Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 122

Rīgā 2018. gada 27. februārī (prot. Nr. 13 20. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumos Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju"

Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma
19. panta trešo daļu un 23. panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumos Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 36. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā un lietošanā latviešu valodā, kā arī kārtību, kādā personvārdus neatkarīgi no to cilmes raksta un identificē dokumentos."

2. Papildināt noteikumus ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"1.1 Noteikumos lietoti šādi termini:

1.1 1. atveide - citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem;

1.1 2. daudzkomponentu uzvārds - uzvārds, ko veido vairāk nekā divas sastāvdaļas;

1.1 3. dzimtas uzvārda vēsturiskā forma - uzvārda forma, kas ierakstīta kāda personas tiešā augšupējā radinieka personu apliecinošā dokumentā vai civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā;

1.1 4. dubultuzvārds - uzvārds, ko veido divas sastāvdaļas (Civillikuma izpratnē - "dubults uzvārds");

1.1 5. nelokāms personvārds - personvārds, kura forma nemainās ne dzimtē, ne locījumā;

1.1 6. oriģinālforma - personvārda rakstība oriģinālvalodā;

1.1 7. oriģinālvaloda - valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls;

1.1 8. personvārds - fiziskas personas vārds (vārdi), uzvārds (dubult­uzvārds vai daudzkomponentu uzvārds) vai vārds (vārdi) kopā ar uzvārdu;

1.1 9. pielīdzināšana - personvārda formas variantu novēršana;

1.1 10. transkripcija - citvalodas personvārda izrunas atveide latviešu valodā;

1.1 11. transliterācija - citvalodas personvārda oriģinālformas pārcelšana latīņalfabētiskajā rakstībā burtu pa burtam no citu alfabētu rakstības saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu;

1.1 12. vārda vēsturiskā forma - personas vārda forma, kas atšķiras no šī vārda pašreizējās rakstības latviešu valodā."

3. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi. Latviešu valodā tradicionāli lieto vispirms vārdu, pēc tam uzvārdu. Izņēmums ir vēsturiski ģenitīva formā veidotie uzvārdi (piemēram, Doku Atis, Māteru Juris, Pārstrautu Jānis, Zeiboltu Jēkabs), kurus lieto vārda priekšā."

4. Papildināt noteikumus ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

"4.1 Par vārda vai uzvārda sastāvdaļu neuzskata un Latvijas Republikā izdotajā personas dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā un civilstāvokļa aktu reģistros neiekļauj šādus latviešu valodas oficiālajā personvārdu sistēmā neiederīgus elementus (ja tos iespējams nepārprotami identificēt no personas uzrādītajiem vai iestādes iegūtajiem dokumentiem un tie nav personas vārds vai uzvārds):

4.1 1. tēvvārdu un tā saīsinājumus;

4.1 2. mantotus vai piešķirtus (aristokrātiskus) titulus (piemēram, grāfs, barons, hercogs, firsts, junkurs, marķīzs, vikonts, brīvkungs, princis, infants, dofins, idalgo, lords, lēdija, skvairs, sers, pērs, kņazs, pašā, vezīrs, bejs);

4.1 3. akadēmiskus grādus un titulus (piemēram, bakalaurs, maģistrs, doktors, habilitēts doktors, profesors), kā arī to saīsinājumus (piemēram, Bc., Mg., Dr., Dr. habil., prof.);

4.1 4. reliģiskus titulus (piemēram, monsinjors, eminence);

4.1 5. pieklājīgas uzrunas formas (piemēram, kungs, kundze, jaunkundze, misters, misis, mis, mesjē, madāma, pans, pane, dons, donna, donja, sinjors, sinjora, sinjorīna, senjors, senjora, senjorita);

4.1 6. romiešu vai arābu kārtas skaitļus, kas papildina vārdu vai uzvārdu (piemēram, Kārlis III, BI3, Leo Šmits 69, Jānis Bērziņš II, Ludvigs Hincs V, Džērids Kingslijs VII, Freds Montgomerijs MCDXLIV, Oto Leja 1987);

4.1 7. vidusvārda saīsinājumus (piemēram, Džons F. Kenedijs, Baraks H. Obama, Donalds Dž. Tramps);

4.1 8. papildu norādes, ko pievieno aiz vārda vai uzvārda, lai personu atšķirtu no vecāka ar tādu pašu vārdu vai uzvārdu (jaunākais, vidējais, vecākais, juniors, seniors), un to saīsinājumus (jaun., vid., vec., jr., sen.)."

5. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, izņemot šādus gadījumus:

5.1. atveidojot personvārdus no eksotiskām valodām, pieļaujami gadījumi, ka vārdu vai uzvārdu veido tikai viens līdzskanis (piemēram, M, K, F), līdzskaņu savienojums (piemēram, Nm, Wr, Ch), viens patskanis (piemēram, A, I, O) vai divskanis (piemēram, Ai, Ie, Ou). Šādos gadījumos personvārdus atveido atbilstoši to rakstībai oriģinālvalodā;

5.2. ja vārdu vai uzvārdu veido tikai viens burts, kāda nav oficiālajā latviešu valodas alfabētā (Q, X, Y, W), personvārdu atveido atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā."

6. Papildināt noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"5.1 Ja personas vārds (priekšvārds) oriģinālvalodā ir norādīts saīsinātā formā (piemēram, Md, Mh vai Mhd), pamatojoties uz dokumentāru apliecinājumu, personvārdu latviski atveido pilnā formā."

7. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Personvārdus raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem:

11.1. patskaņu garuma apzīmēšanai lieto horizontālu svītriņu virs patskaņa (nevis patskaņa dubultojumu vai h aiz patskaņa);

11.2. personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos gadījumus): bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž;

11.3. nelieto no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas bh, ch, cz, dh, dt, ph, sch, sz, tc, th, tz, kas apzīmē vienu skaņu (fonēmu);

11.4. personvārdos patskaņa priekšā pieļaujams saglabāt līdzskaņu ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr dubultojumu, piemēram, Nolle, Tiļļa, Pommers, Svenne, Viņņiks, Karro (bet Erss, nevis Errss). Latviešu valodā līdzskaņu dubultojums patskaņa priekšā nav raksturīgs, piemēram, Ķerāns (nevis Ķerrāns), Zuments (nevis Zumments), Eniņš (nevis Enniņš), Danebrogs (nevis Dannebrogs);

11.5. līdzskaņu dubultojumu saglabā:

11.5.1. salikteņos (piemēram, Lappuķe, Pussars, Mazzariņš, Mežžagata, Niekkalbis, Kaķķepa, Krahhauzers, Naģģērģs, Jānoššomorja);

11.5.2. atvasinājumos ar priedēkļiem (piemēram, Atteka, Attāls (bet Atāls), Auffīrers, Avvejs, Vvedenskis, Poddubovs, Meddēlings, Bezzubovs);

11.6. patskaņu dubultojumu nesaglabā, izņemot salikteņus un atvasinājumus ar priedēkļiem (piemēram, Laukaarkls, Pieegle, Nooga), kā arī gadījumus, ja to pieļauj attiecīgās valodas īpašvārdu atveides noteikumi (piemēram, Daņiila, Saakišvili, Karaalmazovs);

11.7. ar burtu o apzīmē trīs skaņas: īso patskani [o], garo patskani [ō] un divskani [uo]."

8. Papildināt noteikumus ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

"11.1 Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā paredzētos ierobežojumus:

11.1 1. ja tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīti par neattiecināmiem uz šā personvārda rakstību;

11.1 2. ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie."

9. Izteikt 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"14. Sieviešu dzimtē galotne -s var būt tikai uzvārdiem - VI deklinācijas latviešu cilmes sugasvārdiem, kas ieguvuši īpašvārda nozīmi, piemēram, Dzelzs, Grunts, Klints, Uguns, Zivs. Šādā gadījumā atbilstošie vīriešu uzvārdi ir ar tādām pašām galotnēm kā sieviešu uzvārdi, tikai ar atšķirībām datīvā (Klintij - Klintim).

15. Latviešu valodā nelokāmi ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū (piemēram, Uibo, Utno, Ostreiko, Paukštello, Dimčenko, Arumā, Šnē, Linē, Jakobi, Martinelli, Barī, Amadu, Eminesku, Foršū), un vienzilbīgi personvārdi, kas beidzas ar -a vai -e (piemēram, Ca, Pa, De, Me). Nelokāmos uzvārdos vīriešu un sieviešu uzvārdu forma latviešu valodā ir vienāda (piemēram, Ronaldo, Savčenko, Dimā, Delakruā, Verdi, Gaprindašvili, Kamī, de Višī, Monteskjē, Rišeljē, Ronaldinju, Saramandu, Kocebū, Le, Sa)."

10. Izteikt 28.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.2. no uzvārdiem ar izskaņām -bahs, -dorfs, -bergs, -baums, -ičs, -ics, -ins, -marks, -ovs, piemēram:

Švarcbahs - Švarcbaha

Bendorfs - Bendorfa

Veinbergs - Veinberga

Rozenbaums - Rozenbauma

Jurevičs - Jureviča

Derkevics - Derkevica

Logins - Logina

Altmarks - Altmarka

Petrovs - Petrova".

11. Izteikt 48. un 49. punktu šādā redakcijā:

"48. Ja personai civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs:

48.1. nelatvisks vārds, piemēram, Ivans, Osips, Josifs, Jeļena, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai - Jānis, Jāzeps, Helēna, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Ivans vietā - Jānis, vārdu Osips un Josifs vietā - Jāzeps, vārda Jeļena vietā - Helēna;

48.2. latvisks vārds, piemēram, Jānis, Jāzeps, Pēteris, Helēna, Natālija, Kristīna, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai - Ivans, Josifs vai Osips, Pjotrs, Jeļena, Nataļja, Kristina, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Jānis vietā - Ivans, vārda Jāzeps vietā - Osips vai Josifs, vārda Pēteris vietā - Pjotrs, vārda Helēna vietā - Jeļena, vārda Natālija vietā - Nataļja, vārda Kristīna vietā - Kristina.

49. Ja personai citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 48. punktā, civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai, pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras izdotu apliecinājumu."

12. Izteikt 51. punktu šādā redakcijā:

"51. Latgaliešu personvārdus pēc personas vēlēšanās var pārcelt latviešu literārajā valodā, piemēram, Jānis, Pēteris, Sīmanis, Sams, Sīlis, Lidija, Lazda, Līkums, Lūza, Ūdris. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt izlokšņu fonētiskās īpatnības, piemēram, Joņs, Pīters, Seimaņs, Soms, Seiļs, Lideja, Lozda, Leikums, Liuza, Iudrs."

13. Izteikt 53. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"53. Latgaliešu personvārdu rakstībā ņem vērā šādas skaņu atbilsmes, kas radušās izlokšņu atšķirīgās fonētikas un latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normu ietekmē:".

14. Izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Latgaliešu uzvārdu rakstībā ievēro šādus principus:

54.1. uzvārdos saglabā izskaņu -āns (piemēram, Laizāns, Rancāns, Brokāns), kā arī -āts (piemēram, Bernāts, Rudzāts). Atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -āne, -āte (piemēram, Laizāne, Rancāne, Brokāne; Bernāte, Rudzāte);

54.2. uzvārdiem ar finālēm -ļs un -ņs, kurus izloksnēs loka atšķirīgi no latviešu literārās valodas, latviešu literārajā valodā iespējama divējāda rakstība: ar finālēm -ļs vai -lis, -le (nevis -ļa) un -ņs vai -nis, -ne (nevis -ņa), piemēram:

Buļs - Bulis/Bule

Cibuļs - Cibulis/Cibule

Rubuļs - Rubulis/Rubule

Apeļs - Apelis/Apele

Rupaiņs - Rupainis/Rupaine

54.3. uzvārdos saglabā izskaņas -eņš, -eņa, piemēram:

Balteņš/Balteņa

Kūceņš/Kūceņa

Ūzuleņš/Ūzuleņa

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar izskaņām -eņš, -eņa latviešu literārajā valodā var rakstīt ar izskaņām -iņš, -iņa, piemēram:

Kūceņš - Kūciņš/Kūciņa

Ūzuleņš - Ūzuliņš/Ūzuliņa

54.4. uzvārdus ar izskaņām -eits, -eite latviešu literārajā valodā raksta ar izskaņām -eitis, -eite:

Kurseits - Kurseitis/Kurseite

Kalveits - Kalveitis/Kalveite

Rudzeits - Rudzeitis/Rudzeite

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās literārajā valodā var lietot arī izskaņu -eits, piemēram, Kalveits, Rudzeits.

Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var lietot arī ar izskaņām -ītis, -īte, piemēram:

Kurseits - Kursītis/Kursīte

Kalveits - Kalvītis/Kalvīte

Rudzeits - Rudzītis/Rudzīte

54.5. uzvārdus ar izskaņām -niks, -nika raksta to sākotnējā latviskajā formā ar izskaņām -nīks, -nīka vai ar izskaņām -nieks, -niece, piemēram:

Sudniks - Sudnīks/Sudnīka vai Sudnieks/Sudniece

Pūdniks - Pūdnīks/Pūdnīka vai Pūdnieks/Pūdniece

Ūzulniks - Ūzulnīks/Ūzulnīka vai Ūzulnieks/Ūzulniece

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt arī izskaņas -niks, -nika, piemēram:

Pūdniks/Pūdnika

Sudniks/Sudnika

Ūzulniks/Ūzulnika".

15. Izteikt 55. un 56. punktu šādā redakcijā:

"55. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.

56. Atveidojot citvalodu īpašvārdus latviešu valodā, papildus šo noteikumu prasībām ņem vērā:

56.1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta), Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas centra izstrādātos un ieteiktos, kā arī apgāda "Zinātne" publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā;

56.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumus, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"."

16. Svītrot 60. punktu.

17. Papildināt 4.1. apakšnodaļu ar 63.1 punktu šādā redakcijā:

"63.1 Slāvu cilmes uzvārdiem, kas beidzas ar -ski/-sky, -cki, latviešu valodā atbilst uzvārdi ar -skis/-ska, -ckis/-cka, piemēram:

čehu Hostinský - Hostinskis/Hostinska

poļu Dąbrowski - Dombrovskis/Dombrovska

poļu Wozniacki - Vozņackis/Vozņacka."

18. Papildināt noteikumus ar 80.1 punktu šādā redakcijā:

"80.1 Lietuviešu bērnu uzvārdus veido atbilstoši latviešu vai lietuviešu uzvārdu veidošanas likumībām, piemēram:

Mātes uzvārds Dēla uzvārds Meitas uzvārds
Alekna/Alekniene/Aleknaite Alekna Alekna/Aleknaite
Buce/Buciene/Bucīte Bucis Buce/Bucīte
Butkus/Butkiene/Butkute Butkus Butkus/Butkute"

19. Izteikt 81. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pēc laulībām lietuvietes arī Latvijā var izmantot tiesības saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc šķiršanās."

20. Izteikt 82. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Nav pieļaujama igauņu personvārdu transkripcija ar krievu valodas starpniecību, tā apgrūtinot igauņu vārdu identifikāciju."

21. Aizstāt 106. punktā vārdu "kurus" ar vārdiem "ja tos".

22. Izteikt 113.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"113.4. ja ь ir vārda beigās, to aizstāj ar sieviešu personvārdu lokāmo galotni -a vai vīriešu personvārdu lokāmo galotni -s (-is), bet iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu nenorāda:

Любовь - Ļubova

Игорь - Igors

Карась - Karass, Karasa

Лебедь - Lebeds/Ļebeds, Lebeda/Ļebeda

Миндаль - Mindalis, Mindale

Эртель - Ertelis, Ertele

Кассиль - Kasilis, Kasile

Гоголь - Gogolis, Gogole

Яшкуль - Jaškulis, Jaškule

Piezīme. Līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь - Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, Король - Korolis/Koroļs, Соболь - Sobolis/Soboļs, Белоконь - Belokonis/Belokoņs, Миндаль - Mindalis/Mindaļs;".

23. Svītrot 125. punktu.

24. Izteikt 129. punktu šādā redakcijā:

"129. Ukraiņu un baltkrievu personvārdus atveido tieši no ukraiņu vai baltkrievu valodas, ja persona var apliecināt šo personvārdu rakstību oriģinālvalodā:

129.1. uzvārdu saknē saglabā ukraiņu vai baltkrievu valodas fonētiskās īpatnības:

Бiлодiд - Bilodids

Цiлуйко - Ciluiko

Недайхлiба - Nedaihliba

Перебийніс - Perebijniss

129.2. personvārdu atveidē ņem vērā ukraiņu vai baltkrievu valodas personvārdu izskaņas īpatnības. Pieļaujami arī tradicionālie rakstījumi:

Олексiйова/Алексеева - Oleksijova/Aleksejeva

Астрейка/Острейко - Astreika/Ostreiko

Лукашенка/Лукашенко - Lukašenka/Lukašenko".

25. Izteikt 134. punktu šādā redakcijā:

"134. Dubultuzvārdu uzskata par vienu uzvārdu. Tā lietošanā un rakstībā ievēro šādus nosacījumus:

134.1. dubultuzvārda daļas savieno ar defisi (piemēram, Bergs-Bergmanis, Saule-Sleine). Arī uz atveidotajiem citvalodu daudzkomponentu uzvārdiem attiecas defises lietojums starp visām šā uzvārda daļām (piemēram, Nails-Silva-Laurio-Grants), izņemot starp pievārdu (piemēram, cu, da, dalla, de, del, delji, di, du, duš, d', of, fon, ter, van) vai pievārdu kombināciju (piemēram, fon der, fon un cu, van de) un uzvārdu (piemēram, da Silva-Mežs, de Vaškevičs-Mirskis, di Kaprio-Gulbis, Bērziņš-O'Hara, d'Artanjans-Liepiņš);

134.2. defisi nelieto daudzkomponentu uzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar pievārdu cu, da, dalla, de(l), delji, di, du(š), d', of, fon, ter, van vai šo pievārdu kombināciju, piemēram, Mežs da Silva, Nails da Silva Laurio Grants, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d'Artanjans, Krēsliņš van der Stūls, Kociņš fon un cu Gutenbergs;

134.3. katrai dubultuzvārda daļai ir galotne, un lietojumā tā ir lokāma (Bergs-Bergmanis, Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim; Kaže-Kažis, Kažes-Kaža, Kažem-Kažim). Sieviešu dubultuzvārdos (vai daudzkomponentu uzvārdos) abas daļas lieto ar sieviešu dzimtes galotni (Berga-Bergmane, Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergmanei; Kaže-Kaže, Kažes-Kažes, Kažei-Kažei);

134.4. civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentos citvalodu dubultuzvārda daļas latviešu valodā savieno ar defisi, dubultuzvārda (daudzkomponentu uzvārda) oriģinālformu norādot šķērssvītrās, piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska /de Butkewicz Mirsky/, Klotilde van der Stūla-Vollebeka /van der Stoel Wollebeck/. Defisi neliek, ja dubultuzvārda daļas savieno ar mazo burtu rakstīts pievārds, piemēram, Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla."

26. Papildināt noteikumus ar 134.1 punktu šādā redakcijā:

"134.1 Šo noteikumu 134. punktā minētos pievārdus raksta ar mazo burtu, izņemot gadījumus, ja tie kļuvuši par uzvārda sastāvdaļu (piemēram, flāmu Van, jūdu Bar, Ben, arābu Ibn). Ja pievārdu (piemēram, jūdu Bar, Ben) lieto kā vārdu, to atveido latviešu valodā un raksta ar lielo burtu (Bars, Bens)."

27. Izteikt 136. punktu šādā redakcijā:

"136. Ja personai papildus ģimenē (šaurākajā nozīmē) lietotajai uzvārda formai ir vēl citi dzimtas dokumentos lietoti uzvārda varianti (piemēram, Buls, Buļs un Bulis; Makarovs un Makārovs), viņai ir tiesības izvēlēties vienu no šiem variantiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt to."

28. Svītrot 140. punktu.

29. Izteikt 141. un 142. punktu šādā redakcijā:

"141. Izdodot dokumentu personai, kuras personvārds jau ir ierakstīts Latvijas Republikā izdotajā personu apliecinošā dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā vai civilstāvokļa aktu reģistrā, tā pielīdzināšana saskaņā ar personas gribu pieļaujama, ievērojot latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības normas. Pielīdzināšana nav vārda vai uzvārda maiņa.

142. Vārda vai uzvārda atveidi veic:

142.1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;

142.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā;

142.3. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā vai uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību."

30. Papildināt noteikumus ar 142.1 punktu šādā redakcijā:

"142.1 Vārda vai uzvārda pielīdzināšanu veic:

142.1 1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;

142.1 2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā."

31. Izteikt 143., 144. un 145. punktu šādā redakcijā:

"143. Ja persona vēlas norādīt arī sava personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu un uzrāda personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu apliecinošus dokumentus attiecīgajā valodā:

143.1. šo noteikumu 142.1. apakšpunktā minētās iestādes civilstāvokļa reģistrāciju apliecinošos dokumentos ailē "vārds" un "uzvārds" papildus ieraksta citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā (ko veic saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu) vai personvārda vēsturisko formu;

143.2. šo noteikumu 142.2. un 142.3. apakšpunktā minētās iestādes dokumentā paredzētajā vietā norāda personas citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturisko formu.

144. Dokumentos, kas nav minēti šo noteikumu 142. punktā, personvārdus raksta latviešu valodā, bet pēc personas pieprasījuma, ja persona uzrāda personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu apliecinošus dokumentus attiecīgajā valodā, papildus norāda personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturisko formu.

145. Latviešu valodā rakstītā personvārda forma ir juridiski identa personvārda oriģinālformai latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturiskajai formai."

32. Izteikt 149. un 150. punktu šādā redakcijā:

"149. Ja personvārda rakstība šajos noteikumos nav reglamentēta, šo noteikumu 142. punktā minētajām iestādēm ir saistošs pēc personas vai iestādes rakstiska pieprasījuma sniegts Latviešu valodas aģentūras atzinums par attiecīgā personvārda rakstību valsts valodā.

150. Ja personvārda atveidotā forma nav labskanīga vai iegūst nievājošu nozīmi, kas var radīt būtisku personas tiesisko interešu aizskārumu, persona var vērsties Latviešu valodas aģentūrā ar lūgumu atveidot personvārdu latviešu valodā attiecīgās personas intereses mazāk aizskarošā formā. Latviešu valodas aģentūras atzinums par to, kā personvārds rakstāms valsts valodā, ir saistošs šo noteikumu 142. punktā minētajām iestādēm."

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 122Pieņemts: 27.02.2018.Stājas spēkā: 02.03.2018.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 43 (6129), 01.03.2018. OP numurs: 2018/43.10
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
297444
02.03.2018
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva