Konvencija par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību

(Noslēgta 2000. gada 13. janvārī)

Valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju,

ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt to pieaugušo personu aizsardzību starptautiskās situācijās, kuras kāda savu ķermeņa garīgo un fizisko funkciju traucējuma vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses,

vēloties novērst savu tiesību sistēmu pretrunas saistībā ar jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu un izpildi attiecībā uz pieaugušo aizsardzības pasākumiem,

atgādinot to, cik svarīga ir starptautiskā sadarbība pieaugušo aizsardzībā,

apstiprinot to, ka primārajiem apsvērumiem jābūt pieaugušā interesēm un viņa cieņas un autonomijas respektēšanai,

ir vienojušās par sekojošiem noteikumiem -

I NODAĻA. KONVENCIJAS DARBĪBAS JOMA

1. pants

1. Šī Konvencija attiecas uz to pieaugušo aizsardzību starptautiskās situācijās, kuri kāda savu ķermeņa funkciju traucējuma vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses.

2. Tās mērķi ir šādi:

a) noteikt valsti, kuras iestāžu jurisdikcijā ir veikt pasākumus pieaugušās personas vai tās īpašuma aizsardzībai;

b) noteikt, kuras valsts tiesību akti minētajām iestādēm jāpiemēro, īstenojot savu jurisdikciju;

c) noteikt, kuras valsts tiesību akti jāpiemēro pieaugušā pārstāvībai;

d) nodrošināt šādu aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi visās Līgumslēdzējās Valstīs;

e) uzsākt sadarbību starp Līgumslēdzēju Valstu iestādēm, kas var būt vajadzīga, lai īstenotu šīs Konvencijas mērķus.

2. pants

1. Šīs Konvencijas izpratnē "pieaugušais" ir tāda persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

2. Konvencijas attiecas arī uz pasākumiem, kas attiecas uz pieaugušo, kas šādu pasākumu pieņemšanas brīdī vēl nebija sasniedzis 18 gadu vecumu.

3. pants

Šīs Konvencijas 1. pantā minētie pasākumi jo īpaši var attiekties uz:

a) rīcībnespējas noteikšanu un aizsardzības režīma ieviešanu;

b) pieaugušā nodošanu tiesu vai administratīvas iestādes aizsardzībā;

c) aizgādnību un līdzīgiem tiesiskiem režīmiem;

d) tādas personas vai struktūras iecelšanu un funkcijām, kura ir atbildīga par pieaugušā personu vai mantu, pārstāv pieaugušo vai palīdz viņam;

e) pieaugušā ievietošanu kādā iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību;

f) pieaugušā mantas pārvaldību, saglabāšanu vai atsavināšanu;

g) atļaujas došanu konkrētas rīcības veikšanai, lai aizsargātu pieaugušo vai tā mantu.

4. pants

1. Šī Konvencija neattiecas uz:

a) uzturēšanas saistībām;

b) laulības vai citu līdzvērtīgu attiecību nodibināšanu, atzīšanu par spēkā neesošu un izbeigšanu, kā arī uz laulāto tiesisko atšķiršanu;

c) mantisko attiecību režīmu saistībā ar laulību vai līdzvērtīgām attiecībām;

d) trastiem vai mantošanu;

e) sociālo nodrošinājumu;

f) vispārējiem publiskiem pasākumiem veselības jomā;

g) pasākumiem, kurus attiecībā pret personu veic šīs personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu dēļ;

h) lēmumiem par patvēruma tiesībām un imigrāciju;

i) pasākumiem, kuru vienīgais mērķis ir sabiedriskās drošības aizsardzība.

2. Šā panta 1. punkts attiecībā uz tajā minētajiem pasākumiem, neietekmē personas pilnvarojumu darboties kā pieaugušā pārstāvim.

II NODAĻA. JURISDIKCIJA

5. pants

1. Pieaugušā vai tā mantas aizsardzības pasākumu veikšana ir tās Līgumslēdzējas Valsts tiesu vai administratīvo iestāžu jurisdikcijā, kurā ir šā pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Ja pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta tiek mainīta un turpmāk tā ir citā Līgumslēdzējā Valstī, tad jurisdikcija ir jaunās pastāvīgās dzīvesvietas valsts iestādēm.

6. pants

1. Attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir bēgļi, un pieaugušajiem, kas viņu valstī notiekošo nekārtību dēļ ir pārvietojušies uz kādu citu valsti, 5. panta 1. punktā paredzētā jurisdikcija ir tās Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kuras teritorijā pieaugušie atrodas pēc šādas pārvietošanas.

2. Šā panta iepriekšējā punkta noteikumi attiecas arī uz tiem pieaugušajiem, kuru pastāvīgo dzīvesvietu nav iespējams noteikt.

7. pants

1. Izņemot tos pieaugušos, kas ir bēgļi, un pieaugušos, kas viņu pilsonības valstī notiekošo nekārtību dēļ ir pārvietoti uz kādu citu valsti, tās Līgumslēdzējas Valsts iestāžu jurisdikcijā, kuras pilsonis ir pieaugušais, ir pieaugušā vai tā mantas aizsardzības pasākumu veikšana, ja minētās iestādes uzskata, ka tās spēj labāk novērtēt pieaugušā intereses, un pēc tam, kad tās informējušas iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu vai 6. panta 2. punktu.

2. Šo jurisdikciju neīsteno, ja iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 2. punktu vai 8. pantu, ir informējušas tās valsts iestādes, kuras pilsonis ir pieaugušais, ka tās veikušas pasākumus, kas nepieciešami attiecīgajos apstākļos, vai ir nolēmušas, ka nekādi pasākumi nav jāveic, vai ka tiesvedība ir uzsākta.

3. Pasākumus, kas veikti saskaņā ar šā panta 1. punktu, vairs nav spēkā, tiklīdz iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 2. punktu vai 8. pantu, veikušas pasākumus, kas nepieciešami attiecīgajos apstākļos, vai ir nolēmušas, ka nekādi pasākumi nav jāveic. Šīs iestādes attiecīgi informē tās iestādes, kuras ir veikušas pasākumus saskaņā ar šā panta 1. punktu.

8. pants

1. Tās Līgumslēdzējas Valsts, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar 5. vai 6. pantu, iestādes, tad, ja tās uzskata, ka tas ir pieaugušā interesēs, var pēc savas ierosmes vai pēc citas Līgumslēdzējas Valsts iestādes pieprasījuma lūgt kādas šā panta 2. punktā minētās valsts iestādēm veikt pieaugušā vai tā mantas aizsardzības pasākumus. Lūgums var attiekties uz visiem vai atsevišķiem šādas aizsardzības aspektiem.

2. Līgumslēdzējas Valstis, kuru iestādēs var vērsties, kā noteikts šā panta iepriekšējā punktā, ir:

a) valsts, kuras pilsonis ir pieaugušais;

b) valsts, kurā bijusi pieaugušā iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta;

c) valsts, kurā atrodas pieaugušā manta;

d) valsts, kuru pieaugušais rakstiski izvēlējies pasākumu veikšanai viņa aizsardzībai;

e) valsts, kurā ir pastāvīgā dzīvesvieta pieaugušajam tuvai personai, kas gatava uzņemties viņa aizsardzību;

f) valsts, kuras teritorijā pieaugušais atrodas, attiecībā uz pieaugušā personas aizsardzību.

3. Ja iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta iepriekšējiem punktiem, nepiekrīt jurisdikcijai, tad jurisdikcija ir tās Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. vai 6. pantu.

9. pants

Tās Līgumslēdzējas Valsts iestāžu jurisdikcijā, kurā atrodas pieaugušā manta, ir aizsardzības pasākumu veikšana attiecībā uz šo īpašumu, ciktāl šie pasākumi ir saderīgi ar tiem, ko veic iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8. pantu.

10. pants

1. Visos steidzamības gadījumos jebkādu vajadzīgo aizsardzības pasākumu veikšana ir tās Līgumslēdzējas Valsts iestāžu jurisdikcijā, kuras teritorijā atrodas pieaugušais vai pieaugušā manta.

2. Pasākumi, kurus attiecībā uz pieaugušo, kas ir kādas Līgumslēdzējas Valsts pastāvīgais iedzīvotājs, veic saskaņā ar šā panta iepriekšējo punktu, vairs nav spēkā, tiklīdz iestādes, kurām ir 5. līdz 9. pantā paredzētā jurisdikcija, ir veikušas apstākļiem atbilstošus pasākumus.

3. Pasākumi, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktu Līgumslēdzējas Valstī veic attiecībā uz pieaugušo, kas ir kādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, vairs nav spēkā, tiklīdz attiecīgā Līgumslēdzēja Valsts ir atzinusi citas valsts iestāžu veiktos pasākumus, kuri nepieciešami attiecīgajos apstākļos.

4. Iestādes, kas veikušas pasākumus saskaņā ar šā panta 1. punktu, par veiktajiem pasākumiem, ja iespējams, informē tās Līgumslēdzējas Valsts iestādes, kurā atrodas pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta.

11. pants

1. Izņēmuma kārtā tās Līgumslēdzējas Valsts iestāžu jurisdikcijā, kuras teritorijā atrodas pieaugušais, ir pieaugušā personas aizsardzības pagaidu pasākumu veikšana, kuri ir spēkā tikai attiecīgās valsts teritorijā, ciktāl šie pasākumi ir saderīgi ar tiem, ko jau veikušas iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8. pantu, un pēc tam, kad tās informējušas iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. pantu.

2. Pasākumus, kurus attiecībā uz pieaugušo, kas ir kādas Līgumslēdzējas Valsts pastāvīgais iedzīvotājs, veic saskaņā ar šā panta iepriekšējo punktu, izbeidz, tiklīdz iestādes, kam ir 5. līdz 8. pantā paredzētā jurisdikcija, pieņēmušas lēmumu veikt attiecīgajā situācijā nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

12. pants

Ievērojot 7. panta 3. punktu, pasākumi, kas veikti saskaņā ar 5. līdz 9. pantu, ir spēkā atbilstoši to nosacījumiem pat tad, ja, mainoties apstākļiem, ir zudis jurisdikcijas pamats, tik ilgi, kamēr iestādes, kurām ir šajā Konvencijā paredzētā jurisdikcija, nav attiecīgos pasākumus mainījušas, aizstājušas vai izbeigušas.

III NODAĻA. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

13. pants

1. Īstenojot šīs Konvencijas II nodaļā paredzēto jurisdikciju, Līgumslēdzēju Valstu iestādes piemēro savas valsts tiesību aktus.

2. Izņēmuma gadījumos, ciktāl tas nepieciešams pieaugušā personas vai mantas aizsardzībai, iestādes var piemērot vai ņemt vērā tādas citas valsts tiesību aktus, ar kuru attiecīgajiem apstākļiem ir būtiska saikne.

14. pants

Ja pasākumu, ko pieņem kāda Līgumslēdzēja Valsts, īsteno citā Līgumslēdzējā Valstī, tad tā īstenošanas nosacījumus reglamentē šīs citas valsts tiesību akti.

15. pants

1. Tādu pārstāvības pilnvaru pastāvēšanu, apjomu, grozīšanu un izbeigšanu, kuras pieaugušais vai nu ar vienošanos, vai vienpusēju aktu piešķīris, lai tās īstenotu tad, kad šis pieaugušais nespēs aizsargāt savas intereses, reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā bijusi pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta minētās vienošanās vai vienpusējā akta brīdī, ja vien šā panta 2. punktā minētie tiesību akti nav skaidri rakstiski norādīti.

2. Valstis, kuru tiesību akti var būt norādīti, ir šādas:

a) valsts, kuras pilsonis ir pieaugušais;

b) valsts, kurā bijusi pieaugušā iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta;

c) valsts, kurā atrodas pieaugušā manta, attiecībā uz šo mantu;

3. Šādu pārstāvības pilnvaru īstenošanas kārtību reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā tās īsteno.

16. pants

Ja 15. pantā minētās pārstāvības pilnvaras netiek īstenotas tādā veidā, kas pietiekami nodrošina pieaugušā vai tā mantas aizsardzību, tās var atsaukt vai grozīt ar pasākumiem, kurus veic iestāde, kam ir jurisdikcija saskaņā ar šo Konvenciju. Ja šādas pārstāvības pilnvaras tiek atsauktas vai grozītas, pēc iespējas plašāk jāņem vērā 15. pantā minētie valsts tiesību akti.

17. pants

1. Nevar apstrīdēt tāda darījuma spēkā esamību, kas noslēgts starp trešo personu un citu personu, kura saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā veikts darījums, būtu tiesīga rīkoties kā pieaugušā pārstāvis, un trešā persona nevar būt atbildīga tikai tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar šajā nodaļā norādītajiem tiesību aktiem otra darījuma puse nebija tiesīga rīkoties kā pieaugušā pārstāvis, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja vai arī tai bija jāzina, ka šādu pārstāvību reglamentē pēdējie no minētajiem tiesību aktiem.

2. Šā panta iepriekšējo punktu piemēro vienīgi tad, ja darījumu noslēgušas personas, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā.

18. pants

Šīs nodaļas noteikumus piemēro arī tad, ja norādītie tiesību akti ir tādas valsts tiesību akti, kura nav Līgumslēdzēja Valsts.

19. pants

Šajā nodaļā termins "tiesību akti" nozīmē valstī spēkā esošos tiesību aktus, izņemot kolīziju normas.

20. pants

Šī nodaļa neliedz piemērot tās valsts, kurā jānodrošina pieaugušā aizsardzība, tiesību aktu noteikumus, ja šo noteikumu piemērošana ir obligāta neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti būtu piemērojami pretējā gadījumā.

21. pants

Ar šīs nodaļas noteikumiem noteikto tiesību aktu piemērošanu var atteikt tikai tad, ja to piemērošana ir acīmredzami pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

IV NODAĻA. ATZĪŠANA UN IZPILDE

22. pants

1. Kādas Līgumslēdzējas Valsts veiktos pasākumus saskaņā ar tiesību aktiem atzīst visās pārējās Līgumslēdzējās Valstīs.

2. No atzīšanas tomēr var atteikties:

a) ja pasākumu veikusi iestāde, kuras jurisdikcijas nav bijusi pamatota vai nav bijusi saskaņā ar II nodaļas minētajiem noteikumiem;

b) ja pasākums, izņemot steidzamības gadījumus, veikts saistībā ar tiesas vai administratīviem procesiem, nedodot pieaugušajam iespēju tikt uzklausītam, kas ir pretrunā lūgumu saņēmušās valsts procesuālajiem pamatprincipiem;

c) ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā lūgumu saņēmušās valsts sabiedriskajai kārtībai vai pretrunā tiem minētās valsts tiesību aktu noteikumiem, kuri ir obligāti neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti būtu piemērojami pretējā gadījumā;

d) ja pasākums nav saderīgs ar kādu vēlāku pasākumu, ko veikusi kāda valsts, kas nav Līgumslēdzēja Valsts un kurai būtu bijusi jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 9. pantu, ja šis vēlāk veiktais pasākums atbilst atzīšanas prasībām lūgumu saņēmušajā valstī;

e) ja nav ievērota 33. pantā paredzētā procedūra.

23. pants

Neskarot 22. panta 1. punktu, ikviena ieinteresētā persona var lūgt Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes lemt par kādā citā Līgumslēdzējā Valstī veikta pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu. Procedūru reglamentē lūgumu saņēmušās valsts tiesību akti.

24. pants

Lūgumu saņēmušās valsts iestādei ir saistoši konstatētie fakti, uz kuriem savu jurisdikciju pamato tās valsts iestāde, kurā ir veikts attiecīgais pasākums.

25. pants

1. Ja Līgumslēdzējā Valstī veiktus un šajā valstī izpildāmus pasākumus ir jāizpilda kādā citā Līgumslēdzējā Valstī, pēc ieinteresētās personas lūguma šādus pasākumus attiecīgajā citā valstī pasludina par izpildāmiem vai reģistrētiem šādā nolūkā, ievērojot procedūru, kas paredzēta pēdējās minētās valsts tiesību aktos.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Valsts izpildāmības pasludināšanai vai reģistrācijai piemēro vienkāršu un ātru procedūru.

3. Izpildāmības pasludināšanu vai reģistrāciju var atteikt, pamatojoties vienīgi uz kādu no 22. panta 2. punktā minētajiem iemesliem.

26. pants

Neskarot tādu pārskatīšanu, kas varētu būt vajadzīga iepriekšējo pantu piemērošanai, veiktos pasākumus nepārskata pēc būtības.

27. pants

Pasākumus, kas veikti vienā Līgumslēdzējā Valstī un citā Līgumslēdzējā Valstī pasludināti par izpildāmiem vai reģistrēti šajā nolūkā, pēdējā minētajā valstī izpilda tā, kā tos būtu veikušas šīs valsts iestādes. Izpilde notiek saskaņā ar lūgumu saņēmušās valsts tiesību aktiem, ciktāl tas šajos tiesību aktos paredzēts.

V NODAĻA. SADARBĪBA

28. pants

1. Līgumslēdzēja Valsts norīko centrālo iestādi, kas pilda pienākumus, kurus minētajām iestādēm uzliek šī Konvencija.

2. Federālas valstis, valstis ar vairākām tiesību sistēmām vai valstis ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesīgas norīkot vairākas centrālās iestādes un noteikt to funkciju teritoriālo un individuālo apjomu. Ja valsts ir norīkojusi vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā norāda to centrālo iestādi, kurai var adresēt visus paziņojumus, lai pārsūtītu tos atbilstošai šīs valsts centrālajai iestādei.

29. pants

1. Lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķus, centrālās iestādes sadarbojas un veicina sadarbību starp savu valstu kompetentajām iestādēm.

2. Saistībā ar Konvencijas piemērošanu tās veic atbilstīgus pasākumus, lai sniegtu informāciju par savu valstu tiesību aktiem un pieejamajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pieaugušo aizsardzību.

30. pants

Līgumslēdzēju Valstu centrālās iestādes tieši vai ar valsts iestāžu vai citu struktūru starpniecību veic atbilstīgus pasākumus, lai:

a) atvieglotu saziņu ar jebkādiem līdzekļiem starp kompetentajām iestādēm situācijās, kurās jāpiemēro šī Konvencija;

c) pēc citas Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes lūguma sniegtu palīdzību pieaugušā atrašanās vietas noteikšanā, ja ir ziņas, ka pieaugušais varētu atrasties lūgumu saņēmušās valsts teritorijā un ka viņam varētu būt vajadzīga palīdzība.

31. pants

Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes var vai nu tiešā veidā, vai ar citu struktūru starpniecību veicināt starpniecības, samierināšanas vai citu līdzekļu izmantošanu, lai panāktu vienošanos par pieaugušā vai tā mantas aizsardzību situācijās, kurās jāpiemēro šī Konvencija.

32. pants

1. Ja tiek apsvērts kāds aizsardzības pasākums un ja tas vajadzīgs saistībā ar apstākļiem, kādā ir pieaugušais, Konvencijā minētās kompetentās iestādes var lūgt ikvienu citas Līgumslēdzējas Valsts iestādi, kuras rīcībā ir pieaugušā aizsardzībai būtiska informācija, paziņot šo informāciju.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Valsts var deklarēt, ka šā panta 1. punktā paredzētās prasības jānodod tās iestādēm vienīgi ar šīs valsts centrālās iestādes starpniecību.

3. Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes var lūgt citas Līgumslēdzējas Valsts iestādes palīdzēt īstenot aizsardzības pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju.

33. pants

1. Ja iestāde, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8. pantu, paredz iespēju pieaugušo ievietot iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību, un ja šādai ievietošanai jānotiek citā Līgumslēdzējā Valstī, tad tā vispirms konsultējas ar šīs citas valsts centrālo iestādi vai citu kompetento iestādi. Šim nolūkam tā nosūta ziņojumu par pieaugušo, ziņojumā norādot ierosinātās ievietošanas iemeslus.

2. Lēmumu par ievietošanu nevar pieņemt, ja lūgumu saņēmušās valsts centrālā iestāde vai cita kompetentā iestāde saprātīgā termiņā paziņo, ka ir pret to.

34. pants

Ikvienā gadījumā, kad pieaugušais ir nopietni apdraudēts, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes, kurā veikti pieaugušā aizsardzības pasākumi vai kurā tos apsver, tad, ja tās ir informētas par to, ka pieaugušais maina pastāvīgo dzīvesvietu, pārceļoties uz kādu citu valsti, vai par pieaugušā atrašanos šādā valstī, informē šīs citas valsts iestādes par apdraudējumu un pasākumiem, kas veikti vai tiek apsvērti.

35. pants

Iestādes nelūdz un nepārsūta informāciju, kā paredzēts šajā nodaļā, ja pēc minēto iestāžu ieskatiem tas varētu apdraudēt pieaugušā vai tā mantu vai radīt nopietnus draudus pieaugušā ģimenes locekļa brīvībai vai dzīvībai.

36. pants

1. Neskarot iespēju noteikt pamatotu maksu par pakalpojumu sniegšanu, Līgumslēdzēju Valstu centrālās iestādes un citas valsts iestādes pašas sedz izmaksas, kas tām rodas, piemērojot šīs nodaļas nosacījumus.

2. Līgumslēdzējas Valstis var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām Valstīm par izmaksu sadalījumu.

37. pants

Līgumslēdzējas Valstis var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām Valstīm, lai savās savstarpējās attiecībās uzlabotu šīs nodaļas noteikumu piemērošanu. Valstis, kas noslēgušas minētos nolīgumus, nosūta to kopijas Konvencijas depozitārijam.

VI NODAĻA. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

38. pants

1. Tās Līgumslēdzējas Valsts iestādes, kurā veikts kāds aizsardzības pasākums vai apstiprinātas pārstāvības pilnvaras, var personai, kurai uzticēta pieaugušā vai tā mantas aizsardzība, pēc pieprasījuma izsniegt apliecību, kurā norādīts statuss, kādā šai personai ir tiesības rīkoties, un tai piešķirtās pilnvaras.

2. Uzskata, ka apliecībā norādītais statuss un pilnvaras šai personai piešķirtas no apliecības izsniegšanas datuma, ja nekas neliecina par pretējo.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Valsts izvēlas iestādes, kas ir tiesīgas sagatavot šo apliecību.

39. pants

Personas datus, kas iegūti vai pārsūtīti saskaņā ar Konvenciju, izmanto vienīgi tādā nolūkā, kādā tie iegūti vai pārsūtīti.

40. pants

Iestādes, kam pārsūtīta informācija, nodrošina tās konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

41. pants

Visus dokumentus, kurus nosūta vai iesniedz saskaņā ar šo Konvenciju, atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm.

42. pants

Ikviena Līgumslēdzēja Valsts var norādīt iestādes, kurām iesniedz 8. un 33. pantā paredzētos lūgumus.

43. pants

1. Par norīkotajām iestādēm, kas minētas 28. un 42. pantā, paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam ne vēlāk kā šīs Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dienā. Pastāvīgajam birojam paziņo arī par visām izmaiņām attiecībā uz šīm iestādēm.

2. Šīs Konvencijas 32. panta 2. punktā minēto deklarāciju iesniedz Konvencijas depozitārijam.

44. pants

Līgumslēdzējai Valstij, kurā attiecībā uz pieaugušā vai tā mantas aizsardzību piemēro dažādas tiesību sistēmas vai dažādus tiesību normu kopumus, nav jāpiemēro šīs Konvencijas noteikumi attiecībā uz strīdiem, kas rodas vienīgi saistībā ar šīm dažādajām sistēmām vai tiesību normu kopumiem.

45. pants

Valstī, kurā attiecībā uz šajā Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem dažādās teritoriālajās vienībās piemēro divas vai vairākas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumus:

a) norādes uz pastāvīgu dzīvesvietu šādā valstī uzskata par norādēm uz pastāvīgu dzīvesvietu teritoriālajā vienībā;

b) norādes uz pieaugušā atrašanos šādā valstī uzskata par norādēm uz atrašanos teritoriālajā vienībā;

c) norādes uz pieaugušā īpašuma atrašanos šādā valstī uzskata par norādēm uz pieaugušā mantas atrašanos teritoriālajā vienībā;

d) norādes uz valsti, kuras pilsonis ir pieaugušais, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kā noteikts šādas valsts tiesību aktos, vai - ja nepastāv attiecīgas tiesību normas - uz teritoriālo vienību, ar kuru pieaugušajam ir visciešākā saikne;

e) norādes uz valsti, kuras iestādes pieaugušais izvēlējies, uzskata:

- par norādi uz teritoriālo vienību, ja pieaugušais izvēlējies šīs teritoriālās vienības iestādes;

- par norādi uz teritoriālo vienību, ar kuru pieaugušajam ir visciešākā saikne, ja pieaugušais izvēlējies valsts iestādes, nenorādot konkrētu teritoriālo vienību attiecīgajā valstī;

f) norādes uz tādas valsts tiesību aktiem, ar kuru attiecīgajiem apstākļiem ir būtiska saikne, uzskata par norādēm uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, ar kuru attiecīgajiem apstākļiem ir būtiska saikne;

g) norādes uz tās valsts tiesību aktiem, procedūru vai iestādi, kurā veikts pasākums, uzskata par norādēm uz tiesību aktiem vai procedūru, kas ir spēkā šādā teritoriālajā vienībā, vai tās teritoriālās vienības iestādi, kurā šāds pasākums veikts;

