(Noteikumu nosaukums MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajām transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm un vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām (turpmāk abas kopā – ātruma mērierīce).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. automātiska ātruma mērierīce – ātruma mērierīce, kas veic mērījumus bez operatora līdzdalības un ir aprīkota ar dokumentēšanas ierīci;

2.2. Doplera mērierīce – ātruma mērierīce, kurā ātruma noteikšanai tiek izmantots uz mērķa transportlīdzekli raidīto un no tā atstaroto mikroviļņu signāls (Doplera efekts);

2.3. kosinusa kļūda – mērījumu kļūda, kura veidojas, ātruma mērierīces mērījumu asij novirzoties no transportlīdzekļa braukšanas virziena noteiktā leņķī pret plakni;

2.4. lāzera mērierīce – ātruma mērierīce, kurā tiek izmantots no mērķa transportlīdzekļa atstaroto infrasarkanās gaismas impulsu ātrums;

2.5. mērķa transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kura momentāno ātrumu vai vidējo braukšanas ātrumu mēra ar ātruma mērierīci;

2.6. mērījumu ass – iedomāta līnija, pa kuru ātruma mērierīce mēra transportlīdzekļa braukšanas ātrumu;

2.7. manuālā ātruma mērierīce – ātruma mērierīce, kas veic mērījumus tikai ar operatora līdzdalību;

2.8. ekspluatācijas nosacījumi – šo noteikumu 8. punktā minētie ātruma mērierīces lietošanas nosacījumi;

2.9. operators – persona, kas lieto ātruma mērierīci transportlīdzekļu braukšanas ātruma mērījumu veikšanai;

2.10. traucējums – ietekmējošais lielums, kura vērtības neiekļaujas ātruma mērierīces ekspluatācijas nosacījumos. Ietekmējošo lielumu uzskata par traucējumu, ja tas nav norādīts ekspluatācijas nosacījumos;

2.11. vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma – automātiska mērīšanas sistēma, kas mēra mērķa transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Mērīšanas sistēma ir aprīkota ar sensoriem katrā noteiktā ceļa posma kontroles vietā;

2.12. kontroles vieta –  zona, kas apzīmēta ar vizuāliem marķieriem un kurā mērķa transportlīdzeklis iebrauc vai izbrauc no ceļa posma, kur notiek vidējā braukšanas ātruma mērīšana, un kas aprīkota ar sensoriem, kuri reaģē uz mērķa transportlīdzekli un nodrošina mērķa transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas aktivizēšanu;

2.13. sensors – ierīce, kas reaģē uz fiziskiem stimuliem (piemēram, noteiktu kustību, siltumu, gaismu, skaņu, spiedienu, magnētismu u. c.) un pārraida iegūto impulsu vadības ierīces darbībai.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 4)

3. Ātruma mērierīce, kas atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām (turpmāk – piemērojamie standarti) vai Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentu vai to daļu (turpmāk – piemērojamie dokumenti) prasībām, uzskatāma par atbilstošu tām šajos noteikumos minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti vai dokumenti.

4. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē piemērojamo standartu sarakstu, bet Nacionālā metroloģijas institūcija – to dokumentu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

5. Ātruma mērierīce, kas ir ražota vai laista tirgū kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, Turcijā vai kādā Eiropas Ekonomikas zonas valstī un atbilst attiecīgās valsts tiesiskajam regulējumam, kas nodrošina līdzvērtīgu šo noteikumu prasību līmeni, ir uzskatāma par atbilstošu šo noteikumu prasībām.

6. Ātruma mērierīce nodrošina atbilstošu metroloģiskās drošības līmeni, lai iesaistītās puses varētu uzticēties mērījumu rezultātiem, un tos konstruē un ražo atbilstoši augstām kvalitātes prasībām, ņemot vērā mērīšanas tehnoloģiju un datu drošumu.

7. Ātruma mērierīces mērījumu maksimāli pieļaujamā kļūda (mērījumu precizitāte) faktiskajos ekspluatācijas apstākļos, kā tas noteikts ražotāja tehniskajā specifikācijā, nepārsniedz šādas vērtības:

7.1. doplera un lāzera mērierīces tipa apstiprināšanā:

7.1.1. ±1 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 100 km/h;

7.1.2. ±1 % no mērķa transportlīdzekļa ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h;

7.2. vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas tipa apstiprināšanā:

7.2.1. ±2 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums nepārsniedz 100 km/h;

7.2.2. ±2 % no mērķa transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums pārsniedz 100 km/h;

7.3. ātruma mērierīces pirmreizējā verificēšanā:

7.3.1. ±3 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais braukšanas ātrums nepārsniedz 100 km/h;

7.3.2. ±3 % no mērķa transportlīdzekļa momentānā vai vidējā braukšanas ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais braukšanas ātrums pārsniedz 100 km/h;

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

8. Ražotājs norāda vismaz šādus ātruma mērierīcei noteiktos ekspluatācijas nosacījumus:

8.1. mērāmo lielumu diapazonu – ātruma mērierīce nodrošina mērķa transportlīdzekļa momentānā ātruma vai vidējā braukšanas ātruma mērīšanu diapazonā no vismaz 20 km/h līdz ne mazāk kā 200 km/h;

8.2. ekspluatācijas temperatūras diapazonu:

8.2.1. manuālās ātruma mērierīces minimālais ekspluatācijas temperatūras diapazons ir no 0 °C līdz +40 °C;

8.2.2. pārējo ātruma mērierīču minimālais ekspluatācijas temperatūras diapazons ir no –25 °C līdz +50 °C;

8.3. klimatiskās, mehāniskās un elektromagnētiskās vides kategorijas;

8.4.  energoapgādes avota spriegumu un strāvas frekvenci.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 4)

9. Klimatisko vidi iedala šādās kategorijās atkarībā no iespējamo ietekmējošo lielumu (mitrums un ūdens) intensitātes:

9.1. H1 klase – piemēro ātruma mērierīcēm, kuras izmanto slēgtās vietās, kas pasargātas no laikapstākļu iedarbības, un kurās tiek kontrolēta gaisa temperatūra, bet netiek kontrolēts gaisa mitrums – ātruma mērierīces nav pakļautas kondensācijas mitrumam, nokrišņiem vai apledojumam;

9.2. H2 klase – piemēro ātruma mērierīcēm, kuras izmanto slēgtās vietās, kas pasargātas no laikapstākļu iedarbības, bet kurās mikroklimats netiek kontrolēts – ātruma mērierīces var tikt pakļautas kondensācijas mitrumam no mitruma avotiem, kas nav saistīti ar nokrišņiem, vai apledojumam;

9.3. H3 klase – piemēro ātruma mērierīcēm, kuras izmanto atklātos āra apstākļos.

10. Mehānisko vidi iedala šādās kategorijās atkarībā no iespējamo ietekmējošo lielumu (vibrācijas un mehānisko triecienu) intensitātes:

10.1. M1 klase – piemēro ātruma mērierīcēm, kuras lieto vietās ar zemas intensitātes vibrācijas un trieciena iedarbību;

10.2. M2 klase – piemēro ātruma mērierīcēm, kuras lieto vietās ar ievērojamu vai augsta līmeņa vibrācijas un trieciena iedarbību. M2 klasi piemēro ātruma mērierīcēm, ar kurām mēra ātrumu no nekustīga punkta;

10.3. M3 klase – piemēro ātruma mērierīcēm, kuras lieto vietās ar augsta un ļoti augsta līmeņa vibrācijas un trieciena iedarbību. M3 klasi piemēro transportlīdzekļos uzstādītajām ātruma mērierīcēm, ar kurām mēra ātrumu no kustīga punkta.

11. Ātruma mērierīce atbilst normatīvajiem aktiem par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu un lietošanu.

12. Ātruma mērierīces rādījumiem jāiekļaujas šo noteikumu 7. punktā noteiktajās robežās, ja pastāv šādas energoapgādes avota sprieguma nominālo vērtību izmaiņas:

12.1. diapazonā no 90 % līdz 120 % no maiņstrāvas vai līdzstrāvas sprieguma nominālās vērtības – mērierīcei ar ārējo energoapgādes avotu;

12.2. diapazonā no 90 % līdz 100 % no sprieguma nominālās vērtības – mērierīcei ar iekšējo energoapgādes avotu.

13. Ātruma mērierīce nodrošina, ka secīgi veikti viena un tā paša mērāmā lieluma mērījumu rezultāti ir identiski, ja mērīšanas nosacījumi nav mainījušies.

14. Ātruma mērierīces ir aprīkotas ar automātisku paškontroles sistēmu, kura kontrolē ātruma mērierīces funkciju darbību. Ātruma mērierīces paškontroles sistēma nodrošina iestatījuma datu (programmatūras un konfigurācijas parametru) un datu saglabāšanai paredzētās atmiņas krātuves automātisku pārbaudi. Ja paškontroles pārbaudē tiek konstatēta kļūda, kas var ietekmēt ātruma mērierīces darbību, mērījumu veikšana tiek automātiski pārtraukta. Paškontroles pārbaudes tiek veiktas ikreiz, ieslēdzot ātruma mērierīci. Automātiskajām ātruma mērierīcēm to darbības laikā paškontroles pārbaudes tiek veiktas periodiski vismaz vienu reizi 24 stundās.

15. Ja ātruma mērierīce ir pakļauta traucējumu iedarbībai, tās paškontroles sistēma automātiski pārtrauc mērījumu veikšanu. Mērījumu veikšana tiek atsākta automātiski, izbeidzoties traucējumu iedarbībai un pēc paškontroles sistēmas testa pārbaudes pabeigšanas.

16. Ātruma mērierīces izgatavo, ievērojot šādas prasības:

16.1. ātruma mērierīce nodrošina metroloģisko raksturlielumu atbilstošu stabilitāti ražotāja noteiktā laikposmā, ja tiek ievēroti ražotāja norādījumi par tās uzstādīšanu, uzturēšanu un lietošanu;

16.2. ātruma mērierīcei nepiemīt īpašības, kas veicina tās negodīgu izmantošanu;

16.3. ātruma mērierīces nejaušas un nepareizas izmantošanas iespēja ir samazināta līdz minimumam;

16.4. ātruma mērierīces konstrukcija nodrošina iespēju veikt nacionālo pirmreizējo verificēšanu, kā arī tās turpmāku verificēšanu ekspluatācijas laikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģisko kontroli. Ja tas nepieciešams verificēšanai, ātruma mērierīci aprīko ar speciālām iekārtām vai programmnodrošinājumu;

16.5. ātruma mērierīci izgatavo, iespēju robežās samazinot defektu iedarbību, kas varētu izraisīt neprecīzu mērīšanas rezultātu, ja vien šāda defekta klātbūtne nav acīmredzama;

16.6. ātruma mērierīce ir piemērota tai paredzētajai lietošanai;

16.7. ātruma mērierīce ir izturīga, un tās konstrukcijas materiāli ir piemēroti paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem.

17. Ātruma mērierīces izgatavotāja noteiktās lietošanas prasības ir pamatotas un samērīgas ar attiecīgās ātruma mērierīces lietošanas mērķi.

18. Ātruma mērierīce nodrošina, ka tās metroloģiskos raksturlielumus nepieļaujamā veidā neietekmē:

18.1. citas ierīces pieslēgšana;

18.2. pieslēgtās ierīces īpatnības;

18.3. jebkura ar ātruma mērierīci savienota attālināta ierīce.

19. Ātruma mērierīces aparatūras sastāvdaļu, kas var būtiski ietekmēt ātruma mērierīces metroloģiskos raksturlielumus, projektē tā, lai tā būtu droši aizsargāta un jebkura iejaukšanās būtu identificējama.

20. Programmatūru, kas ietekmē ātruma mērierīces metroloģiskos raksturlielumus, attiecīgi identificē, un tai jābūt pienācīgi aizsargātai no jebkādas neatļautas iejaukšanās. Programmatūras identifikāciju nodrošina pati ātruma mērierīce, un pierādījumiem par iejaukšanos aizsargātajā programmatūrā jābūt pieejamiem vismaz 12 mēnešus pēc iejaukšanās. Programmatūras identifikācija ietver identifikācijas numuru, programmatūras versiju un kontrolsummu jeb jaucējsummu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

21. Ātruma mērierīces mērījumu dati un uzglabājamie vai pārraidāmie metroloģiski būtiskie parametri ir atbilstoši aizsargāti pret nejaušu vai apzinātu iejaukšanos un nodrošina datu integritāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

22. Manuālo ātruma mērierīču mērījumu rezultātu rādījumu nolasīšanai piemēro šādus nosacījumus:

22.1. rādījumi ir nolasāmi mērierīces displejā tūlīt pēc mērījuma veikšanas;

22.2. normālos lietošanas apstākļos rādījumi ir skaidri, viennozīmīgi, viegli nolasāmi un, ja nepieciešams, papildināti ar informāciju, kas operatoram paskaidro rezultātu nozīmi;

22.3. ja rādījumu uzrādīšanai mērierīces displejā ir izmantoti papildus nolasāmi rādījumi, tos nevar sajaukt ar metroloģiski kontrolētiem rādījumiem.

23. Manuālās ātruma mērierīces displejā ir nolasāmi šādi rādījumi:

23.1. mērķa transportlīdzekļa izmērītais braukšanas ātrums;

23.2. mērķa transportlīdzekļa attēls;

23.3. unikālais mērījuma identifikācijas numurs;

23.4. mērījuma laiks (stunda, minūte, sekunde un datums);

23.5. mērīšanas vieta vai ģeogrāfiskās koordinātas;

23.6. ātruma mērierīces sērijas numurs.

24. Ja automātiskā ātruma mērierīce ir aprīkota ar displeju, kurā tiek uzrādīti mērījumu rezultāti, šādas ātruma mērierīces displejā uzrādīto rādījumu nolasīšanai piemēro šo noteikumu 22. un 23. punktā minētās prasības.

25. Automātisko ātruma mērierīču mērījumu rezultātu rādījumu nolasīšanai piemēro šādus nosacījumus:

25.1. ātruma mērierīce ir aprīkota ar dokumentēšanas ierīci, kas nodrošina iespēju veikt atkārtotu mērījumu rezultātu kontroli;

25.2. mērījumu rezultātu dokumentācija var sastāvēt no fotoattēla vai fotoattēlu secīga kopuma, vai videomateriāla (turpmāk – mērījumu rezultātu dokumentācija);

25.3. mērījumu rezultātu dokumentācija ir skaidra un nepārprotama;

25.4. mērījumu rezultātu dokumentācijā esošā informācija ir aizsargāta pret nejaušu vai apzinātu iejaukšanos.

26. Mērījumu rezultātu dokumentācija satur vismaz šādu informāciju:

26.1. mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais braukšanas ātrums;

26.2. mērķa transportlīdzekļa vizuālais attēls. Ja mērījumu dokumentācijā ir redzami vairāki transportlīdzekļi, tad dokumentācijā tiek izšķirts mērķa transportlīdzeklis, norādot tā braukšanas joslu un virzienu;

26.3. unikālais mērījuma identifikācijas numurs;

26.4. mērījuma laiks (stunda, minūte, sekunde un datums);

26.5. mērīšanas vieta vai ģeogrāfiskās koordinātas;

26.6. ātruma mērierīces sērijas numurs;

26.7. cita informācija, ja tā atsevišķi atdalīta un to nevar sajaukt ar šo noteikumu 26.1., 26.2., 26.3., 26.4., 26.5. un 26.6. apakšpunktā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 4)

27. Ja manuālā ātruma mērierīce, kas veic mērījumus no nekustīga punkta, ir aprīkota ar dokumentēšanas ierīci, tai piemēro šo noteikumu 25. un 26. punkta prasības.

28. Transportlīdzeklī uzstādītajām ātruma mērierīcēm papildus šo noteikumu 22. un 23. punktā norādītajiem rādījumiem mērījumu rezultātu rādījumi satur informāciju par tā transportlīdzekļa kustības ātrumu, kas aprīkots ar ātruma mērierīci.

29. Ātruma mērierīcēm, kuras izmantojamas paredzētajam mērķim tikai pēc to uzstādīšanas transportlīdzeklī vai ceļa posmā, pirmreizējo verificēšanu veic pēc mērierīces uzstādīšanas transportlīdzeklī vai ceļa posmā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

30. Ātruma mērierīce mērījumu rezultātus uzrāda kilometros stundā ar iedaļas vērtību viens kilometrs stundā. Izmērītā vērtība tiek noapaļota uz leju līdz tuvākajam veselajam skaitlim. Mērvienību vai tās apzīmējumu norāda blakus skaitliskajai vērtībai.

31. Ātruma mērierīce nodrošina datuma un laika precīzu iestatīšanu un fiksēšanu, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā Latvijas Republikas teritorijā notiek pāreja uz vasaras laiku.

32. Ātruma mērierīces veikto mērījumu un atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu uzskaite nav atiestatāma.

33. Ātruma mērierīce visus notikumus attiecībā uz tās darbību ieraksta neizdzēšamā veidā. Ātruma mērierīces lietotājam ierakstīto notikumu saraksts ir brīvi pieejams bez speciālu palīglīdzekļu lietošanas.

34. Ja ātruma mērierīce ir aprīkota ar zibspuldzi, tās uzplaiksnījums nav redzams.

35. Ātruma mērierīce, kas paredzēta mērījumu veikšanai no nekustīga punkta, ir aprīkota ar iespēju iestatīt leņķi, kas veidojas, ātruma mērierīces mērījumu asij novirzoties no transportlīdzekļa kustības vektora noteiktā leņķī pret plakni.

36. Uz ātruma mērierīces redzamā vietā ir attēlota šāda informācija:

36.1. ražotāja nosaukums vai ražotāja reģistrētā preču zīme;

36.2. ātruma mērierīces tips, modelis;

36.3. sērijas numurs un izgatavošanas gads;

36.4. ātruma mērierīces mērījumu diapazons;

36.5. vides temperatūras diapazons, kurā ātruma mērierīci drīkst izmantot;

36.6. energoapgādes avota spriegums un strāvas frekvence;

36.7. citi ierobežojumi, kas var ietekmēt ātruma mērierīces darbību.

37. Šo noteikumu 36. punktā minētie uzraksti un marķējumi uz ātruma mērierīces ir valsts valodā, tie ir skaidri, nepārprotami, neizdzēšami un nenomaināmi.

38. Ātruma mērierīcei pievieno lietošanas instrukciju, kura satur vismaz šādu informāciju:

38.1. ātruma mērierīces ekspluatācijas nosacījumi;

38.2. ātruma mērierīces darbības principa apraksts;

38.3. ātruma mērierīces sastāvdaļu apraksts, ja nepieciešams, pievienojot paskaidrojošas shēmas un tehniskus aprakstus;

38.4. ātruma mērierīces pareizas lietošanas nosacījumi;

38.5. ātruma mērierīces uzstādīšanas un uzturēšanas nosacījumi (piemēram, informācija par mērierīces pozicionēšanu un, ja nepieciešams, pozīcijas ietekmi uz mērījumu rezultātiem, par pārbaužu procedūras veikšanas kārtību pirms lietošanas, par kosinusa kļūdas ietekmi, par izgaismojumu, norādījumi par mērījumu rezultātu dokumentācijas izvērtēšanu, informācija par lietotāju apmācību);

38.6. apkopes, kā arī pieļaujamās iestatīšanas instrukcijas;

38.7. saderība ar citām ierīcēm;

38.8. ja nepieciešams, ātruma mērierīces verificēšanas procedūras apraksts.

39. Ātruma mērierīces sastāvā ietilpst vismaz šādas daļas:

39.1. raidīšanas un uztveršanas ierīce;

39.2. mērīšanas komplekts ar vadības sistēmu;

39.3. noteikšanas ierīce vai citas ārējas ierīces mērījumu rezultātu vizualizēšanai;

39.4. barošanas bloks;

39.5. datu uzglabāšanas ierīce.

40. Doplera mērierīcēm piemērojamas šādas papildu prasības:

40.1. nesējsignāla stabilitāte ir 0,5 % robežās no Doplera mērierīces ražotāja tehniskajā specifikācijā noteiktā nesējsignāla stabilitātes lieluma;

40.2. mērījuma stara platums ir 10 % robežās no Doplera mērierīces ražotāja tehniskajā specifikācijā noteiktā stara platuma;

40.3. mērījuma stara virziens ir viena grāda robežās no Doplera mērierīces ražotāja tehniskajā specifikācijā noteiktā stara virziena lieluma;

40.4. nobīdes leņķis starp mērījumu un Doplera mērierīces optiskajām asīm ir viena grāda robežās no Doplera mērierīces ražotāja tehniskajā specifikācijā noteiktā nobīdes leņķa;

40.5. ja Doplera mērierīce uzrāda attālumu līdz mērķa transportlīdzeklim, izmērītais attālums neatšķiras no Doplera mērierīces ražotāja tehniskajā specifikācijā noteiktā transportlīdzekļu attāluma diapazona robežām vairāk kā par vienu metru.

41. Lāzera mērierīcēm piemērojamas šādas papildu prasības:

41.1. impulsa frekvence ir viena procenta robežās no lāzera mērierīces ražotāja tehniskajās specifikācijās noteiktās nominālās impulsa frekvences vērtības;

41.2. mērījuma stara platums ir 10 % robežās no lāzera mērierīces ražotāja tehniskajās specifikācijās noteiktā mērījuma stara platuma;

41.3. mērījuma stara virziens ir viena procenta robežās no lāzera mērierīces ražotāja tehniskajās specifikācijās noteiktā mērījumu stara virziena;

41.4. nobīdes leņķis starp mērījumu un lāzera mērierīces optiskajām asīm ir viena grāda robežās no lāzera mērierīces ražotāja tehniskajās specifikācijās noteiktā nobīdes leņķa;

41.5. ja lāzera mērierīce uzrāda attālumu līdz mērķa transportlīdzeklim, izmērītais attālums neatšķiras no ražotāja tehniskajā specifikācijā noteiktā transportlīdzekļu attāluma diapazona robežām vairāk kā par 0,2 metriem.

41.¹ Vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām piemērojamas šādas papildu prasības:

41.¹1. kontroles vietas viduslīnija ir apzīmēta ar vizuāliem marķieriem uz ceļa brauktuves vai ceļa brauktuves malā;

41.¹2. brīdī, kad mērķa transportlīdzeklis šķērso kontroles vietu, notiek mērķa transportlīdzekļa fotoattēla vai fotoattēlu secīga kopuma ģenerēšana un šķērsošanas brīža laika reģistrācija, kas ir aizsargāta ar laika zīmogu;

41.¹3. ja kontroles vietās izmanto dažādus laika avotus, kas apliecina ģenerētā laika zīmoga autentiskumu, tad vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma nodrošina laika avotu sinhronizāciju;

41.¹4. lielākā absolūtā novirze no attāluma starp sensoriem kontroles vietās, ko mērījumu laikā ņem vērā vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no noteiktā ceļa posma garuma.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 4 redakcijā)

42. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.