Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-2/187

Rīgā 2017.gada 5.decembrī

Par Lielvārdes novada domes 2017.gada 21.jūnija lēmuma Nr.287 "Par Lielvārdes novada domes pastāvīgo komiteju locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr.12, 3.punkts) darbības apturēšanu

[1.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) 2017.gada 27.jūnijā (reģ. Nr.M-449) tika saņemts Lielvārdes novada domes (turpmāk - Dome) deputāta 2017.gada 27.jūnija iesniegums par Domes 2017.gada 21.jūnija lēmuma Nr.287 "Par Lielvārdes novada domes pastāvīgo komiteju locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr.12, 3.punkts) (turpmāk - Lēmums) tiesiskumu. Iesniegumā norādīts, ka Lēmums neatbilst likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmajā daļā ietvertajam politisko partiju un ievēlēto deputātu proporcionalitātes principam un 55.panta pirmās daļas nosacījumam, ka katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim, jo viens deputāts nav ievēlēts nevienā Domes komitejā.

[1.1.] Likuma "Par pašvaldībām" 50.pants nosaka, ka dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas. Saskaņā ar minētā likuma 24.panta otrās daļas 3.punktu pašvaldības nolikumā nosaka domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju. Ministrija konstatē, ka atbilstoši Domes 2015.gada 25.marta saistošo noteikumu Nr.3 "Lielvārdes novada pašvaldības nolikums" 4.punktam, lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai Domes sēdēs, Dome no deputātiem ievēlē domes priekšsēdētāju un domes priekšsēdētāja vietnieku un izveido pastāvīgās komitejas, ievēlot komiteju locekļus. Domē ir šādas pastāvīgās komitejas:

1) Finanšu komiteja piecu deputātu sastāvā;

2) Attīstības komiteja piecu deputātu sastāvā;

3) Tautsaimniecības komiteja piecu deputātu sastāvā;

4) Izglītības, kultūras un sporta komiteja septiņu deputātu sastāvā;

5) Sociālo un veselības lietu komiteja piecu deputātu sastāvā.

Pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2.panta otro daļu, Domē ir ievēlēti 15 deputāti no šādām politiskajām partijām:

1) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - pieci deputāti;

2) "Politiskā partija "Reģionu alianse"" - trīs deputāti;

3) "Partija "VIENOTĪBA"" - trīs deputāti;

4) "VIDZEMES PARTIJA" - divi deputāti;

5) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" - viens deputāts;

6) "Kristīgi demokrātiskā savienība" - viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 1.punktu Finanšu komiteja ir ievēlēta šādā sastāvā no Domē ievēlētajām politiskajām partijām:

1) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - trīs deputāti;

2) "Politiskā partija "Reģionu alianse"" - viens deputāts;

3) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" - viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 2.punktu Tautsaimniecības komiteja ir ievēlēta šādā sastāvā no Domē ievēlētajām politiskajām partijām:

1) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - trīs deputāti;

2) "Partija "VIENOTĪBA"" - viens deputāts;

3) "Kristīgi demokrātiskā savienība" - viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 3.punktu Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir ievēlēta šādā sastāvā no Domē ievēlētajām politiskajām partijām:

1) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - trīs deputāti;

2) "Politiskā partija "Reģionu alianse"" - viens deputāts;

3) "Partija "VIENOTĪBA"" - viens deputāts;

4) "VIDZEMES PARTIJA" - viens deputāts;

5) "Kristīgi demokrātiskā savienība" - viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 4.punktu Attīstības komiteja ir ievēlēta šādā sastāvā no Domē ievēlētajām politiskajām partijām:

1) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - divi deputāti;

2) "Politiskā partija "Reģionu alianse"" - viens deputāts;

3) "Partija "VIENOTĪBA"" - viens deputāts;

4) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" - viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 5.punktu Sociālo un veselības lietu komiteja ir ievēlēta šādā sastāvā no Domē ievēlētajām politiskajām partijām:

1) "Politiskā partija "Reģionu alianse"" - trīs deputāti;

2) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - viens deputāts;

3) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" - viens deputāts.