h) norādes uz lūgumu saņēmušās valsts tiesību aktiem, procedūru vai iestādi uzskata par norādēm uz tiesību aktiem vai procedūru, kas ir spēkā šādā teritoriālajā vienībā, vai tās teritoriālās vienības iestādi, kurā prasīta atzīšana vai izpilde;

i) norādes uz valsti, kurā jāīsteno aizsardzības pasākums, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kurā šis aizsardzības pasākums jāīsteno;

j) norādes uz šādas valsts struktūrām vai iestādēm, kas nav centrālā iestāde, uzskata par norādēm uz struktūrām vai iestādēm, kam ir tiesības rīkoties attiecīgajā teritoriālajā vienībā.

46. pants

Lai saskaņā ar III nodaļu noteiktu piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz valstīm, kurās ir divas vai vairāk teritoriālās vienības, kam saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ir pašām sava tiesību sistēma vai tiesību normu kopums, piemēro šādus noteikumus:

a) ja šādā valstī ir spēkā esošas tiesību normas, kas nosaka to, kuras teritoriālās vienības tiesību akti jāpiemēro, tad piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus;

b) ja šādu tiesību normu nav, tad piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus, kā noteikts 45. pantā.

47. pants

Lai saskaņā ar III nodaļu noteiktu piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz valstīm, kurās ir divas vai vairāk tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi, ko piemēro dažādām personu kategorijām saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, piemēro šādus noteikumus:

a) ja šādā valstī ir tiesību normas, kas nosaka, kuru no tiesību aktiem jāpiemēro, tad piemēro attiecīgo tiesību aktu;

b) ja šādu tiesību normu nav, tad piemēro to tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu, ar ko pieaugušajam ir visciešākā saikne.

48. pants

Attiecībās starp Līgumslēdzējām Valstīm ar šo Konvenciju aizstāj Konvenciju par aizliegumu un tamlīdzīgiem aizsardzības pasākumiem (Convention concernant l'interdiction et les mesures de protection analogues), kas parakstīta Hāgā 1905. gada 17. jūlijā.

49. pants

1. Šī Konvencija neietekmē citus starptautiskos tiesību dokumentus, kuru Līgumslēdzējas ir šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Valstis un kuros ir noteikumi par jautājumiem, ko regulē šī Konvencija, ja vien šāda dokumenta Līgumslēdzējas Valstis nav deklarējušas pretējo.

2. Šī Konvencija neietekmē iespēju vienai vai vairākām Līgumslēdzējām Valstīm slēgt nolīgumus, kuros attiecībā uz pieaugušajam, kas ir šāda nolīguma Līgumslēdzējas Valsts pastāvīgie iedzīvotāji, ir noteikumi par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija.

3. Nolīgumi, kurus viena vai vairākas Līgumslēdzējas Valstis noslēdz par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, neietekmē šīs Konvencijas piemērošanu attiecībās starp šādām valstīm un pārējām Līgumslēdzējām Valstīm.

4. Šā panta iepriekšējie punkti attiecas arī uz vienotiem tiesību aktiem, kuru pamatā ir īpašas reģionālas vai citādas saiknes starp attiecīgajām valstīm.

50. pants

1. Konvencija attiecas uz pasākumiem vienīgi tad, ja tos kādā valstī veic pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā šajā valstī.

2. Konvencija attiecas uz tādu pasākumu atzīšanu un izpildi, kas veikti pēc tam, kad Konvencija ir stājusies spēkā starp valsti, kur ir veikti pasākumi, un lūgumu saņēmušo valsti.

3. No brīža, kad šī Konvencija stājas spēkā kādā Līgumslēdzējā Valstī, to piemēro pārstāvības pilnvarām, kas iepriekš piešķirtas apstākļos, kuri atbilst tiem, kas minēti 15. pantā.

51. pants

1. Visus paziņojumus Līgumslēdzēju Valstu centrālajām iestādēm vai citām iestādēm nosūta oriģinālvalodā, pievienojot tulkojumu attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai kādā no oficiālajām valodām vai - ja tas nav iespējams - tulkojumu franču vai angļu valodā.

2. Līgumslēdzējas Valstis, izdarot atrunu saskaņā ar 56. pantu, tomēr var iebilst pret angļu vai franču valodas lietojumu, bet ne pret abu valodu lietojumu.

52. pants

Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs periodiski sasauc Īpašo komisiju, lai izvērtētu šīs Konvencijas faktisko piemērošanu.

VII NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants

1. Konvencija ir atvērta parakstīšanai valstīm, kas bija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstis 1999. gada 2. oktobrī.

2. To ratificē, pieņem vai apstiprina, un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai, kas ir Konvencijas depozitārijs.

54. pants

1. Ikviena cita valsts var pievienoties šai Konvencijai pēc tam, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

2. Pievienošanās dokumentu deponē depozitārijam.

3. Šāda pievienošanās ir spēkā tikai attiecībās starp valsti, kas pievienojas, un tām Līgumslēdzējām Valstīm, kuras nav iebildušas pret šīs valsts pievienošanos sešu mēnešu laikā pēc 59. panta b) apakšpunktā minētās paziņojuma dienas. Šādus iebildumus valstis var izteikt arī Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā pēc pievienošanās. Par visiem minētajiem iebildumiem paziņo depozitārijam.

55. pants

1. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir divas vai vairāk teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, šāda valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot šo Konvenciju, vai arī pievienojoties tai, var deklarēt, ka Konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šo deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

2. Par ikvienu šādu deklarāciju paziņo depozitārijam, un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām Konvencija attiecas.

3. Ja valsts nenāk klajā ar šajā pantā minēto deklarāciju, tad Konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.

56. pants

1. Ikviena valsts ne vēlāk kā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī vai brīdī, kad nāk klajā ar 55. pantā minēto deklarāciju, var iesniegt atrunu, kas paredzēta 51. panta 2. punktā. Citas atrunas nav atļautas.

2. Ikviena valsts var jebkurā laikā atsaukt atrunu, ko tā iesniegusi. Par šādu atsaukumu paziņo depozitārijam.

3. Atruna zaudē spēku trešā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma.

57. pants

1. Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā datumā, kas seko trīs mēnešus ilgajam termiņam pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas, kā noteikts 53. pantā.

2. Pēc tam Konvencija stājas spēkā:

a) attiecībā uz visām valstīm, kas Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina pēc tās stāšanās spēkā, - tā mēneša pirmajā datumā, kas seko trīs mēnešus ilgajam termiņam pēc to ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas;

b) attiecībā uz visām valstīm, kas Konvencijai pievienojas, - tā mēneša pirmajā datumā, kas seko trīs mēnešus ilgajam termiņam pēc 54. panta 3. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa;

c) attiecībā uz teritoriālajām vienībām, uz kurām Konvencija ir attiecināma saskaņā ar 55. pantu, - tā mēneša pirmajā datumā, kas seko trīs mēnešus ilgajam termiņam pēc šajā pantā paredzētā paziņojuma saņemšanas.

58. pants

1. Konvencijas Līgumslēdzējas Valstis to var denonsēt, iesniedzot depozitārijam rakstveida paziņojumu. Denonsēšana var attiekties tikai uz noteiktām teritoriālajām vienībām, uz kurām attiecas šī Konvencija.

2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā datumā, kas seko divpadsmit mēnešus ilgajam termiņam pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu. Ja paziņojumā ir norādīts ilgāks termiņš, pēc kura denonsēšana stājas spēkā, tad denonsēšana stājas spēkā, beidzoties šim ilgākajam termiņam.

59. pants

Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstīm un valstīm, kas pievienojušās saskaņā ar 54. pantu, depozitārijs paziņo:

a) par 53. pantā noteikto parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu un apstiprināšanu;

b) par pievienošanos un iebildumiem, kas celti pret 54. pantā minēto pievienošanos;

c) par datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 57. pantu;

d) par deklarācijām, kas minētas 32. panta 2. punktā un 55. pantā;

e) par nolīgumiem, kas minēti 37. pantā;

f) par atrunām, kas minētas 51. panta 2. punktā, un atsaukumiem, kas minēti 56. panta 2. punktā;

g) par denonsēšanu, kas minēta 58. pantā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Parakstīta Hāgā, 2000. gada 13. janvārī angļu un franču valodā - abi teksti ir vienlīdz autentiski - vienā oriģināleksemplārā, kuru deponē Nīderlandes Karalistes valdības arhīvā un kura apliecinātas kopijas pa diplomātiskiem kanāliem nosūta katrai Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstij.