Ministru kabineta rīkojums Nr. 566

Rīgā 2017. gada 11. oktobrī (prot. Nr. 50 9. §)

Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes sapulces 2017. gada 6. martā pieņemto Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003. gada 6. februāra rīkojumu Nr. 82 "Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 21. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

(Ministru kabineta
2017. gada 11. oktobra
rīkojums Nr. 566)

Ekonomikas un kultūras augstskolas
Satversme

Preambula

Ekonomikas un kultūras augstskola (turpmāk - Augstskola) dibināta 1998. gada 28. maijā.

Augstskolas akreditācijas lapa Nr.017 izsniegta 2001.gada 8.februārī. Augstskola reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā 2000.gada 2.februārī, reģistrācijas apliecība Nr.3343800214. Augstskolai ir piešķirta beztermiņa akreditācija 2006.gada 16.novembrī.

Sākotnējā Augstskolas Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 6.februāra rīkojumu Nr.82 "Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes apstiprināšanu".

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmi. Pašpārvaldes tiesības Augstskolas vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktajā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

2. Augstskolas juridiskais statuss ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

3. Augstskolas dibinātājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alberta koledža" (turpmāk - Dibinātājs), reģistrācijas Nr.40003549193, ar juridisko adresi Skolas iela 22-2, Rīga, Latvija. Augstskolas Dibinātājs saskaņā ar Statūtiem un šo Satversmi ievēro un realizē savas tiesības un pienākumus Augstskolā ar Valdes starpniecību.

4. Augstskolas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 1 k-5, Rīga, Latvija.

5. Augstskolas pilns nosaukums ir: Ekonomikas un kultūras augstskola, nosaukuma saīsinājums ir "EKA".

6. Augstskolas saimnieciskā darbība notiek, pamatojoties uz Komerclikumu. To nosaka un regulē Dibinātājs, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ekonomikas un kultūras augstskola" Statūtiem.

7. Augstskolā tiek nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Augstskolas Satversmi un normatīvajiem aktiem.

8. Augstskolai ir sava simbolika, atribūtika un savs zīmogs.

II. Darbības mērķis un uzdevumi

9. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem un praktiskās pieredzes pamatiem veidotu un starptautiskajām prasībām atbilstošu augstāko izglītību. Paredzētā uzdevuma veikšanas neatņemama sastāvdaļa ir zinātniskā un pētnieciskā darba organizēšana.

10. Augstskolas galvenie mērķi ir:

10.1. sniegt kvalitatīvu izglītību un sagatavot starptautiska līmeņa speciālistus, kuri būtu spējīgi profesionāli darboties konkrētā specialitātē un turpināt izglītību nākamajā līmenī;

10.2. organizēt kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu atbilstoši tautsaimniecības attīstības prasībām;

10.3. veidot studiju programmas, kurās apvienots profesionālais un humanitārais aspekts, tādējādi veicinot profesionālu un inteliģentu speciālistu un sabiedrības locekļu kultūras līmeņa celšanu.

11. Lai nodrošinātu studiju procesu, Augstskola izstrādā mācību līdzekļus, veido mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi, nodrošina visiem Augstskolā studējošajiem informācijas pieejamību internetā, iekārto bibliotēku, izveido mācību un prakses sistēmu praktisko iemaņu apguvei.

12. Augstskola atbilstoši savas darbības mērķiem:

12.1. nosaka studiju programmu saturu un formas, uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, pētnieciskā un zinātniskā darba virzienus;

12.2. par studiju programmas sekmīgu pabeigšanu piešķir akadēmiskos grādus, profesionālos grādus un profesionālās kvalifikācijas, profesionālās kvalifikācijas, doktora grādus, izsniedz attiecīgus Augstskolas diplomus un citus izglītības dokumentus Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

12.3. apvieno studiju procesa teorētiskā satura daļu apguvi ar praktisko prasmju apguvi;

12.4. veic fundamentālus un lietišķus pētījumus;

12.5. rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu;

12.6. īsteno iekšējās kvalitātes nodrošināšanas un datu aizsardzības sistēmas.

13. Īstenojot studiju programmas un veicot zinātnisko darbību, Augstskolai ir tiesības:

13.1. rīkot konferences, kongresus, konkursus, kursus, lekcijas, seminārus, sniegt cita veida izglītības pakalpojumus u.c. darbības veidus, ko paredz Latvijas Republikas normatīvie akti;

13.2. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām;

13.3. veidot savus fondus, kā arī sadarboties un būt par biedru un dalībnieku citu fondu ietvaros;

13.4. būt par biedru un dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un organizācijas.

14. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības dibināt institūtus, nodaļas, filiāles un citas struktūrvienības. To izveide, reorganizācija un likvidācija tiek veikta saskaņā ar Senāta lēmumiem, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Statūtiem un šo Satversmi.

III. Augstskolas pārvalde un struktūra

15. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

15.1. Valde (Dibinātāja izveidota izpildinstitūcija);

15.2. Satversmes sapulce;

15.3. Senāts;

15.4. Rektors;

15.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

16. Augstskolā augstākās vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.

17. Šīs Satversmes 15.punktā minētās institūcijas savā darbībā ievēro Augstskolas Statūtos noteikto Dibinātāja ekskluzīvo kompetenci noteiktu jautājumu izlemšanā. Tikai Dibinātāja kompetencē ir sekojoši jautājumi:

17.1. Satversmes sapulces ievēlētā Augstskolas rektora vai rektora vietas izpildītāja ierosināšana apstiprināšanai Ministru kabinetā;

17.2. Augstskolas studiju maksas, citu maksas pakalpojumu, kas tieši vai netieši saistīti ar studiju procesu, noteikšana un izmaiņu saskaņošana;

17.3. Augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīniju un stratēģiskā darbības plāna apstiprināšana;

17.4. jautājumu par jaunu Augstskolas studiju programmu vai studiju virzienu ieviešanu vai esošo studiju programmu vai studiju virzienu slēgšanu vai būtisku grozīšanu saskaņošana;

17.5. lēmumu par Augstskolas pārstāvniecību un filiāļu dibināšanu vai likvidāciju saskaņošana;

17.6 lēmuma par Augstskolas reorganizāciju un likvidāciju pieņemšana.

18. Valde ir Dibinātāja izveidota Augstskolas pārvaldes institūcija Augstskolas stratēģiskajos un finanšu jautājumos un tās kompetencē ir:

18.1. ierosināt Rektora amata kandidatūru ievēlēšanai Satversmes sapulcē un Rektora atcelšanu;

18.2. izteikt priekšlikumu Senātam sasaukt ārkārtas Satversmes sapulci;

18.3. izteikt priekšlikumus Senātam par Augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

18.4. noteikt Augstskolas personāla darba samaksu, apstiprināt Augstskolas budžetu;

18.5. izstrādāt Augstskolas Satversmes vai tās grozījumu projektu;

18.6. veikt citus tai uzliktos pienākumus.

19. Valde savā darbībā ievēro Dibinātāja apstiprinātās Augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas un stratēģisko darbības plānu.

20. Satversmes sapulce ir augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.

21. Satversmes sapulce Augstskolā darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Satversmes sapulces nolikumu.

22. Satversmes sapulces vēlēšanas organizē Augstskolas Valde.

23. Satversmes sapulcē piedalās divdesmit pārstāvji, kurus ievēl, aizklāti balsojot. Divpadsmit pārstāvjus ievēl no akadēmiskā personāla, četrus pārstāvjus - no studējošo pašpārvaldes kandidātiem un četrus pārstāvjus - no vispārējā personāla.

24. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir četri gadi. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šī pārstāvja vēlētāju lēmumu, kas pieņemts tādā pašā kārtībā kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu. Kārtējo Satversmes sapulci sasauc ik gadu. Ja nepieciešams, ārpus kārtas Satversmes sapulci var sasaukt Augstskolas Senāts vai Augstskolas Rektors.

25. Satversmes sapulce tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru ievēl uz četriem gadiem.

26. Satversmes sapulce:

26.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

26.2. ievēlē un atceļ Rektoru;

26.3. noklausās Rektora pārskatu;

26.4. ievēlē Senātu;

26.5. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu;

26.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

26.7. ir tiesīga pieņemt konceptuālus Augstskolas darbības un attīstības jautājumus izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par tiem.

27. Augstskolas Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras. Senāta darbības jautājumi, kas nav noteikti Satversmē, var tikt noteikti Senāta nolikumā.

28. Augstskolas Senātu uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Senatoru var atsaukt pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz Satversmes sapulces lēmuma pamata. Senāta sastāvu, ievēlēšanas kārtību, darbību un kompetenci reglamentē Senāta nolikums.

29. Senāta sastāvā ir divdesmit locekļi, no kuriem piecpadsmit Augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvji, četri Augstskolas studējošo pārstāvji un viens vispārējā personāla pārstāvis.

30. Senāta lēmumi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc tam, kad tie ir saskaņoti ar Augstskolas Dibinātāju.

31. Pēc Valdes priekšlikuma Senāts lemj par Augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, kā arī apstiprina šo struktūrvienību nolikumus.

32. Senāta lēmumus, kas nav administratīvie akti, var apstrīdēt Augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā vienas nedēļas laikā pēc Senāta sēdes, iesniedzot iesniegumu ar motivētu lēmuma atcelšanas prasību. Kārtējā Senāta sēdē Akadēmiskā šķīrējtiesa ziņo par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja Akadēmiskā šķīrējtiesa atzīst to par pamatotu, jautājumu Senātā izskata atkārtoti, ja atzīst par nepamatotu, Senāta lēmums paliek spēkā.

33. Senāts, pieņemot lēmumus, ievēro Valdes apstiprināto Augstskolas budžetu, Dibinātāja apstiprinātās stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas un stratēģisko darbības plānu.

34. Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents, kas veic konsultatīvu darbību stratēģiskos jautājumos. Tas ir tiesīgs ierosināt šo jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Padomnieku konventa izveidošanas un darbības kārtību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

35. Padomnieku konventa darbību vada tā priekšsēdētājs. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas no padomnieku konventa sastāva ierosinājuma.

36. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno tās vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to.

37. Rektoru ievēl Augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, ievēlot vienu un to pašu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

38. Kārtējās rektora vēlēšanas rīko vismaz vienu mēnesi pirms Rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda iepriekšējais Rektors.

39. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Augstskolas Senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībās konstatē likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumus.

40. Rektors:

40.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

40.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

40.3. veicina Augstskolas personāla radošu attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

40.4. pārstāv Augstskolu, slēdzot sadarbības līgumus ar Latvijas un citu valstu augstākās izglītības iestāžu vadību;

40.5. atbild par Augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīniju un stratēģiskā darbības plāna īstenošanu un sagatavo Augstskolas budžetu;

40.6. veic citus normatīvajos aktos un Augstskolas Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

41. Rektoram ir tiesības izdot rīkojumus par visiem pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju kompetencē. Tie ir obligāti Augstskolas personālam.

42. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, kurus ievēl uz trim gadiem. Divus pārstāvjus no Augstskolas akadēmiskā personāla vidus, aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēl studējošo pašpārvalde.

43. Akadēmiskā šķīrējtiesa:

43.1. izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

43.2. izskata strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas savstarpēji atrodas pakļautības attiecībās;

43.3. Augstskolu likumā noteiktos gadījumos izskata iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem;

43.4. pilda citus Augstskolas Satversmē paredzētus uzdevumus.

44. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda Augstskolas administrācija.

45. Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Augstskolas personāls var apstrīdēt Augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

46. Personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Augstskolas Rektoram, bet Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis Augstskolas Rektors, tad personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, bet Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

47. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Augstskolas Satversmes sapulcei.

48. Pēc Senāta ieteikuma Satversmes sapulce ir tiesīga izslēgt personu no Senāta vai Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva, ja šī persona ar savu rīcību neveicina Satversmes un citu Augstskolas iekšējo noteikumu ievērošanu. Šādā gadījumā tiek sasaukta Satversmes sapulce, kura lemj par personas izslēgšanu no Senāta vai Akadēmiskās šķīrējtiesas un jaunu personu ievēlēšanu tajos.

IV. Augstskolas personāls

49. Augstskolas personālu veido:

49.1. akadēmiskais personāls - Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

49.2. vispārējais Augstskolas personāls;

49.3. studējošie.

50. Augstskolas personālam ir pienākums sekmēt mācību un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, kā arī pildīt līgumos noteiktos pienākumus tā, lai Augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

51. Augstskolas personālam ir tiesības šajā Satversmē un Augstskolas nolikumos noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas pārvaldē, tikt ievēlētam Augstskolas pārvaldes institūcijās, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos un darba līgumos noteiktas tiesības. Ja ar personu, kas ir ievēlēta kādā no Augstskolas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām, Augstskolai beidzas darba tiesiskās attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta, šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā beidzas.

52. Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.

53. Augstskolas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, darbības mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgie Augstskolas nolikumi.

54. Vispārējais Augstskolas personāls ir Rektors, prorektors, nodaļas vadītājs, studiju virziena vadītājs, studiju programmas direktors u.c. personāls, izņemot akadēmisko personālu, kuram Augstskola ir ievēlēšanas vieta.

V. Studējošo pašpārvalde

55. Augstskolā studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija Augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts.

56. Studējošo pašpārvalde:

56.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

56.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un citās institūcijās;

56.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās;

57. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

58. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

VI. Zinātniskā pētniecība un starptautiskā sadarbība

59. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās viss Augstskolas akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

60. Zinātniskās pētniecības darbs Augstskolā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

61. Augstskola veicina starptautisko sadarbību ar citu valstu augstskolām studējošo, akadēmiskā vai vispārējā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmu ietvaros.

VII. Augstskolas īpašums un darbības finansējums

62. Augstskolas īpašumu veido Augstskolai piederošās kustamās un nekustamās mantas, kā arī finanšu līdzekļi. Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.

63. Augstskolu finansē tās Dibinātājs. Augstskolas Dibinātājs nodrošina Augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī Dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un kontrolē to izlietošanu. Augstskolas īpašumu pārvalda Dibinātājs tā Statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot normatīvo aktu noteikumus. Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārvaldes institūcijas rīkojas ar Augstskolas īpašumu un finanšu resursiem Augstskolas Dibinātāja noteiktajā kārtībā.