[1.2.] Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa paredz, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam (turpmāk arī - proporcionalitātes princips). Proporcionalitātes princips nozīmē, ka no politiskās partijas ievēlēto deputātu skaita attiecībai pret Domē ievēlēto deputātu kopskaitu ir jābūt vienādai ar no šīs politiskās partijas komitejā ievēlējamo deputātu skaita attiecību pret komitejā ievēlējamo deputātu kopskaitu. Savukārt norāde "iespēju robežās" attiecībā par proporcionalitātes principu saprotama tā, ka gadījumos, kad tiešu matemātisku proporciju nav iespējams ievērot vai tā ir vienāda vairākām politiskajām partijām, Dome lēmumu pieņem, balstoties uz vienlīdzības principu starp Domē ievēlētajām politiskajām partijām. Ar vienlīdzības principu Ministrija konkrētā gadījumā saprot visu Domē ievēlēto politisko partiju vienlīdzīgas iespējas piedalīties Domes komiteju darbā atkarībā no katras politiskās partijas deputātu skaita Domē.

Izvērtējot Domē ievēlēto politisko partiju deputātu skaitu attiecībā pret deputātu sadalījumu komitejās, Ministrija konstatēja, ka proporcionalitātes princips nav ticis ievērots visu Domes komiteju sastāva veidošanā, kur to bija iespējams ievērot, proti:

1) Finanšu komitejā, Tautsaimniecības komitejā, Attīstības komitejā, Sociālo un veselības lietu komitejā no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti pieci deputāti, bija ievēlējami divi deputāti, savukārt no katras politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti divi vai trīs deputāti, - viens deputāts;

2) Izglītības, kultūras un sporta komitejā no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti pieci deputāti, bija ievēlējami divi deputāti, savukārt no katras politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti viens, divi vai trīs deputāti, - viens deputāts.

[1.3.] Likuma "Par pašvaldībām" 55.panta pirmā daļa nosaka, ka katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Iepazīstoties ar Lēmumu, Ministrija konstatēja, ka no politiskās partijas "VIDZEMES PARTIJA" Domē ievēlētais deputāts Jānis Mazitāns nav ievēlēts nevienā Domes komitejā.

[1.4.] Ministrija 2017.gada 5.jūlijā nosūtīja Domei vēstuli Nr.1-17/5317 un norādīja uz Domes pienākumu komiteju sastāva veidošanā ievērot proporcionalitātes principu, kā arī nodrošināt katra Domes deputāta dalību vismaz vienā komitejā, kā to paredz likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa un 55.panta pirmā daļa. Ministrija lūdza Domi nodrošināt Domes darbību atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" normām un apstiprināt likumam atbilstošu Domes komiteju sastāvu.

Ministrija 2017.gada 15.augustā (reģ. Nr.12019) un 2017.gada 16.augustā (reģ. Nr.12074) saņēma Domes 2017.gada 14.jūlija vēstuli Nr.LNP/1.1-4/17/1881 "Par normatīvo aktu prasību ievērošanas nodrošināšanu". Vēstulē Dome skaidroja Lēmuma pieņemšanas gaitu, kā rezultātā Domes deputāts Jānis Mazitāns nav ticis ievēlēts nevienas komitejas sastāvā. Vienlaikus Dome informēja, ka, izpildot likuma "Par pašvaldībām" 55.panta pirmo daļu un iespēju robežās ievērojot proporcionalitātes principu, ar Domes 2017.gada 28.jūnija lēmumu Nr.316 "Par Lielvārdes novada domes deputāta Jāņa Mazitāna ievēlēšanu Sociālo un veselības lietu komitejā" (protokols Nr.13, 27.punkts) (turpmāk - Lēmums Nr.316) Jānis Mazitāns tika ievēlēts Sociālo un veselības lietu komitejā. Pirms Lēmuma Nr.316 Dome pieņēma 2017.gada 28.jūnija lēmumu Nr.315 "Par Lielvārdes novada domes deputātes Egijas Širovas atbrīvošanu no Sociālo un veselības lietu komitejas locekļa pienākumu pildīšanas" (protokols Nr.13, 26.punkts) (turpmāk - Lēmums Nr.315).

Ministrija 2017.gada 18.augustā nosūtīja Domei vēstuli Nr.1-17/5317 un atkārtoti norādīja uz Domes pienākumu komiteju sastāva veidošanā ievērot proporcionalitātes principu, informējot arī par Ministrijas veiktajiem aprēķiniem par optimālo Domē ievēlēto politisko partiju pārstāvju skaitu komitejās, lai tiktu ievēroti likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmās daļas nosacījumi. Ministrija lūdza Domi pārskatīt Lēmumu un nodrošināt, ka katras politiskās partijas pārstāvju skaits komitejās ir proporcionāls no katras politiskās partijas Domē ievēlēto deputātu skaitam.

