Ministru kabineta rīkojums Nr. 433
Rīgā 2017. gada 16. augustā (prot. Nr. 39 7.
§)
Grozījumi
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā
"Izaugsme un nodarbinātība"
1. Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas
fonda 2014.- 2020. gada plānošanas perioda darbības
programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar
Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu
Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības
programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" (Latvijas
Vēstnesis, 2015, 26. nr.; 2016, 86., 166. nr.; 2017,
67. nr.)) šādus grozījumus:
1.1. izteikt tabulas Nr. 1.1. (1)
6. punktu šādā redakcijā:
"Tematiskais mērķis
|
Ieguldījumu prioritāte
|
Pamatojums
|
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu
izmantošanas efektivitāti |
Investēt atkritumu
apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības
acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu
dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas
pārsniedz minētās prasības. (KF) |
NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,
pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru,
nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas
palielināšanos un apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu
samazināšanos.
EK pētījumā1 Latvija ir saņēmusi
negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos.
Stratēģijas "Eiropa 2020"
pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva
Eiropa" paredz, ka, palielinot pārstrādes līmeni,
samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks
atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas
tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas
1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un
Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi.
|
Investēt
ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis
noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu
identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz
minētās prasības. (KF) |
Stratēģijas "Eiropa 2020"pamatiniciatīvas
"Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu
politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva
izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā
un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā
kvalitātē.
NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides
uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru,
vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu
prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas
91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību
izpildi.
|
Aizsargāt un
atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt
ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla
palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (ERAF) |
Latvijai jāizpilda
vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides
monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas
2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un
Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš
noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, tiks
palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta
antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem,
pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra, sabiedrība un valsts
institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par
vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz
Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību
izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības
jomās. |
Aizsargāt un
atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt
ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla
palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (KF) |
Investīcijas tiks
vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK
prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības
jomās. |
Saglabāt, aizsargāt,
veicināt un attīstīt dabas un kultūras
mantojumu. (ERAF) |
Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd
ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami
novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas
jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām
attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu
kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā
arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides
kvalitātes pilnveidei.
NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla
izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.
|
Veikt darbības, lai
uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un
attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā
pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un
veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus. (ERAF) |
NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,
nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un
sasniedzamību.
Reģionālās politikas pamatnostādnes
2013.-2019. gadam nosaka nepieciešamību veicināt
pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes
uzlabošanos un investīciju piesaisti.
NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla
izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.
Vides politikas pamatnostādnes
2014.-2020. gadam kā vienu no aktuālākajām
problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver
piesārņoto vietu sanāciju - ja tā netiek veikta, saglabājas
gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības
draudi.
Viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un
kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana"
mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai
ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu
izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos
riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu
prioritātes ietvaros veicamajām darbībām."
|
1.2. izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā
redakcijā:
"KF kopējie un specifiskie
iznākuma rādītāji
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība
(2023. gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas biežums
|
i.5.2.1.ak
(CO17)
|
Atkritumu pārstrādes jaudas
pieaugums |
Tonnas gadā |
KF |
172 0002 |
Projektu dokumentācija un
iesniegtie pārskati |
Reizi gadā |
i.5.2.1.c |
Atkritumu reģenerācijas ar
enerģijas atguvi jaudas pieaugums |
Tonnas gadā |
KF |
11 000 |
Projektu dokumentācija un
iesniegtie pārskati |
Reizi gadā" |
1.3. izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā
redakcijā:
"KF un ERAF kopējie un
specifiskie iznākuma rādītāji
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība
(2023. gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas biežums
|
i.5.4.1.ak
(CO23)
|
To dzīvotņu platība, kuras saņem
atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi |
Hektāri |
ERAF |
9 318 |
Projektu dokumentācija un
iesniegtie pārskati |
Reizi gadā |
i.5.4.3.ak (CO23) |
To dzīvotņu platība, kuras saņem
atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi |
Hektāri |
KF |
13 800 |
Projektu dokumentācija un
iesniegtie pārskati |
Reizi gadā |
i.5.4.2.a |
Atbilstoši direktīvu prasībām
īstenotas monitoringa programmas (jomas)3 |
Monitoringa programmas |
KF |
4 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.5.4.2.b |
Īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju dabas aizsardzības plāni |
Aizsardzības plāni |
KF |
20 |
Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas
sistēma "Ozols",
projektu dati
|
Reizi gadā |
i.5.4.2.b |
Eiropas Savienības nozīmes īpaši
aizsargājamo sugu aizsardzības plāni |
Aizsardzības plāni |
KF |
5 |
Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas
sistēma "Ozols",
projektu dati
|
Reizi gadā" |
1.4. izteikt 468. punktu šādā redakcijā:
"(468) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana
ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības
pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas
nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās
uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu
pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu4
attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos,
tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas
atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte
un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai
mazinātu depopulācijas tendences.";
1.5. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā
redakcijā:
"Prioritārā virziena
snieguma ietvars
Indikatora tips
|
ID.
Rādītāja nosaukums
|
Definīcija
|
Mērvienība
|
Fonds
|
Reģiona kategorija
|
Starpposma vērtība
2018. gadā
|
Mērķa vērtība
|
Datu avots
|
Rādītāja nozīmīguma
apraksts
|
sievietes
|
vīrieši
|
kopā
|
Finanšu rādītājs |
(F14) Finanšu rādītājs
8. PV (ERAF) |
|
EUR |
ERAF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
80 534 872 |
|
|
326 424 456 |
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
Finanšu rādītājs |
(F15) Finanšu rādītājs
8. PV (ESF) |
|
EUR |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
53 539 675 |
|
|
273 826 243 |
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
Iznākuma rādītājs |
Pakalpojumu sniegšanas
veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) |
Kopējais |
Personas |
ERAF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
12 162 |
|
|
59 492 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj
8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās
investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un
uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.2.1.b
Studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu,
skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF
atbalsts
|
To atbalstīto studiju programmu ES valodās (izņemot
latviešu valodu) skaits, kuru attīstībai piešķirts ESF
atbalsts. Atbalsts plānots visu līmeņu studiju programmu ES
valodās attīstībai (koledžas, bakalaura, profesionālo
pamatstudiju, maģistra, profesionālo maģistra,
2. līmeņa profesionālo, doktora studiju programmām).
Atbalsts ES valodu studiju programmu ieviešanai ietver
starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un
starptautisko publicitāti
|
Programmu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
16 |
|
|
80 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj
8.2.1. SAM plānotās investīcijas kopīgo studiju
programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver
3,00 % (8 219 400 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.2.2.b
Ārvalsts pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu
darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā
|
Ārvalsts pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam
augstākās izglītības institūcijā Latvijā.
Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā
ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors,
asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai
viesasistents)
|
Personu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
50 |
|
|
300 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj
8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju
piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs
aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo
investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.2.3.a
Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts
ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības
ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)
|
Augstākās izglītības
institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības
stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai |
Institūciju skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
10 |
|
|
20 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs
i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar
atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai,
izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 %
(20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam
virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.3.1.b
Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk.
izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem
paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru
izstrādei piešķirts ESF atbalsts
|
Kompetenču pieejā balstītu
izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās
traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko
līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts |
Mācību un metodisko līdzekļu
skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
10 |
|
|
61 |
Projektu dati |
Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj
darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu
izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 %
(8 551 987 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.3.1.a
Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā
izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF
atbalsts
|
Vadlīniju un valsts standartu
skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības
vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts
vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un
ieviešanai saņemts ESF atbalsts |
Vadlīniju un valsts standartu
skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
3 |
|
|
3 |
Projektu dati |
Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj
darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu
izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 %
(7 616 784 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.3.2.a
Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF
atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un
ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai
|
Vispārējās izglītības iestāžu
skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību
pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču
attīstībai |
Iestāžu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
180 |
|
|
272 |
Projektu dati |
Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj
8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju
attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 %
(37 632 740 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.3.3.a
NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši
atbalstu ESF finansējuma ietvaros
|
NVA nereģistrēto NEET jauniešu
skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem
motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša
apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā,
veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā
pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma)
ESF finansējuma ietvaros |
Personu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
3 683 |
|
|
5 262 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj
8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu
NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicinātu to
iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju
vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 3,29 %
(9 000 000 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.3.5.a
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits,
kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras
attīstības atbalstam
|
Vispārējās un profesionālās
izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu
karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam
(individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu
īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības,
meistarklases, karjeras dienas) |
Iestāžu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
295 |
|
|
328 |
Projektu dati |
Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM
darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu
īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688
EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.4.1.a
Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas
saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot
nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni
|
Nodarbinātās personas ar
profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no
25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo
apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības
līmeni |
Personu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
11 562 |
|
|
25 693 |
Projektu dati |
Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj
darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo
profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver
6,79 % (18 599 675 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.8.5.1.a
Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās
mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros (personu
skaits)
|
Audzēkņu skaits, kas iesaistīti
darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta
ietvaros |
Personu skaits |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
1 260 |
|
|
3 150 |
Projektu dati |
Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM
atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām
mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 %
(10 968 576 EUR) kopējo investīciju
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros" |
1.6. izteikt 940. un 941. punktu šādā
redakcijā:
"(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp
medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā
strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem,
speciālistiem u. tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā
strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas
cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un
ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes
pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un
iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas,
bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un
garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības
vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares
plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības
vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un
ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana
atbilstoši 9.2.3. SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu
attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un
kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā
vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz
šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības
persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai
darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar
deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības
ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta
pakalpojumu attīstības plānošana.
(941) Rezultātā tiks uzlabota ārstniecības, ārstniecības
atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un
sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un
iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot veselības
veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un
pieejamību.";
1.7. izteikt 975. punktu šādā redakcijā:
"(975) 9.2.6. SAM indikatīvā mērķa grupa:
ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, sociālajā jomā
strādājošie speciālisti un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu
sniedzēji.";
1.8. izteikt tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā
redakcijā:
"ESF specifiskie iznākuma
rādītāji
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība
(2023. gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
i.9.2.1.a |
Sociālā darba speciālistu
skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences
pilnveidē - supervīzijā un apmācībās |
Dalībnieki |
ESF |
2 000 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.1.b |
Speciālistu skaits, kuri
piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā |
Dalībnieki |
ESF |
5 825 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.1.c |
Bērnu ar saskarsmes grūtībām
skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas |
Personas |
ESF |
1 000 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.1.d |
Speciālistu un bērnu ar
saskarsmes grūtībām likumisko pārstāvju vai aprūpētāju
skaits, kuriem sniegtas rekomendācijas bērnu uzvedības
korekcijai |
Personas |
ESF |
2 250 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.1.e |
Iekļaujoša darba tirgus un
nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru
izstrādei sniegts atbalsts |
Pētījumi |
ESF |
10 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.2.a |
Personu ar garīga rakstura
traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās
aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā |
Personas |
ESF |
2 100 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.2.b |
Bērnu ar funkcionāliem
traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos
pakalpojumus |
Personas |
ESF |
3 400 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.2.c |
Pieaugušo personu ar garīga
rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts
individuālo vajadzību izvērtējums |
Personas |
ESF |
2 100 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.2.d |
Bērnu aprūpes iestādēs esošo
bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību
izvērtējums |
Personas |
ESF |
1 198 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.2.e |
Slēgšanai atbalstīto ilgstošas
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūciju/filiāļu skaits |
Institūciju/
filiāļu skaits |
ESF |
3 |
Projektu dati |
Reizi plānošanas periodā -
uz 31.12.2016. |
i.9.2.2. f |
Izstrādāti sabiedrībā balstītu
pakalpojumu finansēšanas mehānismi |
Finansēšanas mehānismi |
ESF |
2 |
Projektu dati |
Reizi plānošanas periodā -
uz 31.12.2018. |
i.9.2.2.g |
Izstrādāts atbalsta personas
pakalpojums un ieviešanas mehānisms |
Pakalpojums |
ESF |
1 |
Projektu dati |
Reizi plānošanas periodā -
uz 31.12.2017. |
i.9.2.3.a |
Attīstībai un ieviešanai
atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits |
Vadlīniju skaits |
ESF |
4 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.3.b |
Stacionāro ārstniecības iestāžu
skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības
sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības
tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai |
Iestāžu skaits |
ESF |
21 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.4.a |
Iedzīvotāju skaits, kas
iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību
profilakses pasākumos |
Personu skaits |
ESF |
100 000 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.4.b |
Iedzīvotāju skaits, kas
iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības
veicināšanas pasākumos |
Personu skaits |
ESF |
500 000 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.5.a |
Reģioniem piesaistīto
ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai
veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus
Rīgas |
Personu skaits |
ESF |
1 4205 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
i.9.2.6.a |
Veselības un sociālās aprūpes
jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās
apmācības veselības jomā |
Dalībnieku skaits |
ESF |
35 000 |
Projektu dati |
Reizi gadā" |
1.9. izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā
redakcijā:
"Prioritārā virziena
snieguma ietvars
Indikatora tips
|
ID.
Rādītāja nosaukums
|
Definīcija
|
Mērvienība
|
Fonds
|
Reģiona kategorija
|
Starpposma vērtība
2018. gadā
|
Mērķa vērtība
|
Datu avots
|
Rādītāja nozīmīguma
apraksts
|
sievietes
|
vīrieši
|
kopā
|
Finanšu rādītājs |
(F16) Finanšu rādītājs
9. PV (ESF) |
|
EUR |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
86 060 737 |
|
|
264 895 004 |
Sertifikācijas iestādes uzskaites
sistēma |
|
Finanšu rādītājs |
(F17) Finanšu rādītājs
9. PV (ERAF) |
|
EUR |
ERAF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
53 957 741 |
|
|
227 502 880 |
Sertifikācijas iestādes uzskaites
sistēma |
|
Iznākuma rādītājs |
i.9.1.1.ak
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)
|
Kopējais |
Dalībnieki |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
12 500 |
|
|
25 000 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj
9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 33,7 %
no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma
ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.9.2.2.a
Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras
saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus
dzīvesvietā
|
To personu ar garīga rakstura
traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta
finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi
pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus
sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to
personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir
indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai,
bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF
līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā |
Personas |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
630 |
|
|
2 100 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj daļu
no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido
9,20 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā
finansējuma ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.9.2.4.a
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās
(sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF
slimību profilakses pasākumos
|
Iedzīvotāju skaits, kas
iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un
kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos |
Iedzīvotāji |
ESF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
20 000 |
|
|
100 000 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs iekļauj
9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 21,01 %
no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma
ESF atbalsta ietvaros |
Iznākuma rādītājs |
i.9.3.2.a
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta
infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
|
Ārstniecības iestāžu skaits,
kuras saņēmušas atbalstu specifiskā atbalsta mērķa
ietvaros |
Ārstniecības iestādes |
ERAF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
0 |
|
|
606 |
Projektu dati |
Iznākuma rādītājs atbilst
78,67 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā
kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros |
Galvenais īstenošanas posms |
9.3.2.a
Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM
finansējuma (S932)
|
Ar finansējuma saņēmēju
noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma |
% |
ERAF |
Mazāk
attīstītie reģioni |
30 |
|
|
|
Projektu dati |
"
|
1.10. izteikt 1095. un 1096. punktu šādā
redakcijā:
"(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas
investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem,
prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem
dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un
investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un
pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma
saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības,
energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās
infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu
mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot
ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības
izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros
(Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē,
Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj.
EUR apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.
(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2.,
8.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz
vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot,
kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā,
ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un
tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un
vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas
"Eiropa 2020", kā arī nacionālo politikas mērķu
sasniegšanā. Minēto SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs
jāizvēlas vismaz divi SAM, kas nodrošinās pašvaldību integrētajās
attīstības programmās identificēto problēmu risināšanu."
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts
kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas
fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu
"Izaugsme un nodarbinātība".
1 EK pētījums "Izpēte par atkritumu
apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs".
2 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots
sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta
likmi.
3 Vides monitoringa
programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta
to atbilstība direktīvu prasībām.
4 Šeit un turpmāk
attiecībā uz 5.5.1. SAM ar objektu tiek apzīmētas arī
kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas:
- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši
likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir
piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa
statuss;
- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras
piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas
veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs
2011.-2017. gadam;
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
(šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti
integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas
7. panta prasībām).
5 Rādītājs var tikt
precizēts atbilstoši pamatnostādnēs "Cilvēkresursu
attīstība veselības aprūpē 2015.-2020. gadam"
noteiktajam.
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|