PAMATNOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN
AUSTRĀLIJU, NO OTRAS PUSES
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība",
kā arī
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk
"dalībvalstis",
no vienas puses, un
AUSTRĀLIJA,
no otras puses,
turpmāk "Puses",
ŅEMOT VĒRĀ kopīgās vērtības un ciešās vēsturiskās, politiskās,
ekonomiskās un kultūras saites,
ATZINĪGI NOVĒRTĒJOT panākumus, kas gūti ilgstošu un
savstarpēji izdevīgu attiecību attīstībā, pieņemot 1997. gada 26.
jūnija Kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Austrālijas
attiecībām un īstenojot 2003. gada sadarbības programmu,
ATZĪSTOT atjaunotās saistības un sadarbību starp Austrāliju un
Savienību, kopš tika izstrādāta Austrālijas un Eiropas Savienības
partnerattiecību sistēma, kas pieņemta 2008. gada 29.
oktobrī,
VĒLREIZ APLIECINOT savas saistības attiecībā uz Apvienoto
Nāciju Organizācijas Statūtu ("ANO Statūti") mērķiem un
principiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ("ANO")
lomas stiprināšanu,
VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos saistībā ar demokrātijas
principiem un cilvēktiesībām, kas noteiktas Vispārējā
cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos
cilvēktiesību dokumentos, kā arī saistībā ar tiesiskuma un labas
pārvaldības principiem,
UZSVEROT savu attiecību visaptverošo raksturu un to, cik
nozīmīgi ir nodrošināt saskaņotu sistēmu, lai veicinātu to
attiecību attīstīšanu,
PAUŽOT kopīgu vēlmi savas attiecības veidot par stiprām
partnerattiecībām,
APLIECINOT vēlmi pastiprināt un attīstīt politisko dialogu un
sadarbību,
APŅĒMĪBĀ nostiprināt, padziļināt un dažādot sadarbību kopīgu
interešu jomās divpusējā, reģionālā un pasaules mērogā un,
pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu,
PAUŽOT apņemšanos veidot vidi, kas veicinātu plašāku divpusējo
tirdzniecību un investīcijas,
APSTIPRINOT vēlēšanos pastiprināt sadarbību tiesiskuma,
brīvības un drošības jomā,
ATZĪSTOT savstarpējos ieguvumus no uzlabotas sadarbības
izglītības, kultūras, pētniecības un inovācijas jomā,
PAUŽOT vēlmi sekmēt ilgtspējīgu attīstību ekonomikas,
sociālajā un vides dimensijā,
PAPILDINOT nolīgumus, kas starp Savienību un Austrāliju ir
noslēgti īpaši zinātnes, gaisa pārvadājumu, vīna, klasificētās
informācijas drošības, rūpniecisko izstrādājumu atbilstības
novērtēšanas procedūru un gaisa pasažieru datu apmaiņas jomā,
ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses nolemtu uz šā nolīguma pamata
slēgt īpašus nolīgumus brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kas
Savienībai būtu jāslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības
darbību trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāko nolīgumu noteikumi
nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien
Savienība, vienlaicīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju,
ciktāl tas attiecas uz to iepriekšējām divpusējām attiecībām,
nepaziņo Austrālijai par to, ka šādi nolīgumi Apvienotajai
Karalistei un/vai Īrijai, kā Savienības daļai, ir kļuvuši
saistoši atbilstoši Protokolam Nr. 21 par Apvienotās Karalistes
un Īrijas nostāju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kas
pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību. Tāpat jebkādi turpmāki Savienības iekšēji
pasākumi, kas būtu jāpieņem saskaņā ar iepriekš minēto V sadaļu
šā nolīguma īstenošanai, nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei
un/vai Īrijai, ja vien tās nebūs paziņojušas par savu vēlmi
piedalīties šādos pasākumos vai pieņemt tos saskaņā ar Protokolu
Nr. 21. Atzīmējot arī, ka uz šādiem turpmākiem nolīgumiem vai
šādiem turpmākiem Savienības iekšējiem pasākumiem attiektos
Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem
Līgumiem,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I SADAĻA
NOLĪGUMA MĒRĶIS UN PAMATS
1. PANTS
Nolīguma mērķis
1. Šā nolīguma mērķis ir:
a) veidot stiprākas partnerattiecības starp Pusēm;
b) nodrošināt sistēmu, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību
daudzās dažādās kopīgu interešu jomās; un
c) veicināt sadarbību, lai attīstītu risinājumus reģionāla un
pasaules mēroga problēmām.
2. Šajā kontekstā Puses apstiprina savu apņemšanos pastiprināt
augsta līmeņa politisko dialogu, un no jauna apstiprina kopīgās
vērtības un principus, kas ir pamatā to divpusējām attiecībām un
veido sadarbības pamatu.
2. PANTS
Sadarbības pamats
1. Puses vienojas stiprināt savas stratēģiskās attiecības un
pastiprināt sadarbību divpusējā, reģionālā un pasaules mērogā,
pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm.
2. Puses apliecina atbalstu demokrātijas principiem,
cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī tiesiskumam. Vispārējā
cilvēktiesību deklarācijā, kā norādīts Starptautiskajā paktā par
pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskajā paktā
par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, un citos
starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kurus Puses ir
ratificējušas vai, kuriem pievienojušās, noteiktā demokrātijas
principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, un tiesiskuma
principa ievērošana ir pamatā Pušu iekšpolitikai un
starptautiskajai politikai, un ir būtisks šā nolīguma
elements.
3. Puses apliecina stingru atbalstu ANO Statūtiem un tajos
paustajām kopīgajām vērtībām.
4. Puses vēlreiz apliecina apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu
attīstību un ekonomikas izaugsmi, sniegt ieguldījumu
starptautiski nolemtu attīstības mērķu sasniegšanā un sadarboties
pasaules mēroga vides problēmu, tostarp klimata pārmaiņu,
risināšanā.
5. Puses uzsver kopīgo atbalstu visaptverošajam divpusējo
attiecību raksturam un vispārējas saskanības uzturēšanai šajā
saistībā, pamatojoties uz šo nolīgumu.
6. Tādēļ šā nolīguma īstenošanas pamatā ir dialoga,
savstarpējas cieņas, vienlīdzīgu partnerattiecību, vienprātības
un starptautisko tiesību ievērošanas princips.
II SADAĻA
POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS
JAUTĀJUMOS
3. PANTS
Politiskais dialogs
1. Puses vienojas veicināt regulāru politisko dialogu savā
starpā.
2. Politiskā dialoga mērķis ir:
a) veicināt divpusēju attiecību attīstību; un
b) stiprināt Pušu kopējo pieeju, un apzināt sadarbības jomas
reģionāla un pasaules mēroga izaicinājumu un problēmu
risināšanā.
3. Pušu dialogs jo īpaši notiek šādās formās:
a) apspriedes, sanāksmes un apmeklējumi vadītāju līmenī tiek
rīkoti, kad vien Puses uzskata to par vajadzīgu;
b) apspriedes, sanāksmes un apmeklējumi ministru līmenī,
tostarp apspriedes ārlietu ministru līmenī, un ministru tikšanās
tirdzniecības un citos jautājumos, ko nosaka Puses, kas tiek
organizēti tādos gadījumos un tādās vietās, ko nosaka Puses;
c) regulāras augstāko amatpersonu tikšanās, kuras atbilstīgos
gadījumos tiek organizētas saistībā ar divpusējiem jautājumiem,
ārpolitiku, starptautisko drošību, terorisma apkarošanu,
tirdzniecību, attīstības sadarbību, klimata pārmaiņām un citiem
jautājumiem, ko nosaka Puses;
d) nozaru dialogi par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses;
un
e) delegāciju apmaiņas un cita veida sakari starp Austrālijas
Parlamentu un Eiropas Parlamentu.
4. PANTS
Apņemšanās ievērot demokrātijas principus, cilvēktiesības un
tiesiskumu
Puses vienojas:
a) veicināt būtiskākos principus saistībā ar demokrātijas
vērtībām, cilvēktiesībām un tiesiskumu, tostarp daudzpusējos
forumos;
b) sadarboties un koordinēt, vajadzības gadījumā tostarp ar
trešām valstīm, praktisku demokrātijas principu, cilvēktiesību un
tiesiskuma attīstīšanu;
c) sekmēt līdzdalību vienai otras centienos veicināt
demokrātiju, tostarp izveidojot kārtību, ar ko atviegot
piedalīšanos vēlēšanu novērošanas misijās.
5. PANTS
Krīzes pārvarēšana
1. Puses vēlreiz apstiprina apņemšanos sadarboties, lai
veicinātu starptautisku mieru un stabilitāti.
2. Tādēļ tās izskata iespējas koordinēt krīzes pārvaldības
aktivitātes, ieskaitot iespējamu sadarbību krīzes pārvarēšanas
darbībās.
3. Puses strādā, lai īstenotu nolīgumu starp Eiropas Savienību
un Austrāliju, ar ko izveido sistēmu Austrālijas dalībai Eiropas
krīzes pārvarēšanas operācijās.
6. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošana
1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču
("MII") un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm,
gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem
apdraudējumiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.
2. Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu cīņā pret
MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi īstenojot savus
pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās
un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus
būtiskus Pušu ratificētus nolīgumus. Puses vienojas, ka šis
noteikums ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.
3. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII un to nogādes
līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:
a) veicot visas nepieciešamās darbības, lai atbilstīgā
gadījumā parakstītu, ratificētu visus attiecīgos starptautiskos
dokumentus, vai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu, un
veicinātu šādus dokumentus;
b) saglabājot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu,
kontrolējot gan ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu produktu
eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma
tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar masu iznīcināšanas
ieročiem, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles
pārkāpumiem;
c) veicinot visu atbilstīgo ANO Drošības padomes rezolūciju
īstenošanu;
d) sadarbojoties daudzpusējos forumos un eksporta kontroles
režīmos, lai mazinātu MII izplatīšanos;
e) sadarbojoties un koordinējot informēšanas pasākumus par
ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldrošību, drošību un
neizplatīšanu, un sankcijām; un
f) veicot atbilstīgās informācijas apmaiņu par pasākumiem,
kuri ir īstenoti saskaņā ar šo pantu, vajadzības gadījumā un
saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.
4. Puses vienojas saglabāt regulāru politisko dialogu, kas
papildina un konsolidē šos elementus.
7. PANTS
Kājnieku ieroči un vieglie ieroči, un citi parastie ieroči
1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI),
un munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī
šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība,
neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana
joprojām nopietni apdraud starptautisko mieru un drošību.
2. Puses vienojas ievērot un pilnībā īstenot savus attiecīgos
pienākumus, kas saistīti ar VIKI un to munīcijas nelikumīgas
tirdzniecības apkarošanu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem
nolīgumiem, kurus ir ratificējušas vai kuriem ir pievienojušās
Austrālija un Savienība un/vai dalībvalstis, atbilstoši savām
kompetencēm un ANO Drošības padomes rezolūcijām.
3. Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas,
lai parasto ieroču pārvadāšana noritētu saskaņā ar esošajiem
starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādas kontroles
ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un
stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai
mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču
novirzīšanu.
4. Puses šajā sakarā apņemas censties pilnībā īstenot Ieroču
tirdzniecības līgumu un sadarboties savā starpā līguma ietvaros,
tostarp veicinot līguma vispārēju atzīšanu un pilnīgu īstenošanu
visās ANO dalībvalstīs.
5. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu
koordinēšanu, savstarpēju papildināšanu un sinerģiju, lai
apkarotu VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību pasaules,
reģionālā, subreģionālā un valsts līmenī, lai īstenotu ieroču
embargo, par kuru ANO drošības padome ir lēmusi saskaņā ar ANO
Statūtiem, efektīvu īstenošanu.
8. PANTS
Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā
Krimināltiesa
1. Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas
skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un
ka būtu jānodrošina to efektīva kriminālvajāšana, veicot
pasākumus vai nu iekšzemes, vai starptautiskā līmenī, tostarp
iesaistot Starptautisko Krimināltiesu.
2. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas statūtu
mērķus un uzdevumus, un tādēļ tās vienojas:
a) turpināt rīkoties, lai īstenotu Romas statūtus un apsvērtu
saistīto dokumentu (piemēram, Līguma par Starptautiskās
Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm) ratifikāciju un
īstenošanu;
b) turpināt veicināt vispārīgu pievienošanos Romas statūtiem,
tostarp apmainoties ar pieredzi ar citām valstīm par pasākumu,
kas nepieciešami, lai ratificētu un īstenotu Romas statūtus,
pieņemšanu; un
c) saglabāt Romas statūtu integritāti, aizsargājot to galvenos
principus, tostarp atturoties ar trešām valstīm slēgt līgumus par
atteikšanos piekrist nodošanai (pazīstami arī kā "Līgumi
saskaņā ar 98. pantu"), un rosinot arī citus atturēties.
9. PANTS
Sadarbība terorisma apkarošanā
1. Puses atkārtoti apliecina to, cik būtiski ir novērst un
apkarot terorismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības
un saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajām tiesībām, tostarp
ANO Statūtiem, starptautiskajām konvencijām par terorisma
apkarošanu, attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, bēgļu
tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībam.
2. Šajā sakarā un, ņemot vērā ANO Globālo pretterorisma
stratēģiju, kas ietverta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8.
septembra Rezolūcijā Nr. 60/288 un tās īstenošanas pārskatos,
Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apspiestu terora
aktus, jo īpaši:
a) apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to
atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts
tiesībām;
b) apmainoties ar viedokļiem par terorisma apkarošanas
līdzekļiem un metodēm, ietverot tehniskās jomas un mācības, un
apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā;
c) apzinot jomas turpmākai sadarbībai, tostarp vervēšanas un
radikalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu,
īstenojot partnerattiecības ar trešām valstīm;
d) kad tas ir iespējams un vajadzīgs, atbalstot reģionālas
iniciatīvas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai cīņā pret
terorismu, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un tiesiskumu;
e) sadarbojoties starptautiskās vienprātības padziļināšanā par
cīņu pret terorismu un tās normatīvo regulējumu, un darbojoties,
lai panāktu vienošanos par Visaptverošu konvenciju par
starptautisko terorismu;
f) veicinot sadarbību starp ANO dalībvalstīm, lai efektīvi
īstenotu ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju,
izmantojot jebkurus līdzekļus; un
g) apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību
aizsardzību terorisma apkarošanā.
3. Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos vajadzības
gadījumā strādāt kopā, lai nodrošinātu pretterorisma kapacitātes
papildināšanas atbalstu citām valstīm, kurām ir nepieciešami
resursi un speciālās zināšanas, lai novērstu terorismu un reaģētu
uz to.
4. Puses vienojas cieši sadarboties Globālajā pretterorisma
forumā un tā darba grupās.
5. Puses vienojas amatpersonu līmenī uzturēt regulāru dialogu
pretterorisma jautājumos.
10. PANTS
Sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās
Puses apņemas sadarboties, veicot viedokļu apmaiņu un
vajadzības gadījumā koordinējot nostājas starptautiskās un
reģionālās organizācijās un forumos, tostarp ANO un tās nozaru
aģentūrās, Pasaules Tirdzniecības organizācijā ("PTO"),
G20 grupā ("G20"), Finanšu stabilitātes padomē
("FSP"), Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijā ("ESAO"), Pasaules Bankas grupā un
reģionālās attīstības bankās, Āzijas un Eiropas sanāksmē
("ASEM"), Eiropas Drošības un sadarbības
organizācijā ("EDSO"), ASEAN Reģionālajā forumā
("ARF"), Klusā okeāna salu forumā
("PIF") un Klusā okeāna Kopienas
sekretariātā.
11. PANTS
Starptautiskā drošība un kibertelpa
Puses atzīst, cik būtiski ir sadarboties un veikt viedokļu
apmaiņu starptautiskās drošības un kibertelpas jautājumos,
ieskaitot uzvedības normas un starptautisko tiesību piemērošanu
kibertelpā, uzticēšanās vairošanas pasākumu izstrādi un spēju
veidošanu.
III SADAĻA
SADARBĪBA PASAULES ATTĪSTĪBAS UN HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS JOMĀ
12. PANTS
Attīstība
1. Puses atkārtoti apliecina apņemšanos veicināt ilgtspējīgu
ekonomikas izaugsmi un nabadzības mazināšanu, stiprināt sadarbību
starptautiskās attīstības jomā un veicināt palīdzības un
attīstības efektivitāti, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu
valsts līmenī.
2. Puses atzīst, cik vērtīgi ir strādāt kopā, nodrošinot to,
lai attīstības darbībām būtu lielāka ietekme, iedarbības joma un
ietekme.
3. Tālab Puses vienojas:
a) īstenot regulāru politisko dialogu par sadarbību attīstības
jomā;
b) veikt viedokļu apmaiņu un vajadzības gadījumā koordinēt
nostājas attīstības jautājumos reģionālos un starptautiskos
forumos, veicinot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi cilvēces
attīstībai;
c) veikt informācijas apmaiņu par to attiecīgajām attīstības
programmām un vajadzības gadījumā koordinēt savu iesaistīšanos
valsts iekšienē, lai vairotu savu ieguldījumu ilgtspējīgā
ekonomikas izaugsmē un nabadzības mazināšanā, veicinot sinerģiju
starp savām attiecīgajām programmām, uzlabojot darba dalīšanu un
veicinot efektivitāti uz vietas; un
d) vajadzības gadījumā viena otras vārdā īstenot deleģēto
sadarbību palīdzības jomā, pamatojoties uz kārtību, kādu Puses
būs savstarpēji noteikušas.
13. PANTS
Humānā palīdzība
Puses atkārtoti apliecina kopīgu apņemšanos sniegt humāno
palīdzību, un atbilstīgā gadījumā cenšas sniegt koordinētu
palīdzību.
IV SADAĻA
SADARBĪBA EKONOMIKAS UN TIRDZNIECĪBAS JAUTĀJUMOS
14. PANTS
Ekonomikas politikas dialogs
Puses vienojas uzturēt dialogu starp savām iestādēm un
veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu par savu
makroekonomikas politiku un tendencēm, ieskaitot informācijas
apmaiņu par ekonomikas politikas koordinēšanu reģionālās
ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.
15. PANTS
Tirdzniecības un investīciju dialogs un sadarbība
1. Puses apņemas sadarboties, nodrošinot nosacījumus lielākai
savstarpējai tirdzniecībai un investīcijām, un veicinot to.
2. Puses apņemas īstenot augsta līmeņa dialogu un sadarbību
jomās, kas saistītas ar investīcijām un tirdzniecību, lai
veicinātu divpusēju tirdzniecības un investīciju plūsmu, lai
novērstu un likvidētu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus
tirdzniecībai un investīcijām, uzlabotu pārredzamību un virzītu
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.
3. Dialogs par tirdzniecības un investīciju jautājumiem
ietver:
a) ikgadēju dialogu par tirdzniecības politiku augstāko
amatpersonu līmenī, ko papildinās ministru tikšanās tirdzniecības
jautājumos, kad Puses to būs noteikušas;
b) dialogus par lauksaimniecības tirdzniecību un mārketingu,
sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem; un
c) cita veida nozaru apmaiņu, kad Puses to nosaka.
4. Puses informē viena otru un apmainās ar viedokļiem par
divpusējas un starptautiskas tirdzniecības, investīciju attīstību
un ar tirdzniecību un investīcijām saistītiem citu politikas
nozaru aspektiem, ieskaitot regulatīvos jautājumus, kuriem ir
potenciāla ietekme uz divpusējo tirdzniecību un investīcijām.
5. Puses apmainās ar informāciju par savām politikas pieejām
brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) un attiecīgām BTN
programmām. Ar šo nolīgumu netiek ne veicinātas, ne kavētas
sarunas un BTN noslēgšana starp Pusēm nākotnē, lai papildinātu
vai paplašinātu ar ekonomiku saistītos noteikumus šajā
nolīgumā.
6. Atzīstot to, cik vērtīga pasaules ekonomikas izaugsmei ir
tirdzniecības liberalizācija, un to, cik svarīgi ir to turpināt,
izmantojot uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu, Puses apliecina savu apņemšanos strādāt kopā PTO, lai
panāktu turpmāku tirdzniecības liberalizāciju.
16. PANTS
Investīcijas
Puses veicina pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējām
investīcijām, īstenojot dialogu, kura mērķis ir:
a) uzlabot to savstarpējo izpratni un sadarbību jautājumos,
kas saistīti ar investīcijām;
b) izmantot mehānismus, kas veicinātu investīciju plūsmu;
un
c) veicināt stabilus, pārredzamus, nediskriminējošus un
atvērtus noteikumus investoriem, neskarot Pušu saistības saskaņā
ar preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem un citām
starptautiskām saistībām.
17. PANTS
Publiskais iepirkums
1. Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos īstenot atvērtas
un pārredzamas publiskā iepirkuma procedūras, kurās atbilstoši to
starptautiskajām saistībām tiek veicināta naudas vērtība,
konkurējoši tirgi un nediskriminējoša iegāžu prakse, tādējādi
veicinot tirdzniecību starp Pusēm.
2. Puses piekrīt aizvien pastiprināt apspriedes, sadarbību
pieredzes un paraugprakses apmaiņu publiskā iepirkuma jomā
jautājumos, kas skar kopējas intereses, tostarp par to
attiecīgajām normatīvajām sistēmām.
3. Puses vienojas aizvien meklēt veidus, kādos veicināt
piekļuvi vienai otras iepirkumu tirgum, un apmainīties viedokļiem
par pasākumiem un praksēm, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt
iepirkumu tirdzniecību starp tām.
18. PANTS
Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai
1. Pusēm ir kopīgs uzskats, ka lielāka standartu, tehniskā
regulējuma un atbilstības vērtēšanas procedūru saderība ir
būtiskākais aspekts tirdzniecības veicināšanai.
2. Puses atzīst kopējas intereses samazināt tehniskos šķēršļus
tirdzniecībai, un tādēļ tās piekrīt sadarboties PTO Nolīguma par
tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai ietvaros un īstenojot
Eiropas Kopienas un Austrālijas Savstarpējās atzīšanas nolīgumu
attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, sertifikātiem un
marķējumiem.
19. PANTS
Sanitārie, fitosanitārie un dzīvnieku labturības jautājumi
1. Puses vienojas stiprināt sadarbību sanitārajos un
fitosanitārajos ("SFS") jautājumos, lai aizsargātu
cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību abu Pušu
teritorijās, atzīmējot Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO
Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu
("SFS Līgums").
2. Saskaņā ar SFS Līgumu un atbilstīgajiem starptautiskajiem
Pārtikas kodeksa, Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas
("IPPC") un Pasaules Dzīvnieku veselības
organizācijas ("OIE") standartiem Puses apmainās
ar informāciju, lai uzlabotu abpusēju izpratni par katras
attiecīgajiem SFS pasākumiem un veicinātu tirdzniecību starp
Pusēm:
a) regulāri tiekoties, izmantojot atbilstīgos forumus, kurus
nosaka Puses, lai apmainītos viedokļiem par ar SFS un dzīvnieku
labturību saistītiem tiesību aktiem, īstenošanas, pārbaudes un
sertificēšanas sistēmām un uzraudzības procedūrām, un, lai
risinātu jautājumus, kas rodas, piemērojot SFS pasākumus;
b) cenšoties piemērot importa prasības visai eksportējošās
Puses teritorijai, tostarp piemērojot reģionalizācijas
principus;
c) atbilstoši SPS Līgumam:
i) atzīstot no kaitīgajiem organismiem un no slimībām brīvās
zonas un zonas ar nelielu kaitīgo organismu vai slimību
izplatību,
ii) pārbaudot visu vai daļu eksportējošās Puses iestāžu
pārbaudes un sertificēšanas sistēmu;
d) apmainoties ar informāciju par SFS un dzīvnieku labturības
jautājumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt tirdzniecību starp
Pusēm, piemēram, ārkārtas pasākumiem, jaunām slimībām un
kaitīgajiem organismiem, un jauniem pieejamiem zinātniskajiem
pierādījumiem.
3. Puses vienojas sadarboties un apmainīties ar informāciju
par dzīvnieku labturības jautājumiem.
4. Puses SFS un dzīvnieku labturības jautājumos sadarbojas
arī, izmantojot attiecīgas daudzpusējas struktūras, tostarp PTO,
Pārtikas kodeksa komisiju, IPPC un OIE.
20. PANTS
Muita
Puses atbilstoši saviem tiesību aktiem īsteno divpusēju un
daudzpusēju sadarbību muitas jomā. Šim nolūkam tās jo īpaši
vienojas apmainīties ar pieredzi un vērtēt iespējas, kā
vienkāršot muitas procedūras, nodrošināt pārredzamību un uzlabot
sadarbību tādās jomās, kā tirdzniecības veicināšana, drošība un
starptautiskās tirdzniecības drošums un ar muitu saistītas
krāpniecības apkarošana.
21. PANTS
Intelektuālais īpašums
1. Puses atkārtoti apstiprina, cik nozīmīgas ir to tiesības un
pienākumi saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ieskaitot
autortiesības un blakustiesības, preču zīmes, ģeogrāfiskās
norādes, rūpnieciskos dizainparaugus, augu šķirņu aizsardzību un
patentus, un to īstenošanu saskaņā ar augstākajiem
starptautiskajiem standartiem, kurus Puses attiecīgi ievēro.
2. Puses vienojas veikt informācijas un pieredzes apmaiņu
saistībā ar intelektuālo īpašumu, kas saistās ar intelektuālā
īpašuma tiesību administrēšanu, aizsardzību un īstenošanu,
izmantojot atbilstīgas sadarbības formas.
22. PANTS
Konkurētspējas politika
Puses veicina konkurenci saimnieciskajās darbībās, pilnībā
īstenojot savus attiecīgos konkurences normatīvos aktus. Puses
vienojas apmainīties ar informāciju par konkurences politiku un
ar to saistītajiem jautājumiem, un veicināt sadarbību starp to
konkurences iestādēm.
23. PANTS
Pakalpojumi
Puses veido nozīmīgu dialogu, lai veicinātu divpusēju
pakalpojumu tirdzniecību un informācijas apmaiņu par to attiecīgo
normatīvo vidi.
24. PANTS
Finanšu pakalpojumi
Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, Puses vienojas turpināt
informācijas un pieredzes apmaiņu par to attiecīgo uzraudzības un
normatīvo vidi, un pastiprināt sadarbību, lai uzlabotu
grāmatvedības, revīzijas, uzraudzības un regulatīvās sistēmas
banku, apdrošināšanas un citās finanšu sektora jomās.
25. PANTS
Nodokļu politika
1. Lai stiprinātu un izvērstu saimnieciskas darbības, reizē
ņemot vērā, ka ir jāpastāv attiecīgai normatīvai sistēmai, Puses
atzīst un apņemas nodokļu jomā īstenot labas pārvaldības
principus, ieskaitot pārredzamību, informācijas apmaiņu un
izvairīšanos no kaitnieciskas nodokļu prakses.
2. Atbilstoši attiecīgajai kompetencei Puses sadarbojas,
tostarp atbilstīgos starptautiskos forumos, lai uzlabotu
starptautisku sadarbību nodokļu jomā un atvieglotu likumīgu
nodokļu ieņēmumu iekasēšanu, ievērojot 1. punktā minētos labas
pārvaldības principus.
26. PANTS
Pārredzamība
Puses atzīt, cik būtiska ir pārredzamība un pienācīgs process,
administrējot ar tirdzniecību saistītos normatīvos aktus, kā ir
paredzēts Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
("GATT 1994") X pantā un Vispārējās vienošanās
par pakalpojumu tirdzniecību ("GATS") III pantā,
un tādēļ tās vienojas veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu,
lai sekmētu regulējuma kvalitāti un izpildi, un labas
administratīvās uzvedības principus.
27. PANTS
Izejvielas
1. Puses atzīst, ka pārredzama, uz tirgu balstīta pieeja ir
labākais veids, kā radīt investīcijām labvēlīgu vidi izejvielu
ražošanas un tirdzniecības jomā, un veicināt efektīvu izejvielu
sadali un lietošanu.
2. Puses, ņemot vērā savu attiecīgo ekonomikas politiku un
mērķus, un lai veicinātu tirdzniecību, vienojas stiprināt
sadarbību jautājumos, kas saistīti ar izejvielām, lai stiprinātu
uz noteikumiem balstītu pasaules izejvielu tirdzniecības sistēmu
un veicinātu pārredzamību izejvielu pasaules tirgos.
3. Sadarbības jomas, cita starpā, var ietvert:
a) jautājumus par piedāvājumu un pieprasījumu, divpusējiem
tirdzniecības un investīciju jautājumiem, kā arī jautājumus par
interesi, kas izriet no starptautiskās tirdzniecības;
b) pušu attiecīgās normatīvās sistēmas; un
c) paraugpraksi saistībā ar ieguves rūpniecības ilgtspējīgu
attīstību, tostarp minerālvielu politiku, zemes izmantošanas
plānošanu un atļauju piešķiršanas procedūras.
4. Puses sadarbosies, izmantojot divpusēju dialogu vai
atbilstīgas daudzpusējās organizācijas vai starptautiskās
institūcijas.
28. PANTS
Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība
1. Puses vēlreiz apstiprina apņemšanos sekmēt starptautiskās
tirdzniecības un investīciju attīstību veidā, kas veicina
ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, un nodrošina, lai šis
mērķis tiktu īstenots būtiskākajās to ekonomiskās sadarbības
jomās.
2. Puses atzīst katras Puses tiesības noteikt savu iekšzemes
vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai atbilstoši
grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā
ar to saistībām atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem un
nolīgumiem.
3. Puses arī atzīst, ka tām tirdzniecība vai ieguldījumi
nebūtu jāveicina, pazeminot vai piedāvājot pazemināt aizsardzības
līmeņus, kas paredzēti vietējās vides vai darba tiesībās.
4. Puses apmainās ar informāciju un pieredzi par savām
darbībām, lai veicinātu saskaņotību un savstarpēju atbalstu starp
tirdzniecības, sociālajiem un vides mērķiem, ieskaitot aspektus,
kas izklāstīti VIII sadaļā, un stiprina dialogu un sadarbību
saistībā ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kādi var rasties
tirdzniecības attiecību kontekstā.
29. PANTS
Sadarbība darījumdarbības jomā
1. Puses veicina stiprākas saites starp uzņēmumiem un veicina
saites valdības un uzņēmumu starpā, īstenojot divpusējos
apmeklējumus un darbības, kas saistītas ar darījumdarbību,
tostarp ASEM kontekstā.
2. Šīs sadarbības mērķis, jo īpaši ir uzlabot mazo un vidējo
uzņēmumu (MVU) konkurētspēju. Šī sadarbība cita starpā var
ietvert:
a) tehnoloģiju stimulējošu nodošanu;
b) labas prakses apmaiņu saistībā ar piekļuvi
finansējumam;
c) korporatīvas sociālās atbildības un pakļautības
veicināšanu; un
d) esošās sadarbības attiecībā uz standartiem un atbilstības
vērtējumu izstrādi.
3. Puses vienojas veicināt un attīstīt dialogu un sadarbību
starp to kompetentajām tirdzniecības un investīciju veicināšanas
aģentūrām.
30. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība
Puses veicina dialogu starp valsts un nevalstiskajām
organizācijām, piemēram, arodbiedrībām, darba devējiem,
darījumdarbības asociācijām un tirdzniecības un rūpniecības
palātām, lai veicinātu tirdzniecību un investīcijas jomās, kas
skar kopīgas intereses.
31. PANTS
Tūrisms
Atzīstot tūrisma nozīmi, lai padziļinātu savstarpējo sapratni
un atzinību starp Savienības un Austrālijas tautām, un
ekonomiskos ieguvumus no attīstītāka tūrisma, Puses vienojas
sadarboties, lai veicinātu tūrismu starp Savienību un Austrāliju
abos virzienos.
V SADAĻA
SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ
32. PANTS
Tiesiskā sadarbība
1. Puses atzīst to, cik svarīga ir starptautiskā
privāttiesību, tiesiskā un tiesu sadarbība civillietās un
komerclietās, lai atbalstītu vidi, kura veicina starptautisko
tirdzniecību un investīcijas, kā arī cilvēku mobilitāti. Puses
vienojas stiprināt sadarbību, tostarp veicot sarunas, ratificējot
un īstenojot starptautiskus nolīgumus, piemēram, tādus, kas tiek
pieņemti Hāgas starptautisko privāttiesību konferences
ietvaros.
2. Puses vienojas sekmēt un rosināt starptautisku civilu un
privātu komerciālu strīdu risināšanu šķīrējtiesā vajadzības
gadījumā saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem
instrumentiem.
3. Attiecībā uz tiesu sadarbību krimināllietās Puses uzlabo
sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz
attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem. Tostarp vajadzības
gadījumā var būt pievienošanās attiecīgajiem ANO instrumentiem un
to īstenošana. Tāpat tas var ietvert vajadzības gadījumā atbalstu
attiecīgajiem Eiropas Padomes instrumentiem, kā arī attiecīgo
Austrālijas iestāžu un Eurojust sadarbību.
33. PANTS
Sadarbība tiesībaizsardzības jomā
Puses vienojas īstenot tiesībaizsardzības iestāžu, aģentūru un
dienestu sadarbību, kā arī sniegt ieguldījumu Pusēm kopīgu
starptautiskās noziedzības draudu novēršanā un pārtraukšanā. Šī
sadarbība var izpausties kā savstarpēja palīdzība izmeklēšanā,
apmainīšanās ar izmeklēšanas metodēm, tiesībaizsardzības
personāla kopīga izglītošana un mācības, kā arī jebkāda cita
veida kopīgas darbības un palīdzība, ko Puses var savstarpēji
noteikt.
34. PANTS
Terorisma, starptautiskās organizētās noziedzības un korupcijas
apkarošana
1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apspiestu
terorismu, kā ir noteikts 9. pantā.
2. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos sadarboties cīņā
pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju,
viltošanu un nelikumīgiem darījumiem, pilnībā ievērojot Pušu
spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā,
tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu aktīvu un līdzekļu
atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā.
3. Teroristu noziegumu vai smagu starptautisku noziegumu
novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas
kontekstā Puses atzīst to, cik būtisks ir Eiropas Savienības un
Austrālijas nolīgums par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu
reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitai un
robežsardzes dienestam.
4. Puses veicina ANO Konvencijas par starptautisko organizēto
noziedzību un tās papildprotokolu īstenošanu, tostarp veicinot
stingrus un efektīvus pārbaudes mehānismus.
5. Puses arī veicina ANO pretkorupcijas konvencijas
īstenošanu, ieskaitot stingra pārskatīšanas mehānisma darbību,
ņemot vērā pārredzamības principus un pilsoniskās sabiedrības
līdzdalību.
35. PANTS
Nelikumīgo narkotisko vielu apkarošana
1. Attiecīgo pilnvaru un kompetences ietvaros Puses
sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu nostāju
attiecībā uz kaitējuma, kādu personām, ģimenēm un kopienām nodara
nelikumīgās narkotiskās vielas, mazināšanu. Stratēģijas un
darbības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu
struktūras nelegālo narkotisko vielu apkarošanai, samazinātu to
piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas
izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā veicināt
atlabšanu no atkarības, kā arī turpināt sadarboties, lai efektīvi
novērstu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai
narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.
2. Puses sadarbojas, lai izjauktu starptautiskos noziedzīgos
tīklus, kas iesaistīti narkotisko vielu tirdzniecībā, cita starpā
veicot informācijas un izlūkošanas datu apmaiņu, īstenojot
mācības un apmainoties ar paraugpraksi, tostarp saistībā ar
īpašām izmeklēšanās metodēm. Īpaši pasākumi tiek veikti, lai
novērstu noziedznieku piekļūšanu likumīgajai ekonomikai.
3. Puses sadarbojas, lai risinātu jautājumus par jaunajām
psihoaktīvajām vielām, tostarp atbilstīgos gadījumos veicot
informācijas un izlūkošanas datu apmaiņu.
36. PANTS
Kibernoziegumu apkarošana
1. Puses stiprina sadarbību, lai novērstu un apkarotu augsto
tehnoloģiju noziegumus, kibernoziegumus un elektroniskos
noziegumus, kā arī nelikumīga satura, tostarp ar terorismu
saistīta satura izplatīšanu internetā, savstarpēji apmainoties ar
informāciju un praktisko pieredzi atbilstīgi attiecīgo valstu
tiesību aktiem un starptautiskiem cilvēktiesību pienākumiem savas
atbildības robežās.
2. Puses apmainās ar informāciju tādās jomās kā kibernoziegumu
izmeklētāju izglītība un mācības, kibernoziegumu izmeklēšana un
digitālā kriminālistika.
3. Puses sekmē Budapeštas Konvenciju par kibernoziegumiem kā
globālu standartu cīņā pret kibernoziegumiem visos atbilstīgajos
līmeņos.
37. PANTS
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma
finansēšanas apkarošana
1. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību sadarboties, lai
novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu
legalizēšanai, kas iegūti jebkādās noziedzīgās darbībās,
ieskaitot narkotiku tidzniecību un korupciju, kā arī lai apkarotu
terorisma finansēšanu. Šī sadarbība sniedzas līdz tādu aktīvu vai
līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzīgās darbībās.
2. Puses apmainās ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu
attiecīgajiem tiesību aktiem un īsteno atbilstīgus pasākumus
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma
finansēšanas apkarošanai atbilstoši standartiem, kurus ir
pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras,
piemēram, Finanšu darījumu darba grupa (FATF).
38. PANTS
Migrācija un patvērums
1. Puses vienojas pastiprināt dialogu un sadarbību saistībā ar
migrācijas, patvēruma, līdzdalības un daudzveidības
jautājumiem.
2. Sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu par pieejām,
kādas tiek īstenotas saistībā ar nelikumīgu imigrāciju, cilvēku
kontrabandu, cilvēktirdzniecību, patvērumu, migrantu sociālo un
ekonomisko līdzdalību, robežu pārvaldību, vīzām, biometriskajiem
datiem un dokumentu drošību.
3. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un kontrolētu
nelikumīgu imigrāciju. Tādēļ:
a) Austrālija uzņem atpakaļ jebkuru savu valstspiederīgo, kas
nelikumīgi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc minētās
valsts lūguma un bez liekām formalitātēm, kas rada nevajadzīgu
kavēšanos;
b) katra dalībvalsts uzņem atpakaļ jebkuru savu
valstspiederīgo, kas nelikumīgi atrodas Austrālijas teritorijā,
pēc tās lūguma un bez liekām formalitātēm, kas rada nevajadzīgu
kavēšanos; un
c) dalībvalstis un Austrālija šādā nolūkā saviem
valstspiederīgajiem izsniedz arī attiecīgus personas
dokumentus.
4. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījumā izskata iespēju starp
Austrāliju un Eiropas Savienību noslēgt līgumu par
atpakaļuzņemšanu. Tostarp tiek apsvērtas atbilstīgas vienošanās
par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku
atpakaļuzņemšanu.
39. PANTS
Konsulārā aizsardzība
1. Austrālija piekrīt, ka jebkuras pārstāvētās dalībvalsts
diplomātiskās un konsulārās iestādes var Austrālijā īstenot
konsulāro aizsardzību1 tās dalībvalsts vārdā, kurai
nav pieejama pastāvīgā pārstāvniecība Austrālijā.
2. Savienība un dalībvalstis piekrīt, ka Austrālijas
diplomātiskās un konsulārās iestādes var īstenot konsulāro
aizsardzību trešās valsts vārdā un ka trešās valstis var īstenot
konsulāro aizsardzību Austrālijas vārdā Savienībā vietās, kur
Austrālijai vai attiecīgajai trešai valstij nav pieejama
pastāvīgā pārstāvniecība.
3. Šā panta 1. un 2. punkts ir paredzēti, lai atbrīvotu no
jebkādām prasībām par paziņošanu vai piekrišanu, kas citādi
varētu būt piemērojamas.
4. Puses vienojas starp savām attiecīgajām kompetentajām
iestādēm veicināt dialogu konsulārajos jautājumos.
40. PANTS
Personas datu aizsardzība
1. Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu, ka personas
datu aizsardzības līmenis būtu saderīgs ar attiecīgajiem
starptautiskajiem standartiem, ieskaitot ESAO Pamatnostādnes par
privātuma un personas datu pārrobežu plūsmas aizsardzību.
2. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā cita starpā var
ietvert informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu. Tostarp var
būt arī sadarbība starp kolēģiem regulatīvajā jomā tādās
struktūrās, kā ESAO informācijas drošības un privātuma darba
grupa un Globālais privātuma izpildes tīkls.
VI SADAĻA
SADARBĪBA PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS
JOMĀ
41. PANTS
Zinātne, pētniecība un inovācija
1. Puses vienojas uzlabot sadarbību zinātnes, pētniecības un
inovācijas jomā, atbalstot vai papildinot Nolīgumu par zinātnisko
un tehnisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Austrāliju.
2. Uzlabota sadarbība ir paredzēta, lai cita starpā:
a) risinātu būtiskākos Austrālijai un Savienībai kopīgos
izaicinājumus atbilstoši tam, ko pārskata un par ko vienojas
Kopējā zinātnes un tehnoloģiju sadarbības komiteja, kas izveidota
saskaņā ar Nolīguma par zinātnisko un tehnisko sadarbību starp
Eiropas Kopienu un Austrāliju 5. pantu;
b) iekļautu virkni valsts un privātā sektora inovācijas
dalībnieku, ieskaitot MVU, lai atvieglotu kopīgos pētījumos gūto
rezultātu izmantošanu un panāktu savstarpēji izdevīgus
komerciālus un/vai plašākus sociālos rezultātus;
c) turpinātu paplašināt Austrālijas un Savienības pētnieku
redzesloku, lai izmantotu iespējas, kuras nodrošina katras puses
pētījumu un inovācijas programmas, tostarp izmantojot:
i) visaptverošu informāciju par programmām un piedalīšanās
iespējām;
ii) savlaicīgu informāciju par jaunām stratēģiskām
prioritātēm;
iii) pētot iespējas izmantot un stiprināt sadarbības
mehānismus, piemēram, īstenojot sadraudzību, kopīgus uzaicinājumu
un koordinētus uzaicinājumus; un
d) pētītu iespējas Austrālijai un Savienībai strādāt kopā, lai
uzsāktu plašāku reģionālo un starptautisko sadarbību pētījumu un
inovācijas jomā un lai tajā piedalītos.
3. Puses atbilstoši saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem
veicina privātā un valsts sektora, un savas teritorijas
pilsoniskās sabiedrības līdzdalību darbībās, kas paredzētas
sadarbības veicināšanai.
4. Uzlabota sadarbība ir vērsta uz visām civilo pētījumu un
inovācijas jomām, ieskaitot, bet ne tikai:
a) sociālo izaicinājumu risināšanu jomās, kas skar kopīgas
intereses, un, uzlabojot būtiskākās pamattehnoloģijas, ieskaitot
kosmosa zinātni;
b) pētniecības infrastruktūru, ieskaitot e-infrastruktūras, un
informācijas apmaiņu tādos jautājumos, kā piekļuve pētniecības
infrastruktūrām, to pārvaldība, finansēšana un prioritāšu
noteikšana; un
c) pētnieku mobilitātes starp Austrāliju un Savienību
uzlabošanu.
42. PANTS
Informācijas sabiedrība
1. Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir
mūsdienu dzīves būtiski elementi un ir ļoti nozīmīgas ekonomikas
un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem
par savām attiecīgajām stratēģijām šajā jomā.
2. Sadarbība šajā jomā cita starpā var koncentrēties uz:
a) viedokļu apmaiņu par dažādiem informācijas sabiedrības
aspektiem, jo īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu,
tostarp universālajiem pakalpojumiem, licencēšanu un vispārējām
atļaujām, privātumu un personas datu aizsardzību, e-pārvaldību un
atvērto pārvaldību, interneta drošību un regulējošo iestāžu
neatkarību un efektivitāti;
b) pētniecības tīklu, skaitļošanas un zinātnisko datu
infrastruktūru un pakalpojumu savienojamību un savstarpējo
izmantojamību, tostarp reģionālā kontekstā;
c) jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
standartizāciju, sertifikāciju un izplatīšanu;
d) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pakalpojumu
drošību, uzticamību un privātuma aspektiem, tostarp drošību
tiešsaistē, informācijas tehnoloģiju un visa veida elektronisko
nesēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un informācijas
apmaiņu; un
e) viedokļu apmaiņu par pasākumiem, kā risināt jautājumu par
mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas izmaksām, tostarp kā
pārrobežu šķērsli tirdzniecībai.
VII SADAĻA
SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ
43. PANTS
Izglītība, mācības un jaunatne
1. Puses atzīst izglītības un mācību izšķirīgo ieguldījumu
kvalitatīvu darbavietu veidošanā un uz zināšanām balstītas
ekonomikas ilgtspējīgā izaugsmē un atzīst, ka tās ir kopīgi
ieinteresētas sadarboties izglītības un mācību jomās un ar tām
saistītos jaunatnes jautājumos.
2. Saskaņā ar to savstarpējām interesēm un izglītības
stratēģiju mērķiem Puses apņemas turpināt ES un Austrālijas
dialogu par izglītību un mācību stratēģiju un atbalstīt
atbilstošus sadarbības pasākumus izglītības, mācību un jaunatnes
jomā. Šāda sadarbība attiecas uz visiem izglītības sektoriem un
cita starpā var izpausties, kā:
a) personu mobilitāte, veicinot un atvieglojot studentu,
akadēmiskā un augstāko izglītības iestāžu administratīvā
personāla, skolotāju un jaunatnes darbinieku apmaiņu;
b) kopīgi sadarbības projekti starp izglītības un mācību
iestādēm Savienībā un Austrālijā, lai sekmētu mācību programmu
izstrādi, kopīgas studiju un grādu programmas, un skolotāju un
studentu mobilitāti;
c) iestāžu sadarbība, saikņu veidošana un partnerattiecības,
lai veicinātu pieredzes un zinātības apmaiņu, un efektīvas saites
starp izglītību, zinātni un inovāciju; un
d) atbalsts politikas reformai, īstenojot dialogu, pētījumus,
konferences, seminārus, darba grupas, salīdzinošo novērtēšanu un
informācijas un labas prakses apmaiņu, jo īpaši ņemot vērā
Boloņas un Kopenhāgenas procesus un Savienības pārredzamības
rīkus.
44. PANTS
Sadarbība kultūras, audiovizuālajā un mediju jomā
1. Puses vienojas veicināt ciešāku sadarbību kultūras un
radošajās nozarēs, lai cita starpā uzlabotu savstarpēju izpratni
un zināšanas vienai par otras kultūru.
2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu
kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras
jomās, izmantojot pieejamos sadarbības instrumentus un
sistēmas.
3. Puses cenšas veicināt kultūras darbinieku un mākslas darbu
mobilitāti starp Austrāliju un Savienību un tās dalībvalstīm.
4. Puses veicina starpkultūru dialogu starp pilsoniskās
sabiedrības organizācijām, kā arī Pušu privātpersonām.
5. Puses vienojas sadarboties, jo īpaši, izmantojot politisko
dialogu, attiecīgos starptautiskos forumos, jo īpaši Apvienoto
Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras
organizācijā (UNESCO), lai īstenotu kopīgus mērķus un
veicinātu kultūras daudzveidību, tostarp īstenojot UNESCO
Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un
veicināšanu.
6. Puses rosina, atbalsta un sekmē apmaiņu, sadarbību un
dialogu starp iestādēm un speciālistiem audiovizuālo līdzekļu un
multivides jomā.
7. Puses vienojas atbalstīt sadarbību kultūras jomu
ASEM kontekstā, jo īpaši īstenojot Āzijas un Eiropas fonda
("ASEF") darbības.
VIII SADAĻA
SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS, ENERĢĒTIKAS UN TRANSPORTA
JOMĀ
45. PANTS
Vide un dabas resursi
1. Puses vienojas par nepieciešamību aizsargāt, saglabāt un
ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko
daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu
attīstībai.
2. Puses stiprina savu sadarbību vides aizsardzības jomā un
vides apsvērumus integrēšanā visās sadarbības jomās, tostarp
starptautiskā un reģionālā kontekstā, jo īpaši saistībā ar to,
lai:
a) saglabātu augsta līmeņa dialogu vides jautājumos;
b) piedalītos daudzpusējos vides nolīgumos un īstenotu tos, un
vajadzības gadījumos veidotu abām Pusēm kopēju pamatu vides
jautājumos, ieskaitot iesaistīšanos daudzpusējos forumos;
c) veicinātu un rosinātu piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un
to ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar valstu tiesību aktiem un
starptautiskajiem līgumiem, kuri ir piemērojami šajā jomā, kurus
puses ir ratificējušas vai kuriem ir pievienojušās; un
d) sekmētu informācijas, tehnisko speciālo zināšanu un vides
prakšu apmaiņu tādās jomās, kā:
i) vides tiesību aktu ieviešana un īstenošana;
ii) resursu efektivitāte un ilgtspējīgs patēriņš un
ražošana;
iii) bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga
izmantošana;
iv) ķimikāliju un atkritumu apsaimniekošana;
v) ūdens resursu politika; un
vi) piekrastes un jūras vide, tās saglabāšana, piesārņojuma un
degradācijas kontrole.
46. PANTS
Klimata pārmaiņas
1. Puses atzīst klimata pārmaiņu radītos vispārējos draudus
pasaulei, kā arī nepieciešamību visām valstīm īstenot pasākumus,
lai samazinātu emisiju apjomu nolūkā stabilizēt siltumnīcefekta
gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmeni, kas novērstu bīstamu
antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Savas atbilstošās
kompetences jomā un neskarot diskusijas citos forumos, piemēram,
ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC),
Puses veicina sadarbību šajā jomā. Šādas sadarbības mērķis ir
turpmāk minētais, bet ne tikai:
a) cīņa ar klimata pārmaiņām ar galveno mērķi stabilizēt
siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, ņemot vērā jaunāko
zinātnisko informāciju un nepieciešamību pāriet uz zemas emisijas
ekonomiku, joprojām turpinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi,
īstenojot valstij piemērotas mazināšanas un pielāgošanas
darbības;
b) speciālo zināšanu un informācijas apmaiņa par savu
iekšzemes mazināšanas stratēģiju un pieeju, ieskaitot atbilstīgā
gadījumā uz tirgu balstītu mehānismu, izstrādi, īstenošanu un
vērtēšanu;
c) speciālo zināšanu un informācijas apmaiņa par valsts un
privātā sektora finansēšanas instrumentiem klimata jomā;
d) sadarbība zemas emisijas tehnoloģijas pētniecībā, izstrādē,
izplatīšanā, izmantošanā un nodošanā, lai mazinātu
siltumnīcefekta gāzes emisijas, popularizētu efektīvu resursu
izmantošanu, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi;
e) pieredzes, speciālo zināšanu un vajadzības gadījumā
paraugprakses apmaiņa, novērojot un analizējot siltumnīcefekta
gāzu ietekmi un izstrādājot mazināšanas un pielāgošanas
programmas un zemu emisiju stratēģijas;
f) vajadzības gadījumā atbalsts jaunattīstības valstu
mazināšanas un pielāgošanas darbībām;
g) kopīgs darbs, lai panāktus stingru un juridiski saistošu
starptautisko nolīgumu klimata jomā, kas piemērojams visās
valstīs.
2. Šim nolūkam Puses vienojas uzturēt regulāru dialogu un
sadarbību politikas, plānošanas un tehniskajā līmenī gan
divpusējos, gan atbilstīgos daudzpusējos forumos.
47. PANTS
Civilā aizsardzība
Puses atzīst nepieciešamību mazināt dabas un cilvēku izraisītu
katastrofu ietekmi. Puses apliecina kopējo apņemšanos veicināt
novēršanas, mazināšanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumus,
lai palielinātu sabiedrības un infrastruktūras pielāgošanās
spējas, un atbilstīgi sadarboties divpusējā un daudzpusējā
politiskajā līmenī, lai panāktu virzību šo mērķu sasniegšanā.
48. PANTS
Enerģētika
Puses atzīst enerģētikas nozares nozīmi un to, cik būtiska
pareiza enerģētikas tirgus funkcionēšana ir ilgtspējīgai
attīstībai, ekonomikas izaugsmei, veicot ieguldījumu, lai
sasniegtu attīstības mērķus, par kuriem vienošanās panāktas
starptautiskā līmenī, un sadarbojoties, lai risinātu globālas
vides un klimata pārmaiņas, un cenšas savu attiecīgo kompetenču
ietvaros veicināt sadarbību šajā jomā, lai:
a) izstrādātu politiku, lai palielinātu enerģijas drošību;
b) veicinātu globālo enerģijas tirdzniecību un
investīcijas;
c) uzlabotu konkurētspēju;
d) uzlabotu pasaules enerģijas tirgu darbību;
e) veiktu informācijas un politikas pieredzes apmaiņu,
izmantojot esošo daudzpusējo enerģijas forumu;
f) veicinātu un attīstītu tīru, daudzveidīgu, rentablu un
ilgtspējīgu enerģijas tehnoloģiju izstrādi, ieskaitot
atjaunojamās un zemas emisijas enerģijas tehnoloģijas;
g) panāktu racionālu enerģijas izmantošanu, iesaistoties gan
pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti
enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā;
un
h) apmainītos ar paraugpraksi enerģijas izpētē un
ražošanā.
49. PANTS
Transports
1. Puses cenšas sadarboties visās attiecīgajās transporta
politikas jomās, tostarp integrētā transporta politikā, lai
uzlabotu preču apriti un pasažieru pārvietošanos, sekmējot jūras
un aviācijas drošumu un drošību un vides aizsardzību, kā arī
palielinot Pušu transporta sistēmu efektivitāti.
2. Pušu sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:
a) informācijas apmaiņu par attiecīgo transporta politiku un
praksēm, ieskaitot savlaicīgu informēšanu par ierosinātajām
pārmaiņām regulējumā, kas ietekmē to attiecīgās transporta
nozares;
b) attiecību stiprināšanu starp Austrāliju un Savienību gaisa
satiksmes jomā, veicinot piekļuvi tirgum un investīciju iespējas
un paplašinot un padziļinot sadarbību regulējuma līmenī saistībā
ar aviācijas drošumu, drošību un gaisa transporta nozares
ekonomisko regulējumu, lai atbalstītu regulējuma konverģenci un
šķēršļu darījumdarbības īstenošanai novēršanu, kā arī sadarbību
gaisa satiksmes pārvaldības jomā;
c) dialogu un sadarbību, lai īstenotu mērķi nodrošināt
neierobežotu piekļuvi starptautiskiem jūras tirgiem un
tirdzniecībai, kas balstās uz godīgu konkurenci, pamatojoties uz
tirdzniecību;
d) dialogu un sadarbību ar vidi saistītos transporta
jautājumos;
e) dialogu un sadarbību, lai panāktu autovadītāju apliecību
savstarpēju atzīšanu; un
f) sadarbību starptautiskajos transporta forumos.
50. PANTS
Lauksaimniecība un lauku attīstība
1. Puses vienojas veicināt sadarbību lauksaimniecībā un lauku
attīstībā.
2. Jomas, kurās varētu tikt apsvērta sadarbība, varētu būt,
bet ne tikai, - lauksaimniecības un lauku attīstības politika,
ģeogrāfiskās norādes, lauksaimniecības nozares dažādošana un
pārstrukturēšana un ilgtspējīga lauksaimniecība.
51. PANTS
Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana
Puses vienojas valsts un starptautiskā līmenī veicināt
sadarbību saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ar to
saistītu politiku un regulējumu, ieskaitot pasākumus, kas
paredzēti, lai apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto
tirdzniecību, kā arī veicinātu labu mežu apsaimniekošanu.
52. PANTS
Jūrlietas un zivsaimniecība
1. Puses stiprina dialogu un sadarbību jautājumos, kas skar
kopīgas intereses zivsaimniecības un jūrlietu jomās. Puses cenšas
veicināt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un
ilgtspējīgu apsaimniekošanu, veic informācijas apmaiņu,
izmantojot reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas
("RZPO") un nolīgumus, un daudzpusējus forumus,
piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un
lauksaimniecības organizāciju ("FAO"), veicina
centienus, lai novērstu, atturētu un izskaustu nelegālu,
nereģistrētu un neregulētu zveju ("NNN zveja"),
ieviestu uz ekosistēmu balstītu pārvaldību un veicinātu sadarbību
jūras un zvejas ilgtspējas izpētes jomā.
2. Puses sadarbojas, lai:
a) veicinātu efektīvu pasākumu izstrādi un īstenošanu, kā arī
to ievērošanu, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa
saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu atbilstoši RZPO
kompetencei vai nolīgumiem, kuros Puses piedalās;
b) attiecīgajā RZPO nodrošinātu tālu migrējošo zivju krājumu
daudzpusēju pārvaldību visā to izplatības zonā;
c) starptautiskā līmenī veicinātu integrētu pieeju jūrlietām;
un
d) īstenotu labākos centienus, lai atvieglotu dalību RZPO, ja
to uzskata par atbilstīgu, ja viena Puse ir dalībnieks un otra
Puse, ir puse, kas sadarbojas.
3. Puses uztur regulāru periodisku dialogu saistībā ar citām
sanāksmēm augstāko amatpersonu līmenī, lai stiprinātu dialogu un
sadarbību, kā arī informācijas pieredzes apmaiņu par
zivsaimniecības politiku un jūrlietām.
53. PANTS
Nodarbinātība un sociālās lietas
1. Puses vienojas sekmēt sadarbību nodarbinātības un sociālo
jautājumu jomā, tostarp globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu
kontekstā. Tiek īstenoti centieni veicināt sadarbību un
informācijas un pieredzes apmaiņu nodarbinātības un darba
jautājumos. Sadarbības jomas var ietvert apmaiņu saistībā ar
nodarbinātības politiku, reģionālo un sociālo kohēziju, sociālo
integrāciju, sociālā nodrošinājuma sistēmām, rūpnieciskajām
attiecībām, prasmju attīstību mūža garumā, jauniešu
nodarbinātību, veselību un drošību darbavietā, nediskrimināciju
un vienlīdzību, tostarp dzimumu vienlīdzību, kā arī korporatīvo
sociālo atbildību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību.
2. Puses vēlreiz apstiprina nepieciešamību veicināt pilnīgu un
produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību
kā ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas būtisku
elementu. Šajā kontekstā Puses atgādina par Starptautiskās Darba
organizācijas ("SDO") Deklarāciju par sociālo
taisnīgumu godīgas globalizācijas kontekstā.
3. Puses vēlreiz apstiprina apņemšanos ievērot, sekmēt un
īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus, kas
noteikti SDO Deklarācijā par pamattiesībām un principiem
darbā.
4. Sadarbības veidi cita starpā var ietvert konkrētas
programmas, projektus un iniciatīvas pēc savstarpējas vienošanās,
kā arī dialogu savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un
daudzpusējā līmenī.
54. PANTS
Veselības aprūpe
Puses vienojas rosināt savstarpēju sadarbību, informācijas un
politikas pieredzes apmaiņu veselības aprūpes jomā un pārrobežu
veselības problēmu efektīvā pārvaldībā.
IX SADAĻA
INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA
55. PANTS
Citi nolīgumi vai vienošanās
1. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus
nolīgumus vai vienošanās jebkurā sadarbības jomā, kas ir tā
darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo
attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, neatņemama sastāvdaļa.
2. Šis nolīgums neietekmē vai neskar citu nolīgumu starp Pusēm
interpretāciju, darbību vai piemērošanu. Jo īpaši šajā nolīgumā
paredzētie noteikumi par strīdu izšķiršanu neaizstāj vai nekādi
neietekmē strīdu izšķiršanas noteikumus, kas paredzēti citos
nolīgumos starp Pusēm.
3. Puses atzīst, ka īpaša ārkārtas situācija, kā ir noteikts
57. panta 7. punktā, var būt par pamatu citu nolīgumu starp Pusēm
īstenošanas apturēšanai vai izbeigšanai. Šādos apstākļos Puses
šāda strīda izšķiršanai ievēro šo citu nolīgumu strīda
izšķiršanas, īstenošanas apturēšanas un izbeigšanas
noteikumus.
56. PANTS
Apvienotā komiteja
1. Ar šo Puses izveido Apvienoto komiteju, kuras sastāvā ir
Pušu pārstāvji.
2. Apvienotajā komitejā notiek apspriedes, lai sekmētu šā
nolīguma īstenošanu un veicinātu tā vispārīgo mērķu sasniegšanu,
kā arī uzturētu vispārēju saskanību ES un Austrālijas
attiecībās.
3. Apvienotā komiteja:
a) veicina efektīvu šā nolīguma īstenošanu;
b) uzrauga Pušu visaptverošu divpusējo attiecību, tostarp
nolīgumu, attīstību;
c) attiecīgā gadījumā pieprasa informāciju no komitejām vai
citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem Pušu
savstarpējiem nolīgumiem, un izskata visus to iesniegtos
ziņojumus;
d) apmainās uzskatiem un sniedz ierosinājumus par jebkādu
jautājumu, kas skar to kopīgās intereses, tostarp par turpmāku
rīcību un tās īstenošanai pieejamiem līdzekļiem;
e) nosaka prioritātes un attiecīgā gadījumā paredz nākamās
darbības vai rīcības plānus saistībā ar šā nolīguma mērķi;
f) meklē piemērotus veidus tādu problēmu novēršanai, kas var
rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums;
g) saskaņā ar 57. pantu ar vienprātīgu lēmumu cenšas atrisināt
jebkuras domstarpības, kas rodas piemērojot vai interpretējot šo
nolīgumu;
h) pārbauda Puses saskaņā ar 57. pantu iesniegto informāciju;
un
i) vajadzības gadījumā pieņem lēmumus, lai īstenotu konkrētus
šā nolīguma aspektus.
4. Apvienotā komiteja darbojas vienojoties. Tā pieņem savu
reglamentu. Tā var veidot apakškomitejas un darba grupas, kas
risina konkrētus jautājumus.
5. Apvienotā komiteja parasti sanāk reizi gadā pārmaiņus
Savienībā un Austrālijā. Apvienotās komitejas ārkārtas sēdes
sasauc pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Apvienotās komitejas
līdzpriekšsēdētāji ir katras Puses pārstāvji. Tā parasti tiekas
augstāko amatpersonu līmenī, bet var tikties arī ministru līmenī.
Tāpat Apvienotā komiteja var darboties arī, izmantojot
videosaziņu vai saziņu pa tālruni, vai veicot informācijas
apmaiņu e-pastā.
57. PANTS
Īstenošanas un domstarpību risināšanas kārtība
1. Savstarpējas cieņas un sadarbības garā, kādu iemieso šis
nolīgums, Puses īsteno jebkurus vispārējus vai konkrētus
pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu savas saistības
saistībā ar nolīgumu.
2. Puses vienojas pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma pēc
iespējas ātrāk apspriesties jautājumos, kuri rada domstarpības
saistībā ar šā nolīguma īstenošanu. Ja šā nolīguma piemērošanā
vai interpretācijā rodas viedokļu atšķirība, viena vai otra Puse
var vērsties Apvienotajā komitejā. Puses Apvienotajai komitejai
iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai varētu pilnībā
izvērtēt jautājumu, lai savlaicīgi un miermīlīgi varētu atrisināt
domstarpības.
3. Īpašā ārkārtas gadījumā viena vai otra Puse nekavējoties
iesniedz jautājumu Apvienotajai komitejai un nodrošina visu
pilnīgai situācijas izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, lai
rastu savlaicīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja
Apvienotā komiteja augstāko amatpersonu līmenī nespēj situāciju
atrisināt līdz 15 dienām kopš apspriežu sākuma, un ne vēlāk kā 30
dienas kopš brīža, kad jautājums nodots izskatīšanai Apvienotajai
komitejai, jautājumu nodod ministriem izskatīšanai steidzamības
kārtā vēl 15 dienu laikā.
4. Maz ticamā un negaidītā gadījumā, kad 15 dienu laikā kopš
apspriežu sākuma ministru līmenī un ne vēlāk kā 45 dienu laikā
kopš jautājuma nodošanas Apvienotajai komitejai, nav rasts
abpusēji pieņemams risinājums, viena vai otra Puse var nolemt
veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz šo nolīgumu, tostarp tā
īstenošanas apturēšanu vai tā izbeigšanu. Puses atzīst, ka īpašs
ārkārtas gadījums var būt arī par pamatu atbilstīgu pasākumu
īstenošanai ārpus šā nolīguma, saskaņā ar Pušu tiesībām un
pienākumiem saskaņā ar citiem nolīgumiem starp Pusēm vai saskaņā
ar vispārējām starptautiskajām tiesībām. Savienības lēmumam par
īstenošanas apturēšanu ir jābūt vienprātīgam. Austrālijā lēmumu
par īstenošanas apturēšanu pieņem Austrijas valdība saskaņā ar
tās normatīvajiem aktiem.
5. Puses vienojas, ka jebkuram lēmumam īstenot atbilstīgus
pasākumus saskaņā ar 4. punktu ir jābūt pienācīgi pamatotam. Par
lēmumu nekavējoties rakstveidā tiek paziņots otrai Pusei. Puses
vienojas, ka jebkuriem šādiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem un
saderīgiem ar 55. panta 2. punktu, kā arī vispārējiem
starptautisko tiesību principiem.
6. Ja tiek īstenoti jebkādi pasākumi saskaņā ar 4. punktu, tie
tiek atcelti, tiklīdz tiek novērsts iemesls, kādēļ tie īstenoti.
Puse, kura atsaucas uz 4. pantu, nepārtraukti novēro situāciju,
kas lika pieņemt šādu lēmumu, un atceļ piemērotos pasākumus,
tiklīdz tas ir pamatoti.
7. Šā līguma pareizas interpretēšanas un praktiskas
piemērošanas nolūkos, Puses vienojas, ka "īpašs ārkārtas
gadījums" ir ļoti nopietns un būtisks nolīguma 2. panta 2.
punktā un 6. panta 2. punktā aprakstīto saistību pārkāpums, ko
izdara kāda no Pusēm, kā dēļ rodas situācija, kurā otrai Pusei ir
nekavējoties jāreaģē. Puses uzskata, ka ļoti nopietnam un
būtiskam 2. panta 2. punkta vai 6. panta 2. punkta pārkāpumam ir
jābūt tik ārkārtējam, ka tas varētu apdraudēt starptautisko mieru
un drošību.
8. Gadījumos, kad trešā valstī pastāvošu situāciju pēc tās
smaguma un būtības varētu uzskatīt par līdzvērtīgu īpašam
ārkārtas gadījumam, Puses mēģina pēc vienas vai otras Puses
pieprasījuma steidzami apspriesties, lai veiktu viedokļu apmaiņu
par situāciju un apsvērtu iespējamo reakciju.
X SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
58. PANTS
Definīcijas
Šajā nolīgumā "Puses" nozīmē Savienību vai tās
dalībvalstis, vai Savienību un tās dalībvalstis saskaņā ar to
attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Austrāliju, no otras
puses.
59. PANTS
Finansiālā sadarbība
1. Īstenojot palīdzības programmas to attīstības sadarbības
politikas kontekstā, puses sadarbojas, lai novērstu nelikumības,
krāpšanu, korupciju vai jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas
varētu kaitēt Pušu finanšu interesēm, un lai cīnītos ar tām.
2. Šim nolūkam Savienības un Austrālijas kompetentās iestādes
veic informācijas apmaiņu, tostarp personas datu apmaiņu saskaņā
ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, un pēc vienas
vai otras Puses pieprasījuma rīko apspriedes.
3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Austrālijas
kompetentās iestādes var vienoties par turpmāku sadarbību
krāpšanas apkarošanas jomā, tostarp, noslēdzot operatīvos
nolīgumus.
60. PANTS
Informācijas atklāšana
1. Puses informācijai, ar kuru apmainās saskaņā ar šo
nolīgumu, nodrošina atbilstīgu aizsardzību atbilstoši sabiedrības
interesei par piekļuvi informācijai.
2. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas liktu Pusēm
apmainīties ar informāciju vai atļaut piekļuvi kopīgi lietotai
informācijai, kuras atklāšana:
a) radītu kaitējumu:
i) sabiedriskajai drošībai;
ii) izlūkošanai, aizsardzībai un militārajai jomai;
iii) starptautiskajām attiecībām;
iv) finanšu, monetārajai vai ekonomikas politikai;
v) privātumam; vai
vi) leģitīmām komerciālām interesēm vai darījumdarbībai;
vai
b) kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.
3. Gadījumā, ja notiek šajā pantā minētās informācijas
apmaiņa, saņemošā Puse šādu informāciju dara pieejamu vai atklāj
vienīgi ar otras Puses piekrišanu, vai arī ja tas ir
nepieciešams, lai ievērotu tās juridiskās saistības.
4. Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts, lai Puses varētu
atkāpties no tiesībām, pienākumiem vai saistībām saskaņā ar
divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos par klasificētu
informāciju, kas tiek nodota starp Pusēm.
61. PANTS
Stāšanās spēkā, provizoriska piemērošana, darbības ilgums un
izbeigšana
1. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad
Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim
nepieciešamās juridiskās procedūras.
2. Neatkarīgi no 1. punkta līdz nolīguma spēkā stāšanās dienai
Austrālija un Savienība var provizoriski piemērot savstarpēji
noteiktos šā nolīguma noteikumus. Šāda provizoriska piemērošana
sākas trīsdesmit dienas pēc tam, kad Austrālija un Savienība ir
viena otrai paziņojušas, ka ir pabeigušas savas attiecīgās
iekšējās procedūras, kas nepieciešamas šādai provizoriskai
piemērošanai.
3. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Viena vai otra Puse
var rakstiski informēt otru Pusi par nodomu denonsēt šo nolīgumu.
Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas.
62. PANTS
Paziņojumi
Paziņojumus saskaņā ar 61. pantu iesniedz attiecīgi Eiropas
Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam vai Austrālijas Ārlietu
un tirdzniecības ministrijai, vai šo organizāciju tiesību
pārņēmējiem.
63. PANTS
Teritoriālā piemērošana
Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās
piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas
Savienības darbību, atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem
nosacījumiem un, no otras puses, Austrālijas teritorijā.
64. PANTS
Autentiski dokumenti
Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu,
bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu,
latviešu, lietuviešu, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu,
rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru
valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
1 Austrālija var piekrist šajā pantā izmantot
terminu "konsulārā aizsardzība", nevis
"konsulārās funkcijas" tādā izpratnē, ka pirmais
minētais attiecas uz funkcijām, kuras ir minētas 9. pantā
Padomes Direktīvā (ES)
2015/637 (2015. gada 20. aprīlis) par
koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina
nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās
valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu
95/553/EK, un, ka šīs funkcijas
ietver noteikumus par pagaidu pasi un/vai ceļošanas
dokumentiem.