Ministrija 2017.gada 3.novembrī (reģ. Nr.16317) saņēma Domes 2017.gada 1.novembra vēstuli Nr.LNP/1.1-4/17/2947 "Par Lielvārdes novada domes pastāvīgajām komitejām". Vēstulē Dome informē, ka 2017.gada 27.septembra Domes sēdē izskatīja jautājumu par Domes pastāvīgo komiteju sastāvu un ar Domes lēmumu Nr.445 "Par Lielvārdes novada domes pastāvīgajām komitejām" (protokols Nr.19, 33.punkts) nolēma nepārskatīt Lēmumu, Lēmumu Nr.315 un Lēmumu Nr.316.

[2.] Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1.pantu republikas pilsētas domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, un tādēļ saskaņā ar attiecīgā likuma 41.pantu vēlēšanu rezultāti atbilstoši vēlētāju nodotajām balsīm par deputātu kandidātu sarakstiem tiek noteikti, ievērojot proporcionalitātes principu. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 22.pantu domes darbs notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās. No tā izriet, ka proporcionalitātes princips ievērojams arī komiteju darbībā.

Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa paredz, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Atbilstoši 54.panta otrajai daļai komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem, kā arī komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju. Savukārt 55.panta pirmā daļa nosaka, ka katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim.

Minētās tiesību normas uzskatāmas par imperatīvām (pienākumus uzliekošām vai aizliedzošām) tiesību normām, jo pašvaldības domei nav dotas tiesības tās neievērot, tajā skaitā komiteju veidošanā neievērot proporcionalitātes principu. Šo imperatīvo tiesību normu mērķis ir to konstitucionāla ranga principu aizsardzība, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 101.panta. Savukārt atruna par proporcionalitātes principa ievērošanu "iespēju robežās" ir attiecināma tikai uz tādiem gadījumiem, kad tiesisku, objektīvu, uz matemātiskiem aprēķiniem balstītu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt domē ievēlēto politisko partiju un to apvienību deputātu proporciju komitejā, vienlaikus ievērojot arī likuma "Par pašvaldībām" 54.panta otrās daļas un 55.panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos komitejas locekļa ievēlēšana no vienas vai citas politiskās partijas ir pašvaldības domes politiska izšķiršanās.

[2.1.] Lemjot par likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanu otrajā lasījumā 1994.gada 21.aprīlī, Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš par 54.pantā ietverto proporcionalitātes principu ir norādījis: "Godātie kolēģi, šeit ir runa par ļoti svarīgu tiesību, proti, ka domē (padomē) pārstāvētām politiskām organizācijām un vēlētāju apvienībām ir tiesības vairākos gadījumos tajās institūcijās, kuras izveido dome (padome), uz proporcionalitātes pamatiem sūtīt savus pārstāvjus. Un šis princips ir ietverts 54.pantā un vairākos tālākajos pantos, jo komisija uzskata, ka būtu ļoti pareizi, ja šis politiskās pārstāvniecības princips tiktu ievērots pašvaldībās. Tas nodrošinātu demokrātismu, un vairākums nevarētu mazākumam uzspiest savu gribu. It sevišķi tas attiecas uz revīzijas komisiju, kurā obligāti būtu jābūt pārstāvētam mazākumam, lai varētu realizēt sekmīgu kontroli. Un tādēļ 54.pantā tas ir nostiprināts - kaut gan nosakot šādu piebildi, ka šis politiskās proporcionalitātes princips tiek ievērots, ņemot vērā iespēju robežas. Jo deputātu būs ļoti maz. Pagastos būs septiņi deputāti, un ļoti grūti būs ievērot to pilnīgi precīzi, tā teikt, matemātiski. Tādēļ ir šāda diplomātiska piebilde."¹

[2.2.] Tiesību teorijā atzīts, ka katra pilnīga tiesību norma sastāv no tiesiskā sastāva un tiesiskajām sekām. Tiesību normas sastāvdaļas savstarpēji saista vārdi "vajadzēt" vai "varēt". Ja tiesiskā sastāva gadījumā tiesisko seku iestāšanās ir obligāta, tad tā ir imperatīva tiesību norma, tāpēc tiesību piemērotājam nav nekādu iespēju izvairīties no tiesisko seku iestāšanās. Ja tiesību normas piemērotājs var izvēlēties, izmantot iestājušās tiesiskās sekas vai nē, tad tā ir dispozitīva tiesību norma (sal. J.Neimanis. Ievads tiesībās, Rīga, 2004, autora izdevums, 46., 52.lpp.).²

No minētā secināms, ka likumdevējs ir vēlējies noteikt likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmajā daļā proporcionalitātes principu kā vispārsaistošu imperatīvu nosacījumu, lemjot par komiteju sastāvu. Pašvaldības dome nav tiesīga izvēlēties, vai komitejas sastāva veidošanā piemērot proporcionalitātes principu. Savukārt atruna par proporcionalitātes principa ievērošanu "iespēju robežās" pamatā ir saistīta tieši ar matemātisku aprēķinu rezultātiem. Proti, gadījumos, kad precīzu attiecību starp komitejā ievēlējamo un domē ievēlēto deputātu skaitu veido daļskaitļi (skaitļi ar decimāldaļām) un arī matemātiskās noapaļošanas rezultātā nav iespējams noteikt, kā tieši starp politiskajām partijām sadalāms komitejas locekļu vietu skaits, strīdīgo vietu sadalījumu nosaka domes deputātu politisks balsojums.

[2.3.] Saskaņā ar Satversmes 1.pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka no Satversmes 101.panta otrās daļas pirmā teikuma kopsakarā ar Satversmes 1.pantu izriet pašvaldības princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī.³ Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa ir pašvaldības principā ietilpstošo prasību kopumā, un šī daļa nodrošina konstitucionāla ranga principu ievērošanu pašvaldību darbā.

Tādējādi demokrātijas princips ir noteikts kā viens no valsts pamatprincipiem jeb valsti organizējošiem principiem un ir attiecināms arī uz lēmumu pieņemšanu vēlētās institūcijās, tajā skaitā pašvaldības domē.

Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis ir norādījis: "Vienbalsīgi lēmumi demokrātiskās valstīs ir faktiski nesasniedzams ideāls. Pat totalitāras valstis simboliski norāda, ka vēlēšanās uzvarētājs ieguvis 99,99% balsu. Tādēļ demokrātijas princips paredz, ka noteicošs ir vairākuma lēmums, kas nozīmē, ka visi lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Balsu vairākums var būt dažāds (absolūtais, vienkāršais, kvalificētais), tomēr vienojošā ideja ir, ka nepieciešamais "par" balsu skaits ir pārsvarā (vairākuma princips). [..] Tomēr vairākuma princips nav absolūts, un tas būtu nesavienojami ar demokrātijas principu. Demokrātijas princips pieprasa, lai vairākuma principam būtu "atsvars" - mazākuma princips. Tas nepieciešams, lai demokrātija un ar to saistītā tautas leģitimācija tiktu īstenota pilnībā, lai lēmumu pieņemšanā tiktu respektēta arī tā tautas daļa, kuras viedoklis palicis mazākumā, lai mazākumam tiktu saglabāta iespēja reiz kļūt par vairākumu. Tādēļ gan Satversmes teksts, gan likumi, jo īpaši konstitucionālie principi, aizsargā mazākumu jeb opozīcijas tiesības. [..]

Mazākuma princips pieprasa, lai mazākumam būtu iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā. Mazākuma princips nenozīmē, ka mazākums var pieņemt lēmumu, bet gan demokrātisku līdzdalības prasību. Tādēļ vairākums nevar izslēgt vispār mazākumu no lēmumu pieņemšanas procesa vai padarīt to par fikciju. Piemēram, vairākums nevar noteikt, ka mazākums tiek izslēgts no dalības lēmumu pieņemšanā, vairākums nevar mazākumam liegt pieeju lēmuma pieņemšanai nepieciešamajai informācijai, apgrūtināt to, vai atklāt to īsi pirms lēmuma pieņemšanas procedūras (pat ar atrunu, ka mazākums tāpat neko nevar ietekmēt lēmuma pieņemšanā un tas ir nesvarīgi).

Tikai tādu lēmumu, kur šie vairākuma un mazākuma principi ir ievēroti, var uzlūkot kā tautas leģitimētu un spēkā esošu. Ja vairākuma princips un mazākuma princips lēmumu pieņemšanas procesā netiek ievērots, tā tiesiskās sekas ir attiecīgā tiesību akta prettiesiskums."⁴

Šāds viedoklis atbilst Satversmes tiesas praksei par mazākuma tiesību aizsardzību parlamenta līmenī, proti, ka procedūrām jābūt vērstām uz to, lai nodrošinātu taisnīguma principu, panākot līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm, ir jāievēro, ka, īstenojot vairākuma gribu, vienlaikus garantējamas arī mazākuma tiesības.⁵

Tādējādi secināms, ka likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmajā daļā ietvertajam proporcionalitātes principam ir aprakstītā mazākuma principa mērķis un proporcionalitātes princips iekļaujas Satversmes 1.pantā noteiktajā demokrātijas principā.

[3.] Likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar 10.panta vienpadsmito daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

Minētais regulējums nepārprotami attiecināms arī uz pašvaldības domes lēmumu par komitejas locekļu ievēlēšanu, kam visupirms ir jāatbilst likumā "Par pašvaldībām" ietvertajiem komiteju veidošanas nosacījumiem.

[3.1.] Dome paskaidrojumos Ministrijai norāda, ka Lēmums atspoguļo Domes deputātu vairākuma gribu, līdz ar to Lēmums nav pārskatāms. Tomēr jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ir nepārprotami atzinusi, ka tiesības un politika ir cieši saistīti jēdzieni; tiesiskā valstī politika nevar būt pilnīgi brīva no tiesībām. Demokrātiski izveidotām institūcijām piešķirtā valsts vara kļūst saistoša tikai tad, kad tā izteikta tiesību veidā. Satversme aizsargā personu tiesības, jo nodrošina gan to, ka prasība pēc veicamās darbības tiesiskuma ir saistoša visiem valsts varas atzariem, gan arī to, ka valsts vara netiek izmantota ļaunprātīgi.⁶

Līdz ar to nav tiesiska pamata atkāpties no proporcionalitātes principa Domes komiteju veidošanā, to argumentējot vien ar politisku lēmumu vai politiku, jo šāds arguments nedod pamatu pieņemt prettiesiskus lēmumus, kuru rezultātā ne tikai tiek ierobežots mazākuma princips, bet arī pārkāpta vēlētāju izteiktā griba, ievēlot Domi noteiktā politisko spēku proporcijā. Domei nav tiesību neievērot konstitucionāla ranga principus, pieņemot politisku lēmumu.

Satversmes tiesa ir secinājusi: "Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No Satversmes 1.panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts pārvaldē tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu. No demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, tas ir, likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem."⁷

[3.2.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās daļas pirmo teikumu Ministrija pārrauga pašvaldību darbību šā likuma ietvaros. Likuma "Par pašvaldībām" 49.pants noteic, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

No minētā izriet, ka likums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru pilnvaro izvērtēt ne tikai saistošos noteikumus, bet arī citus pašvaldības lēmumus, kuri nav administratīvie akti, it īpaši gadījumos, kad tie skar pašvaldības principu un tiem pēc būtības ir normatīvs raksturs. Lēmumam ir normatīvs raksturs, jo tas paredz politisko spēku tiesības virzīt noteiktu skaitu deputātus noteiktās komitejās šobrīd un visā Domes pilnvaru laikā saistībā ar atteikšanos no deputāta mandāta u.tml. Tādējādi Lēmumam ir būtiska ietekme uz pašvaldības principu un mazākuma principu un tas neievēro proporcionalitātes principu, pārkāpj ne tikai opozīcijas deputātu intereses, bet arī neievēro vēlēšanu rezultātus, jo paredz atsevišķiem politiskajiem spēkiem lielāku ietekmi, nekā izriet no vēlēšanu rezultātiem.

Jānis Neimanis pauž sekojošu uzskatu: "Satversmes 1.pants ne tikai definē valsti kā demokrātisku (sal. Satversmes 1.panta tekstā - Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika), bet arī no visiem pieprasa, lai valsts būtu demokrātiska (Satversmes 1.pants jālasa, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai demokrātiskai republikai). Tas nozīmē, ka gan pilsoņu kopumam, gan valsts iestādēm ir jārīkojas, lai demokrātijas principa tiesiskās sekas iestātos attiecībā uz visiem vienādi un pilnīgi. Ja Saeima neievēro vairākuma un mazākuma principus, tad gan ikvienam, kura tiesības ir aizskartas, gan arī organizētam Saeimas mazākumam (20 deputātiem) ir piešķirtas tiesības apstrīdēt vairākuma pieņemtos tiesību aktus Satversmes tiesā. Savukārt, ja pašvaldība neievēro šos principus, pār to uzraudzību veic valsts (Ministru kabineta un jo īpaši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra personā)."⁸

Šajā sakarā arī Satversmes tiesas likuma 16.panta 5.punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Lēmums skar konstitucionāla ranga principu ievērošanu pašvaldības darbā, secināms, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot pašvaldību pārraudzību, ir tiesības ar rīkojumu apturēt tāda domes lēmuma vai to atsevišķu punktu darbību, kas neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

[4.] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otro daļu un 54.panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo un vienpadsmito daļu, Lēmums ir atceļams kā nelikumīgs.

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro un piekto daļu, 8.panta ceturto daļu, apturēt Lēmuma darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms Lielvārdes novada domes priekšsēdētājai.

---

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards