Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Amats šā likuma izpratnē nav valsts amatpersonas darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju, kurā tā ieņem valsts amatpersonas amatu, starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība;".

2. 6. pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus "7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.1, sestajā, septītajā, astotajā un trīspadsmitajā daļā" ar skaitli un vārdiem "7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1) amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;

2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

3) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības;

4) saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

5) tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;

6) amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;

7) dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi."

3. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

"7. pants. Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

2) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, tiesībsargs un viņa vietnieks, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes loceklis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, pārvaldes direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieks, nodaļas vadītājs, viņa vietnieks, kā arī izmeklētājs, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un loceklis, Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Drošības policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Iekšējās drošības biroja priekšnieks un viņa vietnieks, pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris un viņa vietnieks, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks un viņa vietnieks, departamenta un pārvaldes priekšnieks, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības un Zemessardzes komandieris, vienības komandieris (priekšnieks) un garnizona priekšnieks papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu attiecīgās profesijas vai nozares biedrībā, arī arodbiedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju vadītājus un gadījumus, kad tas ir aizliegts ar likumu;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1 panta vienpadsmitajā daļā:

a) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija),

b) amatu biedrībā vai nodibinājumā, vai reliģiskajā organizācijā.

(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs, republikas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā, publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kā arī šā likuma 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklis papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:

a) amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā kapitālsabiedrībā,

b) citu amatu publiskas personas institūcijā,

c) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).

(5) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 19.1 punktā un 2.3 daļā minētā amatpersona, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis un kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas intereses kapitālsabiedrībā, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tā publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja rakstveida atļauja, kurš attiecīgo personu nominējis ievēlēšanai padomes locekļa amatā, vai tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(6) Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un civilais darbinieks un šā likuma 4. panta otrajā un 2.1 daļā minētā amatpersona, kurai šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Ja profesionālā dienesta karavīrs likumā noteiktajā kārtībā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādē vai valsts drošības iestādē, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadītājs, kurš viņu iecēlis amatā.

(7) Papildus tām valsts amatpersonām, kurām citos likumos un šajā pantā nav atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, šādu amatu savienošana nav atļauta arī Valsts kancelejas direktoram un viņa vietniekam, valsts sekretāram un viņa vietniekam, kā arī valsts kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklim.

(8) Ja publiskas personas institūcijā nodarbinātai personai tiek uzdots pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus (4. panta piektā daļa) un tādēļ šai personai papildus jāievēro šajā pantā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi un jāveic šā likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības, tad publiskas personas institūcijas vadītājs uz attiecīgās valsts amatpersonas amata izpildes laiku, bet ne ilgāk kā uz 18 mēnešiem var atļaut attiecīgu amatu savienošanu, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai."

4. 8.1 pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Lēmumu par atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai pieņem un noformē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma pamatojumu saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un citu normatīvo aktu prasībām. Lēmumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu var noformēt arī rezolūcijas veidā. Lēmumu reģistrācijas kārtību nosaka institūcijas vadītājs.";

aizstāt vienpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus "3. punktā un 5. punktā" ar skaitli un vārdu "2. punktā".

5. Aizstāt 9. panta piektajā daļā vārdus un skaitli "piektās daļas 3.2 punktu" ar vārdiem un skaitli "ceturtās daļas 2. punktu".

6. Izslēgt 13. panta trešās daļas 6. punktā vārdus "kuri bijuši starptautisko operāciju dalībnieki".

7. Papildināt 24. panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts". Ja deklarāciju iesniedz, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, deklarācijas iesniedzējs apliecina, ka deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas."

8. 27. panta trešajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par šā likuma un citu likumu pārkāpumiem.";

izslēgt trešo teikumu.

9. 28. pantā:

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.";

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 23. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 27. panta trešajā daļā noteiktajai kompetencei".

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. februārī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 20. februārī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 01.02.2018.Stājas spēkā: 06.03.2018.Tēma:  Tiesu vara, Saeima, Ministru kabinets, Valsts prezidents, Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 36 (6122), 20.02.2018. OP numurs: 2018/36.3
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
297217
06.03.2018
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva