Neoficiālais
tulkojums
NOLĪGUMS
par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
reģionālās nodaļas izveidi
Līgumslēdzējas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis,
ŅEMOT VĒRĀ TO, ka sadarbība starp līgumslēdzējām Ziemeļvalstīm
un Baltijas valstīm (turpmāk tekstā - "līgumslēdzējas
valstis") ir dabisks turpinājums darbam, kas ieguldīts, lai
izveidotu Vienoto patentu tiesu, kura ir kopīga visām Eiropas
Savienības dalībvalstīm, un ka šim procesam jāturpinās patiesā
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības garā;
APLIECINOT to, cik svarīgi ir aizsargāt intelektuālā īpašuma
tiesības, un to, ka šīm tiesībām ir izšķiroša nozīme turpmākai
ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
reģionā;
ŅEMOT VĒRĀ TO, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā
nodaļa atradīsies tuvāk patentu sistēmas lietotājiem, jo īpaši
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tas ir tiesas pieejamības
nodrošināšanas priekšnosacījums;
ŅEMOT VĒRĀ TO, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās
nodaļas izveide sniegs iespēju izskatīt lietas vairākās vietās,
kā minēts Vienotās patentu tiesas nolīguma (turpmāk tekstā -
"VPT nolīgums") 7. panta 5. punktā, un, cik
vien tas ir iespējams, tieši tur;
ŅEMOT VĒRĀ TO, ka šim Nolīgumam var pievienoties jebkura
Ziemeļvalsts vai Baltijas valsts, kas ir VPT nolīguma
parakstītāja valsts,
ir vienojušās par turpmāko.
1. pants.
Izveide
Līgumslēdzējas valstis lūdz Vienotajai patentu tiesai izveidot
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālo nodaļu, kā noteikts VPT
nolīguma 7. panta 5. punktā, saskaņā ar Tiesas statūtu
18. pantu.
2. pants.
Lietu izskatīšana vairākās vietās
Saskaņā ar VPT nolīguma 7. panta 5. punktu
līgumslēdzējas valstis rada iespēju tam, lai
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļa varētu izskatīt
lietas vairākās vietās un, cik vien tas ir iespējams, tieši tur.
Ikviena līgumslēdzēja valsts, kas ir Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
reģionālās nodaļas dalībvalsts, paredz materiāli tehnisko
nodrošinājumu lietu izskatīšanai attiecīgajā valstī.
3. pants.
Materiāli tehniskais nodrošinājums un izmaksas
Izdevumus, kas rodas saistībā ar lietu izskatīšanai paredzēto
materiāli tehnisko nodrošinājumu, tostarp nepieciešamā
administratīvā atbalsta sniegšanu, sedz attiecīgā līgumslēdzēja
valsts, kura atbild par minēto nodrošinājumu.
4. pants.
Tiesvedības valoda
Līgumslēdzējas puses saskaņā ar VPT nolīguma 49. panta
2. punktu nosaka to, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
reģionālās nodaļas tiesvedības valoda ir angļu valoda. Mutiskās
tulkošanas iekārtu izmantošana lietu izskatīšanas laikā tiek
nodrošināta saskaņā ar VPT nolīgumu un Vienotās patentu tiesas
reglamentu.
5. pants.
Galvenā mītne un apakšreģistrs
Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar VPT nolīguma 7. panta
5. punktu un Tiesas statūtu 18. pantu nosaka to, ka
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas galvenā mītne un
tās apakšreģistrs atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Izdevumus, kuri
rodas saistībā ar galveno mītni un apakšreģistru un kuri netiek
segti no Vienotās patentu tiesas budžeta, apmaksā Zviedrija.
6. pants. Strīdu
izšķiršana
Visi strīdi attiecībā uz šā Nolīguma interpretāciju vai
piemērošanu tiek risināti, līgumslēdzējām pusēm
apspriežoties.
7. pants.
Izstāšanās
Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Ikviena līgumslēdzēja
valsts var izstāties no Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās
nodaļas un tādējādi pārtraukt dalību arī šajā Nolīgumā, par to
brīdinot citas līgumslēdzējas valstis divpadsmit mēnešus
iepriekš. Ja kāda līgumslēdzēja valsts izstājas no
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas,
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā nodaļa darbību nepārtrauc,
ņemot vērā VPT nolīguma 7. panta 5. punktu.
8. pants.
Pievienošanās
Šim Nolīgumam var pievienoties ikviena Ziemeļvalsts vai
Baltijas valsts, kura ir VPT nolīguma parakstītājvalsts.
Attiecībā uz šādu valsti Nolīgums stājas spēkā atbilstoši
9. pantam.
9. pants. Spēkā
stāšanās
Līgumslēdzējas valstis apstiprina šo Nolīgumu saskaņā ar
katras attiecīgās valsts procedūrām, un tas konkrētajā valstī
stājas spēkā tad, kad šajā valstī ir stājies spēkā VPT nolīgums.
Līgumslēdzējas valstis informē cita citu par to, ka nepieciešamās
procedūras ir pabeigtas. Nolīgums stājas spēkā tad, kad divas
līgumslēdzējas valstis, ieskaitot galvenās mītnes un
apakšreģistra līgumslēdzēju valsti, Nolīgumu ir apstiprinājušas
un ir ratificējušas VPT nolīgumu. Šā Nolīguma spēkā stāšanās ir
atkarīga no VPT nolīguma spēkā stāšanās saskaņā ar tā
89. pantu.
To apliecinot, personas, kuras šim mērķim atbilstoši
pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo
Nolīgumu.
Nolīgums parakstīts Briselē 2014. gada 4. maijā
četros eksemplāros angļu valodā, kurus patur katra no
līgumslēdzējām valstīm.
Igaunijas Republikas vārdā |
tieslietu ministrs Hanno
Pevkur |
Latvijas Republikas vārdā |
tieslietu ministre Baiba
Broka |
Lietuvas Republikas vārdā |
tieslietu ministra vietnieks
Paulius Griciunas |
Zviedrijas Karalistes vārdā |
tieslietu ministre Beatrice
Ask |