Neoficiālais
  tulkojums
  NOLĪGUMS
  par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
  reģionālās nodaļas izveidi
  Līgumslēdzējas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis,
  ŅEMOT VĒRĀ TO, ka sadarbība starp līgumslēdzējām Ziemeļvalstīm
  un Baltijas valstīm (turpmāk tekstā - "līgumslēdzējas
  valstis") ir dabisks turpinājums darbam, kas ieguldīts, lai
  izveidotu Vienoto patentu tiesu, kura ir kopīga visām Eiropas
  Savienības dalībvalstīm, un ka šim procesam jāturpinās patiesā
  Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības garā;
  APLIECINOT to, cik svarīgi ir aizsargāt intelektuālā īpašuma
  tiesības, un to, ka šīm tiesībām ir izšķiroša nozīme turpmākai
  ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
  reģionā;
  ŅEMOT VĒRĀ TO, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā
  nodaļa atradīsies tuvāk patentu sistēmas lietotājiem, jo īpaši
  mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tas ir tiesas pieejamības
  nodrošināšanas priekšnosacījums;
  ŅEMOT VĒRĀ TO, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās
  nodaļas izveide sniegs iespēju izskatīt lietas vairākās vietās,
  kā minēts Vienotās patentu tiesas nolīguma (turpmāk tekstā -
  "VPT nolīgums") 7. panta 5. punktā, un, cik
  vien tas ir iespējams, tieši tur;
  ŅEMOT VĒRĀ TO, ka šim Nolīgumam var pievienoties jebkura
  Ziemeļvalsts vai Baltijas valsts, kas ir VPT nolīguma
  parakstītāja valsts,
  ir vienojušās par turpmāko.
  1. pants.
  Izveide
  Līgumslēdzējas valstis lūdz Vienotajai patentu tiesai izveidot
  Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālo nodaļu, kā noteikts VPT
  nolīguma 7. panta 5. punktā, saskaņā ar Tiesas statūtu
  18. pantu.
  2. pants.
  Lietu izskatīšana vairākās vietās
  Saskaņā ar VPT nolīguma 7. panta 5. punktu
  līgumslēdzējas valstis rada iespēju tam, lai
  Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļa varētu izskatīt
  lietas vairākās vietās un, cik vien tas ir iespējams, tieši tur.
  Ikviena līgumslēdzēja valsts, kas ir Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
  reģionālās nodaļas dalībvalsts, paredz materiāli tehnisko
  nodrošinājumu lietu izskatīšanai attiecīgajā valstī.
  3. pants.
  Materiāli tehniskais nodrošinājums un izmaksas
  Izdevumus, kas rodas saistībā ar lietu izskatīšanai paredzēto
  materiāli tehnisko nodrošinājumu, tostarp nepieciešamā
  administratīvā atbalsta sniegšanu, sedz attiecīgā līgumslēdzēja
  valsts, kura atbild par minēto nodrošinājumu.
  4. pants.
  Tiesvedības valoda
  Līgumslēdzējas puses saskaņā ar VPT nolīguma 49. panta
  2. punktu nosaka to, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu
  reģionālās nodaļas tiesvedības valoda ir angļu valoda. Mutiskās
  tulkošanas iekārtu izmantošana lietu izskatīšanas laikā tiek
  nodrošināta saskaņā ar VPT nolīgumu un Vienotās patentu tiesas
  reglamentu.
  5. pants.
  Galvenā mītne un apakšreģistrs
  Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar VPT nolīguma 7. panta
  5. punktu un Tiesas statūtu 18. pantu nosaka to, ka
  Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas galvenā mītne un
  tās apakšreģistrs atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Izdevumus, kuri
  rodas saistībā ar galveno mītni un apakšreģistru un kuri netiek
  segti no Vienotās patentu tiesas budžeta, apmaksā Zviedrija.
  6. pants. Strīdu
  izšķiršana
  Visi strīdi attiecībā uz šā Nolīguma interpretāciju vai
  piemērošanu tiek risināti, līgumslēdzējām pusēm
  apspriežoties.
  7. pants.
  Izstāšanās
  Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Ikviena līgumslēdzēja
  valsts var izstāties no Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās
  nodaļas un tādējādi pārtraukt dalību arī šajā Nolīgumā, par to
  brīdinot citas līgumslēdzējas valstis divpadsmit mēnešus
  iepriekš. Ja kāda līgumslēdzēja valsts izstājas no
  Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas,
  Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā nodaļa darbību nepārtrauc,
  ņemot vērā VPT nolīguma 7. panta 5. punktu.
  8. pants.
  Pievienošanās
  Šim Nolīgumam var pievienoties ikviena Ziemeļvalsts vai
  Baltijas valsts, kura ir VPT nolīguma parakstītājvalsts.
  Attiecībā uz šādu valsti Nolīgums stājas spēkā atbilstoši
  9. pantam.
  9. pants. Spēkā
  stāšanās
  Līgumslēdzējas valstis apstiprina šo Nolīgumu saskaņā ar
  katras attiecīgās valsts procedūrām, un tas konkrētajā valstī
  stājas spēkā tad, kad šajā valstī ir stājies spēkā VPT nolīgums.
  Līgumslēdzējas valstis informē cita citu par to, ka nepieciešamās
  procedūras ir pabeigtas. Nolīgums stājas spēkā tad, kad divas
  līgumslēdzējas valstis, ieskaitot galvenās mītnes un
  apakšreģistra līgumslēdzēju valsti, Nolīgumu ir apstiprinājušas
  un ir ratificējušas VPT nolīgumu. Šā Nolīguma spēkā stāšanās ir
  atkarīga no VPT nolīguma spēkā stāšanās saskaņā ar tā
  89. pantu.
  To apliecinot, personas, kuras šim mērķim atbilstoši
  pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo
  Nolīgumu.
  Nolīgums parakstīts Briselē 2014. gada 4. maijā
  četros eksemplāros angļu valodā, kurus patur katra no
  līgumslēdzējām valstīm.
  
    
      | Igaunijas Republikas vārdā | 
      tieslietu ministrs Hanno
      Pevkur | 
    
    
      | Latvijas Republikas vārdā | 
      tieslietu ministre Baiba
      Broka | 
    
    
      | Lietuvas Republikas vārdā | 
      tieslietu ministra vietnieks
      Paulius Griciunas | 
    
    
      | Zviedrijas Karalistes vārdā | 
      tieslietu ministre Beatrice
      Ask |