Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/2

Rīgā 2018.gada 7.februārī (prot. Nr.6, 3.p.)

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2017.gada 16.marta lēmumā Nr.1/7 "Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika"

Izdoti saskaņā ar
Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļu un
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Izdarīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2017.gada 16.marta lēmumā Nr.1/7 "Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 59.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. dabasgāzes krātuves cikls - laika periods no dabasgāzes iesūknēšanas dabasgāzes krātuvē sezonas sākuma līdz dabasgāzes izņemšanas no dabasgāzes krātuves sezonas beigām;

2.2. dabasgāzes krātuves jauda - maksimāli iespējamā jauda, ko dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators (turpmāk - sistēmas operators), ņemot vērā uzglabāšanas pakalpojuma vadīšanas tehniskās prasības, var piedāvāt dabasgāzes krātuves lietotājiem (turpmāk - lietotājs);

2.3. dabasgāzes krātuves prognozētā izmantotā jauda - trīs iepriekšējos dabasgāzes krātuves ciklos vidējā izmantotā dabasgāzes krātuves jauda;

2.4. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām - dabasgāzes krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.5. dabasgāzes zudumi - dabasgāzes krātuvē iesūknēto un no dabasgāzes krātuves izņemto dabasgāzes apjomu starpība dabasgāzes krātuves ciklā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.6. izmaksas - sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas uzglabāšanas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) - sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai;

2.8. tarifi - atbilstoši izmaksām noteikti vai uzglabāšanas pakalpojuma pieprasījumu veicinoši tarifi dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanai, saskaņā ar kuriem par uzglabāšanas pakalpojumu norēķinās lietotājs;

2.9. tarifu pārskata cikls - laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

2.10. uzglabāšanas pakalpojums - sistēmas operatora pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšana.";

1.2. izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Dabasgāzes krātuves RAB vērtības aprēķinos iekļauj sistēmas operatora īpašumā esošo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās, neiekļaujot finanšu ieguldījumus, debitoru parādus, vērtspapīrus un līdzdalību kapitālos, naudas līdzekļus, krājumus, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009, 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.";

1.3. izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

"29. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (I_rem) un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto dabasgāzes uzglabāšanas aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.";

1.4. izteikt 33.punktu šādā redakcijā:

"33. Ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām, sistēmas operators pārskata iepriekšējā tarifu pārskata cikla uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus, tos samazinot par starpību starp apstiprinātajām un faktiskajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk - samazinātie nepieciešamie ieņēmumi). Nākamā tarifu pārskata cikla uz lietotājiem attiecināmās plānotās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas samazina par vērtību, kas iegūta, atņemot no plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem samazinātos nepieciešamos ieņēmumus.";

1.5. izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Nākamā tarifu pārskata cikla plānotās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas šādos gadījumos:

34.1. ja faktiskie uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumi ir mazāki par šīs metodikas 33.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātiem samazinātiem nepieciešamiem ieņēmumiem, sistēmas operators negūto samazināto nepieciešamo ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla plānotajās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksās. Vienā tarifu pārskata ciklā atgūstamie negūtie samazinātie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no nākamā tarifu pārskata cikla kopējām plānotajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām, kas noteiktas šīs metodikas 31.punktā noteiktajā kārtībā;

34.2. ja faktiskie uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem, sistēmas operators par papildu ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, samazina nākamā tarifu pārskata cikla uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas.";

1.6. izteikt 35.punktu šādā redakcijā:

"35. Sistēmas operators aprēķina tarifus tā, lai nodrošinātu dabasgāzes krātuves efektīvu izmantošanu.";

1.7. izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

"36. Sistēmas operators aprēķina tarifus, ņemot vērā uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas un dabasgāzes krātuves prognozēto izmantoto jaudu, kā arī atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulas (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu 15.panta 2.punktā noteiktajam. Sistēmas operators var diferencēt tarifus, ņemot vērā tirgus pieprasījumu. Sistēmas operators var aprēķināt tarifus, kurus piemēro, ņemot vērā dabasgāzes cenas izmaiņas tirgū, saskaņā ar atšķirīgos tirgus apstākļos piemērojamām tarifu vērtībām. Tādā gadījumā tarifu projektā ietver tabulu, kurā tarifi atspoguļoti pie mainīgiem tirgus apstākļiem ar soli, pie kura mainās uzglabāšanas pakalpojuma cena, kā arī skaidri un nepārprotami definē tarifus ietekmējošos mainīgos lielumus. Ja sistēmas operators tarifu projektā ir ietvēris ilgtermiņa jaudas produktus, kuru nodrošināšana ir plānota ilgāk par vienu dabasgāzes krātuves ciklu, sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz regulatoram ilgtermiņa jaudas produktu tarifu indeksācijas nosacījumus un aprēķinu.";

1.8. izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu aprēķinu iesniedz regulatoram izmaksu, prognožu pamatojumu un informāciju par prognozētajiem ieņēmumiem pa tarifu veidiem. Ja tarifu aprēķinā iekļautā dabasgāzes krātuves prognozētā izmantotā jauda atšķiras no šīs metodikas 2.3.apakšpunktā minētās dabasgāzes krātuves prognozētās izmantotās jaudas, sistēmas operators vienlaikus ar tarifu aprēķinu iesniedz regulatoram pamatojumu dabasgāzes krātuves prognozētās izmantotās jaudas izmaiņām.";

1.9. izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

"38. Sistēmas operators tarifu projektā iekļauto jaudas produktu tarifu ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā sistēmas operatora pienākumu nodrošināt dabasgāzes krātuves efektīvu izmantošanu un kopējo izmaksu segšanu, iesniedz regulatoram vienlaikus ar tarifu projektu.";

1.10. papildināt 41.punktu ar otru teikumu šādā redakcijā:

"Sistēmas operators tarifu aprēķinā iekļauj informāciju par aprēķināto tarifu piemērošanas kārtību.";

1.11. papildināt 42.punktu pēc cipara un vārda "1.februārim" ar vārdiem "rakstveidā un elektroniskā formā";

1.12. papildināt 42.3.apakšpunktu pēc vārda "iepriekšējā" ar vārdu "dabasgāzes";

1.13. papildināt ar 47.¹punktu šādā redakcijā:

"47.¹ Ja sistēmas operators vēlas saņemt atļauju pašam noteikt tarifus, piemērojot izsoles procedūru, tad vienlaikus ar pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus, sistēmas operators iesniedz regulatoram izsoles nolikumu un izsoles nepieciešamības ekonomisko pamatojumu. Izsoles rezultātā noteiktos tarifus piemēro konkrētam dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanas apjomam un tos piemēro līdz kārtējā dabasgāzes krātuves cikla beigām. Izsoles rezultātā noteiktie tarifi neatceļ spēkā esošos tarifus, ja vien regulatora lēmumā par atļauju sistēmas operatoram pašam noteikt tarifus nav noteikts citādi.";

1.14. papildināt ar 47.²punktu šādā redakcijā:

"47.² Ja regulators ir devis atļauju saskaņā ar šīs metodikas 47.¹punktā noteikto, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

47.²1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā rīko izsoli, tad ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms izsoles procedūras sistēmas operators publicē izsoles nolikumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

47.²2. ne vēlāk kā 30 dienas pirms izsoles procedūrā noteikto tarifu spēkā stāšanās brīža sistēmas operators publicē izsoles rezultātā noteiktos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par izsoles procesu;

47.²3. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un izsoles nolikumam;

47.²4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai izsoles nolikumam, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā;

47.²5. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas ir pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai izsoles nolikumam, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.";

1.15. papildināt ar 47.³punktu šādā redakcijā:

"47.³ Regulators pēc savas iniciatīvas vai sistēmas operatora pieprasījuma var noteikt tarifu piemērošanas kārtību un kārtību, kādā sistēmas operators informē lietotājus un regulatoru par piemērojamiem tarifiem.".

2. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis I.Birziņš