA Konvencijas puses ņemt vērā to, ka saskaņā ar Konvencijas III panta 2. punkta h) apakšpunktu šie grozījumi stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī, ja tie tiek pieņemti saskaņā ar šīs rezolūcijas 2. punktu;

4. LŪDZ ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas III panta 2. punkta d) apakšpunktu šīs rezolūcijas un pielikumā iekļauto grozījumu teksta apliecinātās kopijas nosūtīt visām Konvencijas pusēm;

5. TURKLĀT LŪDZ ģenerālsekretāram šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas locekļiem, kas nav šīs Konvencijas puses.

 

PIELIKUMS

1979. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR MEKLĒŠANU UN GLĀBŠANU UZ JŪRAS GROZĪJUMI

Konvencijas pielikuma pašreizējais teksts, izņemot 2.1.4., 2.1.5., 2.1.7., 2.1.10., 3.1.2. un 3.1.3. punktu*, tiek aizstāts, kā norādīts turpmāk.

"1. nodaļa
TERMINI UN DEFINĪCIJAS

1.1. Īstenības izteiksmes lietošana pielikumā norāda uz noteikumu, kas visām pusēm ir vienādi jāievēro cilvēka dzīvības drošības uz jūras interesēs.

1.2. Vēlējuma izteiksmes lietošana pielikumā norāda uz noteikumu, kuru visām pusēm ir vēlams ievērot cilvēka dzīvības drošības uz jūras interesēs.

1.3. Turpmāk minētajiem pielikuma terminiem ir šāda nozīme:

1.3.1. "meklēšana" - operācija, ko parasti veic glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs, izmantojot pieejamo personālu un līdzekļus, lai atrastu personas, kuras atrodas briesmās uz jūras;

1.3.2. "glābšana" - operācija, lai izglābtu personas, kuras atrodas briesmās uz jūras, sniegtu tām pirmo medicīnisko vai citu palīdzību un nogādātu tās drošā vietā;

1.3.3. "meklēšanas un glābšanas dienestu darbs" - briesmu uzraudzības, sakaru, koordinēšanas, meklēšanas un glābšanas funkciju, tostarp medicīnisko konsultāciju, pirmās medicīniskās palīdzības vai medicīniskās evakuācijas, veikšana, izmantojot valsts un privātos līdzekļus, tostarp gaisa kuģu, kuģu un citu kuģošanas līdzekļu un iekārtu līdzdalību;

1.3.4. "meklēšanas un glābšanas rajons" - noteikta izmēra zona, kas saistīta ar glābšanas koordinācijas centru un kurā tiek nodrošināts meklēšanas un glābšanas dienestu darbs;

1.3.5. "glābšanas koordinācijas centrs" - struktūrvienība, kas atbildīga par sekmīgu meklēšanas un glābšanas dienestu darba organizāciju un par meklēšanas un glābšanas operāciju koordināciju meklēšanas un glābšanas rajonā;

1.3.6. "glābšanas apakšcentrs" - glābšanas koordinācijas centram pakļauta struktūrvienība, kas izveidota, lai palīdzētu glābšanas koordinācijas centram atbilstoši noteiktiem atbildīgo iestāžu noteikumiem;

1.3.7. "meklēšanas un glābšanas līdzeklis" - ikviens mobils līdzeklis, tostarp pilnvarotas meklēšanas un glābšanas vienības, kas tiek izmantotas meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanā;

1.3.8. "meklēšanas un glābšanas vienība" - vienība, kuras sastāvā ir apmācīts personāls un kura apgādāta ar aprīkojumu, piemērotu meklēšanas un glābšanas operāciju operatīvai veikšanai;

1.3.9. "trauksmes izziņošanas postenis" - ikviens līdzeklis, kas paredzēts kā starpnieks starp personu, kura ziņo par ārkārtas situāciju, un glābšanas koordinācijas centru vai glābšanas apakšcentru;

1.3.10. "ārkārtas stāvoklis" - vispārējs termins, kas dažādos apstākļos nozīmē nenoteiktības, trauksmes vai briesmu stāvokli;

1.3.11. "nenoteiktības stāvoklis" - situācija, kurā pastāv nenoteiktība attiecībā uz personu, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli;

1.3.12. "trauksmes stāvoklis" - situācija, kurā pastāv bažas attiecībā uz personu, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli;

1.3.13. "briesmu stāvoklis" - situācija, kurā ir pamatota pārliecība, ka personai, gaisa kuģim vai citam kuģošanas līdzeklim draud nopietnas un tiešas briesmas un ir nepieciešama tūlītēja palīdzība;

1.3.14. "meklēšanas un glābšanas darbību koordinators notikuma vietā" - persona, kas tikusi pilnvarota koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas noteiktajā zonā;

1.3.15. "ģenerālsekretārs" - Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ģenerālsekretārs".

2. NODAĻA
ORGANIZĀCIJA UN KOORDINĀCIJA

2.1. Pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu un koordinētu meklēšanas un glābšanas dienestu darbu

2.1.1. Puses atkarībā no tā, vai tās spēj to darīt individuāli vai sadarbībā ar citām valstīm un atbilstošā gadījumā ar Organizāciju, piedalās meklēšanas un glābšanas dienestu izveidē, lai nodrošinātu to, ka tiek sniegta palīdzība ikvienai personai, kura atrodas briesmās uz jūras. Saņemot informāciju par to, ka persona atrodas vai varētu atrasties briesmās uz jūras, attiecīgās puses atbildīgās iestādes veic steidzamus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek sniegta nepieciešamā palīdzība.

2.1.2. Puses individuāli vai atbilstošā gadījumā sadarbībā ar citām valstīm nosaka šādus meklēšanas un glābšanas dienestu pamatelementus:

2.1.2.1. tiesiskais regulējums;

2.1.2.2. atbildīgās iestādes pilnvarošana;

2.1.2.3. pieejamo resursu organizēšana;

2.1.2.4. sakaru līdzekļi;

2.1.2.5. koordinācijas un operatīvās funkcijas un

2.1.2.6. pakalpojumu uzlabošanas procesi, kas ietver plānošanu, valsts un starptautiskās sadarbības veidošanu un apmācību.

Puses atkarībā no iespējām ievēro attiecīgos minimālos standartus un vadlīnijas, kuras izstrādājusi Organizācija.

2.1.3. Lai palīdzētu izveidot adekvātu krasta sakaru infrastruktūru, efektīvu briesmu signāla maršrutēšanu un pienācīgu operatīvo koordināciju ar mērķi nodrošināt sekmīgu meklēšanas un glābšanas dienestu darbu, puses individuāli vai sadarbībā ar citām valstīm rūpējas par to, lai ikvienā jūras zonā tiktu izveidoti pietiekami daudzi meklēšanas un glābšanas rajoni saskaņā ar 2.1.4. un 2.1.5. punktu. Šiem rajoniem būtu jāatrodas blakus, un tiem, cik vien iespējams, nevajadzētu pārklāties.

2.1.4. Ikviens meklēšanas un glābšanas rajons nosakāms, iesaistītajām pusēm vienojoties. Par šādu vienošanos jāpaziņo ģenerālsekretāram.

2.1.5. Tad, ja iesaistītās puses nav panākušas vienošanos par precīziem meklēšanas un glābšanas rajona izmēriem, šīs puses visas pūles veltī tam, lai panāktu vienošanos par pasākumiem, kuri tiek veikti ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu meklēšanas un glābšanas dienestu darba vispārējo koordināciju attiecīgajā zonā. Par šiem pasākumiem jāpaziņo ģenerālsekretāram.

2.1.6. Vienošanās par rajoniem vai pasākumiem, kuri minēti 2.1.4. un 2.1.5. punktā, iesaistītajām pusēm jāreģistrē vai jāapstiprina rakstisku plānu veidā.

2.1.7. Meklēšanas un glābšanas rajonu noteikšana nav saistīta ar valstu robežām un nevar ietekmēt noteiktās valstu robežas.

2.1.8. Puses pēc iespējas cenšas veicināt saskaņotību starp saviem jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas dienestiem, apsverot iespēju noteikt jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas rajonus, kuri nosakāmi, vienojoties saskaņā ar 2.1.4. punktu vai vienojoties par atbilstošiem pasākumiem saskaņā ar 2.1.5. punktu.

2.1.9. Puses, kuras ir uzņēmušās atbildību par meklēšanas un glābšanas dienestu darba nodrošināšanu noteiktā zonā, izmanto meklēšanas un glābšanas vienības un citus pieejamos līdzekļus, lai sniegtu palīdzību personai, kura atrodas vai varētu atrasties briesmās uz jūras.

2.1.10. Puses nodrošina to, lai palīdzība tiktu sniegta ikvienai personai, kas atrodas briesmās uz jūras. Tās sniedz palīdzību neatkarīgi no šīs personas pilsonības vai statusa vai apstākļiem, kādos šīs persona ir atrasta.

2.1.11. Puses ģenerālsekretāram nosūta informāciju par saviem meklēšanas un glābšanas dienestiem, tostarp informējot par:

2.1.11.1. valsts iestādi, kura ir atbildīga par meklēšanas un glābšanas dienestu darbu uz jūras;

2.1.11.2. par vietu, kur atrodas izveidotais glābšanas koordinācijas centrs vai kāds cits centrs, kas nodrošina meklēšanas un glābšanas koordināciju, attiecīgajā meklēšanas un glābšanas rajonā vai rajonos un saistībā ar tur esošajiem sakariem;

2.1.11.3. par sava meklēšanas un glābšanas rajona vai rajonu robežām un pārklājumu, kuru nodrošina krasta briesmu brīdinājuma un drošības sakaru līdzekļi, un

2.1.11.4. par pieejamo meklēšanas un glābšanas vienību galvenajiem veidiem.

Puses prioritārā kārtā atjaunina informāciju saistībā ar jebkurām svarīgām izmaiņām. Ģenerālsekretārs saņemto informāciju nosūta visām pusēm.

2.1.12. Ģenerālsekretārs informē visas puses par vienošanos vai pasākumiem, kas minēti 2.1.4. un 2.1.5. punktā.

2.2. Valsts meklēšanas un glābšanas dienestu darba izstrāde

2.2.1. Puses nosaka atbilstošas valsts procedūras, kas paredzētas meklēšanas un glābšanas dienestu darba vispārējai izstrādei, koordinācijai un uzlabošanai.

2.2.2. Sekmīgu meklēšanas un glābšanas operāciju atbalstam puses

2.2.2.1. nodrošina pieejamo līdzekļu saskaņotu lietošanu un

2.2.2.2. izveido ciešu sadarbību starp dienestiem un organizācijām, kas var palīdzēt meklēšanas un glābšanas dienestu darba uzlabošanā tādās jomās kā operācijas, plānošana, apmācība, pētniecība un attīstība.

2.3. Glābšanas koordinācijas centru un glābšanas apakšcentru izveide

2.3.1. Lai ievērotu 2.2. punkta noteikumus, puses atsevišķi vai sadarbībā ar citām valstīm izveido glābšanas koordinācijas centrus nolūkā sniegt savus meklēšanas un glābšanas pakalpojumus un glābšanas apakšcentrus, ja tie tiek uzskatīti par nepieciešamiem.

2.3.2. Katrs glābšanas koordinācijas centrs un glābšanas apakšcentrs, kas izveidots saskaņā ar 2.3.1. punktu, veic nepieciešamos pasākumus, lai saņemtu briesmu signālus no sava meklēšanas un glābšanas rajona. Ikviens šāds centrs turklāt veic pasākumus, lai ar meklēšanas un glābšanas līdzekļu palīdzību nodrošinātu saziņu ar personām, kas atrodas briesmās, un ar citiem glābšanas koordinācijas centriem vai glābšanas apakšcentriem.

2.3.3. Ikvienam glābšanas koordinācijas centram jāstrādā visu diennakti, un tajā pastāvīgi jāatrodas apmācītam personālam, kas prot angļu valodu darbam nepieciešamajā līmenī**.

2.4. Koordinācija ar aviācijas dienestiem

2.4.1. Puses panāk visciešāko iespējamo koordināciju starp jūras un aviācijas dienestiem, lai tādējādi nodrošinātu pēc iespējas sekmīgāku meklēšanas un glābšanas dienestu darbu gan savos meklēšanas un glābšanas rajonos, gan ārpus tiem.

2.4.2. Kad vien tas ir iespējams, ikvienai pusei būtu ieteicams izveidot apvienotus glābšanas koordinācijas centrus un glābšanas apakšcentrus meklēšanas un glābšanas darbiem gan jūrā, gan gaisā.

2.4.3. Ja vienā un tajā pašā zonā tiek izveidoti atsevišķi jūras un aviācijas glābšanas koordinācijas centri vai glābšanas apakšcentri, attiecīgā puse nodrošina pēc iespējas ciešāku koordināciju starp šiem centriem un apakšcentriem.

2.4.4. Puses atkarībā no iespējām nodrošina to, ka jūras meklēšanas un glābšanas vienības un aviācijas meklēšanas un glābšanas vienības lieto vienotas procedūras.

2.5. Meklēšanas un glābšanas līdzekļu noteikšana

Puses identificē visus līdzekļus, kas ir spējīgi piedalīties meklēšanas un glābšanas operācijās, un tās var noteikt atbilstošus līdzekļus par meklēšanas un glābšanas vienībām.

2.6. Meklēšanas un glābšanas vienību aprīkojums

2.6.1. Ikviena meklēšanas un glābšanas vienība tiek aprīkota ar tās uzdevumam atbilstošu aprīkojumu.

2.6.2. Uz taras un iepakojumiem, kuros ir izdzīvošanas aprīkojums, kas paredzēts nomešanai izdzīvojušajiem, ar marķējumu ieteicams norādīt to saturu atbilstoši Organizācijas pieņemtajiem standartiem.

3. NODAĻA
VALSTU SADARBĪBA

3.1. Valstu sadarbība

3.1.1. Puses veic savu meklēšanas un glābšanas organizāciju koordināciju, un tām, ja nepieciešams, būtu jākoordinē meklēšanas un glābšanas operācijas ar kaimiņvalstu organizācijām.

3.1.2. Ja vien attiecīgās valstis nav vienojušās citādi, pusei būtu jāatļauj, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus un noteikumus, citu pušu glābšanas vienībām nekavējoties ieiet tās teritoriālajos ūdeņos vai teritorijā vai šķērsot tās teritoriālos ūdeņus vai teritoriju, ja to vienīgais nolūks ir meklēt jūras nelaimes gadījumu vietas un glābt šādos nelaimes gadījumos izdzīvojušos. Šādos gadījumos meklēšanas un glābšanas operācijas, cik tas ir iespējams, jākoordinē tās puses attiecīgajam glābšanas koordinācijas centram, kas atļāvusi ieiešanu, vai kādai cita iestādei, kuru ir pilnvarojusi attiecīgā puse.

3.1.3. Ja vien iesaistītās puses nav vienojušās citādi, tās puses iestādes, kura vēlas, lai tās glābšanas vienības ieietu citas puses teritoriālajos ūdeņos vai teritorijā vai šķērsotu tās teritoriālos ūdeņus vai teritoriju, ja to vienīgais nolūks ir meklēt jūras nelaimes gadījumu vietas un glābt šādos nelaimes gadījumos izdzīvojušos, nosūta attiecīgās valsts glābšanas koordinācijas centram vai citai attiecīgās valsts pilnvarotai iestādei pieprasījumu, sīki norādot visas ziņas par paredzēto uzdevumu un tā nepieciešamību.

3.1.4. Pušu atbildīgās iestādes

3.1.4.1. nekavējoties apstiprina šāda pieprasījuma saņemšanu un

3.1.4.2. pēc iespējas drīzāk norāda nosacījumus, ja tādi ir, saskaņā ar kuriem var uzsākt plānotā uzdevuma izpildi.

3.1.5. Pusēm būtu jānoslēdz vienošanās ar kaimiņvalstīm, lai noteiktu nosacījumus citu valstu meklēšanas un glābšanas vienību ieiešanai to attiecīgajos teritoriālajos ūdeņos vai teritorijās vai to teritoriālo ūdeņu vai teritoriju šķērsošanai. Šajās vienošanās būtu jāparedz arī šādu vienību ieiešanas atvieglošana, pieprasot pēc iespējas mazāk formalitāšu.

3.1.6. Ikvienai pusei būtu jāpilnvaro savi glābšanas koordinācijas centri veikt šādas darbības:

3.1.6.1. pieprasīt no citiem glābšanas koordinācijas centriem tādu palīdzību, tostarp kuģus, gaisa kuģus, personālu vai aprīkojumu, kāds var būt vajadzīgs;

3.1.6.2. sniegt visas nepieciešamās atļaujas šādu kuģu, gaisa kuģu, personāla vai aprīkojuma ieiešanai tās teritoriālajos ūdeņos vai teritorijā vai tās teritoriālo ūdeņu vai teritorijas šķērsošanai un

3.1.6.3. slēgt nepieciešamās vienošanās ar attiecīgajām muitas, imigrācijas, veselības aprūpes vai citām iestādēm, lai atvieglotu šādu ieiešanu.

3.1.7. Ikviena puse nodrošina to, ka tās glābšanas koordinācijas centri pēc pieprasījuma sniedz palīdzību citiem glābšanas koordinācijas centriem, tostarp palīdzot ar kuģiem, gaisa kuģiem, personālu vai aprīkojumu.

3.1.8. Pusēm, ja nepieciešams, būtu jānoslēdz vienošanās ar citām valstīm, lai stiprinātu sadarbību un koordināciju meklēšanas un glābšanas jomā. Puses pilnvaro savu atbildīgo iestādi sagatavot operatīvos plānus un noteikt pasākumus sadarbībai meklēšanas un glābšanas jomā un koordinācijai ar citu valstu atbildīgajām iestādēm.

4. NODAĻA
OPERATĪVĀS PROCEDŪRAS

4.1. Sagatavošanās pasākumi

4.1.1. Ikvienam glābšanas koordinācijas centram un glābšanas apakšcentram jābūt pieejamai jaunākajai informācijai, jo sevišķi saistībā ar meklēšanas un glābšanas līdzekļiem un pieejamajiem saziņas līdzekļiem, kas tiek izmantoti meklēšanas un glābšanas operācijās tā zonā.

4.1.2. Ieteicams, lai ikvienam glābšanas koordinācijas centram un glābšanas apakšcentram būtu pastāvīgi pieejama informācija par to kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu, kuri atrodas tā zonā un kuri varētu sniegt palīdzību personām, kuģiem un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas atrodas briesmās uz jūras, un par to, kā sazināties ar tiem. Šai informācijai būtu jāatrodas glābšanas koordinācijas centrā vai būtu jābūt pastāvīgi pieejamai atkarībā no nepieciešamības.

4.1.3. Katram glābšanas koordinācijas centram un glābšanas apakšcentram jābūt sīki izstrādātiem darbības plāniem meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai. Attiecīgā gadījumā šie plāni jāizstrādā kopā ar to personu pārstāvjiem, kuras var palīdzēt meklēšanas un glābšanas pakalpojumu sniegšanā vai gūt labumu no tā.

4.1.4. Glābšanas koordinācijas centri vai apakšcentri jāinformē par meklēšanas un glābšanas vienību sagatavotības pakāpi.

4.2. Informācija par ārkārtas situācijām

4.2.1. Puses individuāli vai sadarbībā ar citām valstīm nodrošina to, ka tās ir spējīgas visu diennakti savos meklēšanas un glābšanas rajonos ātrā un uzticamā veidā saņemt briesmu signālus, izmantojot šim nolūkam paredzētu aprīkojumu. Ikviens trauksmes izziņošanas postenis, kas saņem briesmu signālu, veic šādas darbības:

4.2.1.1. nekavējoties retranslē attiecīgo signālu atbilstošajam glābšanas koordinācijas centram vai apakšcentram un pēc tam palīdz nodrošināt meklēšanas un glābšanas sakarus pēc nepieciešamības, un

4.2.1.2. apstiprina signālu, ja tas ir iespējams.

4.2.2. Puses, ja nepieciešams, nodrošina to, ka tiek veikti sekmīgi pasākumi, lai nodrošinātu sakaru iekārtu reģistrāciju un reaģēšanu ārkārtas situācijās, tā lai ikvienam glābšanas koordinācijas centram vai apakšcentram bez kavēšanās būtu pieejama attiecīgā reģistrācijas informācija.

4.2.3. Ikviena meklēšanas un glābšanas iestāde vai struktūrvienība, kurai ir iemesls uzskatīt, ka persona, kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis atrodas ārkārtas stāvoklī, pēc iespējas drīzāk nosūta visu pieejamo informāciju iesaistītajam glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram.

4.2.4. Glābšanas koordinācijas centri un glābšanas apakšcentri nekavējoties pēc informācijas saņemšanas par personu, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli, kas atrodas ārkārtas situācijā, izvērtē šo informāciju un kritisko stāvokli saskaņā ar 4.4. punktu un nosaka nepieciešamo operāciju apjomu.

4.3. Sākotnējā rīcība

Ikviena meklēšanas un glābšanas vienība, kas saņēmusi informāciju par briesmu situāciju, sākotnēji veic tūlītējus pasākumus, ja tai ir iespējams palīdzēt, un tā jebkurā gadījumā bez kavēšanās informē to glābšanas koordinācijas centru vai glābšanas apakšcentru, kura zonā incidents ir noticis.

4.4. Ārkārtas stāvokļi

Lai atvieglotu atbilstošu operatīvo procedūru noteikšanu, iesaistītais glābšanas koordinācijas centrs vai apakšcentrs izšķir šādus ārkārtas stāvokļus.

4.4.1. Nenoteiktības stāvoklis -

4.4.1.1. ja ir paziņots, ka persona ir pazudusi, vai ja kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis ir aizkavējies, vai

4.4.1.2. ja persona, kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis nav ziņojis par atrašanās vietu vai drošību, kā paredzēts.

4.4.2. Trauksmes stāvoklis -

4.4.2.1. ja pēc nenoteiktības stāvokļa centieni nodibināt sakarus ar personu, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un informācijas pieprasījumu izsūtīšana citiem atbilstošiem avotiem ir bijuši neveiksmīgi vai

4.4.2.2. ja ir saņemta informācija, kas liecina par to, ka ir pasliktinājusies kuģa vai cita kuģošanas līdzekļa ekspluatācijas efektivitāte, taču ne tādā pakāpē, lai tas varētu radīt briesmas.

4.4.3. Briesmu stāvoklis -

4.4.3.1 ja ir saņemta apstiprinoša informācija par to, ka persona, kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis atrodas briesmās un ka tam ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, vai

4.4.3.2. ja pēc trauksmes stāvokļa turpmākie neveiksmīgie mēģinājumi nodibināt sakarus ar personu, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un plašāka, neveiksmīga informācijas pieprasījumu izsūtīšana liecina par varbūtību, ka pastāv briesmu situācija, vai

4.4.3.3. ja ir saņemta informācija, kas liecina par to, ka kuģa vai cita kuģošanas līdzekļa ekspluatācijas efektivitāte ir pasliktinājusies tādā pakāpē, ka ir iespējama briesmu situācija.

4.5. Procedūras, ko ievēro glābšanas koordinācijas centri un glābšanas apakšcentri ārkārtas stāvokļu laikā

4.5.1. Pēc nenoteiktības stāvokļa izsludināšanas attiecīgais glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs sūta informācijas pieprasījumus, lai noskaidrotu, vai persona, kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis atrodas drošībā, vai arī izziņo trauksmes stāvokli.

4.5.2. Pēc trauksmes stāvokļa pasludināšanas attiecīgais glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs sūta plašākus informācijas pieprasījumus par pazudušo personu, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli, brīdina attiecīgos meklēšanas un glābšanas dienestus un sāk veikt tādus pasākumus, kādi konkrētajos apstākļos ir vajadzīgi.

4.5.3. Pēc briesmu stāvokļa izsludināšanas attiecīgais glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs saskaņā ar 4.1. punktu turpina rīkoties, kā noteikts tā darbības plānā.

4.5.4. Meklēšanas un glābšanas operāciju sākšana, ja meklējamā objekta atrašanās vieta nav zināma.

Tad, ja ārkārtas stāvoklis ir izziņots saistībā ar meklējamo objektu, kura atrašanās vieta nav zināma, jāņem vērā turpmāk minētais:

4.5.4.1. ja pastāv ārkārtas stāvoklis, glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs, ja vien tas nav informēts par to, ka pasākumus veic citi centri, uzņemas atbildību par atbilstošu pasākumu sākšanu un apspriežas ar citiem centriem, lai izraudzītos vienu centru, kas uzņemas atbildību;

4.5.4.2. ja vien nepastāv citas vienošanās starp iesaistītajiem centriem, jāizraugās tas centrs, kas ir atbildīgs par zonu, kurā pēdējo reizi tika reģistrēta meklējamā objekta atrašanās vieta, un

4.5.4.3. pēc briesmu stāvokļa izsludināšanas centrs, kas koordinē meklēšanas un glābšanas operācijas, pēc nepieciešamības informē citus centrus par visiem ārkārtas apstākļiem un par visiem turpmākajiem jaunumiem.

4.5.5. Informācijas nodošana personām, kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem, attiecībā uz kuriem ir izziņots ārkārtas stāvoklis

Kad vien iespējams, glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs, kas atbildīgs par meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu, nosūta tai personai, kuģim vai citam kuģošanas līdzeklim, attiecībā uz kuru ir izziņots ārkārtas stāvoklis, informāciju par uzsāktajām meklēšanas un glābšanas operācijām.

4.6. Koordinācija gadījumā, kad iesaistās divas vai vairāk puses

Ja meklēšanas un glābšanas operācijās iesaistās vairāk nekā viena puse, ikviena puse veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar darbības plāniem, kuri minēti 4.1. punktā, ja to pieprasa attiecīgā rajona glābšanas koordinācijas centrs.

4.7. Meklēšanas un glābšanas darba koordinācija notikuma vietā

4.7.1. Lai nodrošinātu pēc iespējas sekmīgākus rezultātus, meklēšanas un glābšanas operācijas, kuras veic meklēšanas un glābšanas vienības un kurās ir iesaistīti arī citi līdzekļi, jākoordinē notikuma vietā.

4.7.2. Ja meklēšanas un glābšanas operācijās tiek iesaistīti vairāki līdzekļi un ja glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs to uzskata par nepieciešamu, par meklēšanas un glābšanas darbību koordinatoru notikuma vietā būtu jāizraugās visspējīgākā persona - pēc iespējas drīz un pirms minētie līdzekļi ir nonākuši norādītajā operācijas vietā. Meklēšanas un glābšanas darbību koordinatoram notikuma vietā jāuzliek noteikti pienākumi, ņemot vērā notikuma vietas koordinatora faktiskās iespējas un operācijas prasības.

4.7.3. Ja atbildīgā glābšanas koordinācijas centra nav vai ja kāda iemesla dēļ atbildīgais glābšanas koordinācijas centrs nespēj koordinēt meklēšanas un glābšanas uzdevuma izpildi, tad iesaistītajiem līdzekļiem būtu jāizraugās meklēšanas un glābšanas darbību koordinators notikuma vietā, savstarpēji vienojoties.

4.8. Meklēšanas un glābšanas operāciju apturēšana un pārtraukšana

4.8.1. Meklēšanas un glābšanas operācijas turpina tik ilgi, cik tas ir iespējams, kamēr nav zudušas pamatotas cerības izglābt izdzīvojušos.

4.8.2. Parasti atbildīgais glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs lemj par to, kad pārtraukt meklēšanas un glābšanas operācijas. Ja operāciju koordinācijā šāds centrs nav iesaistīts, tad lēmumu var pieņemt meklēšanas un glābšanas darbību koordinators notikuma vietā.

4.8.3. Ja glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs uzskata, ka, pamatojoties uz ticamu informāciju, meklēšanas un glābšanas operācija ir bijusi veiksmīga vai ka ārkārtas situācija vairs nepastāv, tas aptur attiecīgo meklēšanas un glābšanas operāciju un nekavējoties par to ziņo jebkurai iestādei, līdzeklim vai dienestam, kas ir piedalījies vai ticis informēts.

4.8.4. Ja meklēšanas un glābšanas operācija notikuma vietā kļūst neiespējama un glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs secina, ka izdzīvojušie vēl varētu būt dzīvi, attiecīgais centrs var uz laiku pārtraukt pasākumus notikuma vietā, gaidot turpmākos jaunumus, un nekavējoties par to ziņo jebkurai iestādei, līdzeklim vai dienestam, kas ir piedalījies vai ticis informēts. Pēc tam saņemto informāciju izvērtē un atsāk meklēšanas un glābšanas operācijas, ja tās ir pamatotas, atsaucoties uz minēto informāciju.

5. NODAĻA
KUĢU ZIŅOŠANAS SISTĒMAS

5.1. Vispārējas prasības

5.1.1. Puses var izveidot kuģu ziņošanas sistēmas vai nu individuāli, vai arī sadarbībā ar citām valstīm, ja tiek uzskatīts, ka tas ir nepieciešams, lai atvieglotu meklēšanas un glābšanas operāciju izpildi.

5.1.2. Pusēm, kuras apsver kuģu ziņošanas sistēmas izveidi, būtu jāņem vērā atbilstoši Organizācijas ieteikumi. Pusēm turklāt būtu jāapsver tas, vai esošās ziņošanas sistēmas vai citi informācijas avoti par kuģu atrašanās vietu var sniegt adekvātas ziņas par attiecīgo rajonu, un tām būtu jācenšas samazināt lieku ziņojumu saņemšanu no kuģiem vai samazināt nepieciešamību glābšanas koordinācijas centriem pārbaudīt vairākas ziņošanas sistēmas, lai varētu noteikt, vai ir pieejami kuģi, kuri varētu palīdzēt meklēšanas un glābšanas operācijās.

5.1.3. Kuģu ziņošanas sistēmai būtu jāsniedz jaunākā informācija par kuģu kustību briesmu situācijā, lai

5.1.3.1. samazinātu intervālu starp sakaru pazaudēšanu ar kuģi un meklēšanas un glābšanas operāciju sākšanu gadījumos, kad briesmu signāls nav saņemts;

5.1.3.2. nodrošinātu drīzu to kuģu identificēšanu, kurus iespējams izsaukt palīdzības sniegšanai;

5.1.3.3. atļautu ierobežota lieluma meklēšanas zonas noteikšanu gadījumos, kad personas, kuģa vai cita kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta nav zināma vai ir neskaidra, un

5.1.3.4. sekmētu neatliekamās medicīniskās palīdzības vai konsultācijas sniegšanu.

5.2. Operatīvās prasības

5.2.1. Kuģu ziņošanas sistēmām būtu jāatbilst prasībām

5.2.1.1. par tādas informācijas, tostarp maršruta plānu un ziņojumu par atrašanās vietu, nodrošināšanu, ar kuras palīdzību var noteikt iesaistīto kuģu pašreizējo un turpmāko atrašanās vietu;

5.2.1.2. par kuģošanas kartes attēlojumu;

5.2.1.3. par ziņojumu saņemšanu no iesaistītajiem kuģiem atbilstošos intervālos;

5.2.1.4. par sistēmas uzbūves un darbības vienkāršību un

5.2.1.5. par to, ka tiek izmantots starptautiski pieņemts standarta kuģu ziņošanas veids un procedūras.

5.3. Ziņojumu veidi

5.3.1. Saskaņā ar Organizācijas ieteikumiem kuģu ziņošanas sistēmām būtu jāsniedz šādi kuģu ziņojumi:

5.3.1.1. maršruta plāns;

5.3.1.2. ziņojums par atrašanās vietu un

5.3.1.3.

beigu ziņojums.

5.4. Sistēmu izmantošana

5.4.1. Pusēm būtu jāveicina tas, lai visi kuģi ziņotu par savu atrašanās vietu, atrodoties tajās zonās, attiecībā uz kurām ir noslēgtas vienošanās par to, ka tur meklēšanas un glābšanas nolūkā tiek vākta šāda informācija.

5.4.2. Pusēm, kuras reģistrē informāciju par kuģu atrašanās vietu, šī informācija pēc iespējas būtu jānosūta citām valstīm, kad tas ir nepieciešams meklēšanas un glābšanas nolūkos."

_________________
* Šo punktu pašreizējais teksts šajā dokumentā iekļauts tikai informatīvā nolūkā un netiks iekļauts autentiskajā tekstā.
** Sk. "IMO Jūras sakaru standartfrāzes", "Meklēšana un glābšana" (MSC/Circ.794).

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 18.05.1998.
Stājas spēkā:
 01.01.2000.
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 53, 14.03.2018.
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1826
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"