Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 468

Rīgā 2017. gada 31. augustā (prot. Nr. 42 27. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 36.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 36.0. versijā projekta "Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 5 000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Nacionālo veselības dienestu iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Nacionālo veselības dienestu par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas finansējumu projekta uzturēšanas izmaksām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus:

5.1. 2021. gadā - ne vairāk kā 375 000 euro;

5.2. 2022. gadā un turpmāk katru gadu - ne vairāk kā 500 000 euro gadā.

6. Nacionālajam veselības dienestam sadarbībā ar Veselības ministriju pārskaitīt papildu nepieciešamo finansējumu, sagatavojot ikgadējo finanšu pieprasījumu. Finansējumu pieprasīt tādā apjomā, kas nepieciešams Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošās sistēmas darbības nodrošināšanai atbilstoši aktuālajai situācijai licencēšanas politikā, infrastruktūras nomaiņas nepieciešamībai, kā arī izvērtējot pārējās izmaksas, kas rodas un var rasties, lai nodrošinātu sistēmas darbības nepārtrauktību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Veselības ministre Anda Čakša

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 31. augusta
rīkojumu Nr. 468)

Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Nacionālais veselības dienests (turpmāk - dienests) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

Dienestā tiek plānots īstenot projektu "Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju" (turpmāk - projekts).

Projekta virsmērķis ir nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, operatīvāku un efektīvāku finanšu informācijas un informācijas par pakalpojumiem pārvaldību veselības aprūpes nozarē valsts un iestāžu līmenī, lai pieņemtu pamatotus un nozarei stratēģiski un taktiski svarīgus lēmumus.

E-veselības prioritātes saskan ar veselības aprūpes politikas pamatnostādnēm, kas vērstas uz pacientu veselības aprūpes procesu pilnveidošanu, pakalpojumu pieejamības veicināšanu, pacientu drošību un finansiāli efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldību.

Projekta mērķi

1. Ārstniecības pakalpojumu kvalitātes veicināšana.

Nodrošināt:

a) pilnveidotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstu ambulatoro procesu veikšanai;

b) iespēju saņemt attālinātu ārsta konsultāciju (ģimenes ārsta konsultatīvais tālrunis), ņemot vērā pacienta slimības vēsturi un citu medicīnisko informāciju;

c) mazāk atkārtotus pacientu izmeklējumus, padarot dažādu iestāžu veiktos ārstniecības izmeklējumus salīdzināmus;

d) neatliekamās palīdzības sniegšanā - operatīvu kritiski nepieciešamo pacienta datu saņemšanu;

e) iespēju ārstniecības personai piekļūt plašākai informācijai par sniegtajiem pakalpojumiem;

f) recepšu izrakstīšanā - informāciju par mijiedarbību un kontrindikācijām.

2. Administratīvā sloga mazināšana.

Nodrošināt:

a) vienotu valsts atmaksāto veselības pakalpojumu rindu un pacientu reģistrāciju;

b) elektronizētu medicīniskā nāves cēloņa reģistrāciju.

3. Veselības nozares pārvaldības un uzraudzības uzlabošana.

Nodrošināt:

a) uzlabotu medicīnisko dokumentu pārvaldību;

b) papildu iespēju pacientam un ārstam apliecināt savu identitāti, izmantojot drošu elektronisku identifikācijas līdzekli.

4. Publiskās pārvaldes efektivitātes veicināšana.

Nodrošināt:

a) paātrinātu ziņošanas procesu par infekcijas slimībām;

b) elektronizētu apziņošanas mehānismu starp ārstniecības personām, farmaceitiem un pacientiem (paplašinot jau šobrīd pieejamo apziņošanas mehānismu).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Veselības informācijas sistēmu integrācija.

2. Veselības nozares datu apstrāde.

3. Ārstniecības personu un iedzīvotāju apziņošana.

4. Ārstniecības pakalpojumu rindas.

5. Pacientu identifikācija.

6. Ārstniecības pakalpojumu pilnveide.

7. Veselības nozares procesu elektronizācija.

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr. p. k.

Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
1. Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - VVIS) elektroniski reģistrēto ambulatoro epizožu skaita īpatsvars % no kopējā skaita - 60 90
2. VVIS prioritāro pacientu skaits valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu rindā % no kopējā skaita - 30 50
3. VVIS elektroniski parakstīto medicīnisko dokumentu īpatsvars % no kopējā skaita 0 50 90
4. Statistikas pārskati (skaits), kas tiek nodoti atvērto datu portālam skaits - 10 10
5. VVIS aizpildīto blakusparādību paziņojumu īpatsvars % no kopējā skaita 0 50 90
6. VVIS elektroniski aizpildīto paziņojumu par infekcijas slimībām īpatsvars % no kopējā skaita - 60 90
7. Iestāžu skaits, kas saziņai izmanto apziņošanu VVIS skaits 0 1 2

Plānotie iznākuma rādītāji1

Nr. p. k.

Iznākuma rādītājs Mērvienība Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma) Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1. Pilnveidoti vai no jauna izstrādāti publiskās pārvaldes procesi skaits 0 18
2. Publicētās atvērto datu kopas skaits 0 10

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 5 000 000 euro, tai skaitā 4 250 000 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums (85 %) un 750 000 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā no līguma vai vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts saistīts ar pagājušajā plānošanas periodā īstenoto darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" dienesta īstenotajiem projektiem "Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) - 1. posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/015), "Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide, 1. posms" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/019), "Elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveides pirmais posms" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/003), "E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008). Visa minētajos projektos izstrādātā funkcionalitāte (pieņemšanu apstiprina dienesta un izstrādātāju parakstītie pieņemšanas un nodošanas akti) ir pieejama un darbojas produkcijas vidē. Dienests arī turpmāk nodrošinās izstrādātās funkcionalitātes pieejamību produkcijas vidē:

1) darbnespējas lapas (tai skaitā datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk - VSAA));

2) receptes (tai skaitā ārsta, farmaceita darba vieta);

3) nosūtījumi un rezultāti;

4) vizuālās diagnostikas datu apmaiņas modulis;

5) elektronisko līgumu slēgšanas modulis;

6) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Saņemtās darbnespējas lapas";

7) funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Reģistrēties pie ģimenes ārsta";

8) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Manas e-receptes";

9) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacienta medicīnas pamatdati";

10) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacientam noteiktās diagnozes";

11) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Atgādinājumi pacientam";

12) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Noteikt piekļuvi ārstiem maniem medicīnas datiem";

13) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Kas skatījies manus medicīnas datus";

14) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Saņemtie nosūtījumi";

15) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacienta saņemto medicīnas pakal­pojumu rezultāti";

16) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Mani vizuālās diagnostikas dati";

17) funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)";

18) pierakstu funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Veiktie pieraksti uz medicīnas pakalpojumiem";

19) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacientam veiktie izmeklējumi";

20) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Medicīnas pakalpojumu izmaksas";

21) funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Saņemt e-kon­sultāciju no ģimenes ārsta";

22) ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu vienotās informācijas sistēma (PREDA);

23) lietotāju aizdomīgo darbību uzraudzības modulis;

24) INSPIRE modulis;

25) vakcinācijas modulis;

26) nozares statistikas informācijas sistēma;

27) elektroniskā veselības karte;

28) integrācijas platforma (tai skaitā lietotāju pārvaldība, klasifikatoru reģistrs, apziņošana, autorizācija un autentifikācija u. c.).

Projekta ietvaros plānots gan izstrādāt jaunus procesus, gan veikt esošo procesu pilnveidi atbilstoši konkrēto funkcionalitāšu attīstības virzieniem, kas identificēti kopā ar sadarbības partneriem un ieinteresētajām pusēm, veicot intervijas projekta apraksta sagatavošanas gaitā.

Projekta ietvaros paredzēts attīstīt dienesta pārziņā esošās sistēmas, pilnveidojot informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) atbalstu veselības nozares procesu veikšanai un ar tiem saistītajiem ārstniecības publiskajiem pakalpojumiem.

Papildus iepriekšējā plānošanas periodā veiktajiem darbiem dienests atbilstoši budžeta līdzekļiem veic sistēmas uzlabojumus, kurus iniciē gan sistēmas lietotāji, gan sadarbības partneri, gan dažādas darba grupas, gan dienests kā sistēmas pārzinis, kā arī veic normatīvajos aktos plānotās izmaiņas. Projektā iekļautajos procesos var tikt veiktas izmaiņas atbilstoši konkrētā darba pasūtīšanas brīdī no budžeta vai cita finansējuma avota finansēto sistēmas uzlabojumu ieviešanas gaitai (statusam).

Projektā ir paredzēta arī integrāciju attīstība, un līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā arī šajā posmā integrācijas darbus ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās/programmās un aptieku informācijas sistēmās/programmās dienests nefinansēs, bet nodrošinās tikai tehnisko atbalstu integrācijas nodrošināšanai (piemēri servisu izsaukumiem, dokumentācija), kā arī piedalīsies integrāciju testēšanā, lai pārliecinātos par veiksmīgu datu apmaiņu starp iesaistītajām sistēmām.

Projekta ietvaros plānots turpināt dažādu datu apmaiņu izstrādi sistēmas darbības nodrošināšanai, tādējādi katrā datu apmaiņas izstrādes gadījumā analīzes fāzē tiks vērtēta vajadzība/nepieciešamība datu apmaiņu organizēt, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras infrastruktūru, tādējādi, ja nepieciešams, nodrošinot datu atkalizmantošanu.

Sadarbība ar Veselības ministriju normatīvo aktu izstrādes nodrošināšanā tiks organizēta atbilstoši dienesta un Veselības ministrijas sadarbības modelim - dienests iniciē nepieciešamos grozījumus konkrētajos normatīvajos aktos un Veselības ministrija nodrošina procedūras ievērošanu normatīvo aktu pieņemšanai. Normatīvie akti, kas nepieciešami projekta darbības nodrošināšanai, tiks apstiprināti projekta īstenošanas laikā.

Lai uzlabotu projekta pārvaldību, jau projekta apraksta sagatavošanas laikā tika nodrošināta visu ieinteresēto pušu dalība un informēšana par norisēm, kā arī projekta īstenošanas laikā (tai skaitā specifikāciju izstrādes posmā) tiks nodrošināta visu sadarbības partneru un ieinteresēto pušu regulāra iesaiste, tādējādi jau no projekta pirmsākumiem tiek nodrošināta aktīva un proaktīva komunikācija ar iesaistītajām pusēm, kas projekta pārvaldības uzdevumu izpildi un potenciālo risku identifikāciju padara pārskatāmāku un vieglāk uzraugāmu, tādējādi ļaujot izvairīties no iepriekšējā plānošanās periodā norādītajām kļūdām projektu pārvaldības organizēšanā, nepietiekami iesaistot ieinteresētās puses.

Projektam veikti šādi indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini:

1) uzlabojot VVIS funkcionalitāti, saņemot datus no ārējām informācijas sistēmām, VVIS Elektroniskajā veselības kartē tiek apkopoti pacienta dati un ārstniecības vēsture. Pilnveidojot procesu "Ambulatorā ārstniecība", ārstniecības personai tiks nodrošināta iespēja (tiešsaistes vai attālinātas konsultācijas saziņas laikā) sniegt konsultāciju, izmantojot zvanītāja medicīnas vēsturi, ja zvanītājs pēc savas izvēles atļauj vienreizēju piekļuvi savai informācijai, izmantojot e-veselības sistēmu.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) apkopoto veselības aprūpes statistiku 2015.gadā personas ir veikušas 13 082 009 ambulatoros apmeklējumus pie ārstiem, ārsta palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām2. Pieņemot, ka no veiktajām ambulatorajām konsultācijām 1 % tiktu veiktas tiešsaistē un strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa3 ir 818 euro, kā arī nodrošinot nepieciešamo recepšu izrakstīšanu tiešsaistē (tādējādi ietaupot 35 min, kas pacientam nav jāpavada ceļā un ārstniecības iestādes rindā), kopējais iegūtais indikatīvais sociālekonomiskais lietderīgums ir aptuveni 390 tūkst. euro.

Aprēķins: 13 082 009 ambulatoro apmeklējumu skaits x 0,58 stundu laika ietaupījums x 1 % no konsultācijām, kas tiks veiktas tiešsaistē, x mēneša bruto vidējā darba samaksa Latvijā / 160 darba stundas = 390 144 euro;

2) projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta ārstniecības pakalpojumu nosūtījumu sistēma, nodrošinot, ka visas pacientiem veiktās ārstniecības procedūras un laboratorijas izmeklējumu rezultāti gan ārstniecības speciālistam, gan pacientam ir pieejami VVIS. Tādējādi tiktu mazināta situācija, ka citā ārstniecības iestādē veiktās analīzes un izmeklējumu rezultāti nav pieejami ārstniecības personai un ir jāveic atkārtoti.

Pieņemot, ka no 2015. gadā veiktajiem 13 082 009 ambulatorajiem apmeklējumiem 0,5 % ir saistīti ar atkārtoti veiktajām analīzēm un procedūrām un potenciālais pacienta laika ietaupījums, atkārtoti neveicot šīs procedūras, ir vismaz 35 minūtes, kā arī ņemot vērā mēneša bruto vidējo darba samaksu4 (818 euro), iegū­tais sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums ir aptuveni 195 tūkst. euro.

Aprēķins: 13 082 009 ambulatoro apmeklējumu skaits x 0,58 stundu laika ietaupījums x 0,5 % no konsultācijām, kas tiks veiktas tiešsaistē, x mēneša bruto vidējā darba samaksa Latvijā / 160 darba stundas = 195 072 euro;

3) projektā plānots pilnveidot VVIS, elektronizējot miršanas faktu paziņošanai nepieciešamo dokumentāciju un tādējādi samazinot administratīvo slogu personām un publiskās pārvaldes iestādēm, jo nebūs jāveic atkārtota informācijas ievade vairākos valsts reģistros, bet informācijas apmaiņa starp reģistriem tiks nodrošināta, izmantojot VVIS.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem5 vidējais Latvijā mirušo skaits gadā pēdējo piecu gadu laikā ir 28 640. Pieņemot, ka, elektronizējot miršanas fakta reģistrāciju, izdotos ietaupīt vidēji 35 minūtes, kopējais sociālekonomiskais ieguvums no procesa pilnveidošanas būtu aptuveni 85 tūkst. euro gadā.

Aprēķins: 28 640 mirušo x 0,58 stundu laika ietaupījums x mēneša bruto vidējā darba samaksa Latvijā / 160 darba stundas = 85 413 euro;

4) saskaņā ar SPKC apkopotajiem statistikas datiem6 2016. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk - NMPD) saņēma 443 215 izsaukumus. No tiem 30 834 bija bezrezultāta izsaukumi, savukārt 412 381 gadījumā tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība un/vai veikta pārvešana uz ārstniecības iestādi. Projektā plānots attīstīt VVIS funkcionalitāti, lai ārstniecības epizodēs nodrošinātu personai sniegto ārstniecības pakalpojumu un medicīnas vēstures (t. sk. novēroto medikamentu blakusparādību) pieejamību.

Pieņemot, ka 90 % NMPD izsaukumu gadījumos varēs veikt personas identifikāciju un, pieņemot, ka aptuvenais laika ietaupījums personas identifikācijai un elektroniskas Neatliekamās medicīnas palīdzības pavadlapas sagatavošanai ir 16 min, tad aptuvenais ieguvums no procesu uzlabošanas, attiecinot to pret vidējo darba algu Latvijā7, ir aptuveni 506 tūkst. euro gadā.

Aprēķins: no 443 215 NMPD izsaukumiem 412 381 bija ar rezultātu x 0,26 stundu laika ietaupījums x 90 % no šiem gadījumiem var identificēt personu un šis pakalpojums ir izmantojams x mēneša bruto vidējās darba samaksa Latvijā / 160 darba stundas = 505 991 euro.

Projekta indikatīvais sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par projekta izmaksām un ir aptuveni 11,7 milj. euro 10 gadu periodā.


1 Publiskās pārvaldes procesi tiek pilnveidoti vai no jauna izstrādāti e-veselības platformas ietvaros. E-veselības platforma ir visu komponenšu kopums, kas nodrošina vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas darbību un kuru atbilstoši darbības specifikai izmanto ārējās sistēmas, lai nodrošinātu sistēmu sadarbspēju (t. sk. neaprobežojoties ar datu apmaiņu).

2 Veselības aprūpes statistika - Statistikas dati par 2015. gadu, http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika.

3 Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datubāze: Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bruto 2015. gadā [pieejams tiešsaistē http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html sadaļā Darbaspēka izmaksas, skatīts 24.02.2017.].

4 Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datubāze: Mirušie pēc dzimuma un vecuma (pavisam) [pieejams tiešsaistē http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html. ].

5 Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datubāze: Mirušie pēc dzimuma un vecuma (pavisam) [pieejams tiešsaistē http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html sadaļā Iedzīvotāji, skatīts 24.02.2017.].

6 Neatliekamā medicīniskā palīdzība, http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/.

7 Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datubāze: Mirušie pēc dzimuma un vecuma (pavisam) [pieejams tiešsaistē http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html

Veselības ministre Anda Čakša

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 468Pieņemts: 31.08.2017.Stājas spēkā: 31.08.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 174 (6001), 01.09.2017. OP numurs: 2017/174.5
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
293213
31.08.2017
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva